Vai Ķīnas komunistiskās partijas "zemo cilvēktiesību standartu priekšrocības" patiešām ir priekšrocības?

Divpadsmit gadus pēc tam, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka īstenot iniciatīvu "Viena josta, viens ceļš" (Belt and Road Initiative, BRI), lai visā pasaulē nostiprinātu savu ideoloģiju un ekonomisko ietekmi, ir kļuvusi acīmredzama skarbā realitāte saistībā ar tās "zemo cilvēktiesību standartu priekšrocībām".

Iniciatīvas "Viena josta, viens ceļš" radītie incidenti

Mjanma atrodas BRI iniciatīvas "Ķīnas-Indoķīnas pussalas" un "Bangladešas-Ķīnas-Indijas-Mjanmas" ekonomisko koridoru krustpunktā. Arī Taizeme atrodas stratēģiski svarīgā pozīcijā. Kopš ĶKP 2013. gadā iniciēja BRI, Ķīna un Taizeme ir cieši sadarbojušās. Saskaņā ar ĶKP sniegto informāciju, līdz 2023. gadam gandrīz 700 Ķīnas uzņēmumu bija veikuši investīcijas Taizemē.

2025. gada 28. martā Mjanmu satricināja 7,7 ballu zemestrīce, kas skāra arī Taizemi. Taizemes Valsts revīzijas jaunā biroja ēka, ko kopīgiem spēkiem būvēja Taizeme un uzņēmums China Railway 10th Engineering Group, kurš atbildēja par būvniecību kopumā, sabruka, nogalinot trīs strādniekus un iesprostojot drupās 43 cilvēkus. Ēkas galvenā konstrukcija bija pabeigta pagājušajā gadā, kas nozīmē, ka ēkas karkass bija uzbūvēts. Tā bija vienīgā augstceltne, kas 28. marta zemestrīces laikā sabruka Bangkokā.

Eiropā par aktīvu BRI dalībnieci kļuva Serbija. 2024. gada 1. novembrī Serbijas ziemeļos sabruka Novi Sadas pilsētas dzelzceļa stacijas jumts, nogalinot vismaz 14 cilvēkus. Projektu kopīgi īstenoja uzņēmumi China Railway un China Communications Construction.

Virzoties tālāk uz dienvidiem – Āfriku, par svarīgu stratēģisko punktu kļuva Kenija, kuru BRI izmantoja, lai iekļūtu reģionā, un tā ir valsts, kurā pasaulei tiek demonstrēta Ķīnas un Āfrikas sadarbība BRI ietvaros. Tomēr 2017. gada 26. jūnijā Kenijā sabruka SIGIRI tilts, ievainojot vismaz 27 cilvēkus. Projektu realizēja uzņēmums China Railway 10th Engineering Group.

Šī incidentu virkne liecina par sekām, kuras rada sadarbība ar ĶKP. Šāda nekvalitatīva būvniecība, ko ķīnieši bieži dēvē par "tofu atliekām", ir kaitējusi ne tikai ķīniešiem, bet arī cilvēkiem citās valstīs.

"Lipīgais korupcijas vīruss"

Džens Gans, kurš 2017. gadā piedalījās 28 kilometrus garas automaģistrāles būvniecībā Hunaņas provinces Žučenas apgabala Žešujas pilsētā, pēc tam, kad pameta Ķīnu un pārcēlās uz Amerikas Savienotajām Valstīm, sniedza sīkāku informāciju par projektu. Lai novērstu riskus, kas varētu rasties pēkšņu plūdu gadījumā, projektētāji bija paredzējuši divu divus metrus platu standartveida betona drenāžas cauruļu uzstādīšanu. Tomēr būvnieks riskēja, aizvietojot tās ar četrām plānākām, un tikai 60 cm diametrā, caurulēm. Kad sākās strauji plūdi, konstrukcija nespēja novadīt ūdeni, un ceļš tika appludināts, ūdenim sasniedzot vairāk nekā divus metrus augstumu. Divas automašīnas centās izbraukt tam cauri un abi šoferi gāja bojā.

Kāpēc platās caurules tika nomainītas pret šaurākām? Džens sacīja, ka amatpersonas visos līmeņos ņēma kukuļus un gandrīz katrs departaments pieprasīja kukuļus, lai virzītu projektu uz priekšu. Pēc šī incidenta augstākās amatpersonas izdeva vairākus rīkojumus, lai to slēptu.

