Aptuveni 21 gadus vecā Sjuja Sjiņjana, uzauga, jūtoties citādāka nekā pārējie bērni, kuriem bija abi vecāki. Savu tēvu meitene pirmo reizi ieraudzīja tikai septiņu gadu vecumā, kad viņš izcieta pēdējo gadu no astoņu gadu ilgā cietumsoda par to, ka praktizēja Faluņgun – senu garīgu un meditācijas praksi. Viņas tēvs, Sjujs Davejs, vēlējās viņu paņemt uz rokām, bet viņa nobijusies metās mātes apskāvienos. Viņa saka, ka tā ir viņas dzīves lielākā nožēla.
Kad pēc gada, 2009. gada februārī, tēvu atbrīvoja, Sjuja joprojām baidījās viņam tuvoties, jo viņa ķermenis bija rētām klāts un viņam bija grūti elpot. Reizēm viņa prāts bija skaidrs, reizēm ne. Pavadījis 13 dienas kopā ar ģimeni, viņš nomira 36 gadu vecumā.
Sjujs nebija ne pirmais, ne pēdējais Faluņgun praktizētājs, kas miris Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) īstenotās viņu ticības vajāšanas rezultātā. Līdz 2023. gada 20. novembrim ticis apstiprināts, ka pēdējo 24 gadu laikā dzīvību ir zaudējuši 5010 praktizētāju. Čeņas Jinas, 17 gadus vecas vidusskolnieces no Heilundzjanas provinces Dzjamusi pilsētas, nāve bija pirmais Minghui.org. dokumentētais nāves gadījums.
Tiek uzskatīts, ka faktiskais bojā gājušo skaits ir daudz lielāks, ņemot vērā Ķīnā pastāvošo stingro cenzūru. ĶKP īstenotajos orgānu piespiedu izņemšanas noziegumos cieta vēl daudz vairāk nevainīgu Faluņgun praktizētāju. Pamatojoties uz aplēsēm par to, ka Ķīnā lielākajās slimnīcās katru gadu tiek veikts 60 000-100 000 transplantāciju, pēdējo 24 gadu laikā mirušo skaits varētu sasniegt vairākus miljonus.
Satriecošā nežēlība, ar kādu tika nogalināti 5010 zināmie vīrieši un sievietes, rada priekšstatu par komunistiskā režīma īstenoto likumpaklausīgu pilsoņu asiņaino slepkavošanu viņu ticības dēļ pēc tam, kad pasaule apņēmās "nekad vairs" nepieļaut holokaustu un citus genocīdus.
ĶKP nosauca Faluņgun par galveno "valsts ienaidnieku", un valdības amatpersonas visos līmeņos visā valstī tika mobilizētas īstenot vajāšanas saskaņā ar bijušā ĶKP priekšsēdētāja Dzjana Dzemiņa trim politikām – "nomelnot viņu [Faluņgun praktizētāju] reputāciju, sagraut finansiāli un iznīcināt fiziski". Pēc tam ekstrēmās izskaušanas politikas rezultātā katrā no 22 Ķīnas provincēm, četrām tiešās pārvaldes municipalitātēm un pieciem autonomajiem reģioniem tika ziņots par Faluņgun praktizētāju nāves gadījumiem.
Ķīnas ziemeļaustrumu reģionā, kur sabiedrība pirmo reizi tika iepazīstināta ar Faluņgun, bija vislielākais nāves gadījumu skaits, salīdzinot ar citām valsts daļām. Tas varētu būt saistīts ar lielāku praktizētāju skaitu un viņu bezbailīgajiem centieniem informēt sabiedrību par vajāšanu, kas izraisīja pastiprinātas represijas, kā arī ar to, ka reģions atrodas tuvu Pekinai.
Visvairāk nāves gadījumu – 646 – bija Heilundzjanas provincē, kas atrodas vistālāk uz ziemeļiem; Liaoninā, citā ziemeļaustrumu provincē, bija otrs lielākais nāves gadījumu skaits – 629; Hebejā, Ķīnas sestajā visblīvāk apdzīvotajā provincē, kas ieskauj Pekinu, bija trešais lielākais nāves gadījumu skaits – 650; Dzjiliņā, Faluņgun dzimtajā provincē, bija ceturtais lielākais nāves gadījumu skaits – 530; un Šaņdunā, kas ir otra visblīvāk apdzīvotā un lauksaimniecības province, bija 464 gadījumi.
Pēc piecām provincēm ar vislielāko bojā gājušo skaitu vēl septiņos reģionos, tostarp Sičuaņā, Hubejā, Henaņā, Hunaņā, Pekinā, Čuncjinā un Guandunā, arī bija trīsciparu skaitļi, kas svārstījās no 107 līdz 320 gadījumiem. Pārējos 19 reģionos bija no viena līdz 94 gadījumiem.
Par deviņiem praktizētājiem nav zināms, no kādām provincēm viņi ir, un šajā ziņojumā tās netika iekļautas.
No 5001 praktizētāja, par kuriem bija zināms, no kuras provinces viņi ir, 2728 (54,5%) bija sievietes, 2226 (44,5%) bija vīrieši, bet 47 praktizētāju (0,9%) dzimums nebija zināms. Pēc vecuma 11 no 5001 praktizētāja nāves brīdī bija 19 gadus veci vai jaunāki, 20 bija 90 gadus veci vai vecāki, 417 vecums nebija zināms, bet pārējo vecums bija no 20 līdz 89 gadiem. Jaunākajam bija 15 gadi, un vecākā praktizētāja bija 98 gadus vecā Henaņas provinces Sjuičanas pilsētas iedzīvotāja Dzja Juidži.
5001 praktizētāja nāves cēloņi bija spīdzināšana (3370), medikamentu ievadīšana piespiedu kārtā (161), terorizēšana un psiholoģiskas traumas (1292), kā arī pazušana, pārvietošana un citi iemesli (178). Jāatzīmē, ka daudzi mirušie praktizētāji tika pakļauti vairāku veidu vajāšanām, un sadalījums pēc nāves cēloņiem tika veikts, pamatojoties uz vissmagāko viņiem nodarīto kaitējumu.
No 3531 (= 3370 +161) nāves gadījuma, ko izraisīja spīdzināšana vai medikamentu ievadīšana piespiedu kārtā, 1326 gadījumi notika, kad praktizētāji atradās apcietinājumā, tostarp 1287 gadījumi, kas bija saistīti ar spīdzināšanu, un 39 gadījumi, kas saistīti ar medikamentu ievadīšanu piespiedu kārtā. No 1326 nāves gadījumiem apcietinājumā 358 notika cietumos, 322 – aizturēšanas centros, 307 – milicijas iecirkņos, 207 – piespiedu darba nometnēs, 53 – smadzeņu skalošanas centros, 29 – psihiatriskajās slimnīcās, 25 – "ofisa 610" birojos un vēl 25 – citās valsts iestādēs. Dažus praktizētājus tikai dažas stundas vai dienas pēc aresta piekāva līdz nāvei. Tika ziņots arī par ārkārtējiem gadījumiem, kad praktizētāji tika kremēti dzīvi.
No 3531 praktizētāja, kas nomira no spīdzināšanas vai medikamentu ievadīšanas piespiedu kārtā, vēl 2083 un 122 praktizētāji nomira mājās attiecīgi no spīdzināšanas un medikamentu ievadīšanas piespiedu kārtā, kam viņi tika pakļauti apcietinājumā. Daudzos gadījumos cietumi vai aizturēšanas centri atbrīvoja praktizētājus nosacīti pirms termiņa tikai tad, kad viņi jau atradās uz nāves sliekšņa un praktizētāji nomira dažu stundu, dienu vai mēnešu laikā pēc tam.
