Divas augsta ranga Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) militārpersonas 1999. gadā publicēja grāmatu "Neierobežots karš", kurā tika piedāvāts sakaut ienaidniekus, neizmantojot tiešu militāru konfrontāciju. Konkrētāk, grāmatā tika runāts par politisko karu, juridiskiem instrumentiem (juridisko karu) un ekonomiskiem pasākumiem.
Lai gan grāmata tika publicēta tikai 1999. gadā, šo taktiku daudzo politisko kampaņu laikā ĶKP bija izmantojusi jau kopš saviem pirmsākumiem. Pamatojoties uz saviem šķiru cīņas, nežēlības un melu pamatprincipiem, ĶKP režīms vēršas pret grupām, kuras uzskata par ienaidniekiem, neievērojot nekādus morāles principus.
Kopš Kārļa Marksa laikiem ateisms ir bijis komunistiskās ideoloģijas centrālais vadmotīvs. ĶKP ir izmantojusi ateismu un evolūcijas teoriju, lai maldinātu cilvēkus, padarot ĶKP locekļus par pieradinātiem dzīvniekiem, kas zaudējuši cieņu un cilvēcību. Atcerieties, ka angļu biologs Tomass Henrijs Hakslijs paziņoja, ka ir Čārlza Darvina buldogs, un Mao Dzeduna sieva Dzjana Cjina, stāstīdama par savu lomu Kultūras revolūcijā, sauca sevi par priekšsēdētāja Mao suni, kas gatavs vajadzības gadījumā mesties virsū oponentiem.
Tas nav mazsvarīgi, jo cilvēku sabiedrība nav dzīvnieku pasaule. Galu galā cilvēks var radīt civilizāciju, bet dzīvnieks – ne. Nonākot Ķīnā, komunistiskā ideoloģija strauji izplatījās, atstājot aiz sevis asiņu un traģēdiju pēdas. Ar nežēlību un meliem režīms maldināja labestīgus cilvēkus, vienlaikus mobilizējot cilvēkus ar savtīgiem motīviem, lai tie vērstos pret citiem. Izmantotie līdzekļi bija dažādi, sākot ar brutālu vardarbību un beidzot ar politiskiem, juridiskiem un ekonomiskiem līdzekļiem, kas raksturīgi neierobežotai karadarbībai.
1950. gada Zemes reformas laikā ĶKP piespiedu kārtā atņēma muižniekiem zemi un īpašumus. ĶKP attaisnoja savu nežēlību, nosaucot savus pretiniekus par "ekspluatatoru šķiru". Nākamajās desmitgadēs režīms turpināja mobilizēt vienkāršos iedzīvotājus, liekot tiem uzbrukt muižniekiem un viņu pēcnācējiem, iedēstot cilvēku prātos naidu un atņemot viņiem cieņu vienam pret otru.
Antilabējās kustības laikā (1957–1959) ĶKP vērsās pret intelektuāļiem, kuri pārzināja vēsturi un cienīja tradicionālās vērtības. Šie cilvēki pārstāvēja sabiedrības pamatslāni, un viņiem bija būtiska loma Ķīnas vairākus gadu tūkstošus gadu ilgās civilizācijas mantojuma tālāknodošanā. Lai šī kampaņa būtu veiksmīga, ĶKP vispirms "laipni aicināja" intelektuāļus izteikt savu godīgo viedokli un pēc tam izmantoja viņu viedokļus kā "pierādījumus" pret tiem safabricētajās apsūdzībās.
Antilabējā kustība deva smagu triecienu tradicionālajai ķīniešu kultūrai. Šīs kampaņas rezultātā intelektuāļi zaudēja savu cieņu un godu aizsargāt tradicionālās vērtības. Viņi arī iemācījās vai nu klusēt, vai sekot ĶKP norādījumiem, jo tas bija vienīgais veids, kā palikt drošībā.
Kultūras revolūcija (1966–1976) bija nākamais solis, turpinot sistemātiski iznīcināt tradicionālo ķīniešu kultūru. Konfūcijs bija kļuvis par uzbrukumu mērķi, un cilvēkus kūdīja vērsties vienam pret otru. Skolēni uzbruka skolotājiem, bērni uzbruka saviem vecākiem, turklāt partija uzkurināja šķiru cīņu arī starp vīriem un sievām. Šīs desmit gadus ilgās kampaņas laikā ķīnieši atteicās no savas kultūras, tostarp no savām vērtībām un manierēm, aizstājot tās ar ĶKP kultūru.
Šīs traģēdijas turpinājās ar slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā 1989. gadā un Faluņgun vajāšanu 1999. gadā, kas turpinās līdz pat šodienai. ĶKP ļaunprātīgi izmantoja visu valsts aparātu, lai vērstos pret cilvēku grupu, kas rīkojas saskaņā ar Īstenības, Labestības un Pacietības principiem, un sabiedrība tika apmuļķota ar tās nebeidzamo naida propagandu. Pamatojoties uz iepriekšējās kampaņās gūtajām "mācībām", daudzi cilvēki iemācījās ignorēt savu sirdsapziņu, aizmirsa par neatkarīgu domāšanu un tiešā vai netiešā veidā piedalījās apspiešanā.
Liels skaits Faluņgun praktizētāju ir tikuši diskriminēti, arestēti un ieslodzīti par ticību Īstenībai Labestībai un Pacietībai. Viņi ir tikuši pakļauti fiziskai spīdzināšanai un psihiatriskai vardarbībai, piespiedu darbam un bezgalīgām smadzeņu skalošanas stundām. Statistika Minghui tīmekļa vietnē liecina, ka dzīvību ir zaudējuši vairāk nekā 5000 praktizētāju, taču reālais skaits varētu būt daudz lielāks ĶKP īstenotās cenzūras un visu acīm slēptā nozieguma – orgānu piespiedu izņemšanas – dēļ.
Kā minēts iepriekš, visām ĶKP īstenotajām kampaņām bija neierobežotas karadarbības iezīmes. Jo īpaši tas attiecas uz Faluņgun vajāšanu. ĶKP izveidoja "ofisu 610" – ārpus likuma ietvariem pastāvošu organizāciju, lai īstenotu vajāšanu visos līmeņos, aptverot visas profesijas un sasniedzot visus sabiedrības slāņus. Saskaņā ar ĶKP pavēlēm praktizētāji tika arestēti, ieslodzīti un spīdzināti. Praktizētāju bērni bija spiesti pamest skolas, vīri un sievas bija spiesti šķirties, un darba devēji bija spiesti atlaist praktizētājus no darba. Šo noziegumu izdarīšanas motīvus var rezumēt ar toreizējā ĶKP vadītāja Dzjana Dzemiņa pavēli: "Nomelnot viņu reputāciju, izputināt finansiāli un iznīcināt fiziski."
ĶKP nepārtraukti virza savu komunistisko programmu visā pasaulē, tostarp eksportējot Faluņgun vajāšanu uz ārvalstīm, taču arvien vairāk cilvēku apzinās ĶKP būtību. Vairāk nekā 440 miljoni cilvēku ir atteikušies no dalības ĶKP organizācijās. Ja starptautiskā sabiedrība noraidīs Ķīnas komunistisko partiju, tas palīdzēs lielākam skaitam cilvēku ieklausīties savā sirdsapziņā un izvairīties no briesmām.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/2/13/225456.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...