Džens ir strādājis būvniecībā 30 gadus un labi pārzina inženiertehniskos standartus. Projekta budžets bija 120 miljoni juaņu, bet, kad maģistrāle tika pabeigta, tā kopumā izmaksāja 270 miljonus juaņu, no kuriem 150 miljoni juaņu tika nozagti. Summa, kas tika nozagta, pārsniedza projekta faktiskās izmaksas. Ķīnā tā ir visai izplatīta prakse.

Džans teica: "Daži no maniem kolēģiem un draugiem strādāja BRI projektos. Tā ir Ķīnas krāpniecības, nekvalitatīvu preču un korupcijas eksportēšana uz ārvalstīm. Nebūs pārspīlēti sacīt, ka BRI ir kļuvis par lipīgā korupcijas vīrusa izplatītāju. Ķīnas korupcijas kultūras apstākļos tie, kas ar to saistīti, kļūst korumpēti mazāk nekā sešu mēnešu laikā, un tas ir līdzīgi kā Ķīnā. Virspusēji BRI eksportē projektus, bet patiesībā šī iniciatīva eksportē ĶKP kultūru."

Ja zemestrīce Mjanmā būtu notikusi gadu vēlāk, kad Bangkokā sabrukušajā ēkā bija simtiem vai pat tūkstošiem cilvēku, cik daudzi būtu gājuši bojā?

Necieņa pret dzīvību

Kas komunistu skatījumā ir dzīvība? "Dzīvība ir olbaltumvielu ķermeņu eksistences veids," 1883. gadā rakstīja Frīdrihs Engelss. Kad cilvēks nomirst, olbaltumvielu čupiņa vienkārši maina savu eksistences formu. Komunisms noraida Austrumu un Rietumu kultūrās valdošo tradicionālo priekšstatu par to, ka cilvēku ir radījis dievišķais, un ka tam ir neatņemamas tiesības. Cilvēku saikne ar dievišķo tiek uzskatīta par feodālu māņticību. Ateisti tic tikai tam, ko var redzēt, tam, ko nevar redzēt, viņi netic. Kur ir Dievs? Kur ir reinkarnācijas likums?

Platons reiz ir teicis: "Redzamais ir neredzamā ēna." Ja cilvēks tic dievišķajam, viņš jutīsies vainīgs pēc tam, kad būs izdarījis ko sliktu, un baidīsies no dievišķās jeb karmiskās atmaksas. Savukārt cilvēkiem bez šādas ticības ir vieglāk nodarīt kaitējumu citiem, turklāt bez jebkādiem sirdsapziņas pārmetumiem.

Mao Dzeduns ir teicis: "Īsts materiālists ir bezbailīgs." Kopš ĶKP sagrāba varu, 80 miljoni ķīniešu ir nomiruši nedabiskā nāvē. Tomēr, lai gan daudzi ķīnieši zina šo vēsturisko faktu, viņi joprojām domā, ka zaudētās dzīvības ir tikai skaitļi.

Kāds var uzskatīt, ka Ķīnas ātrgaitas dzelzceļš, lētās preces un straujā ekonomiskā izaugsme liecina par sociālistiskā režīma efektivitāti. Taču sociālās problēmas, korupcija, izšķērdība, varas ļaunprātīga izmantošana un necieņa pret dzīvību rāda pavisam citu ainu. Informācija, ko ĶKP pasniedz pasaulei, tiek stingri cenzēta un apstrādāta. Kā tad patiesībā radās šī labklājība? Kādas patiesības svešiniekiem nav ļauts ieraudzīt?

Aizkulises

Cilvēki citās valstīs, iespējams, nezina, ka Ķīnas ātrgaitas dzelzceļš, augstceltnes un lētās preces ir radīti pateicoties migrējošo strādnieku lētajam darbaspēkam. Daži akadēmiķi to dēvē par ĶKP "zemo cilvēktiesību standartu sniegtajām priekšrocībām". Komunisma dzelzs priekškara apstākļos par šo cilvēku dzīvi ir maz kas zināms.

Galvenais lētā darbaspēka avots Ķīnā – zemnieki

Lielākā daļa cilvēku domā, ka bērnu un vergu darbs saistīts ar personīgās brīvības atņemšanu un piespiešanu strādāt cietumos vai citās vietās. Būtībā viszemākā darba spēka kategorija Ķīnā ir zemnieki. Tiklīdz cilvēks zaudē veselību, viņš zaudē vērtību, un viņu gaida vairs tikai ciešanas un nāve.

