Nacionālā Tautas kongresa lauksaimniecības un lauku lietu priekšsēdētāja vietnieka Čeņa Žuņera pastrādātie noziegumi Faluņgun vajāšanā

24 gadus pēc tam, kad 1999. gadā Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) sāka vajāt Faluņgun, praktizētāji no 44 valstīm pirms Cilvēktiesību dienas, 2023. gada 10. decembra, savu valstu valdībām iesniedza jaunu vainīgo personu sarakstu, mudinot saukt šīs personas pie atbildības par Faluņgun vajāšanu Ķīnā. Praktizētāji lūdza savu valstu valdībām aizliegt vainīgajiem un viņu ģimenes locekļiem ieceļot valstī un iesaldēt viņu aktīvus ārvalstīs.

Starp sarakstā iekļautajiem vainīgajiem bija arī Nacionālā Tautas Kongresa Lauksaimniecības un lauku lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Čeņs Žuņers.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Vainīgā pilns vārds un uzvārds: Čeņs (uzvārds) Žuņers (vārds) (陈润儿).

Dzimums: vīrietis.

Valsts: Ķīna.

Dzimšanas gads/mēnesis: 1957. gada oktobris.

Dzimšanas vieta: Hunaņas province, Čaliņas apgabals.

Čeņs Žuņers.

Amats vai dienesta stāvoklis:

2000. gada aprīlis – 2006. gada novembris: Sjantaņas pilsētas partijas komitejas sekretāra vietnieks, Sjantaņas pilsētas mēra pienākumu izpildītājs un mērs, un Sjantaņas pilsētas partijas komitejas sekretārs.

2006. gada novembris – 2013. gada aprīlis: Hunaņas provinces Partijas komitejas Pastāvīgās komitejas loceklis un Čanša pašvaldības partijas komitejas sekretārs.

No 2013. gada aprīļa līdz 2016. gada martam: Heilundzjanas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks, Heilundzjanas provinces Sociālā nodrošinājuma visaptverošās pārvaldības komitejas direktors.

2016. gada marts – 2019. gada oktobris: Henaņas provinces gubernators un Henaņas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks.

2019. gada oktobris – 2022. gada marts: Ninsja Hueju autonomā reģiona partijas komitejas sekretārs.

2022. gada aprīlis – līdz šim brīdim: Nacionālā Tautas kongresa Lauksaimniecības un lauku lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks.

Smagākie noziegumi

Kopš 1999. gada jūlija, kad ĶKP sāka vajāt Faluņgun, Čeņs ir aktīvi īstenojis ĶKP īstenoto Faluņgun iznīcināšanas politiku un ir šīs vajāšanas līdzdalībnieks. Kopš 2000. gada aprīļa Čeņs ir strādājis četrās provincēs: Sjantanas un Čanša pilsētās Hunaņas provincē, Heilundzjanas provincē, Henaņas provincē un Ninsja Hueju autonomajā reģionā.

Savas darbības laikā Čeņs bija tieši atbildīgs par vietējo Faluņgun praktizētāju vajāšanu, kuri tika arestēti, pakļauti smadzeņu skalošanai, sūtīti uz piespiedu darba nometnēm un notiesāti. Viņa amata pilnvaru laikā dažādos reģionos līdz nāvei tika vajāts vismaz 71 praktizētājs. Daudzi citi praktizētāji tika savainoti, kļuva par invalīdiem vai cieta no garīgām slimībām. Daži bija spiesti dzīvot ārpus mājām, lai izvairītos no vajāšanas, bet citi pazuda bez vēsts.

Zemāk minēti atsevišķi nāves gadījumi, kas notikuši Čeņa darbības laikā.

Nāves gadījumi Hunaņas provinces Sjantaņas pilsētā

No 2000. gada aprīļa līdz 2006. gada novembrim Čeņs bija Sjantaņas pilsētas partijas komitejas sekretāra vietnieks, Sjantaņas pilsētas mēra pienākumu izpildītājs un mērs, un Sjantaņas pilsētas partijas komitejas sekretārs. Šajā laikā Sjantaņas pilsētā līdz nāvei tika vajāti vismaz septiņi Faluņgun praktizētāji.

