Kāpēc laulība jāuztver nopietni

Tā kā morāles normas mūsdienu sabiedrībā turpina kristies, pēdējos gados laulības šķiršana ir kļuvusi arvien izplatītāka, un cilvēki lielākoties nav pārsteigti, kad tas notiek. Daži uzskata – ja pāris nespēj sadzīvot, tad viņi drīkst arī šķirties, un daudzi domā, ka šķiršanās un jauna laulība ir kas tāds, ko cilvēks var brīvi darīt, jo tā ir viņa "privātā dzīve". Mani ļoti uztrauc tas, ka cilvēku sirdis vairs nav īstajā vietā. Viņi uzskata laulību par preci: ja viņiem tā nepatīk, viņi to vienkārši atdod vai apmaina. Ārlaulības attiecības ir kļuvušas pat "modernas".

Manuprāt, cilvēki, kas šādi rīkojas, iespējams, neapzinās, cik svarīgi ir saglabāt uzticību laulībā, tāpēc uzrakstīju šo rakstu, lai atgādinātu draugiem-praktizētājiem un citiem lasītājiem par to, cik nopietna lieta ir laulība.

Kas ir patiesa svētība?

Tradicionālajā kultūrā ir pieņemts, ka laimes pamatā ir cilvēka tikumi, un cilvēks tiks svētīts, ja rīkosies labi un uzvedīsies pareizi. Darīt visu, lai apmierinātu savas savtīgās vēlmes, nav produktīvi.

Senajā Ķīnā cilvēki ticēja, ka ir piecu veidu svētības: ilgs mūžs, pārticība, veselība un miers, labi tikumi un laba nāve. Manuprāt, vissvarīgākā ir ceturtā svētība – labie tikumi, jo tikumi ir svētību cēlonis un pamats, bet svētības ir tikumu rezultāts un izpausme.

Piecas svētības atspoguļo senču vērtības: cilvēkam jābauda laba fiziskā un garīgā veselība, viņam jābūt pietiekami daudz pārtikas un apģērba, jābūt ar labu raksturu, jānodzīvo ilgs mūžs un jāpiedzīvo laba nāve, nevis jākāro kaut ko vairāk, piemēram, mīlestību vai pievilcīgu izskatu, par ko mūsdienās cilvēki tik ļoti uztraucas.

Salīdzinot ar senajiem laikiem, mūsdienās cilvēki bauda lielāku labklājību, bet viņi ir mazāk laimīgi; viņiem ir nepiesātināma apetīte, bet tie nespēj baudīt mieru un klusumu. Dažas slavenības joprojām tiecas pēc "mīlestības" arī cienījamā vecumā; viņi pēkšņi var stipri iemīlēties un tikpat pēkšņi pārtraukt mīlēt un iekrist depresijā. Šādi cilvēki ir visai tālu no patiesas laimes. Ir novērots, ka lielai daļai cilvēku, kuri iesaistījušies attiecībās jau agrā jaunībā, ir lielāka iespēja iesaistīties ārlaulības attiecībās, sākt lietot narkotikas un ciest no depresijas, kas, iespējams, ir sava veida dievišķais sods.

Senos laikos cilvēki uzskatīja laulības par iepriekš nolemtām attiecībām, uzsvaru liekot nevis uz "mīlestību", bet gan uz vecāku vienošanos un uz to, ko saka precību starpnieki, kuri veica ģimeņu un personību saderības analīzi, lai nodrošinātu piemērotu laulāto. Mūsdienās cilvēki, kuri neuzskata laulību par kaut ko dievišķu, jēdzienu "laimīga laulība" saprot tā, ka viņi attiecībās "jūtas labi" un ir atraduši "īsto cilvēku". Bieži vien cilvēkiem ir vairākas attiecības vienlaicīgi, viņi dzīvo kopā pirms laulībām, viņiem ir ārlaulības sakari, viņi šķiras un apprecas vēlreiz, meklējot partneri kā preci. Dažas teorijas pat apgalvo, ka pieredze, kas gūta vairākās attiecībās, var palīdzēt uzlabot cilvēka spēju izvēlēties "pareizo" laulāto.

