Faluņgun vajāšana ir vēl nepieredzēta netaisnība

Kopš 1999. gada jūlija, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka vajāt Faluņgun, daudzi praktizētāji ir tikuši ieslodzīti, spīdzināti un pat nogalināti viņu ticības dēļ. Taču visam šim Faluņgun praktizētāju apsūdzēšanas, kriminālvajāšanas un ieslodzīšanas procesam nav nekāda juridiska pamata.

Tas ir tāpēc, ka Faluņgun praktizētāji nav pārkāpuši Ķīnas likumus. Gluži pretēji, ticības un vārda brīvība ir tiesības, kas noteiktas Ķīnas Konstitūcijā. Praktizētājiem ir tiesības stāstīt citiem par Faluņgun, taču viņu centienus vairot izpratni par vajāšanu ĶKP izmanto kā "pierādījumus", lai viņus apsūdzētu.

Tā ir vēl nepieredzēta netaisnība un traģēdija.

ĶKP neievēro Ķīnas Konstitūciju

Konstitūcija ir valsts galvenais likums. Ticības, runas, publikācijas, biedrošanās brīvība un citas tiesības, ko pilsoņiem piešķir Ķīnas Konstitūcija, ir svētas un neaizskaramas.

Ķīnas Konstitūcijas 35. pantā teikts: "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņiem ir tiesības uz vārda, preses, pulcēšanās, biedrošanās, gājienu un demonstrāciju brīvību."

36. pantā teikts: "Ķīnas Tautas Republikas pilsoņi var brīvi paust savu reliģisko pārliecību. Neviena valsts institūcija, sabiedriska organizācija vai indivīds nedrīkst piespiest pilsoņus ticēt vai neticēt kādai reliģijai, kā arī nedrīkst diskriminēt pilsoņus, kuri tic vai netic kādai reliģijai."

Ķīnas Likumdošanas aktu 98. pants nosaka: "Konstitūcijai ir augstākā vara. Nekādi likumi, administratīvie noteikumi, vietējie noteikumi, autonomie noteikumi, atsevišķi noteikumi vai normas nedrīkst būt pretrunā ar konstitūciju."

Faluņgun praktizēšana un ar praksi saistīto materiālu izgatavošana ir likumīga

Tā kā ĶKP jau vairāk nekā 25 gadus apspiež Faluņgun, daudzi cilvēki uzskata, ka Ķīnas valdības rīcībai ir juridisks pamats. Patiesība ir tāda, ka ĶKP tikai apgalvo, ka Faluņgun ir nelikumīgs, taču šim apgalvojumam nav nekāda juridiska pamatojuma.

Dažus mēnešus pēc vajāšanas uzsākšanas toreizējais ĶKP līderis Dzjans Dzemiņs 1999. gada 26. oktobrī sniedza interviju Francijas laikrakstam Le Figaro. Intervijā Dzjans nosauca Faluņgun par "kultu". Nākamajā dienā ĶKP oficiālais plašsaziņas līdzeklis Žeņmiņ Žibao publicēja redakcijas rakstu, kurā atkārtoja Dzjana vārdus par Faluņgun. Tomēr Dzjanam nebija tiesību sniegt šādu paziņojumu. Ķīnas Konstitūcijas 80. un 81. pantā ir noteiktas valsts prezidenta pilnvaras. Prezidenta darbības viņa pilnvaru ietvaros reprezentē valsti, savukārt darbības ārpus viņa pilnvaru ietvariem ir personiska rīcība, kas neatspoguļo valsts nostāju. Intervijā Dzjans pauda tikai savu personīgo viedokli un nerunāja valsts vārdā.

Neilgi pēc šī incidenta, 2000. gada 9. aprīlī, ĶKP Centrālās komitejas Galvenais birojs, Valsts padomes Galvenais birojs un Sabiedriskās drošības ministrija kopīgi izdeva "Sabiedriskās drošības ministrijas paziņojumu par dažiem jautājumiem saistībā ar kulta organizāciju identificēšanu un apkarošanu". Šajā paziņojumā bija uzskaitītas 14 kulta organizācijas, un Faluņgun starp tām nebija.

Piecpadsmit gadus vēlāk, 2014. gada jūnijā, laikraksts Fadži Vaņbao (Juridiskais vakara laikraksts) publiski atkārtoja šo paziņojumu un apstiprināja, ka šīs 14 organizācijas joprojām tiek uzskatītas par kulta organizācijām. Tas vēlreiz apliecina, ka Faluņgun vajāšana ir nelikumīga.