Pavisam 1292 praktizētāji nomira garīgu ciešanu dēļ – vai nu pēc atkārtotas vajāšanas, vai arī pēc gadiem ilgas dzīves bailēs, vai arī pēc smaga trieciena, kad viņu tuvinieki nomira Faluņgun vajāšanas dēļ. Vēl 178 nāves gadījumi attiecās uz praktizētājiem, kuri pazuda vajāšanas laikā, nomira pēc tam, kad bija spiesti dzīvot prom no mājām, lai izvairītos no vajāšanas, kā arī uz trim nāves gadījumiem, kas notika praktizētāju tiesas sēžu laikā.
Lai gan šie praktizētāji ir zaudējuši savus fiziskos ķermeņus, viņu vēlme iestāties par patiesību un taisnīgumu joprojām ir dzīva un turpina iedvesmot citus praktizētājus turpināt neatlaidīgi vairot sabiedrības informētību par šīm zvērībām. Neraugoties uz joprojām notiekošajām vajāšanām, arvien vairāk cilvēku ir sapratuši patiesību par Faluņgun un pievienojušies praktizētājiem, lai pretotos ĶKP autoritārismam. Tikai tad, kad komunisms tiks pilnībā izskausts no Ķīnas, Faluņgun praktizētāji un pārējā Ķīnas tauta varēs baudīt patiesu brīvību un dzīvot mierīgu dzīvi bez bailēm un terora.
Izaicinājumi, izmeklējot vajāšanas izraisītos nāves gadījumus
Lai gan ĶKP nežēlo pūles, lai vajātu Faluņgun, tā vienlaikus dara visu iespējamo, lai slēptu slepkavības un apspiešanu.
• Tiešo pierādījumu iznīcināšana
Līdz nāvei spīdzināto praktizētāju mirstīgās atliekas dažkārt tiek kremētas bez viņu ģimeņu ziņas. Kad ģimenes saņem paziņojumu par savu tuvinieku aiziešanu mūžībā, tām bieži vien nākas vērot, kā mirstīgās atliekas pret viņu gribu tiek aizvestas kremēšanai. Milicijas darbinieki vai nu piespiež ģimenes parakstīt piekrišanas veidlapas, vai vienkārši paši vilto parakstus. Dažos gadījumos miliči vispār neapgrūtina sevi ar piekrišanas saņemšanu.
• Papildus pierādījumu likvidēšana
Pēc praktizētāja nāves, kas iestājusies spīdzināšanas rezultātā, varas iestādes bieži vien pārceļ uz citiem amatiem personas – gan vainīgos, gan viņu līdzdalībniekus –, kas bija iesaistītas mirušā spīdzināšanā, nogalināšanā un kremēšanā. Tiek iznīcināti fiziskie pierādījumi, tostarp dokumenti, audio un video ieraksti, medicīniskie ieraksti un pat praktizētāja fotogrāfijas un mājsaimniecības reģistrācijas karte. Dažkārt varas iestādes nonāk tik tālu, ka arestē vai nogalina spīdzināšanas vai slepkavības aculieciniekus.
• Pierādījumu vākšanas aizliegums
Varas iestādes arī izmanto visus iespējamos līdzekļus, lai neļautu ģimenēm savākt pierādījumus par spīdzināšanu un nogalināšanu. Ģimenēm ir aizliegts fotografēt un/vai filmēt mirušo ķermeņus. Viņi arī nevar nolīgt savus medicīnas ekspertus, lai veiktu neatkarīgas autopsijas.
• Ziņu par nāves gadījumiem bloķēšana
Varasiestādes cenšas nepieļaut, ka cilvēki publiski sēro par mirušo, jo baidās, ka ziņas par praktizētāja nāvi spīdzināšanas dēļ varētu plaši izplatīties. Ģimenes locekļiem, kaimiņiem, kolēģiem un draugiem bieži vien tiek piedraudēts klusēt. Daudzām ģimenēm tika izteikti draudi par mēģinājumu noskaidrot nāves cēloni un meklēt taisnīgumu saviem tuviniekiem.
• Piespiedu kremācijas gadījumi
Džao Dzjina no Dzjiliņas provinces, kas tolaik bija 19 gadus veca, tika piekauta līdz nāvei pēc aresta Pekinā par to, ka iesniedza lūgumu Centrālajai valdībai pārtraukt Faluņgun vajāšanu. Miliči tajā pašā dienā viņu kremēja un neļāva tēvam fotografēt viņas ķermeni, uz kura bija redzamas sitienu pēdas.
Ši Džunja kungs no Liaoninas provinces nomira trīs dienas pēc piespiedu barošanas 2003. gada aprīlī. Viņš bija 45 gadus vecs. Neilgi pēc Ši kunga nāves miliči tuvinieku acu priekšā paņēma viņa ķermeni un pirms rītausmas nogādāja to krematorijā. Milicija paziņoja Ši ģimenei, ka, ja viņi vēlas redzēt viņa ķermeni, viņiem vispirms jāsaņem piekrišana no milicijas. Četras dienas vēlāk milicija pret ģimenes gribu kremēja viņa ķermeni, un ģimenei netika atdoti pat pelni.
38 gadus vecā vidusskolas skolotāja Džana Dedžeņa no Šaņdunas provinces Menjiņas apgabala 2003. gada 29. janvārī tika piekauta līdz nāvei Menjiņas apgabala aizturēšanas centrā. Vainīgie paziņoja viņas tuviniekiem, ka viņa ir mirusi no sirdslēkmes.
Menjiņas "ofisa 610" aģenti deva rīkojumu milicijai nekavējoties viņu kremēt. Kad viņas brālis Džans Deveņs atteicās parakstīt dokumentus, viņš tika nežēlīgi piekauts. Galu galā viņš bija spiests parakstīt līgumu par kremāciju.
Praktizētāja Liu Šufeņa bija lieciniece tam, kā uzraugi sita Džanas kundzi. Dažas dienas pēc Džanas nāves milicija paziņoja, ka Liu kundzei ir nepieciešama smadzeņu operācija, apgalvojot, ka viņai ir smadzeņu slimība. Viņa nomira uz operāciju galda smadzeņu asiņošanas dēļ. Sieviete bija 39 gadus veca.
Pēc Džanas un Liu nāves miliči devās uz viņu mājām un konfiscēja visas viņu fotogrāfijas.
Neiedomājama nežēlība
Zemāk aprakstītajos gadījumos varas iestādes tik izmisīgi centās nogalināt praktizētājus, ka dedzināja viņus līdz nāvei, grūda lejā no augstām ēkām vai kremēja vēl dzīvus.
• Aplieta ar benzīnu un sadedzināta līdz nāvei
Tā kā 30 gadus vecā Vana Huadzjuņa no Hubejas provinces Baiguo pilsētas paziņoja, ka anulē paziņojumu par atteikšanos no Faluņgun, ko bija spiesta parakstīt smadzeņu skalošanas centrā, Politiski-juridisko lietu komitejas (PJLK) vadītājs Sjujs Šicjaņs viņu sita tik ilgi, līdz viņa zaudēja samaņu. Milicijas darbinieki viņu aizvilka uz Dzjiņcjao laukumu pilsētas administrācijas ēkas priekšā. Aplejot viņu ar benzīnu un sadedzinot līdz nāvei, miliči paziņoja sabiedrībai, ka Vana izdarījusi pašnāvību pašsadedzinoties.
Kāds aculiecinieks stāstīja, ka Vana gulēja uz zemes, kad uguns sāka degt. Viņa nedaudz pakustējās un mēģināja piecelties, bet bija pārāk nespēcīga. Milicijas darbinieki notikuma vietā bija panikā, uztraucoties, ka viņa varētu sākt kliegt un atklāt, kas te īsti notiek.