Dažos pētījumos ir atklāts, ka izmaiņas smadzenēs pēc iemīlēšanās ir līdzīgas izmaiņām, kas rodas pēc narkotiku lietošanas. Kad tie, kam patīk "iemīlēšanās" sajūta, vairs nejūt šo sajūsmu, viņi pamet šo cilvēku un atrod citu "iemīlēšanās objektu".

Daudzi cilvēki, kuriem ir ārlaulības sakari, jūtas tā, it kā būtu atraduši zāles pret savu "neveiksmīgo laulību", lai gan patiesībā tas bija tikai anestēzijas līdzeklis. Vairumā gadījumu "īstā mīlestība", ko viņi domā esam atraduši, nebūs ilga. Kad sākotnējā "laime" beidzas, sāpes ir vēl lielākas nekā iepriekš.

Kā senajā Ķīnā raudzījās uz vīriešu un sieviešu attiecībām

Pat nepareizas domas rada smagas sekas

Grāmatā "Senais morālās audzināšanas ceļvedis" stāstīts par kādu mācītu vīru, kurš uzskatīja sevi par talantīgu rakstnieku, un visi viņu slavēja. Kādu nakti vīrs piedzēries atgriezās mājās un iedomājās: "Ja es nokārtošu imperatora eksāmenu, ņemšu kaimiņa meitu sev par konkubīni." Tajā pašā naktī kādam rakstvedim Zemes Dievs parādīja grāmatiņu, kurā bija ierakstīts zinātnieka vārds. Grāmatiņā bija ar sarkanu tinti rakstīts: "Lai gan viņa domas ir tikai ilūzijas, tās izriet no morāles pārkāpumiem. Par savām nepareizajām domām viņš kādā brīdī tiks sodīts ar sasalšanu un badu uz vienu dienu." Vēlāk šis mācītais vīrs patiešām gandrīz nosala un nomira badā.

Citā stāstā, kas atrodams "Senajā morālās audzināšanas ceļvedī", mācītais vīrs Li devās uz viesnīcu, lai nokārtotu imperatora eksāmenu. Viesnīcas saimnieks bija ārkārtīgi sajūsmināts, kad viņš ieradās, sakot, ka iepriekšējā naktī sapņojis, ka Zemes Dievs viņam teicis: "Rīt šeit ieradīsies Li kungs. Viņš iegūs pirmo vietu imperatora eksāmenā. Izturieties pret viņu labi." To dzirdot, Li bija ļoti priecīgs. Viņš sāka apsvērt iespēju šķirties no savas nabadzīgās sievas un apprecēties ar kādu labāku pēc tam, kad kļūs par ierēdni. Nākamajā dienā viesnīcas saimnieks atkal ieraudzīja sapnī Zemes Dievu, kurš viņam sacīja: "Šim jaunajam vīram nav laba sirds. Viņš jau domā pamest sievu, pirms vēl ir ieguvis oficiālu titulu. Tāpēc viņš neizturēs imperatora eksāmenu!" Li tiešām atgriezās mājās izmisis pēc neveiksmes eksāmenā.

Cilvēka sirdsapziņai ir jābūt debesu un zemes cienīgai. Ķīniešiem ir vecs teiciens: "Nevajadzētu būt nevienai lietai, ko nevarētu izstāstīt citiem, un nevienai domai, ko nevarētu izstāstīt debesīm."

Mainīt savu likteni

Senajā ķīniešu grāmatā "Tai Šana komentārs par rīcību un atbildību", ir stāsts par to, kā "pārvērst neveiksmi par svētību, iesakot citiem darīt labu".

