Izpratne par kopīgu Likuma mācīšanos un vingrojumu izpildi

Esmu Faluņ Dafa praktizētājs no Ņujorkas, kurš sāka praktizēt 2018. gadā.

Atskatoties uz savu pilnveidošanās ceļu, redzu, ka bieži esmu tajā paklupis. Esmu pateicīgs par Skolotāja žēlsirdību pret mani, palīdzot virzīties uz priekšu manā pilnveidošanās ceļā, stiprinot manu ticību un palīdzot pieņemt Likumu kā Skolotāju.

Kopš sāku pilnveidoties, es katru dienu lasīju Likumu. Pārbaudījumi palīdz man gūt izpratni, un es strādāju, lai atbrīvotos no savām pieķeršanām. Kopīga vingrojumu izpilde un kopīga Likuma mācīšanās man, kā jaunam skolniekam, bija liela palīdzība.

Mana pieredze saistībā ar kopīgo Likuma mācīšanos

Kad es sāku pilnveidoties, simtiem praktizētāju no Ņujorkas katru piektdienas vakaru pulcējās viesnīcas "Pensilvānija" lielajā zālē Manhetenā. Tie, kuriem nepietika vietas, sēdēja sakrustotām kājām uz grīdas un kopā ar visiem lasīja Likumu.

Praktizētāji pārmaiņus lasīja gan ķīniešu, gan angļu valodā, skaļi un vienā balsī, radot spēcīgu enerģijas lauku. Es bieži redzēju vidēja vecuma sievieti, kas sēdēja uz grīdas ar sakrustotām kājām un deklamēja Likumu no galvas, kamēr visi pārējie skaļi lasīja. Šajā kolektīvajā mācību vidē mēs daudzas reizes izlasījām grāmatu "Džuaņ Faluņ".

Pēc tam koordinators stāstīja par plānotajām aktivitātēm, kam sekoja dalīšanās pilnveidošanās pieredzē. Pieredzes apmaiņa starp praktizētājiem bija ļoti dziļa, un es bieži biju stipri saviļņots par viņu rīcību, cilvēku glābšanu izvirzot pirmajā vietā. Toreiz es biju jauns skolnieks, un Likuma mācīšanās un pilnveidošanās pieredzes apmaiņas vide mani iedvesmoja un lika censties vēl vairāk, lai neatpaliktu no Izlabošanas ar Likumu procesa.

Kad sākās pandēmija, mēs zaudējām šo kopējās Likuma mācīšanās vidi. Esmu pielāgojies Likuma mācīšanās nodarbībām internetā, taču man joprojām pietrūkst to dienu, kad simtiem cilvēku kopā mācījās Likumu un dalījās savā pilnveidošanās pieredzē.

Papildus Likuma lasīšanai lielajās grupās piektdienās, katru vakaru notika nodarbības mazās grupās. Man paveicās katru vakaru pusotru stundu mācīties Likumu kopā ar vairākiem uzcītīgiem praktizētājiem-veterāniem. Pēc Likuma mācīšanās ceturtdienu vakaros mēs dalījāmies pilnveidošanās pieredzē.

Es atceros vienu praktizētāju mūsu grupā. Viņa vienmēr pierakstīja savu izpratni jau iepriekš, strukturējot savas domas un pieredzi, un pievienojot saites uz citātiem no Skolotāja Likuma. Es sāku pievērst lielu uzmanību pieredzes apmaiņai. Katru reizi, kad pabeidzu pilnveidošanās pieredzes rakstu, es jutu, ka esmu sevi attīrījis. Pēc katras dalīšanās pieredzē es sajutu uzlabojumus.

Likuma mācīšanās grupā man, kā jaunam praktizētājam, sniedza milzīgu labumu un ļāva patiesi uzsākt pilnveidošanos. Mani dziļi iespaidoja arī praktizētāju izpratne par Likuma principiem un viņu stingrās prasības pret sevi kā praktizētājiem.

Es atceros, ka tad, kad pirmo reizi sāku mācīties Likumu, man bija īpaši spēcīga domu karma. Manā galvā nemitīgi virmoja jautājumi un pat atskanēja balss: "Kā tas ir iespējams? Vai tā ir taisnība? " Es zināju, ka nedrīkstu turpināt praktizēt šādā stāvoklī, un, pateicoties grupas videi, es varēju ātri likvidēt šo domu karmu un stingri iet šo pilnveidošanās ceļu, lai katru dienu darītu trīs lietas.