1. gadījums: Četrus gadus pēc atbrīvošanas no darba nometnes Čena Linhueja mirst spīdzināšanas rezultātā sagrautas veselības dēļ

2001. gada janvārī Čena Linhueja no Hunaņas provinces Sjantaņas pilsētas devās uz Pekinu, lai iesniegtu apelāciju un tika aizturēta uz 15 dienām. 2001. gada maijā viņa atkal devās apelēt, un viņai tika piespriests piespiedu darbs uz vienu gadu. Hunaņas provinces Džudžou pilsētas Baimalunas sieviešu piespiedu darba nometnē viņa atteicās valkāt ieslodzīto formas tērpu vai numura zīmi. Uzraugi viņu piekāra aiz plaukstu locītavām, ķermenim karājoties gaisā, un atstāja dedzinošā saulē.

Spīdzināšanas rezultātā viņa tika paralizēta un nespēja par sevi parūpēties. Tikai tad, kad sieviete bija jau uz nāves sliekšņa, piespiedu darba nometnes administrācija viņu atbrīvoja. 2002. gada maijā miliči viņu atkal arestēja un 36 dienas vēlāk aizveda atpakaļ uz darba nometni, kur viņu atteicās uzņemt veselības stāvokļa dēļ. Pēc atgriešanās mājās viņa neatlaba un nomira 2006. gada 17. augustā. Sieviete bija 67 gadus veca.

2. gadījums: miliči salauž Li Džeņam ribas un divus gadus vēlāk viņš mirst

Sjantaņas pilsētas Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki 2002. gada 2. februārī arestēja Li Džeņu par Faluņgun materiālu piegādi. Nopratināšanas laikā miliči viņu tik smagi piekāva, ka viņam tika lauztas ribas. Li kungam tika noteikti divi gadi Sjiņkaipu piespiedu darba nometnē, taču veselības stāvokļa dēļ viņu tur nepieņēma. Viņš tika nosacīti atbrīvots no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ. 2004. gada 26. maijā viņš nomira, būdams tikai 52 gadus vecs.

3. gadījums: Guo Lifana mirst 17 dienas pēc aresta

54 gadus vecā Guo Lifana tika arestēta savās mājās 2005. gada 31. martā un nogādāta Sjantaņas pilsētas Saņdzjaopinas aizturēšanas centrā. Tuvinieki tika informēti par viņas nāvi 17 dienas vēlāk, 17. aprīļa rītā. Viņas mirstīgās atliekas tika turētas apbedīšanas namā. Ir ziņas, ka uz viņas kakla bijušas žņaugšanas pēdas. Miliči neļāva tuviniekiem pieskarties vai tuvoties viņas ķermenim. Kāds iekšējās informācijas avots atklāja, ka viņai ir tikuši izņemti visi orgāni.

Nāves gadījumi Čanša pilsētā Hunaņas provincē

No 2006. gada novembra līdz 2013. gada aprīlim, septiņu gadu laikā, kad Čeņs bija Čanša pilsētas partijas komitejas sekretārs, vismaz 12 praktizētāji tika vajāti līdz nāvei.