Vanai palika divi mazi dēli. Kad ciemata iedzīvotāji apskatīja viņas ķermeni, viņi atrada apdegumus tikai priekšpusē, nevis uz muguras. Viņai trūka auss, un viņai bija dziļi naža iegriezumi kaklā un pakausī.
Trīs praktizētāji vīrieši, kuri zināja par šo incidentu, vēlāk tika arestēti, piesieti pie motocikliem un lielā ātrumā vilkti pa zemi, līdz nomira.
• Slepkavība, kas maskēta kā pašnāvība
32 gadus vecā Su Cjunhua bija Faluņgun praktizētāja no Sičuaņas provinces Suininas pilsētas. 2000. gada 17. decembrī viņas mājās ieradās Suininas pilsētas un Čuaņšaņas rajona milicijas darbinieki. Su kundze atteicās atvērt durvis, un trīs dienas miliči aplenca ēku, kliedzot, ka nogalinās viņu.
Kad Su kundze stāstīja aptuveni 300 skatītājiem par notikušo, 20. decembrī ap pulksten 18.30 pie viņas ielauzās milicijas darbinieks un iespēra viņai. Kad viņa ar abām rokām satvēra miliča kāju, tas viņai vēlreiz iespēra un izgrūda pa logu. Viņa nokrita no sestā stāva. Garāmgājēji bija satriekti un iesaucās: "Milicis viņu nogalināja! Milicis viņu nogalināja!"
Pēc Su kundzes kritiena miliči neko nedarīja, lai viņai palīdzētu. Tā vietā viņu, kas vēl bija dzīva, aiznesa un ielika drošības tīklā. Miliči paziņoja, ka viņa izdarījusi pašnāvību, izlecot pa logu, un ka miliči viņu izglābuši ar tīklu. Pirms aizvest viņas ķermeni, viņi to fotografēja un gaidīja, līdz viņa nomirst.
• Kremēts dzīvs
2009. gada janvārī Sjišaņpinas piespiedu darba nometnes uzraugi piekāva Dzjanu Sjicjinu, bijušo Dzjindzjiņas pilsētas nodokļu pārvaldes darbinieku, un viņš zaudēja samaņu. Uzraugi paziņoja, ka viņš miris no sirds slimības tā paša gada 28. janvārī.
Kad ģimenei tika paziņots par viņa nāvi, tuvinieki devās uz krematoriju. Izvilkuši Dzjana nodalījumu no ledusskapja, viņa znots Dzjans Huns pamanīja, ka Dzjana seja un krūtis joprojām ir siltas. "Mans sievastēvs vēl ir dzīvs!" viņš iesaucās. To pamanīja arī citi ģimenes locekļi.
Milicijas darbinieki mēģināja iestumt Dzjanu atpakaļ nodalījumā, taču ģimene pretojās un zvanīja uz milicijas uzticības tālruni, lai lūgtu palīdzību. Uz vietas esošie milicijas darbinieki izgrūda ģimeni no telpas, iestūma Dzjana kungu atpakaļ nodalījumā un lika viņu kremēt, kamēr viņš vēl bija dzīvs.
Spīdzināts līdz nāvei
Lai piespiestu praktizētājus atteikties no Faluņgun, varas iestādes bieži vien vienlaikus pielieto dažādus spīdzināšanas veidus, tostarp sišanu, strāvas triecienus ar elektrošoka stekiem, piespiedu barošanu, piekāršanu aiz plaukstu locītavām, miega liegumu un citus. Kopējais dokumentēto spīdzināšanas metožu skaits ir vairāk nekā 100.
• Daudzas rētas uz ķermeņa pēc elektriskās strāvas triecieniem
Huana Meilina tika arestēta 2011. gada 30. novembrī un pirms atbrīvošanas apcietinājumā viņu spīdzināja. Kad 2011. gada 4. decembrī dēls devās viņu apciemot, viņš bija satriekts, atrodot māti mājās bezsamaņā guļam vannas istabā uz grīdas. Viņš izsauca ātro palīdzību un aizveda viņu uz slimnīcu. Uz sievietes galvas, padusēm, augšstilbu iekšpuses, sēžamvietas, rokām un kājām bija daudz apdegumu rētu. Dēls lūdza ārstu noteikt šo rētu iemeslus. Taču ārsts neko neteica, lai gan tās acīmredzami bija izraisījuši elektriskās strāvas triecieni.
Hospitalizācijas laikā Huana ne reizi neatvēra acis un nestāstīja, kas ar viņu notika. Ārsts teica, ka viņai ir šķidrums smadzenēs un nierēs, un ka viņai asiņo kuņģis. Pēc sešas dienas ilgas ārstēšanas Huana no Hubejas provinces Vuhaņas pilsētas nomira 63 gadu vecumā 2011. gada 10. decembrī pulkstens 4.00 no rīta.
Kaimiņi viņu redzēja 2011. gada 29. novembrī, bet nākamajā dienā konstatēja, ka viņa ir pazudusi.
• Mežonīga sišana
Pēc aresta 2001. gada janvārī tolaik 35 gadus veco Čeņu Guibiņa kungu aizveda uz viņa darbavietas drošības biroju, kur viņu nežēlīgi piekāva četri apsardzes darbinieki. Viņam tika salauzti divi kakla skriemeļi, un vīrietis kļuva paralizēts. Pēc sišanas apsardzes darbinieki viņu izmeta ārā un atstāja gulēt sniegā vairāk nekā stundu.
Kad viņu beidzot nosūtīja uz slimnīcu, bija jau par vēlu: viņam bija apgrūtināta elpošana, viņš cieta no dehidratācijas un nespēja urinēt. Smagu sāpju mocīts, viņš nomira 2001. gada 7. februārī.
• Ārste no Heilundzjanas provinces piekauta līdz nāvei
Dr. Vanai Šukuņai, 66 gadus vecai ārstei no Heilundzjanas provinces Haininas pilsētas, 2020. gada jūnija beigās tika dots rīkojums atteikties no Faluņgun. Tā kā viņa atteicās pakļauties, miliči viņu vairākas stundas sita. Viņa izjuta asas sāpes kājā un lūdza miličus viņu atbrīvot. Viņi piekrita, bet piedraudēja, ka pēc dažām dienām atkal nāks viņai pakaļ.
Lai atgrieztos savā dzīvoklī, Dr. Vanai nācās rāpšus rāpties pa kāpnēm. Vanas vīrs pamanīja, ka viņai uz ķermeņa ir zilumi. Viņas ceļgali bija salauzti, un viņa bija izmirkusi sviedros. 1. jūlija pēcpusdienā viņai notika asinsizplūdums smadzenēs. Viņai ļoti reiba galva un gribējās vemt. Viņa nomira 2020. gada 2. jūlijā ap pulksten 4.25 no rīta.
• Sieviete nežēlīgi piekauta, mirst 16 dienas pēc aresta
2020. gada 28. jūnijā ciema amatpersona un paramilitārie karavīri aizturēja Li Linas kundzi no Šaņdunas provinces Penlajas pilsētas pēc tam, kad tika ziņots par Faluņgun literatūras glabāšanu. Viņu aizveda uz tukšu māju kalnainā apvidū un nežēlīgi piekāva. Sievietes mute bija smagi ievainota, un sitienu rezultātā viņa zaudēja vairākus zobus. Viņai bija sasitums krūšu kurvja kreisajā pusē un zilumi pa visu ķermeni. Kā pastāstīja kāds gados vecāks ciema iedzīvotājs, kuram tika pavēlēts viņu pieskatīt, viens no karavīriem ar nūju spēcīgi iesitis Li kundzei pa krūtīm.