Vienam vieglprātīgam un izlaidīgam vīrietim, kurš bieži apmeklēja bordeļus, kāds uz ielas iedeva grāmatu par morāli. Viņš to izlasīja un bija apstulbis: "Šajā grāmatā aprakstītā uzvedība ir tāda pati kā manējā – it kā tas būtu rakstīts par mani. Kāds es esmu muļķis? Svētie aizliedza laulības pārkāpšanu, bet es esmu tai tik ļoti pieķēries un esmu darījis lietas, kas mani iznīcina!"

Tajā pašā dienā viņš aizdedzināja vīraku un nometās ceļos, lai lūgtos, apsolīdams nekad vairs nenodoties netiklībai. Viņš arī apsolīja iespiest un izplatīt tūkstoti šīs grāmatas eksemplāru, lai izpirktu savus grēkus. Viņš izpildīja savus solījumus un patiešām palīdzēja mainīt daudzu dažādu vecumu cilvēku uzvedību. Tā kā viņš laikus nožēloja grēkus un dedzīgi mudināja citus darīt labu, viņš ne tikai nodzīvoja ilgu mūžu, bet viņam bija arī daudz labu mazbērnu, kuri tika svētīti ar labklājību.

Citā stāstā aprakstīts, kā Dievs anulēja kāda mācīta vīra nopelnus par to, ka viņš citam cilvēkam uzrakstīja šķiršanās vēstuli – šādi stāsti palīdz cilvēkam saprast, kā debesis apbalvo un soda. Sākumā viņš nezināja, kur ir viņa kļūda. Vēlāk viņš saprata, ka tas notika tāpēc, ka viņš bija pārāk tālu novirzījies no tradicionālajām vērtībām. Viņš saprata, ka laulības šķiršana ir pretrunā ar Dieva gribu un neatbilst tradīcijām, un ka pat tie, kas palīdz citiem šķirties, tiek sodīti. Pēc tam šim mācītajam vīram izdevās pārliecināt abus apprecēties no jauna un novērst daudzu citu pāru laulības šķiršanu. Pēc tam viņa politiskā karjera uzplauka. Nav jābrīnās, ka ķīniešiem ir vecs teiciens: "Es labāk nojaukšu desmit tempļus, nekā sagraušu vienu laulību." Senie cilvēki uzskatīja, ka laulība ir "savienība, ka slēgta debesīs", tas ir Dieva plāns, ko nedrīkst izjaukt pēc savas vēlēšanās.

Iekāre ir lielākais ļaunums

Daoistu dievība Veņčans Vans, pazīstams kā kultūras un literatūras dievs, teica: "Debesis bieži sūta nelaimes tiem, kas ir iekāres pilni un alkatīgi, un atmaksa nāk ļoti ātri. Tomēr daži muļķi ir tik nezinoši, it kā viņi sapņotu, un viņiem nepietiek saprāta, lai baidītos; ja viņi bez ierobežojumiem ļaujas šādai uzvedībai, viņi jebkurā brīdī saskarsies ar nelaimēm."

Mūsdienu pasaulē valda haoss, melnais un baltais ir mainījušies vietām, un morāle ir aizmirsta. Nav nekas neparasts, ka "elites" pārstāvji, kas var būt izsmalcināti un stilīgi, iesaistās nepiedienīgās seksuālās attiecībās un joprojām uzskata sevi par tikumīgiem. Bet cilvēki ar patiesiem morāles principiem neļausies iekārei. Romantiskajās drāmās galvenie varoņi savās lomās var šķist drosmīgi un taisnīgi, bet tai pat laikā viņi iesaistās neētiskās attiecībās. Man šādi varoņi nešķiet apbrīnas vērti, jo iekāre vienmēr ir morāles kritērijs.