ĶKP publicētā oficiālā statistika liecina, ka pašnāvību līmenis vecāka gadagājuma cilvēku vidū Ķīnas laukos ir četras līdz piecas reizes lielāks nekā vidēji pasaulē. Daudzi saslimstot, izdara pašnāvību.

Ķīniešu laukstrādnieku pensija ir tikai 100 – 200 juaņas mēnesī, bet vidējā pensija strādniekiem pilsētās ir vairāk nekā 3000 juaņas. Kad zemnieki paliek veci, viņi vairs nevar nodrošināt sev iztiku, nemaz jau nerunājot par nopietnu ārstēšanos.

Vuhaņas Universitātes socioloģe Liu Jaņvu, sākot ar 2014. gadu, sešu gadu laikā apmeklēja vairāk nekā 40 ciematus 11 Ķīnas provincēs, tostarp Hubejā, Šaņdunā, Dzjansu, Šaņsji, Henaņā un Guidžou. Viņa izdarīja satraucošu secinājumu: pašnāvību līmenis zemnieku vidū ir tik augsts, ka laucinieki jau bija kļuvuši vienaldzīgi pret šādiem gadījumiem.

Kādā no piemēriem, dēls, kurš strādāja tālu no mājām, uzzinot, ka viņa tēvs ir smagi saslimis, paņēma septiņu dienu atvaļinājumu, lai atgrieztos mājās. Kad tēva stāvoklis uzlabojās, dēls viņam jautāja: "Tad tu taisies mirt vai nē? Es paņēmu tikai septiņas dienas ilgu atvaļinājumu, ieskaitot laiku bērēm." Tēvam nācās izdarīt pašnāvību.

Citā gadījumā kāds vecāka gadagājuma vīrietis no Dzjinšaņas apgabala, Hubejas provincē, uzvilcis tīras drēbes, apsēdās savas mājas vidū, aizdedzināja papīra naudu upurēšanas traukā un izdzēra pesticīdu. Kad papīra nauda bija līdz pusei sadegusi, vīrietis jau bija zaudējis samaņu. Brīdī, kad cilvēki viņu atrada, viņš vairs neelpoja. Ciema iedzīvotāji runāja: "Viņš baidījās, ka pēc viņa nāves bērni nededzinās papīra naudu, tāpēc izdarīja to pats."

Lai arī tas izklausās šausmīgi, līdzīgas lietas notiek visos lauku rajonos Ķīnā. Gadu desmitiem ĶKP īstenotās ideoloģiskās apstrādes rezultātā, labestība un morāle, kas bija daļa no Ķīnas tradicionālās kultūras, jau sen ir izzudušas. Pat dzīvniekiem ir netipiski atņemt saviem vecākiem dzīvību, tomēr ĶKP kontrolētajā Ķīnā tas patiešām notiek.

Dzja Šuhua no Daliaņas Medicīnas universitātes, kāda pētījuma rezultātā secināja, ka "90 % cilvēku, kas izdarījuši pašnāvību lauku apvidos, nekad nav meklējuši palīdzību, un oficiālā palīdzība, ko bojā gājušo ģimenes saņēmušas no nacionālajām un valdības institūcijām, faktiski līdzinās nullei."

Zinātniskajā žurnālā BMC Public Health 2020. gada aprīlī publicētais raksts parādīja, ka veselības aprūpes izdevumi pusmūža un vecāka gadagājuma cilvēkiem Ķīnā (20,3 %) bija augstāki nekā citās valstīs ar zemu un vidēju ienākumu līmeni, piemēram, Kolumbijā (9,6 %) un Indijā (7 %). Irānā šie izdevumi lauku mājsaimniecībām bija 0,5 %-14,3 %, bet pilsētnieku ģimenēm 0,48 % -13,27 %.

ĶKP kontrolētās ziņu aģentūras Sjiņhua 2020. gada oktobrī publicētie dati liecina, ka starp reģistrētajām maznodrošinātajām mājsaimniecībām Ķīnā vairāk nekā 42 % bija nonākušas vai atgriezušās nabadzībā slimības dēļ, kas ir galvenais nabadzības cēlonis lauku iedzīvotāju vidū.