Li kundze joprojām nevēlējās atteikties no prakses vai atbildēt uz jautājumiem. Viens no viņas mocītājiem izveda sievieti ārā, lai "savestu viņu kārtībā". Viņš viņai iesita tik spēcīgi, ka viņa zaudēja līdzsvaru un atsitās ar gurnu pret akmeni. Kad vēlāk sāka līt, viņš lika viņai ilgstoši stāvēt lietū. Protestējot pret vardarbību, Li pieteica badastreiku.
2020. gada 13. jūlijā Li kundze tika steidzami nogādāta privātā klīnikā, lai saņemtu neatliekamo palīdzību, un pēc ierašanās tika pasludināta par mirušu. Viņa bija 55 gadus veca.
• Nāve vairāk nekā desmit stundu ilgas spīdzināšanas metodes "enkurs zemē" rezultātā
2011. gada 18. jūlijā Li Sjivana kungu nogādāja Ganbei cietumā (tagad pazīstams kā Binhai cietums) Tiaņdzjiņā, lai viņš izciestu astoņu gadu ilgu cietumsodu. 29. jūlijā viņš tika pakļauts spīdzināšanas metodei "enkurs zemē". Spīdzināšanas laikā upura kājas tika turētas taisnas un nofiksētas, bet rokas bija pieķēdētas pie zemes. Viņa mugura bija izliekta un kājas nekustīgas. Lai gan ieslodzītie spēj izturēt šo spīdzināšanu maksimāli divas stundas, Li Sjivanu šādā "noenkurotā" pozā noturēja vairāk nekā 10 stundas, līdz ap pusnakti tika konstatēts, ka viņš ir miris. Vīrietis bija 49 gadus vecs.
• Ģimenei ir aizdomas par ļaunprātīgu izturēšanos saistībā ar 72 gadus veca vīrieša pēkšņo nāvi Dzjidunas cietumā
Hebejas provinces Dzuņhua pilsētas iedzīvotājs Vans Dzjaņs tika arestēts savās mājās 2019. gada 6. jūlijā un vēlāk notiesāts uz septiņiem gadiem cietumā ar 5000 juaņu lielu naudas sodu. 2023. gada 19. martā, kad ģimene viņu apciemoja, viņš izskatījās labi un bija labā garastāvoklī. Tomēr 2023. gada 3. aprīlī ģimene saņēma negaidītu telefona zvanu no cietuma ar ziņu par viņa nāvi. Vīrietis bija 72 gadus vecs.
Vanam ap ausīm un uz muguras bija lieli tumši zilumi, kā arī daži zilumi uz labās rokas sāniem. Uz krūtīm bija redzama apaļš nospiedums un uz muguras vairāki nobrāzumi. Kad izmeklētājs pagrieza viņa ķermeni, no kreisās auss izplūda šķidrums.
Cietuma vadība apgalvoja, ka Vans pēkšņi nomira no slimības, taču neprecizēja, par kādu slimību ir runa. Ģimenei zilumi uz Vana kunga galvas un muguras likās neparasti un nešķita parastas slimības izraisīti. Viņi jautāja, vai tie nav radušies spīdzināšanas vai cita veida sliktas izturēšanās rezultātā, ko cietums mēģina slēpt.
• Maizes ceptuves īpašnieks mirst pēc 90 dienu ilgas spīdzināšanas aizturēšanas centrā
Hebejas provinces Cjiņhuandao pilsētas iedzīvotājs Vans Haidzjiņs 2014. gada 22. aprīlī tika arestēts savā maizes ceptuvē un nogādāts Funinas apgabala aizturēšanas centrā. 90 dienu laikā, ko viņš tur pavadīja, viņu piespiedu kārtā baroja, nežēlīgi sita, pakļāva seksuālai vardarbībai un piespieda strādāt spaidu darbus.
Šis 178 cm garais vīrietis aizturēšanas centrā zaudēja 27 kg un svēra tikai 63,5 kg, kad viņu atbrīvoja. Pēc ēšanas viņš bieži vēma, pat ja bija iedzēris tikai ūdeni. Vēl mēnesi pēc atgriešanās mājās Vana kungs naktīs nevarēja gulēt, jo viņu mocīja atmiņas par aizturēšanas laikā piedzīvoto spīdzināšanu. Guļot gultā, viņa rokas un kājas nekontrolējami izstiepās uz sāniem, it kā viņš tiktu piespiedu kārtā barots. Viņš nespēja normāli ēst vai gulēt un kļuva ļoti vājš. Viņš nomira 2014. gada 9. oktobrī 46 gadu vecumā.
Psihiatriskā vardarbība un medikamentu piespiedu ievadīšana Faluņgun praktizētājiem
Daudzi cilvēki ir dzirdējuši par gāzes kamerām nacistu koncentrācijas nometnēs, taču viņi, iespējams, nezina, ka vajāšanas laikā neskaitāmi Faluņgun praktizētāji Ķīnā ir tikuši pakļauti arī psihiatriskai vardarbībai un eksperimentiem ar cilvēkiem. Tā rezultātā daudzi praktizētāji tika sakropļoti, novesti līdz neprātam vai pat nogalināti.
Ķīnā psihiatriskā vardarbība neaprobežojas tikai ar psihiatriskajām slimnīcām, tā notiek arī cietumos, darba nometnēs (atceltas 2013. gadā) un aizturēšanas centros. Veseli praktizētāji bez garīgām slimībām tika pakļauti medikamentozai terapijai, kas izraisīja orgānu bojājumus un garīgus traucējumus. Dažiem praktizētājiem vairāk nekā 10 gadus piespiedu kārtā tika ievadītas zāles.
Praktizētājiem pret viņu gribu tika ievadīti tādi medikamenti kā Dongmianling (hlorpromazīns), Dongmian Nr. 1 (hlorpromazīna, prometazīna, meperidīna maisījums), medikamenti, kas izraisa atmiņas zudumu, ekstazī, narkotikas, afrodiziaki, klozapīns, sulpirīds, nātrija valproāts, buprenorfīns, flubutanols un citas nezināmas vielas.
Pēc šo nervus bojājošo zāļu ievadīšanas kādreiz veseliem praktizētājiem iestājās dažādas pakāpes miegainība, vājums, palēnināta runa un reakcija, spiedoša sajūta krūtīs, elpas trūkums un strauja atmiņas pasliktināšanās. Pie papildu simptomiem vēl jāmin normālas domāšanas spēju zudums, fizioloģiski traucējumi, letarģija, demence un garīgs sabrukums. Daži preparāti tiešā veidā bojā iekšējos orgānus, izraisot tik mokošas sāpes, ka cietušie vārtās pa grīdu, cieš no krampjiem visā ķermenī, jūtas tā, it kā visi iekšējie orgāni gatavotos uzsprāgt, sirdsdarbība stipri paātrinās, krūšu kurvis un vēders uzpūšas, iestājas orgānu mazspēja. Daži upuri neciešamo sāpju dēļ sitas ar galvu pret sienu.
Faluņgun praktizētāju sazāļošana ir nežēlīga, ļauna un slēpta darbība, jo tā nerada redzamus ievainojumus kā tas būtu, fiziski spīdzinot. Tieši šī iemesla dēļ tā kļuvusi par ĶKP plaši pielietotu taktiku savu noziegumu slēpšanai.