Laulība Rietumu kultūrā un sabiedrībā

Stāsts par aktrisi

Aktrise Vivjena Lī uzreiz iepatikās Lorensam Olivjē, kad viņi 1936. gadā pirmo reizi satikās, kad Lī piedalījās izrādē "Tikumības maska" Londonā, lai gan abi bija precējušies un viņiem bija bērni. Viņi sāka slepenu romānu, līdz katrs izšķīrās un 1940. gadā varēja apprecēties. Taču jau pēc dažiem gadiem Lī saslima ar hronisku tuberkulozi, vienlaikus cīnoties ar bipolāriem traucējumiem un depresiju. Pēc gandrīz 20 laulības gadiem, 1958. gadā, pāra attiecības bija uz sabrukuma robežas. Taču vēl pirms oficiālās šķiršanās 1960. gadā Olivjē sāka tikties ar 22 gadus jaunāku aktrisi. Lī nomira no tuberkulozes 1967. gadā.

Ķīniešu valodā ir teiciens: "Skaistām sievietēm ir nelaimīga dzīve." Esmu novērojusi, ka daudzos gadījumos tas tā patiešām ir. Skaistas sievietes piesaista daudzus pielūdzējus, tostarp vīriešus ar sliktu raksturu, kuri var darīt visu iespējamo, lai viņas iegūtu. Laba rakstura vīrieši, šķiet, labprātāk uzticas liktenim, ir dāsni un laipni, un parasti nav uzmācīgi.

Skaistām sievietēm ir svarīgi saglabāt skaidru galvu, lai neļautos aizrautībai, ievērotu tradicionālās vērtības un turētos tālāk no vīriešiem ar sliktu raksturu.

Budismā ir stāsts par karali un viņa ļoti skaisto karalieni, kuri bija ļoti iemīlējušies. Pēc viņas nāves Bodhisatva sacīja noskumušajam karalim: "Tā kā karaliene bija pārāk pašapmierināta ar savu skaistumu un dzīvoja vieglu un dīkdienīgu dzīvi, tagad viņa ir pārdzimusi kā mēslu vabole." Šis stāsts māca, cik svarīgi ir būt pateicīgam, pazemīgam un izturēties pieklājīgi.

Karalienes ellē

Savā poēmā "Dievišķā komēdija", Dante stāsta par savu redzējumu – ceļojumu pa elli, šķīstītavu un debesīm. Viņš apraksta Otrajā elles lokā satiktās iekāres pārņemtās dvēseles. Šie baudkārie grēcinieki tiek sodīti par to, ka ļāva savām tieksmēm ņemt virsroku pār saprātu. Šīs dvēseles mūžīgi un bez pārtraukumiem plosa niknas, nerimstošas vētras.

Daudzas dvēseles, kas atradās elles otrajā lokā, savulaik ir bijušas dažādu tautību karalienes, piemēram, Asīrijas karaliene Semiramīda, Kartāgas karaliene Didona, Ēģiptes karaliene Kleopatra, Spartas karaliene Helēna, Pariss, kurš iemīlējās Helēnā un saņēma viņu gūstā, tādējādi uzsākot desmit gadu ilgo Trojas karu, un Tristans, kurš iemīlējās savā tantē Izoldē. Tā kā starp baudkārajiem bija tik daudz valdnieku, to sauc par "karalienes dziedājumu".

Īpaši tiek pieminēts kāds pāris – Frančeska un Pauls, kuri nomira "mīlestības dēļ". Frančeskas tēvs sarunāja viņai laulību ar muižnieku, kurš bija kropls, neglīts un cietsirdīgs. Pēc kāzām viņa iemīlējās savā svainī Paulā, kurš bija jauns un izskatīgs. Kad vīrs uzzināja par viņu attiecībām, viņš tos nogalināja, un laulības pārkāpšanas nozieguma dēļ viņi tika sodīti elles otrajā līmenī.

Daudzi cilvēki, iespējams, domā, ka Frančeska nebija vainīga, ka viņa tikai meklēja savu laimi. Taču Dieva standarts ir citāds: lai cik arī neapmierinoša būtu cilvēka laulība, viņam nav ļauts nodoties ārlaulības "mīlestībai". Nelaimīgā laulībā cilvēks var atmaksāt savu pagātnes karmu. Ja cilvēks nepieņem šo likteni un mēģina ar to cīnīties, viņš var radīt vairāk karmas un pēc nāves nonākt vēl šausmīgākā situācijā.