Zemnieki, kas veido gandrīz pusi no Ķīnas iedzīvotāju skaita, ir galvenais darbaspēks, kas būvē ātrgaitas dzelzceļus, pilsētas un lētos komerciālos mājokļus. Taču atstājot būvlaukumu vai rūpnīcu, viņi kļūst par pamestiem vai "nederīgiem" iedzīvotājiem. Ķīniešu zemnieki tiek uzskatīti par vienkāršiem darba rīkiem, un ĶKP neinteresē, vai viņi dzīvos vai mirs.

Sociālistiskā centralizētā iepirkumu sistēma: sociāls murgs, nevis institucionāla priekšrocība

Zemniekiem sociālisms ir murgs. Kopš pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ĶKP ir ieviesusi centralizētu iepirkumu un preču sadales sistēmu. Zemnieki bieži vien bija spiesti atdot pašu izaudzētos graudus. "Ierēdņi manā ciematā mērdēja cilvēkus badā. Visi mūsu pārtikas krājumi tika konfiscēti, bet viņi joprojām neticēja, ka mums nekā vairs nav. Aukstā laikā cilvēki staigāja bez krekliem ... viņi nespēja to izturēt, tādēļ izvēlējās pakārties," stāstīja Sjujs Dzjejuaņs, kurš 1958. gadā dzīvoja Veņdžeņas ciematā Džedzjanas provincē. "Es uzskatu, ka centralizētā graudu iepirkšana un pārdošana ir galēji kreisa politika. Tā ir nogalinājusi daudzus cilvēkus." Taču šādi izteicieni tika uzskatīti par ideoloģisku noziegumu, un Sjujs kļuva par vajāšanu mērķi antilabējās kustības laikā.

Kāds cits cilvēks sacīja: "Tautas valdība grib atņemt katru graudiņu... un mēs nevaram atļauties ēst putru trīs reizes dienā. Saka, ka Čans Kaiši [nacionālistu valdības līderis, kas pārvaldīja Ķīnu pirms ĶKP] bija slikts [saskaņā ar ĶKP propagandu], taču tajā laikā mēs trīs reizes dienā varējām ēst baltos rīsus." ĶKP vērsās arī pret šo cilvēku.

Vēl viens cilvēks, kuram režīms uzbruka Šaņdunas provincē, teica: "Strādnieki pelna 40-50 juaņas mēnesī, bet zemnieki 40-50 juaņas gadā. Esmu pārliecināts, ka tas nav pareizi."

Tā kā zemniekiem nebija ļauts pārcelties uz citām vietām un zemā atlagojuma dēļ, kura nepietika tam, lai nodrošinātu sev iztiku, zemnieki būtībā nonāca situācijā, kas līdzinājās ieslodzījumam koncentrācijas nometnēs. Tāda bija Ķīnas zemnieku reālā situācija pirms 70 gadiem. Ienākumi laukos dzīvojošajiem bija 15-30 reizes mazāki nekā pilsētu iedzīvotājiem. Tā tas bija jau kopš ĶKP valdīšanas sākuma Ķīnā. No pagājušā gadsimta piecdesmitajiem gadiem ĶKP īstenotā ķīniešu zemnieku paverdzināšana nekad nav mainījusies un nav beigusies.

Skaisti iepakotā "lielā ārējā propaganda"

Kāpēc cilvēkiem vairs nav līdzjūtības pret citu ciešanām? Tam par iemeslu ir ĶKP "lielā ārējā propaganda", gudri izstrādāta tēla veidošana un valsts kontrolēto mediju izmantošana, lai spodrinātu ĶKP spožo pusi, bet par reālajām cilvēku traģēdijām un nabadzību netiek runāts.

Tā vietā Ķīnas eksportētās lētās preces lika Rietumiem uzskatīt, ka neatkarīgi no tā, cik slikta ir ĶKP, tās ražotās preces ir labas kvalitātes un zemas cenas, un tādēļ komunismam joprojām ir savas priekšrocības.

Izmantojot lēto darbaspēku, ĶKP padarīja Rietumus no sevis atkarīgus un kļuva par neaizstājamu posmu pasaules piegāžu ķēdēs.