Džana Fudžeņa bija Sjaņhe parka darbiniece Šaņdunas provinces Pindu pilsētā. Miliči viņu aizturēja un ieslodzīja Pindu pilsētas "ofisa 610" smadzeņu skalošanas centrā. Ilgu laiku viņa tika turēta aiz rokām un kājām piesieta pie gultas izplesta ērgļa pozā. Dabiskās vajadzības viņai nācās nokārtot tieši gultā. Kāds aculiecinieks stāstīja, ka uzraugi viņai novilka visas drēbes, noskuva matus, spīdzināja un pazemoja. Pēc tam viņai tika injicēta kāda nezināma viela, kas izraisīja mokošas sāpes. Viņa mocījās gultā, līdz sāpēs nomira. Sieviete bija 38 gadus veca. Šajā procesā noraudzījās visu līmeņu "ofisa 610" amatpersonas.
• 33 gadus vecs vīrietis nomirst divas dienas pēc atbrīvošanas
Dzjujs Jadzjuņs nodarbojās ar lauksaimniecību Heilundzjanas provinces Ačenas pilsētas Juicjuaņas ciemā. Viņš bija ļoti veselīgs un godīgs, kā arī baudīja vispārēju sabiedrības cieņu. Par Faluņgun praktizēšanu viņš tika ieslodzīts Harbinas (provinces galvaspilsētas) Čanliņdzi piespiedu darba nometnē. 2001. gada 21. oktobra pēcpusdienā Dzjujs tika nogādāts darba nometnes medpunktā, kur viņam piespiedu kārtā injicēja nezināmus preparātus. Kopš tā brīža Dzjujs vairs nespēja pacelt galvu un viņa apziņa bija aptumšojusies. Turklāt viņš bieži vien plaši atvēra muti, tverdams pēc gaisa, runāja ar grūtībām un turpināja atkārtot, norādot uz savu roku: "Es saņēmu injekciju, es saņēmu injekciju..."
Lai izvairītos no atbildības, 2001. gada 24. oktobrī darba nometnes amatpersonas viņu nosūtīja mājās. Divas dienas vēlāk 33 gadu vecais Dzjujs nomira.
• Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrs
Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrs, pazīstams arī kā "Sjiņdzjiņas juridiskās izglītošanas centrs", atradās Sičuaņas provinces Sjiņdzjiņas apgabala Huacjao pilsētā. Lai piespiestu Faluņgun praktizētājus atteikties no savas ticības, centrā tika pielietotas visdažādākās metodes, tādas kā psiholoģiska spīdzināšana, iebiedēšana, psiholoģiskas manipulācijas, vardarbība un medikamentu piespiedu ievadīšana. Šajā smadzeņu skalošanas centrā ir gājuši bojā vismaz septiņi praktizētāji, un piecos gadījumos nāvi izraisīja medikamentu piespiedu ievadīšana.
69 gadus vecais Sje Decjins bija pensionēts Sičuaņas provinces Čendu pilsētas Izpētes un plānošanas zinātniskā institūta darbinieks. 2009. gada 29. aprīļa rītā Sje un viņa sieva tika arestēti Čendu pilsētā un nogādāti Sjiņdzjiņas smadzeņu skalošanas centrā. Nedaudz vairāk kā 20 dienu laikā ar labu veselību apveltītais Sje Decjins tika nomocīts līdz nāvei. Viņš bija novājējis, sakumpis, cieta no urīna nesaturēšanas, viņam bija grūti norīt pat ūdeni un attīstījās smaga stenokardija (sāpes krūtīs). Tad viņš tika atbrīvots. Četras dienas, ko viņš pēc atgriešanās no ieslodzījuma pavadīja mājās, vīrietis lielāko daļu laika atradās bezsamaņā. Būdams nemaņā, viņš spieda rokas pie krūtīm, sāpēs vaidēdams un mētādamies tā, it kā viņam tiktu plosīti iekšējie orgāni. 2009. gada 27. maija vakarā viņš nomira. Viņa rokas kļuva melnas, un arī ķermenis pakāpeniski kļuva melns, kas liecināja par saindēšanos ar medikamentiem.
• Medikamentu lietošanas upuri Vuhaņas pilsētas Juisuņas kalna smadzeņu skalošanas centrā
Pēdējo divu desmitgažu laikā Juisuņas kalna smadzeņu skalošanas centrs Vuhaņas pilsētā, Hubejas provincē, ir aktīvi vajājis Faluņgun praktizētājus. Praktizētāji, kas tiek turēti centrā, regulāri cieš badu un tiek saindēti.
Pēc nezināmu preparātu injicēšanas Juja Jimina cieta no garīga sabrukuma. Sākotnēji viņa sajuta sāpes, kas izstaroja no pēdām, un pēc tam pakāpeniski zaudēja atmiņu, jutību kājās un spēju staigāt. Smadzeņu skalošanas centra uzraugi viņu arī nežēlīgi piekāva un ar galvu dauzīja pret sienu. Viņa nomira 2011. gada 5. augustā 49 gadu vecumā.
42 gadus vecais Vans Dzjiņpins pastāstīja, ka, kamēr viņš 2015. gada martā tika turēts smadzeņu skalošanas centrā, uzraugi viņa ēdienam pievienoja nezināmu preparātu un pat iebēra tos viņa spilvenā un guļammaisā. Viņš nevarēja aizmigt. Viņam sāpēja viss ķermenis, un acis kļuva blāvas.
Netiek saudzēti arī vecāka gadagājuma cilvēki
Lai gan cieņa pret vecāka gadagājuma cilvēkiem Ķīnā tūkstošiem gadu ir bijusi viens no svarīgākajiem tikumiem, pēc ĶKP nākšanas pie varas 1949. gadā situācija mainījās. Faluņgun vajāšanas laikā vecāka gadagājuma praktizētāji ir vēl vairāk neaizsargāti pret fiziskām un garīgām spīdzināšanām, sava lielā vecuma dēļ.
• 82 gadus veca sieviete mirst dažas stundas pēc aresta par Faluņgun informatīvo materiālu izplatīšanu
Guo Džensjana no Džaojuaņas pilsētas, Šaņdunas provinces, tika arestēta 2019. gada 11. janvārī, kad viņa autobusu pieturā izdalīja informatīvos materiālus par Faluņgun. Pēc dažām stundām milicija paziņoja sievietes tuviniekiem, ka viņa ir mirusi aizturēšanas laikā.
Viņas dēls zināja, ka Guo kundze bija ļoti veselīga, un viņam bija aizdomas, ka nāves cēlonis ir spīdzināšana. Viņš noalgoja divus advokātus, lai panāktu taisnīgumu savai mātei. Vietējās amatpersonas draudēja anulēt advokātu licences, ja tie izmeklēs šo gadījumu. Turklāt amatpersonas noklausījās advokātu tālruņus un nosūtīja aģentus izsekot viņus 24 stundas diennaktī. Advokātiem šķita, ka viņiem nav citas izvēles, kā vien atkāpties.
• Bez ēdiena, bez piekļuves tualetei un bez miega
Li Guižunas kundze, Hedzuo pamatskolas direktore Šeņjanas pilsētā, Liaoninas provincē, savulaik tika atzīta par vienu no labākajiem direktoriem reģionā. Tomēr par Faluņgun praktizēšanu 2006. gada oktobrī viņa tika arestēta, un vēlāk viņai tika piespriests septiņu gadu ilgs cietumsods.
Pēc atkārtota aresta 2015. gada februārī Hunaņas tiesa Li kundzei piesprieda piecu gadu cietumsodu un nosūtīja viņu uz Liaoninas sieviešu cietumu. 5. nodaļā, kas paredzēta vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu ieslodzīšanai, uzraugi un ieslodzītās viņu nežēlīgi piekāva un sita ar kurpēm pa rokām. Li kundzei uz visa ķermeņa bija redzami zilumi.
