No "dubultas dokumentu iesniegšanas" līdz "daudzkārtējai iesniegšanai" - dažādi veidi, kā komunistiskais režīms cenšas bloķēt advokātu iespējas pārstāvēt Faluņgun praktizētājus

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Kopš 1999. gada jūlija, kad Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) uzsāka valsts mēroga kampaņu pret šo miermīlīgo garīgo praksi, tā nekad nav pārtraukusi nomelnot un notiesāt Faluņgun praktizētājus. Pirmajos vajāšanas gados daudzi cilvēki, tostarp pašu praktizētāju ģimenes locekļi, neuzdrošinājās viņus aizstāvēt, baidoties no varas iestāžu atriebības.

Taču, pateicoties praktizētāju neatlaidīgajiem centieniem informēt sabiedrību par vajāšanu, arvien vairāk cilvēku, tostarp cilvēktiesību juristi, ir iestājušies viņu aizstāvībai gan sabiedriskās domas telpā, gan tiesā.

"Dubultā dokumentu iesniegšana"

Lai neļautu cilvēktiesību advokātiem pārstāvēt un aizstāvēt Faluņgun praktizētājus, milicija, prokuratūra, tiesas un cietumi visā valstī cieši sadarbojas, lai, uzliekot advokātiem nelikumīgus ierobežojumus, radītu viņiem šķēršļus. Viens no galvenajiem ierobežojumiem tiek dēvēts par "dubulto dokumentu iesniegšanu", kas nozīmē, ka advokātam nav atļauts tikties ar savu klientu-praktizētāju, iepazīties ar viņa lietas dokumentiem vai ierasties kopā ar viņu tiesā, ja viņš nav iesniedzis pieteikumu 1) tās Tieslietu pārvaldes jurisdikcijā esošajā tiesu iestādē, kurā lieta tiek izskatīta, un 2) tās Tieslietu pārvaldes jurisdikcijā esošajā tiesu iestādē, kurā atrodas advokāta juridiskais birojs.

Parasti advokāts ir no citas jurisdikcijas (kas var būt cits rajons tajā pašā pilsētā, cita pilsēta tajā pašā provincē vai pavisam cita province), tāpēc ir iesaistītas divas Tieslietu pārvaldes (tāpēc arī "dubultā dokumentu iesniegšana").

Parastos apstākļos aizstāvības advokātiem nav jāpieprasa atļauja pārstāvēt klientu nevienā privātā vai valsts sektora iestādē. Prasība par "dubulto dokumentu iesniegšanu" nav atrodama nevienā no attiecīgajiem likumiem, tostarp Likumā par advokātiem, Kriminālprocesa likumā, Valsts padomes vai Tieslietu ministrijas administratīvajos noteikumos vai attiecīgajos Augstākās tautas prokuratūras un Augstākās tautas tiesas tiesību aktu skaidrojumos.

Parasti, ja vien juristi ir nodibinājuši oficiālas advokāta un klienta attiecības (t.i. noslēguši līgumu ar klientu), viņi var strādāt. Gadījumos, kas nav saistīti ar Faluņgun, tas joprojām ir spēkā. Tomēr, kad runa ir par Faluņgun lietām, cilvēktiesību advokāti ir saskārušies ar nelikumīgām un nepamatotām prasībām, piemēram, " dubulto dokumentu iesniegšanu".

Daži juristi tika represēti vai pat zaudēja advokāta licenci, kad atteicās pakļauties nelikumīgajai "dubultās dokumentu iesniegšanas" prasībai. Jāatzīmē fakts, ka Tieslietu pārvaldēm dažādos valdības līmeņos visā Ķīnā nav nekādu pilnvaru izdot apcietināšanas orderus, iesniegt apsūdzības vai pasludināt kriminālsodus aizdomās turētajiem. Citiem vārdiem sakot, Tieslietu pārvaldēm nav nekādas lomas krimināllietu izskatīšanā. Tās ir tikai Ķīnas tiesu sistēmas administratīvā daļa. Viens no viņu galvenajiem pienākumiem ir pārskatīt un izsniegt juristu licences. Tādējādi dažas Tieslietu pārvaldes ļaunprātīgi izmantoja savas pilnvaras, lai anulētu licences cilvēktiesību advokātiem, kuri uzdrošinājās aizstāvēt Faluņgun praktizētājus.

Saskaņā ar Ķīnas likumdošanu viss, kas saistīts ar pilsoņu tiesību un interešu aizskaršanu, palielina viņu pilsoniskos pienākumus un paplašina valdības pilnvaras, ir jāpamato ar likumu un administratīvo noteikumu nosacījumiem; pat Tieslietu ministrijai nav tiesību patvaļīgi noteikt tādus ierobežojumus kā "dubultā dokumentu iesniegšana".