Narkotikas un ieroči

Viena no ĶKP eksportētajām precēm uz Ziemeļameriku ir nāvējoša viela – fentanils. Žurnāls The Economist konstatēja, ka, lai gan ĶKP šā gada janvārī paziņoja, ka ir slēgusi dažas ar narkotikām saistītas tīmekļa vietnes, tiešsaistes darījumi ar ķīmiskām vielām joprojām turpinās. Viens no piemēriem ir ķīmisko vielu tirdzniecības platforma Šanhajā. Tā atklāti popularizē "drošu piegādi uz Meksiku un Amerikas Savienotajām Valstīm" un reklamē aizliegto fentanila prekursoru 1-boc-4-AP. Ziņu aģentūra Reuters vēstīja, ka nepieciešami tikai 3600 ASV dolāri, lai no Ķīnas tiešsaistes pārdevēja iegādātos izejvielas un aprīkojumu 750 000 fentanila tablešu (aptuveni 3 miljonu ASV dolāru vērtībā) izgatavošanai.

ASV Pārstāvju palātas abu partiju komitejas 2024. gada aprīļa ziņojumā tika norādīta galvenā problēma: lai gan ĶKP ir spēcīgas interneta uzraudzības iespējas, tā vēršas pret narkotiku noziegumiem tikai tad, ja tie skar tās iekšējās intereses. Tikmēr tā izmanto fentanila problēmu kā propagandas instrumentu, lai kritizētu Rietumu demokrātisko valstu "deģenerāciju".

Saskaņā ar ASV Slimību kontroles un profilakses centra 2023. gada datiem, trīs gadus pēc kārtas nāves gadījumu skaits no narkotiku pārdozēšanas Amerikas Savienotajās Valstīs pārsniedza 100 000, no kuriem 68 % gadījumu bija saistīti ar sintētiskajiem opioīdiem. ASV Kolumbijas Universitātes eksperte narkotiku jautājumos Ketrīna Kīsa sacīja, ka šis skaitlis ir šokējošs. "Mēs šajā valstī nekad neesam redzējuši tik daudz nāves gadījumu pārdozēšanas dēļ," viņas teikto atkārtoja ziņu aģentūra Associated Press.

Fentanils ir kļuvis par ĶKP politiskās tirgošanās instrumentu. Kamēr pastāvēs ĶKP, fentanila krīze turpināsies.

ĶKP ir naidīgi noskaņota pret cilvēci

Komunistiskajai partijai nepastāv nekāda zemākā morāles robeža – tā ignorē dzīvību, iznīcina ticību un cenšas visu kontrolēt. Tā izmanto ateismu, lai iznīcinātu tradicionālo kultūru un morāli, kontrolē cilvēkus, pielietojot vardarbību un melus, un paverdzina zemāko šķiru apmaiņā pret virspusēju labklājību.

ĶKP kontrolē ne tikai ķīniešus, tā izplata savas izkropļotās vērtības visā pasaulē, izmantojot BRI un īstenojot "neierobežoto karu", kas ietver uzņēmējdarbību, tehnoloģijas, patēriņu, kultūru un citas jomas. Fentanila izmantošana par ieroci – ir tikai viens no piemēriem.

Kopsavilkums

ĶKP atklāti iestājas pret tradicionālajām vērtībām, tādām kā "Īstenības, Labestības, Pacietības" principi. Tā dēvētās "sistēmiskās priekšrocības" un "zemo cilvēktiesību standartu priekšrocības" ir tikai meli, ko tā izmanto, lai maldinātu pasauli. Valstis, kas izlems pārņemt šo sistēmu, iespējams varēs baudīt īstermiņa panākumus, līdzīgi kā ĶKP, taču cena, ko tās maksās, būs jūtama ilgtermiņā: zaudēts tautas atbalsts, sistēma, kura kļūst par korumpētu interešu grupu loku, un valdība, kas slēpj patiesību.

Tie, kas pieņem ĶKP antihumāno ideoloģiju, apdraud arī paši savu nākotni. ĶKP dažādos veidos jau saņem karmisko atmaksu par "Īstenības, Labestības, Pacietības" principu vajāšanu. Ja valstis neatgriezīsies pie tradicionālajām vērtībām, drīzumā var iestāties daudz nopietnākas sekas par zemestrīcēm un ēku sagrūšanu. Tikai ieraugot ĶKP patieso dabu aiz tās ārējās maskas, cilvēki un valstis spēs izvairīties no marksisma, sociālisma un komunisma kaitīgās ietekmes, un tikai tad šis ļaunums beidzot pazudīs no vēstures skatuves. Lai Ķīna atdzimtu, ir nepieciešamas tradicionālās vērtības, tādas kā "Īstenības, Labestības un Pacietības" principi, nevis ĶKP.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/4/2/226077.html