Draugu-praktizētāju atbalsts ir ļoti svarīgs. Kādu laiku cietu no slimības karmas, un savu aizsmakušo balsi nespēju paciest pat es pats. Lasot Likumu, es baidījos traucēt citiem, tāpēc teicu, ka pārtraukšu lasīt un vienkārši klausīšos. Bet viena praktizētāja teica: "Viss kārtībā, vienkārši turpini lasīt. Mums nav iebildumu." Lai gan tie bija tikai daži vārdi, viņas taisnās domas aizkustināja manu sirdi, un es ātri atbrīvojos no aizsmakuma.

Es pievienojos jaunai Likuma mācīšanās grupai, kurā bija praktizētāji, kurus pazinu no viena Dafa projekta. Šī grupa bija maza, bet prasības augstas, un mēs mācāmies vairāk nekā divas stundas katru vakaru līdz pusnaktij. Katru dienu mēs noteikti izlasām vienu lekciju no "Džuaņ Faluņ" un citas lekcijas hronoloģiskā secībā. Es pateicos Skolotājam par to, ka viņš ieplānoja visu tā, lai man katrā posmā būtu iespēja mācīties Likumu grupā un cītīgi praktizēt kopā ar citiem praktizētājiem.

Mana pieredze, veicot vingrojumus grupā

Kad sāku praktizēt Dafa, es veicu vingrojumus parkā pašā Ņujorkas centrā, neatkarīgi no tā, vai ārā bija karsts vai auksts. Dažreiz kopā vingroja līdz pat 30 praktizētāji, gan rietumnieki, gan ķīnieši, stāvot viens aiz otra rindās un radot spēcīgu enerģijas lauku.

Parks atradās labā vietā, un parasti tur bija daudz cilvēku. Katru reizi, kad mēs izpildījām vingrojumus, garām gāja vismaz simts cilvēku. Daudzi apstājās, lai paskatītos un paņemtu bukletu, un daži pievienojās grupai, lai apgūtu vingrojumus. Pakāpeniski es iemācījos skaidrot cilvēkiem patiesību, kas lika pamatus turpmākai cilvēku glābšanai.

Atceros – kad tikko biju saņēmis Likumu, labākā dienas daļa bija brīdis, kad beidzu darbu un devos uz prakses nodarbību vietu. Es redzēju, kā visi praktizētāji ap mani sēdēja meditācijas pozā, ar taisnu muguru un tas izskatījās skaisti.

Es piespiedu sevi sēdēt lotosa pozā. Tas bija ļoti sāpīgi, šķita, ka manās kājās tiek durts ar nazi, bet es sakodu zobus un atkārtoju: "Grūti paciešamais ir paciešams, grūti paveicamais ir paveicams." (Džuaņ Faluņ, Devītā lekcija). Kad pabeidzu piekto vingrojumu, no sāpēm man tecēja asaras, bet es jutos pateicīgs. Ja nebūtu bijusi šī kolektīvā vingrojumu izpilde, es zinu, ka būtu bijis grūti palikt stingram pret sevi, un būtu grūti izpildīt visus piecus vingrojumus vienā piegājienā. Tieši pateicoties vingrojumu izpildei grupā, mana pilnveidošanās ar katru dienu uzlabojās.

Kad 2020. gada martā uzliesmoja pandēmija, Ņujorkas pilsētā slēdza visus uzņēmumus, bet parki palika atvērti, un mūsu nodarbības varēja turpināties. Lai gan šajā īpašajā laikā praktizētāju skaits saruka, daudzi cilvēki sāka interesēties par meditāciju un vingrošanu, un katru dienu bija vērojama pastāvīga cilvēku plūsma, kas nāca apgūt vingrojumus. Epidēmijas laikā šajā prakses nodarbību vietā notika neskaitāmi brīnumaini atgadījumi.