4. gadījums: Sje Vutans un viņa sieva Taņa Sjanjuja tiek vajāti līdz nāvei

Tiaņsjiņas rajona Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki 2007. gada 14. jūlijā arestēja Sje Vutanu, un vēlāk viņam tika piespriests četrus gadus un astoņus mēnešus ilgs cietumsods. Viņš tika spīdzināts Čanša pilsētas aizturēšanas centrā un Dzjiņas pilsētas Otrajā aizturēšanas un sadales centrā. Kad 2008. gada februārī viņu ievietoja Vulinas cietumā, viņš jau bija pavisam nespēcīgs. Turpinoties spīdzināšanai cietumā, viņam attīstījās sirds kaites, prostatas vēzis un citas slimības. Ģimene vairākkārt lūdza viņu atbrīvot no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ, taču cietuma vadība atteicās to darīt, pamatojoties uz to, ka Sje kungs nepiekrīt atteikties no Faluņgun. Tikai 2010. gada martā, kad metastāzes izplatījās uz kauliem, viņu nosacīti atbrīvoja no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ. Pirms nāves 2011. gada 12. aprīlī viņš vairāk nekā gadu bija piesaistīts pie gultas. Viņš bija 71 gadu vecs.

Sje sieva Taņa Sjanjuja tika arestēta kopā ar viņu 2007. gada 14. jūlijā. Viņa tika nogādāta uz Hunaņas provinces sieviešu cietumu, kur tika spīdzināta vairāk nekā piecus mēnešus. Pēc atbrīvošanas 2007. gada 16. decembrī viņai attīstījās izkliedētā tuberkuloze. Vēlāk viņai tika konstatēts arī aknu ascīts. Viņa nomira 2014. gada 14. februārī, 66 gadus vecumā.

5. gadījums: pēc atkārtotas vajāšanas mirst Hunaņas Pedagoģiskās Universitātes profesore Dzjana Dejina

Dzjanai Dejinai, Hunaņas Pedagoģiskās Universitātes administrācijas pārstāvei, 2005. gadā tika piespriests piespiedu darbs uz vienu gadu. Viņa atkal tika arestēta 2009. gada aprīlī, gadu pēc tam, kad bija spiesta pamest dzīvesvietu, lai izvairītos no vajāšanas. Viņai tika piespriests vēl viens divu gadu ieslodzījums darba nometnē. Kad viņa bija ieslodzīta Baimalunas sieviešu piespiedu darba nometnē, spīdzināšanas rezultātā viņai pietūka ķermeņa lejasdaļa, kājas, pēdas un vēders. Sievieti atbrīvoja, kad viņa bija uz nāves sliekšņa. Dzjanas kundze bija tikai 59 gadus veca, kad 2010. gada 18. augustā nomira.

6. gadījums: Dzjana Meilaņa tiek spīdzināta līdz nāvei smadzeņu skalošanas centrā

2012. gada 7. septembrī Sjiņtianas apgabala Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki arestēja Dzjanu Meilanu viņas dzīvesvietā. Pēc 23 dienām Hunaņas Čanša Juridiskās izglītošanas un apmācības centrā viņa bija nonākusi tuvu nāvei. 2012. gada 1. oktobrī ģimene aizveda Meilanas kundzi uz slimnīcu. Viņas ķermeni klāja zilumi, mute bija stipri savainota, tāpat kā iekšējie orgāni, bet ķermeņa apakšdaļa asiņoja. Sievietes stāvoklis bija kritisks, un nākamajā dienā viņa nomira. Viņai bija 65 gadi.

Nāves gadījumi Heilundzjanas provincē

Heilundzjanas province ir viena no provincēm, kur ĶKP vajā Faluņgun praktizētājus vissmagāk. No 2013. gada aprīļa līdz 2016. gada martam Čeņs bija Heilundzjanas provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks un provinces Visaptverošās pārvaldības komitejas direktors. Šajā laikā Heilundzjanas provincē līdz nāvei tika vajāti vismaz 30 Faluņgun praktizētāji.

7. gadījums: Sjana Sjaobo mirst spīdzināšanas un medikamentu ievadīšanas rezultātā

Sjana Sjaobo tika arestēta 2012. gada 10. septembrī, un viņai piesprieda divus gadus ilgu ieslodzījumu piespiedu darba nometnē. Heilundzjanas provinces Narkoloģiskās rehabilitācijas darba nometnē viņa tika ieslodzīta vieninieku kamerā, saslēgta rokudzelžos ar rokām aiz muguras, piespiesta stundām ilgi sēdēt uz maza soliņa nekustīgi un viņai bija aizliegts gulēt. Pēc tam, kad viņai tika ievadīti toksiski preparāti, viņa kļuva arī garīgi dezorientēta. Varas iestādes viņu neatbrīvoja, līdz ģimene to atkārtoti nepieprasīja. 2014. gada 20. februārī viņa nomira lielās mokās. Sieviete bija tikai 55 gadus veca.

