Nesen Minghui.org tīmekļa vietnē izlasīju kāda ķīniešu praktizētāja rakstu, kurā viņš aicināja savus draugus praktizētājus Eiropā biežāk dalīties savā pieredzē. Es domāju par to, cik daudz reižu es gribēju uzrakstīt par brīnumiem, kas notiek ap mums, par praktizētājiem vai par atziņām, ko guvu šīs pieredzes rezultātā, bet katru reizi es to atliku savas darba slodzes, noguruma un citu iemeslu dēļ. Protams, es labi apzinājos, ka tie ir tikai attaisnojumi attiecībā uz manu pieķeršanos komfortam. Pēc piedalīšanās svarīgā akcijā un parakstu vākšanas kampaņā es nolēmu uzrakstīt par savu pieredzi.
Mēs vācām parakstus, lai atbalstītu ASV Senāta "Likuma par Faluņgun aizsardzību" (S.4914) pieņemšanu, taču pēc vēlēšanām mūsu aktivitāte mazinājās. Mūsu tikšanās laikā divi praktizētāji visiem atgādināja, cik svarīgi ir turpināt parakstu vākšanu. Es viņiem pilnībā piekritu. Pagāja trīs dienas, bet es neizdarīju to, ko solīju.
Ceturtās dienas rītā Skolotājs man parādīja pārsteidzošu ainu. Es redzēju kuģi, kas bija tik milzīgs, ka, stāvot krastā, es varēju redzēt tikai nelielu tā daļu. Nākamajā brīdī es atrados lielā, skaisti iekārtotā zālē kuģa iekšpusē. Tur bija neparasti skaisti un svinīgi, sienas rotāja skaistas vītnes, un grīda bija no gaiša koka – nekad agrāk neko tādu nebiju redzējis. Sākumā es apbrīnoju šo skaistumu, bet pēc tam ar šausmām sapratu, ka esmu vienīgais, kas šeit atrodas. Es atvēru acis un ar rūgtumu pajautāju sev: "Es esmu darījis šīs trīs lietas gandrīz katru dienu jau daudzus gadus. Tad kāpēc kuģis bija tukšs? Vai mani centieni palīdzēt Skolotājam glābt būtnes ir tik neefektīvi?"
Pamazām sapratu, ka tas bija Skolotāja mājiens par to, cik svarīgs ir projekts, lai atbalstītu Faluņgun aizsardzības likuma pieņemšanu ASV Senātā. Cilvēkiem, kas bija izglābti praktizētāju darba rezultātā, bija jāatrodas šajā zālē.
Svētdien mēs ar vienu praktizētāju devāmies uz tirdzniecības centru, kur mēs parasti vācam parakstus. Bija auksts un vējains. Man prātā sāka šaudīties domas: "Šādos laikapstākļos cilvēki neies uz tirdzniecības centru," "Kāpēc tev bija jāiet tik tālu, tev ir daudz Dafa darba, ko tu vari viegli darīt mājās pie sava datora," utt... Kad es sev atgādināju, ka šīs domas nav manas, tās uzreiz pazuda.
Es stāvēju pie vienas no ieejām tirdzniecības centrā. Kad aicināju cilvēkus parakstīt petīciju, viņi vai nu vienaldzīgi gāja garām, vai arī teica, ka viņiem nav laika. Es sapratu, ka ar manām domām kaut kas nav kārtībā. Ieskatoties sevī, es sapratu, ka vēlos savākt pēc iespējas vairāk parakstu. Es atcerējos Skolotāja vārdus:
"Pat ja tiks izglābts tikai viens cilvēks, tas būs ievērojams notikums." (Likuma izklāsts Fa konferencē ASV Rietumos)
Es nodomāju: "Viens cilvēks – tas ir vesels Visums ar daudzām dzīvām būtnēm!"
Man bija vēl viena doma: "Protams, ir labi, ja cilvēks paraksta petīciju, bet, ja viņš uzzina patiesību, paņem materiālus un izdara pareizo izvēli, tad tas arī var viņu glābt."
Turklāt šis process attīrīs lauku ap likumprojektu, un, jo vairāk praktizētāju tajā piedalīsies, jo lielāka iespēja, ka Faluņgun aizsardzības likumprojekts kļūs par likumu!
Mūsu taisnās domas darbojas kā maģija. Cilvēki sāka nākt pie manis un parakstīt petīciju, es stāstīju viņiem patiesību par vajāšanu un izplatīju daudz informatīvo materiālu.
Pēc dažām stundām man bija jādodas uz kafejnīcu, lai tiktos ar draugiem, kurus pazīstu jau daudzus gadus. Agrāk viņi nelabprāt parakstīja petīcijas, bet šoreiz viņi to izdarīja pārsteidzoši ātri!
Es ceru, ka mani draugi praktizētāji ASV, kas nav piedalījušies šajā projektā, sāks to darīt dažādos veidos. Protams, mēs varam arī raidīt taisnās domas. Visi šie pūliņi noteikti palīdzēs glābt cilvēkus, ja vien mēs patiesi centīsimies!
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/12/4/221934.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...