Skolotājs mums teica:

"Es runāju par tiem, kuriem ir iepriekšnolemts saņemt Dafa. Šodien es gribētu jums pastāstīt par to plašāk. Parastais Likuma izplatīšanas veids, ko mēs izmantojam, ir vingrojumu veikšana brīvā dabā. Vēl viens veids ir mūsu Dafa grāmatu pārdošana grāmatu veikalos. Mans Likuma Ķermenis vadīs cilvēku, kuram ir iepriekšnolemtība, iegādāties šo grāmatu. Un, tiklīdz viņš to izlasīs, viņš uzreiz nāks mācīties. Turklāt mēs izpildām vingrojumus brīvā dabā, tāpēc Likuma Ķermenis nodrošinās, lai viņš atrastu prakses nodarbību vietas un iegūtu Likumu. Tā vai citādi viņu atvedīs uz mūsu nodarbībām, vai arī viņš pats atradīs mūsu skolniekus." (Likuma izklāsts konferencē Šveicē)

Atskatoties uz sešiem gadiem, ko pavadīju šajā vingrojumu izpildes vietā, es redzēju, ka šajā vietā tika izglābti daudzi cilvēki. Ja man pilnveidošanās sākumā nebūtu bijusi šī vide, es nesasniegtu savu pašreizējo līmeni.

Pandēmijai beidzoties, viss atkal normalizējās, bet kādreiz kupli apmeklētajā prakses nodarbību vietā bija palikuši tikai divi vai trīs praktizētāji. Es nezinu kāpēc lielākā daļa praktizētāju neatgriezās. Iespējams, viņi bija izveidojuši jaunu nodarbību vietu vai pieraduši praktizēt iekštelpās. Varbūt viņi ir pārāk aizņemti.

Sapratu, jo vairāk praktizētāju, jo spēcīgāks ir enerģijas lauks un jo vairāk cilvēku apstājas, lai noskatītos vingrojumu izpildi un paņemtu informatīvos materiālus, tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs izpildām vingrojumus parkos, kā to vēlas Skolotājs.

Šī prakses vieta tika izveidota pirms desmit gadiem, un līdz šim tai ir bijusi ļoti nozīmīga loma. Taču šajā pēdējā, kritiski svarīgajā laikā mums ir problēmas ar šīs vietas darbības uzturēšanu. Ja tie, kas iet cauri parkam un kurus vajadzētu glābt, mūsu prombūtnes dēļ palaidīs garām savu iespēju, kāda milzīga nožēla tā būs!

Es atceros, ka tikai pusgadu pēc tam, kad sāku pilnveidoties, kādu piektdienas vakaru pēc Taisno domu noraidīšanas Skolotājs mani iedrošināja, un man radās vēlme doties uz kolektīvo Likuma mācīšanās nodarbību, lai dalītos savā pilnveidošanās pieredzē. Man nebija laika pierakstīt savu pieredzi, tāpēc simtiem praktizētāju priekšā es, jauns praktizētājs, stāstīju par savu pieredzi, savu vēlmi glābt citus un savu mērķi katru dienu izglābt vismaz vienu cilvēku.

Vairāki praktizētāji pienāca klāt, lai pateiktos, jo viņus aizkustināja mans stāsts, kas modināja viņos vēlmi atgūt savu bijušo stāvokli un pilnveidoties kā pašā sākumā.

Toreiz es nesapratu, ko viņi domāja ar vārdiem "pilnveidoties kā sākumā". Nesen es sapratu, ka tikko saņēmis Likumu, es biju saviļņots un ļoti centīgs. Vairākas reizes meditācijas laikā mana sirds bija tik tīra, ka man pa seju plūda asaras. Pēc meditācijas manas acis bija salipušas no izžuvušām asarām un bija grūti tās atvērt. Es nezināju kāpēc tā jutos. Tas bija skumju un prieka sajaukums. Es priecājos par savu novēloto glābšanu, un Skolotāja žēlsirdība mani bezgala aizkustināja. Budas žēlsirdība ir neierobežota!

Turpmākajos gados meditācijas laikā mans prāta stāvoklis bija mainīgs. Dažreiz domas vienkārši mutuļoju, mans prāts nebija mierīgs, kā tam vajadzētu būt, un bija pat reizes, kad es izlaidu meditāciju, jo biju aizņemts. Šādos brīžos kāda doma man atgādināja: "Praktizē, kā sākumā!" Man pietrūkst tā uzcītības stāvokļa. Es uzskatu, ka šo domu man dod Skolotājs, lai mani aizsargātu.