Tomēr tā vietā, lai satrauktos par nelikumīgo "dubultās dokumentu iesniegšanas" prasību, kas būtiski ierobežo advokātu tiesības Faluņgun lietās, Tieslietu pārvaldes visā Ķīnā ir sekojušas milicijas, prokuratūru un tiesu piemēram, traucējot advokātiem pārstāvēt Faluņgun praktizētājus.

Patiesībā, pat ja dažiem advokātiem izdevās pabeigt "dubulto iesniegšanu", viņi tik un tā nevarēja tikties ar saviem klientiem vai iepazīties ar viņu lietas dokumentiem. Daudzas Tieslietu pārvaldes noteica papildu ierobežojumus pēc tam, kad advokāti jau bija tajās iesnieguši dokumentus. Dzjiliņas provincē 2020. gadā tika izdots slepens dokuments Nr. [2020] 226, kas pieprasīja, lai profesionāli juristi, pirms viņiem atļauj pārstāvēt Faluņgun praktizētājus provincē, saņemtu vēstules no vietējiem Tieslietu pārvaldēm, kas apliecinātu, ka viņi paši nepraktizē Faluņgun.

"Daudzkārtēja dokumentu iesniegšana"

Pēdējo mēnešu laikā daži aizturēšanas centri Dzjiliņas provincē sāka piemērot vēl apgrūtinošākus ierobežojumus cilvēktiesību advokātiem, pirms viņiem tiek atļauts apmeklēt savus klientus-praktizētājus.

Ar dokumentu iesniegšanu divās Tieslietu pārvaldēs vairs nepietika. Šie Dzjiliņas aizturēšanas centri pieprasīja, lai advokāti uzrādītu atļauju no vairākām iestādēm abās attiecīgajās jurisdikcijās, tostarp advokātu asociācijām, Tieslietu pārvaldēm un tiesām.

Nākamais attēls tika izveidots, pamatojoties uz iekšēju informācijas avotu. Tas attiecās uz Faluņgun lietu, kas atradās tiesvedības stadijā. Advokātam bija jāaizpilda veidlapa un jāsaņem atļauja no vairākām institūcijām (kurām jāuzspiež savi zīmogi – sarkani apļi uz veidlapas), pirms viņš drīkstēja tikties ar savu klientu aizturēšanas centrā.

null

Veidlapas augšējā daļā ir norādīta pamatinformācija par lietu (apsūdzētā vārds un uzvārds, pret viņu izvirzītās apsūdzības, advokāta vārds un uzvārds, advokāta kontaktinformācija utt.). Veidlapas apakšējā daļā ir divas ailes zīmogiem. Kreisajā ailē ir trīs zīmogi, kuri bija jāsaņem no advokāta juridiskā biroja, advokātu kolēģijas, kas pārrauga viņa juridisko biroju, un tieslietu pārvaldes, kuras pakļautībā ir viņa juridiskais birojs. Labajā ailē ir vieta trim papildu zīmogiem, kas bija jāsaņem no tās jurisdikcijas, kurā tika ierosināta lieta, tostarp no tiesas, advokātu kolēģijas un tieslietu pārvaldes.

Mēs varam tikai iedomāties, cik lielas pūles juristam bija jāpieliek, lai iegūtu visus šos zīmogus, nemaz nerunājot par to, ka jebkura no šīm iestādēm (gan privātajā, gan valsts sektorā) var apzināti atteikties izsniegt atļauju.

Ņemiet vērā arī to, ka veidlapa bija jāaizpilda pēc tam, kad lieta jau atradās tiesā, un advokātam bija jāiegūst šie seši zīmogi. Tādējādi sākotnējā "dubultā reģistrācija" gadu gaitā ir palielinājusies līdz sešām reģistrācijām.

Un ko darīt, ja praktizētāja lieta joprojām ir milicijā vai prokuratūrā? Tad būtu nepieciešams, lai abas šīs institūcijas arī "dod atļauju" un uzspiež uz veidlapas savus zīmogus. Tādējādi "seškārtīgā iesniegšana" pārvērtīsies par "astoņkārtīgo iesniegšanu".

Saskaņā ar iekšējās informācijas sniedzēja teikto, šādas "daudzkārtējas iesniegšanas" prasība izrietēja no rīkojuma, ko deva Dzjiliņas provinces Politisko un juridisko lietu komiteja – ārpustiesas aģentūra, kuras uzdevums ir pārraudzīt Faluņgun vajāšanu.

Lai arī cik smieklīgi tas izklausās, šīs daudzkārtējās dokumentu iesniegšanas mērķis ir bremzēt cilvēktiesību advokātus, kuri aizstāv Faluņgun praktizētāju tiesības uz ticības brīvību.



Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/8/14/210814.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.