8. gadījums: Džu Dzjiņžujs tiek spīdzināts līdz nāvei Beiaņas cietumā

44 gadus vecais Džu Dzjiņžujs tika arestēts 2013. gada janvārī. Vēlāk viņam tika piespriests četru gadu cietumsods. 2014. gada 23. aprīlī, kad viņš piezvanīja sievai, viņa veselības stāvoklis joprojām bija labs. Pēc trīspadsmit dienām, 6. maija vakarā, cietums informēja viņa ģimeni, ka Džu miris no pēkšņa miokarda infarkta. Kad tuvinieki mirušo pārģērba, viņi konstatēja, ka viņa mutē ir asinis, un viņiem radās aizdomas, ka Džu ticis piekauts līdz nāvei.

9. gadījums: Fens Sjue mirst pēc tam, kad cietums atteicās viņu atbrīvot no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ

Fens Sjue un viņa sieva Guaņa Šuli tika arestēti 2013. gada 6. decembrī. Viņiem tika piespriests attiecīgi 9 un 11 gadus ilgs cietumsods. Pirms aresta Fens bija pārcietis smagu intrakraniālo infarktu un viņam bija sirds slimība, tomēr Hulaņas cietumā viņu uzņēma. Ieslodzījuma laikā viņam tika sniegta medicīniskā palīdzība, taču vīrieša stāvoklis turpināja pasliktināties.

2015. gada februārī viņa tuvinieki iesniedza pieteikumu par atbrīvošanu no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ, taču cietums šo lūgumu noraidīja, aizbildinoties ar to, ka viņš neatbilst prasībām. 2015. gada 10. augusta pēcpusdienā viņa stāvoklis kļuva kritisks. Kad Fena kungu nogādāja slimnīcā, viņš jau bija miris. Vīrietis bija tikai 47 gadus vecs.

Nāves gadījumi Henaņas provincē

Kad Čeņs bija Henaņas provinces gubernators un provinces partijas komitejas sekretāra vietnieks, viņš savos darba ziņojumos aicināja veikt "stingrus pasākumus pret kulta organizācijām". Šajā laikā Heilundzjanas provincē līdz nāvei tika vajāti vismaz 17 Faluņgun praktizētāji.

10. gadījums: Jans Džunšens tiek spīdzināts līdz nāvei

Jans Džunšens, kurš tobrīd bija 38 gadus vecs, tika arestēts 2016. gada 10. aprīlī un turēts Džendžou pilsētas Trešajā aizturēšanas centrā. Pēc dažām dienām viņš tika nomocīts līdz nāvei. Kā stāsta tuvinieki, kas redzēja viņa līķi, viņa galvas augšdaļa bijusi sapampusi, bet ausis un deguns aizbāzti ar vati, lai asinis netecētu ārā. Tā kā viņa ķermenis bija sasalis, muti nevarēja atvērt. Bija redzami tikai četri priekšējie zobi, un tie acīmredzami bija mākslīgi un nesen ielikti. Viņa abu roku nagi bija zili melni, bet dzimumorgāni – apdeguši.

11. gadījums: Čaja Juilaņa mirst no vēža, kas attīstījās, atrodoties apcietinājumā

Čaju Juilaņu 2016. gada 19. aprīlī arestēja Mendžou pilsētas Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki. Aizturēšanas centrā sievieti spīdzināja, līdz viņai tika salauzts mugurkauls un viena no ribām. Viņa cieta tik lielas sāpes, ka nevarēja ēst. Drīz vien no viņas palika tikai kauli un āda. Čaja saslima ar kaulu vēzi, un metastāzes izplatījās pa visu ķermeni. Kad viņa nomira, sievieti nogādāja slimnīcā, joprojām saslēgtu rokudzelžos un kāju važās. Viņa nomira 2017. gadā 23. martā, 62 gadu vecumā.