Skolotājs mums teica:

"Citi saka tā: "Mana ierašanās šajā laicīgajā pasaulē līdzinās dzīvošanai viesnīcā. Padzīvošu te kādu laiku un tad steigšos prom." Bet daži ir tā pieķērušies šai vietai, ka aizmirst par savām īstajām mājām." (Džuaņ Faluņ, Devītā lekcija)

Katru reizi, kad lasīju šos vārdus, tie mani tik dziļi aizkustināja, ka pat aizrāvās elpa. Agrāk mani savos valgos turēja tieksme pēc slavas, bagātības un mīlestības. Kad tikko sāku pilnveidoties, sajutu spēcīgu rezonansi ar Dafa. Man ir grūti izteikt savu izpratni par Likuma principiem cilvēka valodā.

Vēlāk, kad atkal lasīju šo vietu Likumā, es vairs nebiju tik aizkustināts. Mana uzmanība bija mazāk koncentrēta, un Likuma principi man vairs neatklājās. Es sapratu, ka mana pilnveidošanās ir kļuvusi formāla un par to man ir kauns.

Tā kā es tiecos pēc komforta, es atpaliku savā pilnveidošanās procesā. Laiku pa laikam uzvirmoja cilvēciskas domas: parādījās aizvainojums, iekāre, tieksme pēc komforta un pat viltīga un dziļi apslēpta skaudība. Ir grūti pilnveidoties kā agrāk.

Kādā brīdī ne tikai samazinājās to praktizētāju skaits, kas nāca uz parku vingrot, bet kļuva arī mazāk cilvēku, kas apstājās, lai uzdotu jautājumus. Tas mani sarūgtināja, un man radās aizdomas, ka tas notiek tāpēc, ka praktizētāju ir pārāk maz, un enerģijas lauks nav pietiekami spēcīgs. Nesen parkā palikušie praktizētāji ieteica saīsināt vingrošanas laiku, un daži pat vēlējās mainīt vietu, jo brīvdienās parkā ir pārāk trokšņains.

Par to domājot, es ieskatījos sevī. Mēs esam Vienots ķermenis, un man jāsāk ar sevi, jāsasniedz labi rezultāti, jāuzlabo savs pilnveidošanās stāvoklis un nopietni jāpraktizē. Tikai tad es varēšu piesaistīt vēl vairāk cilvēku, kam ir lemts šeit atnākt, un Skolotājs attīrīs šo prakses nodarbību vietu.

Nesen satiku citu praktizētāju, un pirmais, ko viņš man teica, bija tas, ka ir jāatgriežas pie kopīgas Likuma mācīšanās un vingrojumu izpildes. Es biju aizkustināts un sapratu, ka nekas nenotiek nejauši. Tas arī pamudināja mani uzrakstīt šo rakstu.

No iesācēja praktizētāja esmu kļuvis par Dafa sekotāju, kurš spēj mierīgi domāt un stabili praktizēt, un kurš nav atdalāms no Skolotāja prasītās kolektīvās pilnveidošanās vides.

Es atceros kādu rietumnieku, kurš divus gadus nāca vingrot uz parku, bet tā arī nesāka patiesi pilnveidoties. Es domāju – ja mums izdosies radīt vidi, kurā kolektīva Likuma mācīšanās un vingrojumu veikšana iet roku rokā, un jaunpienācēji tiks vairāk iedvesmoti mācīties Likumu, tad varbūt vairāk cilvēku varēs atnākt un sākt patiesi pilnveidoties.

Īsāk sakot, pilnveidošanās ir ļoti nopietna. Nesenie notikumi un divi jaunie Skolotāja raksti ir paredzēti ikvienam praktizējam. Šovakar, braucot mājās, prātā ienāca pēdējā frāze no Skolotāja jaunā raksta "Grūtības, ar kurām saskaras Likums":

"Laikā, kad Likums piedzīvo šīs grūtības, tiek atlasītas dzīvības, kuras paliks, un dzīvības, kuras tiks atsijātas, un tas pats attiecas arī uz Dafa praktizētājiem."

Es ceru, ka šī mana pieredze iedvesmos draugus praktizētājus. Mans izpratnes līmenis ir ierobežots. Ja kaut kas neatbilst Likuma principiem, lūdzu, norādiet uz to.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/3/31/226040.html