Dante jautā Frančeskai, kā viņa sāka attiecības ar Paulu. Viņa teica, ka viņi dārzā kopā lasījuši grāmatu "Ezera Lanselots". Grāmatā Lanselots, kurš bija karaļa Artūra pirmais apaļā galda bruņinieks, iemīlēja karalieni Gvineveru un saticis to dārzā, "krita mīlestības gūstā" un noskūpstīja viņu. To lasot, Frančeska un Pauls arī sāka skūpstīties un kopš tā brīža pastrādāja lielu grēku.

Vai laulība bez mīlestības ir amorāla?

Iespējams, jūs esat dzirdējuši teicienu "Laulība bez mīlestības ir amorāla", un cilvēki varētu domāt, ka tas ir pietiekams iemesls, lai meklētu mīlestību kur citur. Patiesībā šis teiciens pieder Frīdriham Engelsam, kurš uzskatīja, ka tikai mīlestībā balstīta laulība ir morāla. Šis apgalvojums nav patiess.

Grāmatas "Kā komunisma rēgs valda mūsu pasaulē" 7. nodaļā teikts: "Seksuālais haoss ir komunistiskās ideoloģijas iedzimta iezīme. Tiek uzskatīts, ka Markss izvaroja savu kalponi un pēcāk lika Engelsam audzināt pēc tam dzimušo bērnu. Engelsam ir bijusi kopdzīve ar divām māsām. Ļeņins gadiem ilgi uzturēja ārlaulības sakarus... Tas, ko Markss un Engelss propagandēja, nostiprinot to ar tādām frāzēm kā "brīvība", "atbrīvošanās" un "mīlestība", patiesībā nebija nekas cits kā atteikšanās no morālās atbildības un ļaušanās tieksmēm."

Laimīga laulība nav tik vienkārša, kā divu cilvēku mīlestība vienam pret otru. Taču mūsdienās, lai sasniegtu augstus reitingus, izdevēji un televīzijas stacijas popularizē stāstus par ārlaulības sakariem. Tie piedāvā ideju, ka cilvēks atradīs "laimi", ja satiks "īsto cilvēku". Taču saskaņā ar tradicionālajiem uzskatiem cilvēka dzīve jau ir iepriekš nolemta, un ir neproduktīvi meklēt svētības, kuras nav paredzēts saņemt.

Modernās ietekmes

Kad es augu, pārsvarā tika rādītas romantiskas filmas, un izglītība popularizēja slavas un bagātības vērtības. Cilvēki vairs necienīja tikumību. Arī es uzskatīju, ka mīlestība ir visaugstākā vērtība, kas stāv pāri laulībai un morālei.

Romantiskajās filmās visi varoņi ir "skaisti" un "pievilcīgi", tāpēc cilvēkiem var viegli izskalot smadzenes ar šo maldīgo uzskatu, ka laulības saglabāšana ir amorāla un muļķīga.

Lai gan senajā Ķīnā cilvēki, runājot par laimīgas laulības saglabāšanu, teica "cieniet viens otru kā dārgu viesi", man šķita, ka senlaikos cilvēki bija garlaicīgi un stereotipiski, un viņiem nebija ne cilvēktiesību, ne brīvības. Kopš tā laika esmu sapratusi, ka, lai gan mūsdienās cilvēkiem ir liela brīvība, viņi ir ļoti tāli no laimes. Patiesībā šķiet, ka morāles normas ir nevis ierobežojums, bet gan aizsardzība, gluži kā aizsargbarjeras uz kalnu šosejas, kas pasargā transportlīdzekli no iekrišanas aizā. Senie teicieni, tādi kā: "Nekādu nejaušu kontaktu starp vīriešiem un sievietēm", patiesībā nekad nav zaudējuši aktualitāti, un ir labi pēc iespējas stingrāk tos ievērot un uzstādīt aizsargbarjeras, lai pasargātu sevi no kritiena.