Reiz kāda ieslodzītā satvēra Li kundzi aiz matiem un vilka viņu pa istabu. Tajā dienā viņai izkrita daudz matu. Uzraugi un ieslodzītās arī piespieda viņu nekustīgi tupēt, vienu reizi 36 stundas un otru reizi vairāk nekā 60 stundas. Lai piespiestu viņu atteikties no ticības Faluņgun, viņi viņai neļāva ēst un gulēt, kā arī šajā laikā aizliedza izmantot tualeti. Li nomira 2020. gada janvārī 78 gadu vecumā.
• Ieslodzītie: "Padarīsim tavu dzīvi par īstu elli"
Guns Picji kādreiz bija Šaņdunas provinces rezerves pretgaisa artilērijas divīzijas štāba priekšnieka vietnieks. Saskaņā ar Cjindao Politisko un juridisko lietu komitejas "ofisa 610" un Šibejas Iekšējās drošības nodaļas norādījumiem Šibejas prokuratūra viņam izvirzīja apsūdzību, un Šibejas tiesa 2018. gada 20. jūlijā viņam piesprieda septiņarpus gadu ilgu cietumsodu. Viņam tika noteikts izciest sodu Šaņdunas cietumā Dzjinaņā.
Viņš nomira cietumā 2021. gada 12. aprīlī. Vīrietim bija 66 gadi. Viņa ģimene redzēja brūces uz viņa galvas, kas bija mitra un piepampusi. No viņa ausīm pilēja asinis.
Šaņdunas cietums ir bēdīgi slavens ar to, ka tajā spīdzina Faluņgun praktizētājus. Tur tika nogalināti, padarīti par invalīdiem un traumēti daudzi praktizētāji. Uzraugu sakūdīti spīdzināt praktizētājus, daži ieslodzītie sacīja: "Mums teica, lai mēs tevi nenogalinātu, bet padarītu tavu dzīvi par elli, tā lai tu drīzāk gribētu mirt, nevis dzīvot."
• "Šoreiz mēs ļausim viņam šeit nomirt!"
Kad Liu Sjijuna sieva vietējā milicijas iecirknī lūdza atbrīvot vīru pēc aresta 2018. gada 9. aprīlī, kāds milicis viņai teica: "Šoreiz mēs ļausim viņam šeit nomirt!" Vēlāk viņš tika notiesāts uz trim gadiem.
2021. gada 9. aprīlī, kad Liu kunga ģimene devās uz cietumu viņam pakaļ, viņi ar nožēlu uzzināja, ka 80 gadus veco vīrieti ir aizvedusi milicija. Pēc tam viņam piesprieda vēl četrus gadus. Četrus mēnešus vēlāk viņam attīstījās diabēts un sākās šķidruma uzkrāšanās krūtīs. Kamēr vīrietis tika ārstēts, varasiestādes viņu pieslēdza ar rokudzelžiem un kāju važām pie slimnīcas gultas.
2021. gada 9. decembrī Liu kungam, Daliaņas pilsētas (Liaoninas provincē) iedzīvotājam attīstījās vēl viena nopietna slimība. Ceļā uz slimnīcu viņš atradās ratiņkrēslā, kas bija ievietots metāla būrī furgona aizmugurē. Ģimene bija pārsteigta, redzot, ka Liu kunga seja, rokas un kājas ir pietūkušas. Viņš izskatījās nevarīgs un nespēja skaidri runāt. Kad mazmeita mēģināja viņam sakārtot sejas masku, uzraugi viņu iebiedēja un neļāva ģimenei tuvoties.
Liu kungs nomira slimnīcā 2021. gada 29. decembrī. Cietuma darbinieki neļāva dēlam paņemt viņa ķermeni. Viņi paši nogādāja to apbedīšanas birojā, baidoties, ka ģimene varētu iesniegt sūdzību pret viņiem. Miliči apsargāja viņa ķermeni līdz 2022. gada 1. janvārim, kad tas tika kremēts.
• Pēc diviem cietumsodiem un nežēlīgas vajāšanas 87 gadus vecs vīrietis mirst dažas nedēļas pēc atgriešanās mājās
Luo Džengujs bija pensionēts valdības ierēdnis no Šibao pilsētas Guliņas apgabalā, Sičuaņas provincē. 1999. gada aprīlī viņš sāka praktizēt Faluņgun. Viņš uzskatīja, ka šī prakse ir palīdzējusi viņam izārstēties no kuņģa vēža, kā arī no daudzām citām problēmām, piemēram, pneimonijas, bronhīta un nefrīta.
Pēc tam, kad sākās vajāšanas, Luo kungs un viņa sieva tika divas reizes notiesāti par to, ka aizstāvēja savu ticību. Luo kunga pensijas izmaksa tika apturēta un viņa māja tika pārmeklēta.
Pēdējo reizi Luo kungs tika aizturēts 2021. gada 5. novembrī, kad viņš bija ceļā uz mājām pēc bankas apmeklējuma. Miliči izlauza slēdzeni viņa īres dzīvoklī un veica kratīšanu. Lai izvairītos no turpmākām vajāšanām, viņš ar sievu mitinājās tālāk no mājām.
Kad Luo kunga veselība bēgļu gaitās sāka pasliktināties, viņš ar sievu atgriezās mājās. Bet neilgi pēc tam, 2022. gada 6. jūlijā, viņš nomira.
Jaunu cilvēku mūžs tiek pārtraukts
Līdztekus vecāka gadagājuma praktizētājiem, arī jaunākās paaudzes vajāšana ir tikpat sirdi plosoša. Daudzi gados jauni praktizētāji atzina, ka Faluņgun praktizēšana ir palīdzējusi viņiem izvairīties no sabiedrības nelabvēlīgās ietekmes, labāk koncentrēties mācībām un labāk tikt galā ar konfliktiem un grūtībām, uzsākot pieaugošu cilvēku dzīvi. Tomēr vajāšanu dēļ daudzas no šīm jaunajām dvēselēm aizgāja pārāk agri, pirms tām bija iespēja pilnībā izbaudīt dzīvi.
• Astoņpadsmit gadus veca meitene tiek izslēgta no skolas, viņu izvaro bandīts un viņa mirst no tuberkulozes pēc tam, kad bija palikusi bez pajumtes
Džana Jičao, dzīvespriecīga un atvērta meitene, kuru ļoti mīlēja viņas vecāki, radinieki un draugi, tika izslēgta no skolas, jo abi viņas vecāki praktizēja Faluņgun un viņa atteicās parakstīt petīciju pret Faluņgun.
Pēc vecāku darbavietas iejaukšanās, skolas administrācija piekrita ļaut viņai atgriezties skolas solā. Tomēr skolas partijas sekretārs Mens Sjaņmiņs aicināja viņu uz sarunu katru nedēļu. Viņš pieprasīja, lai viņa katru nedēļu uzraksta ziņojumu un distancējas no Faluņgun un saviem vecākiem.
Laikā, kad abi viņas vecāki tika aizturēti, grupa bērnu, kuri propagandas dēļ ienīda Faluņgun, izsita viņu mājas durvis un vairākus logus. Jičao, kura mājās bija viena, pārbijās līdz nāvei.
Pēc dažiem mēnešiem abi viņas vecāki tika nosūtīti uz piespiedu darba nometnēm, un Jičao tika neatgriezeniski izslēgta no skolas. 15 gadu vecumā viņa bija spiesta dzīvot prom no mājām un bieži mainīt dzīvesvietu, lai izvairītos no nepārtrauktas varas pārstāvju īstenotās vajāšanas. Kādu nakti viens bandīts izsita logu, ielauzās viņas istabā un izvaroja meiteni.