Turklāt 2011. gada 1. martā Ķīnas "Preses un publikāciju galvenās pārvaldes" direktors Liu Biņdzje izdeva rīkojumu Nr. 50. par "Preses un publikāciju galvenās pārvaldes lēmumu atcelt normatīvo dokumentu piekto paketi". Lēmuma 99. un 100. punktā ir nepārprotami atcelti šādi divi 1999. gadā izdotie dokumenti: (1) Paziņojums par atkārtotu atzinumu apstiprināšanu attiecībā uz rīcību ar Faluņgun publikācijām un (2) Paziņojums par aizliegumu drukāt nelikumīgās Faluņgun publikācijas.

Valsts padome šo rīkojumu izdeva 2011. gadā un publicēja Valsts padomes laikraksta 28. numurā. Šo divu dokumentu atcelšana liecina, ka Faluņgun grāmatas Ķīnā ir likumīgas.

ĶKP ļaunprātīgi izmanto likumu, lai vajātu Faluņgun

Saskaņā ar Minghui.org ziņojumiem ĶKP amatpersonas bieži atsaucas uz Krimināllikuma 300. pantu, izvirzot apsūdzības Faluņgun praktizētāju lietās, taču tas nav pareizi.

300. pantā ir minēti divi priekšnoteikumi, kas jāievēro, lai šo likumu varētu piemērot. Pirmais – apsūdzētais izmanto kulta organizāciju, un otrais – apsūdzētais grauj likumu īstenošanu. Pirmais nav spēkā, jo, kā minēts iepriekš, Faluņgun nav kulta organizācija. Kas attiecas uz otro nosacījumu, ĶKP amatpersonas nav spējušas sniegt pierādījumus, kas liecinātu, ka Faluņgun praktizētāji būtu apdraudējuši likumu īstenošanu vai kaitējuši sabiedrībai.

Patiesībā parastiem pilsoņiem nav iespējams izdarīt šādu noziegumu; to var izdarīt tikai valsts amatpersonas. Kā piemērus var minēt pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu, lai ignorētu likumu, iejaukšanos tiesas procesos vai tiesu varas neatkarības un objektivitātes graušanu. Kad ārpus likuma ietvariem pastāvošaiss "ofiss 610" manipulē ar miliciju, prokuratūrām un tiesu iestādēm, lai vajātu Faluņgun praktizētājus – tieši tas apdraud likumu īstenošanu, un tas ir noziegums.

ĶKP amatpersonas bieži vien notiesā praktizētājus par Faluņgun materiālu glabāšanu vai izplatīšanu. Tā kā Faluņgun materiālu publicēšana ir likumīga, kā minēts iepriekš, tad arī Faluņgun praktizētāju aktivitātes ir likumīgas.

Rezumējot to visu, var secināt, ka ļaunprātīga izturēšanās pret Faluņgun praktizētājiem pārkāpj nulla poena sine lege (Sodīšanas nepieļaujamība bez likuma) principu.

Problēmas, kas saistītas ar to, kā Augstākā tautas tiesa un prokuratūra interpretē likumu

Vēl viena atsauce, ko bieži izmanto ĶKP amatpersonas, ļaunprātīgi izturoties pret Faluņgun praktizētājiem, ir Augstākās tautas tiesas un Augstākās tautas prokuratūras īstenotā tiesību normu interpretācija. Tas ir nepareizi, jo 300. panta interpretācija ir kļūdaina, kā izklāstīts zemāk.

Likumdošanas akta 11.pants nosaka, ka:

"Likums attiecas tikai uz šādiem jautājumiem:...(4) noziegumiem un sodiem par tiem; (5) piespiedu līdzekļiem un sodiem, kas saistīti ar pilsoņu politisko tiesību atņemšanu un viņu personiskās brīvības ierobežošanu."

Turklāt Augstākā tautas tiesa un Augstākā tautas prokuratūra nav likumdevējas iestādes. Tām nav pilnvaru noteikt, kuras darbības ir nelikumīgas un noziedzīgas. Likumdošanas akta 48. pants nosaka: "Tiesību normu interpretācijas pilnvaras pieder Nacionālā tautas kongresa Pastāvīgajai komitejai."