Vēl pirms dažiem gadu desmitiem cilvēki, kas uzvedās nepiedienīgi, neatkarīgi no tā, cik labi viņi izskatījās vai cik talantīgi bija, tika uzskatīti par "netikliem". Cilvēki, kuri iesaistījās amorālās romantiskajās attiecībās, tika nosodīti par "nepareizu uzvedību".

Šobrīd krietni cilvēki ir izsmiekla objekts. Meklējot partneri, cilvēki tagad vairāk vērtē "šarmu" un "kaislīgumu", priekšroku dodot alkatīgiem un savtīgiem, nevis godīgiem un krietniem cilvēkiem. Pat pēc laulības noslēgšanas dažu cilvēku sirdis joprojām ir trauksmainas un viņi meklē sev iekārojamu mīļāko.

Tāpat kā kinofilmām, arī mūsdienu literatūrai un mākslas darbiem ir bijusi nozīmīga loma mūsdienu morāles pagrimumā. Aizraujoši stāsti liek cilvēkiem sajust, ka viņu slāpes tiek remdētas, un viņi kļūst atkarīgi no šī garīgā opija. Daži cilvēki pat uztver dzīvi kā spēli un tiecas pēc šiem "skaistajiem" un "romantiskajiem" mirkļiem, lai gan tie var būt neiespējami vai neētiski.

Pārdomas par sevi

Savulaik es sapņoju par lielo mīlestību. Es vēlējos piedzīvot "mīlestību" un sajūtu, ka tieku dziļi mīlēta un novērtēta. Man bija vienalga, kas ir šis otrs cilvēks. Patiesībā es nedomāju par to, kā mīlēt otru cilvēku – es mīlēju sevi. Es patiešām ticēju, ka ir kāds, kurš mani mīlēs un nekad nevarēs aizmirst. Patiešām, atskatoties atpakaļ, tie bija smieklīgi, narcistiski un nepamatoti sapņi.

Agrāk domāju, ka mana laulība nav balstīta uz "dziļu mīlestību", un ticēju, ka tikai pāriem, kuri ir "dziļi iemīlējušies", būs laba laulība. Taču realitātē es redzēju ļoti daudzus pārus, kuru "kaislīgā mīlestība" pārvērtās par "kaušanos", savukārt daudzi pāri, kuru starpā valdīja visnotaļ piezemētas attiecības, baudīja laimīgu ģimenes dzīvi. Es gandrīz izšķīros no sava vīra, lai meklētu "asas izjūtas", bet tad sapratu, ka tas nav tas, ko es gribēju. Es sāku lolot savu laulību un cienīt savu vīru. Mūsu saspringtās attiecības uzlabojās, un tagad mēs labi saprotamies. Tāpēc labākais veids, kā izveidot laimīgu laulību, ir pārvarēt aizvainojumus un izturēties vienam pret otru labestīgi. Nevar vienkārši aizbēgt no problēmas, domājot: "Šis cilvēks man nav īstais."

Dažiem man pazīstamiem pāriem sākumā bija mīļas attiecības, bet laika gaitā viņi sāka viens otru ienīst un strīdēties. Es domāju, ka tas bieži notiek tāpēc, ka viņi pārāk vēlas dzirdēt atzinīgus un labus vārdus un nespēj paciest, ka otrs cilvēks norāda uz viņu trūkumiem.

Daži cilvēki meklē "kopējas intereses" ar savu otro pusīti. Taču tas var atklāt viņu pieķeršanos komplimentiem, atzinībai un iekārei. Zem "patiesas mīlestības" virskkārtas slēpjas cilvēciskas vājības. Pat tad, kad cilvēkiem šķiet, ka viņi ir atraduši "kopīgu valodu" par cēlām tēmām, tā ir tikai ilūzija, kamēr nav atklājušies visi trūkumi, un zem tiem joprojām var slēpties spēcīga iekāre.