Vēlāk, strādājot gadījuma darbus, Jičao saslima ar tuberkulozi. Viņai nebija naudas, lai dotos pie ārsta, un viņa nevēlējās atgriezties mājās. 2005. gada 6. aprīļa rītā viņa nomira slimnīcā. Viņai bija 18 gadi. Astoņus mēnešus pēc Jičao nāves, 2005. gada 17. decembrī, vajāšanas rezultātā nomira arī viņas māte Fu Guijinas kundze.
• 19 gadus vecumā piekauta līdz nāvei
2000. gada 1. decembrī Ču Cunžuja devās uz Pekinu apelēt Faluņgun aizstāvībai, un tika arestēta Tiaņaņmeņas laukumā. Viņa nomira 2000. gada 13. decembrī 19 gadu vecumā Haidiaņas cietumā Pekinā. Miliči apgalvoja, ka viņa nomirusi bada streika un dehidratācijas rezultātā. Tomēr autopsijas laikā tika konstatēts, ka viņas seja bija asinīs, bet deguns pilnībā sadragāts. Gūto traumu rezultātā viņas seja bija izkropļota. Vectēvs devās uz Pekinu pēc viņas mirstīgajām atliekām. Ieraugot meitenes sakropļoto seju, viņš nespēja savaldīties un sāka skaļi raudāt, apskāvis mirušās mazmeitas ķermeni.
• 15 gadus vecs jaunietis nomira pēc tam, kad atgriezās sirds slimība
Tans Šijujs mācījās Fučuņas pamatskolā, Dandunas pilsētā, Liaoninas provincē. 1995. gadā slimnīca paziņoja, ka viņam ir atlicis dzīvot tikai sešus mēnešus, jo kopš agras bērnības viņš slimoja ar sirds slimību. Pēc tam, kad 1996. gadā viņš sāka praktizēt Faluņgun, viņa veselība uzlabojās, un viņš varēja doties uz skolu. Pēc tam, kad ĶKP uzsāka Faluņgun vajāšanu, Tana mājas tika pārmeklētas piecas reizes. Reiz viņš tika aizturēts, bet vecāki – ieslodzīti. Viņš bija pakļauts lielam spiedienam un cieta psiholoģiskas mokas. Pēc tam viņa sirds slimība atgriezās. Viņš nomira 2005. gada 25. aprīlī 15 gadu vecumā.
• 30 gadus vecs bijušais radio raidījumu vadītājs cietumā piekauts līdz nāvei
2022. gada 2. decembrī, izciešot piecu gadu cietumsodu Dzjadžou cietumā Sičuaņas provincē, 30 gadus vecais bijušais Sičuaņas Tautas radio stacijas raidījumu vadītājs tika piekauts līdz nāvei par savu ticību Faluņgun.
Pana Sjuņa kunga ķermenis bija klāts ar zilumiem, kas radušies piekaušanas rezultātā, un uz tā bija redzamas pēdas, ko atstāj elektrošoka steku triecieni un cieša sasiešana ar virvi. Spīdzināšanas dēļ viņam bija attīstījusies arī urīna nesaturēšana.
Cietuma administrācija noliedza, ka Pans ticis spīdzināts, un apgalvoja, ka viņš miris no vairogdziedzera hipertireozes.
2020. gada 27. jūlijā Pans tika arestēts par to, ka izplatīja informāciju par Faluņgun, un vēlāk viņam tika piespriests piecu gadu cietumsods Dzjadžou cietumā.
Izšķirtas ģimenes
Ģimene ir jebkuras sabiedrības stūrakmens. Praktizētāju aiziešana vajāšanas dēļ sagrāva arī viņu ģimenes – vecāka gadagājuma cilvēki zaudēja savus pieaugušos bērnus, mīloši pāri zaudēja laulātos, bet mazi bērni kļuva par bāreņiem, kad abi viņu vecāki tika vajāti līdz nāvei.
• 9 gadus vecs bārenis
Vans Kemiņs ir Heilundzjanas provinces Dacjinas pilsētas vidusskolas skolotājs. Viņa sieva gāja bojā autoavārijā drīz pēc tam, kad 2000. gadā viņš tika arestēts un nosūtīts uz piespiedu darba nometni. Trīs gadus vēlāk, bieži pārceļoties, lai izvairītos no vajāšanas, viņš atkal tika arestēts. Viņš nomira tajā pašā dienā, kad tika arestēts. Viņa dēls, kurš bija deviņus gadus vecs, kļuva par bāreni.
• Ģimene, kas apvienojusies un atkal izirusi
Jau no trīs gadu vecuma Šao Liņjao vēroja, kā milicija atkal un atkal aizved viņa vecākus. Viņš bija vientuļš, nobijies un nelaimīgs, jo viņam pietrūka ģimenes. Pēc tam, kad viņa māte Mu Pina tika atbrīvota pret drošības naudu pēc gandrīz trīs gadus ilgas spīdzināšanas darba nometnē, Liņjao nekad neatkāpās no viņas ne soli, baidoties, ka atkal viņu zaudēs. Viņš negribēja iet gulēt, līdz māte pēc iziešanas no mājām nebija atgriezusies. Viņš vienkārši sēdēja un gaidīja, līdz viņa atgriezās mājās. Ar asarām acīs viņš teica: "Es tik ļoti baidījos, ka tevi atkal ir arestējuši sliktie cilvēki. Ja tu neatgriezīsies, es nevarēšu nomierināties." Taču Liņjao nezināja, ka viņa tētis Šao Huejs jau 2002. gadā tika vajāts līdz nāvei.
2006. gadā Mu kundze tika atkal arestēta un notiesāta uz septiņiem gadiem cietumā. Pēc mātes aresta Liņjao dzīvoja kopā ar vecvecākiem, lai gan viņu veselība pasliktinājās un dzīve bija grūta.
• Astoņu ģimenes locekļu zaudēšana vajāšanā
2015. gada 29. jūlijā Augstākajai tautas prokuratūrai iesniegtajā kriminālsūdzībā pret bijušo ĶKP vadītāju Dzjanu Dzemiņu, kurš bija devis rīkojumu par Faluņgun vajāšanu, restorāna īpašniece no Šidzjandžuanas pilsētas Hebejas provincē detalizēti aprakstīja, kā vajāšanas laikā ir zaudējusi astoņus ģimenes locekļus.
Dzja Žundzjuaņas kundze stāstīja, ka vajāšanas pirmajos gados viņas 70 gadus vecais brālis Dzja Džeņdzje kungs tika ieslodzīts cietumā un spīdzināts; viņš nomira 2002. gadā. Viņu māte 2004. gadā, tikai 15 dienas pirms Dzja kundzes atbrīvošanas no darba nometnes, mira no vajāšanas izraisītajām psiholoģiskajām ciešanām. 2006. un 2008. gadā nomira Dzja kundzes vīra vecāki. Trīs mēnešu laikā no 2010. gada marta līdz jūnijam Dzja zaudēja savu svaini Vanu Limiņu, māsu Dzja Žunfenu un vīru He Džijunu. Gadu vēlāk, 2011. gada jūnijā, Dzja kundzes otra svaine Juja Guofeņa kļuva par astoto ģimenes locekli, kura nomira vajāšanu izraisīto garīgo ciešanu dēļ.
• Vīrs un sieva zaudē dzīvību vajāšanas rezultātā
Par ticību Faluņgun atraitnis no Daliaņas pilsētas, Liaoninas provincē, pārcieta 20 gadu gadu ilgu vajāšanu un 2021. gada 20. janvārī nomira 56 gadu vecumā. Pirms nāves Jans Čuaņdzjuņs tika vairākkārt arestēts un divas reizes sodīts ar brīvības atņemšanu uz deviņiem gadiem.