Tomēr Augstākā tiesa un prokuratūra ir interpretējušas tiesību normas, norādot, ka par noteiktām darbībām un pazīmēm var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar 300. pantu. Šāda interpretācija nav pareiza, jo ir pretrunā 300. panta sākotnējam mērķim un likumdevēju nodomam. Tāpēc to nedrīkst izmantot par pamatu lietu izskatīšanā.

Iebildumi no valdības un juristu puses

Tā kā Dzjana īstenotā Faluņgun vajāšana bija pretrunā ar konstitūciju un veselo saprātu, ĶKP amatpersonas sākumā pret to stingri iebilda. Faktiski seši no septiņiem Centrālā politbiroja Pastāvīgās komitejas locekļiem tajā laikā nepiekrita apspiešanai. Pastāvīgās komitejas sanāksmē premjerministrs Džu Žundzji sacīja, ka valdībai nevajadzētu iejaukties Faluņgun praktizētāju tiesībās praktizēt savu ticību, un, ka Faluņgun nāk par labu valstij.

Bijušais Nacionālā tautas kongresa priekšsēdētājs Cjao Ši vienmēr ir stingri iebildis pret Dzjana īstenoto Faluņgun vajāšanu. Pirms savas nāves 2015. gada jūnijā viņš teica, ka, iespējams, nesagaidīs dienu, kad šī netaisnība tiks novērsta, taču viņš vēlreiz apstiprināja savu 1998. gada paziņojumu, ka "Faluņgun nāk par labu valstij un tautai un nenodara nekādu kaitējumu". Viņš arī lūdza, lai Dzjanam neļauj piedalīties viņa bēres.

Bijušais premjerministrs Veņs Dzjabao savas darbības laikā vairākas reizes ierosināja atrisināt šo jautājumu. Kad 2012. gadā notika Centrālā politbiroja Pastāvīgās komitejas sanāksme, lai apspriestu jautājumus saistībā ar Bo Sjilaju, Veņs atkal piedāvāja atrisināt Faluņgun jautājumu, izmantojot Bo Sjilaja incidentu. Taču pret šo priekšlikumu stingri iebilda augsta ranga ĶKP amatpersona Džou Junkans.

Turklāt ir arī virkne provinču un ministru līmeņa amatpersonu, kas iebilst pret Faluņgun vajāšanu, piemēram, bijušais Dzjansu provinces partijas sekretārs Čeņs Huaņjou. Tas liecina, ka ĶKP augstāko amatpersonu vidū vienmēr ir bijušas balsis, kas iebilda pret vajāšanu un aicināja labot netaisnību.

Kopš Faluņgun vajāšanas sākuma tās nelikumību ir nosodījuši daudzi pazīstami zinātnieki un profesori no Ķīnas juristu aprindām. Daži no viņiem uzstājās tiesā, lai aizstāvētu Faluņgun praktizētāju nevainību, piemēram, Ķīnas Politisko zinātņu un tiesību universitātes profesors Tens Biao un Dienvidaustrumu universitātes Juridiskās fakultātes profesors Džans Dzanins. Šo gadu laikā vairāk nekā simts advokātu tiesā ir aizstāvējuši vairāk nekā tūkstoti Faluņgun praktizētāju.

Daudzi juristi, aizstāvot praktizētājus, ir apliecinājuši, ka neviens no korumpētajiem vai kriminālnoziegumus izdarījušajiem nepraktizē Faluņgun, un ka Faluņgun praktizētāju augstie morāles standarti ir pelnījuši uzslavu un cieņu. Turklāt viņi norādīja, ka juridisko līdzekļu izmantošana, lai apspiestu Faluņgun praktizētājus, ir traģēdija, bet visi tiesu darbinieki, kas iesaistīti nepamatotā praktizētāju notiesāšanā par viņu ticību, tiks saukti pie atbildības par saviem noziegumiem.

Starptautiskās sankcijas

Amerikas Savienotās Valstis 2016. gadā pieņēma "Magņitska likumu", kas paredz sankcijas atzītiem cilvēktiesību pārkāpējiem.

Līdzīgi likumi ir pieņemti arī citās valstīs, tostarp Kanādā un Apvienotajā Karalistē. Pašlaik 28 valstis ir pieņēmušas vai gatavojas pieņemt Magņitska likumu, kas liegtu vīzas cilvēktiesību pārkāpējiem un iesaldētu viņu aktīvus ārvalstīs.