Tie, kas iesaistās ārlaulības attiecībās, iespējams, uzskata, ka viņi ir pievilcīgi. Taču viņus ir apžilbinājis viņu ego un viņi ir aizmirsuši morāles kodeksu. Tas ir saistīts arī ar to, ka cilvēkiem ir izskalotas smadzenes ar romantiskām drāmām, kuras spēlē uz cilvēku augstprātību un emocijām.

Cilvēki maksā par savu egoismu

Neuzticība laulātajam bieži vien noved pie nelaimēm un nodara kaitējumu vairākām ģimenēm uzreiz. Tiem, kuri krāpj savus laulātos un apprecas vēlreiz, bieži vien ir vēl sliktāka laulība un viņi var krāpt atkal. Tiem, kas iesaistās ārlaulības sakaros, parasti ir zemāka morālā stāja un konflikta gadījumā viņi nevēlas atteikties no savām interesēm. Turpretī nesavtīgi cilvēki mazāk koncentrējas uz sevi, un ir laimīgāki.

Savtīga sirds liek cilvēkam būt nelaimīgam, nepiepildītam, neapmierinātam, dusmīgam, skaudīgam utt. Sevis izvirzīšana par prioritāti ne vienmēr nozīmē darīt kaut ko patiesi labu savā labā. Mēs esam atbildīgi par visu, ko darām, un mums ir jādomā, vai mūsu rīcība ir saskaņā ar debesu principiem.

Lai gan es neredzu citas dimensijas, jo vairāk par to domāju, jo vairāk man ir bail. Ja es patiešām redzētu un zinātu, par ko pārvēršas visas šīs ļaunās domas, vai man nebūtu vēl vairāk jānožēlo, ka es tik slikti saprotu debesu principus?

Kādā filmā zinātnieks sastopas ar spokiem un jautā viņiem, kāpēc viņi nenožēlo grēkus, lai iegūtu atbrīvošanos. Spoki saka: "Grēki ir jānožēlo pirms nāves, pēc nāves to vairs nav iespējams izdarīt." Viens no spokiem mudina zinātnieku: "Mēs, izsalkušie gari, nevaram tev atmaksāt par vīnu, ko esi mums devis, tāpēc es vēlos tev dot padomu – nožēlo grēkus, kamēr vēl esi dzīvs."

Šajā sakarā es vēlos sirsnīgi ieteikt saviem draugiem: neignorējiet iekāres problēmu, pat nevienu nepiedienīgu domu. Dievišķais zina visu. Mums ne tikai jāpievērš uzmanība savai uzvedībai, bet arī jācenšas pārliecināt citus neradīt karmu šajā jomā.

Secinājumi

Cilvēku vajadzībām ir robežas, bet mūsu vēlmes var būt neierobežotas. Mums jāiemācās būt apmierinātiem ar pilnu vēderu, siltām drēbēm un labu veselību, tāpat kā ar "piecām svētībām". Mūsdienu idejas mudina cilvēkus tiekties pēc aizrautīgas mīlestības un fantāzijām. Morāle grimst. Agrāk tieksme pēc uzbudinājuma izpaudās kā atkarība no cigaretēm un alkohola. Mūsdienās tas izpaužas kā atkarība no narkotikām un seksuālas izlaidības. Jebkura no tām var izraisīt smagu depresiju. Mūsdienu koncepciju pārņemtie cilvēki traucas pa bezgalīgas alkatības ceļu un jau sen ir attālinājušies no mierīga un klusa prāta stāvokļa, kas nepieciešams laimei.

Senie cilvēki mums ir atstājuši tik daudz stāstu par cēloņiem un sekām, un tie vienmēr būs labs atgādinājums, lai neļautu pasaulei iegrimt vēlmju bezdibenī.

Labi izturieties pret saviem dzīvesbiedriem un lolojiet to, kas jums ir. Būt apmierinātam, pateicīgam un saglabāt savu sirds labestību – tā ir jūsu svētība.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/1/24/223823.html