12. gadījums: Džens Sjaņdzjiņs, atrodoties ieslodzījumā savas ticības dēļ, saslimst ar rīkles vēzi, mirst mēnesi pēc tam, kad tika atbrīvots veselības stāvokļa dēļ

Tā kā viņš nebija ar mieru atteikties no savas ticības, Džens Sjaņdzjiņs, bijušais uzņēmējs no Henaņas provinces Huaijanas pilsētā, tika vairākkārt arestēts un ieslodzījumā ir pavadījis gandrīz 13 gadus, tostarp vienu darba nometnē un divus cietumā. Pēdējo reizi viņš un viņa sieva Vana Haomeja tika arestēti 2016. gada jūlijā, un abiem tika piespriests piecus gadus ilgs cietumsods.

Izciešot sodu Sjiņmi cietumā, Džena veselības stāvoklis strauji pasliktinājās, un viņam attīstījās rīkles vēzis. 2018. gada beigās viņu nosacīti atbrīvoja no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ. Tā kā lielākā daļa viņa uzkrājumu un personīgo līdzekļu tika konfiscēti daudzo kratīšanu laikā, viņš nevarēja atļauties medicīnisko aprūpi un ar lielām grūtībām rūpējās pats par sevi mājās. Viņš nomira 2019. gada 11. augustā, kamēr viņa sieva joprojām atradās Sjiņsjanas sieviešu cietumā.

Nāves gadījumi Ninsja Hueju autonomajā reģionā

Čeņs bija Ninsja Hueju autonomā reģiona partijas komitejas sekretārs no 2019. gada oktobra līdz 2022. gada martam. Viņa pilnvaru laikā vismaz pieci praktizētāji – Sun Laipins, Džana Laņfana, Huans Juņluns, Vana Sjaohueja un Sje Naņfans – tika vajāti līdz nāvei.

13. gadījums: Sun Laipins apcietinājumā tika piespiests lietot medikamentus, 18 mēnešus pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma mirst

Sun Laipins no Ninsja provinces Vudžunas pilsētas tika arestēts 2018. gada aprīlī un drīz pēc tam atbrīvots pret drošības naudu. Pēc četriem mēnešiem, kad viņš tika nogādāts atpakaļ apcietinājumā, ģimenei tika atļauts viņu apmeklēt tikai vienu reizi 2019. gada martā, pirms viņu pārveda no vietējā aizturēšanas centra uz cietumu, līdz brīdim, kad viņš tika atbrīvots.

Pirms aresta Suna kungs bija enerģisks un spēcīgs. Viņš kustējās ātri, un viņa prāts bija ass. Kad 2020. gada 10. februārī viņu atbrīvoja, viņš bija novārdzis un kustējās lēni. Viņš arī nespēja skaidri domāt. Vīrietis bieži stostījās un bija ļoti nervozs. Kad viņam uznāca dusmu lēkme, viņš dauzīja mantas un cieta no nesaturēšanas. Sākumā dusmu lēkmes notika reizi desmit dienās. Bet stāvoklim pasliktinoties, viņš dažreiz pārcieta lēkmi reizi divās dienās vai pat katru dienu. Saskaņā ar to, ko viņš spēja atcerēties, Sunam visu soda izciešanas laiku tika ievadītas viņam nezināmas zāles. Turklāt, ieslodzījumā viņš tika vārdiski pazemots un turēts badā.

Galu galā Suna veselībai nodarītais kaitējums iedzina viņu nāvē. Viņš nomira 2021. gada 31. jūlijā, 69 gadu vecumā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/1/24/214431.html