Tajā pašā laikā reliģiskās grupas Amerikas Savienotajās Valstīs, tostarp Faluņgun praktizētāji, tika informētas, ka ASV valdība stingrāk izskatīs vīzu pieteikumus un atteiks vīzas cilvēktiesību pārkāpējiem un reliģisko vajāšanu veicējiem, tostarp imigrācijas vīzas un neimigrācijas vīzas (piemēram, tūristiem, radinieku apciemotājiem un tiem, kas ierodas veikt darījumus). Arī tiem, kuriem jau ir izsniegtas vīzas (tostarp pastāvīgajiem iedzīvotājiem), ieceļošana tiks liegta. ASV Valsts departamenta amatpersonas informēja Faluņgun praktizētājus, ka viņi var iesniegt to cilvēku sarakstus, kuri piedalījušies Faluņgun vajāšanā, kā arī šo personu ģimenes locekļu un bērnu sarakstus.

No dedzīgas slavēšanas līdz nežēlīgai nomelnošanai

Izmantojot to pašu stratēģiju, ko tā izmantoja savās iepriekšējās politiskajās kampaņās, ĶKP izgudroja nebeidzamus melus, lai attaisnotu Faluņgun apspiešanu. Vieni no ļaunākajiem meliem bija inscenētais pašsadedzināšanās gadījums Tiaņaņmeņas laukumā 2001. gada 23. janvārī, kad vairāki cilvēki, uzdodoties par Faluņgun praktizētājiem, aizdedzināja sevi. Lai maksimāli kurinātu cilvēkos naidu, šīs falsifikācijas kadri tika nepārtraukti pārraidīti turpmākajās dienās, kad ģimenes pulcējās uz ķīniešu Jaunā gada svinībām.

2001. gada 14. augustā Apvienoto Nāciju Organizācijas konferencē Starptautiskā Izglītības attīstības organizācija nāca klajā ar paziņojumu: "Mēs esam ieguvuši [pašsadedzināšanās] videoierakstu un secinājām, ka šo incidentu ir režisējusi šī [Ķīnas] valdība."

2003. gadā dokumentālā filma "Viltus uguns", kurā atmaskota šī pašsadedzināšanās falsifikācija, saņēma godalgu 51. Kolumbusas Starptautiskajā kino un televīzijas festivālā. Filmā pārliecinoši atspēkoti ĶKP apgalvojumi, ka pašsadedzināšanās bija saistīta ar Faluņgun praktizētājiem.

ĶKP pretīgā propaganda krasi kontrastē ar pētījumu rezultātiem un ziņu reportāžām pirms vajāšanas sākuma. 90. gados daudzi Ķīnas laikraksti, televīzijas kanāli un radio stacijas pozitīvi atspoguļoja Faluņgun, atzinīgi novērtējot šīs prakses būtisko ietekmi uz praktizētāju morāles un veselības uzlabošanos.

1998. gadā Valsts sporta pārvalde organizēja medicīnas ekspertus no Pekinas, Vuhaņas, Daliaņas un Guandunas provincēm, lai veiktu piecus medicīniskus izmeklējumus gandrīz 35 000 Faluņgun praktizētājiem. Šie pētījumi parādīja, ka 98% šo cilvēku, pateicoties Faluņgun praktizētšanai, ir ievērojami uzlabojuši savu veselību.

1998. gada otrajā pusē iepriekš minētais Nacionālā Tautas kongresa priekšsēdētājs Cjao Ši organizēja augsta ranga amatpersonu grupu, kas vairākus mēnešus veica padziļinātu izmeklēšanu saistībā ar Faluņgun. Grupa secināja, ka Faluņgun dod labumu gan valstij, gan cilvēkiem, un nevienam nekaitē. Šis pētījums, visticamāk, arī bija iemesls tam, ka Cjao turpināja atbalstīt Faluņgun arī tad, kad sākās vajāšanas.

Trīs desmitgadēs, kopš sabiedrība pirmo reizi tika iepazīstināta ar Faluņgun, to ir sākuši praktizēt cilvēki vairāk nekā simts valstīs. Neskaitāms daudzums praktizētāju ir stāstījuši par to, kā Faluņgun principi "Īstenība, Labestība un Pacietība" ir iedvesmojuši viņus kļūt par labākiem cilvēkiem, tomēr ĶKP propaganda turpina vairot naidīgumu pret šo praksi gan Ķīnā, gan ārpus tās. Jo ātrāk tiks izbeigta vajāšana un novērsta šī milzīgā netaisnība, jo vairāk cilvēku varēs gūt labumu no Faluņgun, un jo gaišāka būs visas pasaules nākotne.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/2/13/225460.html