Jana kunga sieva Daja Džidzjuaņas kundze, kas arī ir Faluņgun praktizētāja, bija mirusi jau pirms 16 gadiem – pēc gadiem ilgas vajāšanas un spīdzināšanas. Dajas kundze bija vecākā ārste, kas strādāja Daliaņas pilsētas sieviešu un bērnu slimnīcā. Viņa tika arestēta, kad 2000. gada aprīlī devās uz Pekinu, lai apelētu Faluņgun aizstāvībai, un tika turēta Masaņdzja piespiedu darba nometnē, kur tika pakļauta piekaušanai, miega liegumam, piespiedu darbam, izolācijai un novērošanai, nezināmu medikamentu injicēšanai u. c. Viņa tika spīdzināta līdz tādai pakāpei, ka nespēja vairs par sevi rūpēties, un tika atbrīvota medicīnisku iemeslu dēļ.
Abi laulātie tika arestēti 2002. gada 24. aprīlī, un Dajas kundzei piesprieda otru trīs gadus ilgu ieslodzījumu Masaņdzja darba nometnē. Spīdzināšana viņu sagrāva gan garīgi, gan fiziski. Viņa nespēja ēst un atkal tika nosacīti atbrīvota no ieslodzījuma medicīnisku iemeslu dēļ. Kad miliči atkal mēģināja viņu arestēt, viņa bija spiesta aiziet no mājām. Sieviete aizgāja mūžībā 2005. gada 21. decembrī.
• Vecāka gadagājuma māti sagrauj meitas nāve
2019. gada 8. martā Hebejas provinces Baodinas pilsētas iedzīvotāja Kuna Hunjuņa nonāca komā, kad tika turēta Baodinas aizturēšanas centrā par ticību Faluņgun. Trīs dienas vēlāk viņai tika veikta traheotomija bez ģimenes piekrišanas. Viņa neatguva samaņu un nomira 2019. gada 12. jūnijā. Sieviete bija 47 gadus veca.
Kunas kundzes 11. un pēdējais arests vajāšanas ietvaros notika 2019. gada 2. janvārī. Viņas 80 gadus vecā māte aktīvi sadarbojās ar advokātu, lai glābtu meitu, taču bez rezultātiem. Uzzinot par meitas nāvi, vecā sieviete bija satriekta un vienas nakts laikā pilnīgi sabruka.
Kunas kundzes pēdējais arests notika tikai gadu pēc tam, kad viņa bija izcietusi četru gadu cietumsodu par to, ka runāja ar cilvēkiem par Faluņgun. Pirms tiesas sēdes 2014. gada 26. decembrī viņas sirmā māte protestēja pie ieejas tiesas ēkā, pieprasot, lai varas iestādes atbrīvo viņas meitu.
• Māte un dēls mirst divu nedēļu laikā
Vana Šouhueja un viņas dēls Liu Bojans no Dzjiliņas provinces Čančuņas pilsētas tika arestēti 2005. gada 28. oktobrī. Vakarā 29 gadus vecais radiologs Liu tika nomocīts līdz nāvei, un miliči izmeta viņa ķermeni no ēkas. Dažas dienas vēlāk miliči informēja ģimeni par viņa nāvi un apgalvoja, ka viņš "izdarījis pašnāvību", izlecot pa logu.
Pēc ģimenes pieprasījuma tika veikta autopsija. Tā atklāja, ka viņa galvā ir trīs caurumi, ko radījis truls instruments, kājās un ribās ir lūzumi, bet plaušās konstatētas asinis. Saskaņā ar medicīnisko ekspertīzi nāves cēlonis bija trīs caurumi viņa galvā.
Divas nedēļas pēc Liu kunga nogalināšanas, 2005. gada 11. novembrī, viņa māte tika nomocīta līdz nāvei. Ap acīm sievietei bija zilumi, bet kreisajā ausī asinis. Pirms nāves viņa vēl nezināja par dēla nāvi.
Dažiem praktizētājiem atklāta runāšana ir maksājusi dzīvību
Faluņgun vajāšanā ĶKP visaptverošā propagandas kampaņa ir kā motoreļļa, kas nodrošina visa aparāta darbību. Pārpludinot ēteru, laikrakstus un žurnālus ar neskaitāmiem Faluņgun un tā dibinātāju Li Hundži kungu nomelnojošiem rakstiem, ĶKP ievilka visu sabiedrību vajātāju rindās, radot vidi, kurā praktizētājiem nav nekādu tiesību un drošības. Viņiem nesodīti var uzbrukt jebkurš un jebkāda iemesla dēļ.
Medijiem veidojot naidīgu attieksmi pret Faluņgun, ķīniešiem kļuva viegli novērsties, redzot, ka notiek netaisnība, un aizspiest ausis, lai nedzirdētu spīdzināto un nevainīgo kliedzienus.
Lai atspēkotu melus un palīdzētu ķīniešiem izprast patiesību par Faluņgun, vajāšanu un ĶKP patieso būtību, neskaitāmi Faluņgun praktizētāji sāka atklāti izteikties, un daži no viņiem zaudēja dzīvību no komunistiskā režīma rokas.
• Spīdzināšanas atmaskošana, riskējot ar dzīvību
Gao Žunžunas kundzi, kura strādāja Lusjuņas Mākslas akadēmijā Šeņjanas pilsētā Liaoninas provincē, Lunšaņas piespiedu darba nometnes uzraugi 2004. gada 7. maijā sešas stundas pakļāva elektrošoka steku triecieniem. Sievietes seja bija smagi apdegusi un izkropļota. Kamēr viņa atradās slimnīcā, vairākiem vietējiem Faluņgun praktizētājiem 2004. gada 5. oktobrī izdevās viņu izglābt. Neraugoties uz to, ka ir ārkārtīgi bīstami atmaskot spīdzināšanu, Gao kundze ļāva praktizētājiem uzņem viņas fotogrāfijas un iesniegt tās Minghui.org.
Baidoties, ka Gao kundze varētu aizbēgt no Ķīnas, ĶKP varas iestādes izveidoja īpašu darba grupu, lai viņu izsekotu. 2005. gada 6. martā viņa atkal tika arestēta. Sieviete tika turēta cietuma slimnīcā un 2005. gada 16. jūnijā nomira no bada. Viņa bija tikai 37 gadus veca.
• Trīs Minghui.org korespondentu nāve Ķīnā
Juaņs Dzjans, kurš ir absolvējis Cjinhua universitāti, bija pasniedzējs. Viņa tēvs bija Ziemeļrietumu Universitātes profesors, bet māte – vecāko klašu skolotāja vidusskolā. Pēc tam, kad 1999. gadā režīms sāka vajāšanu, Juaņa kungs sadarbojās ar praktizētājiem Gaņsu provincē un uzņēmās galvenā Minghui atbalstītāja lomu šajā reģionā, lai cīnītos pret vajāšanu. Kad 2001. gada 30. septembrī viņu arestēja, miliči ātri savāca divas automašīnas ar spīdzināšanas instrumentiem, lai viņu nopratinātu.
Ap 2001. gada 26. oktobri Juaņam izdevās aizbēgt no milicijas apcietinājuma. Taču neiedomājamo spīdzināšanu dēļ viņš nespēja aiziet pārāk tālu un paslēpās alā, kur uz četrām dienām zaudēja samaņu. Atguvies, viņš iznāca no alas un devās uz kāda praktizētāja mājām. Tur viņš palika līdz pat savai nāvei 2001. gada 9. novembrī, kas iestājās spīdiznāšanas laikā gūto iekšējo orgānu bojājumu dēļ. Viņam bija tikai 29 gadi. Pēc viņa nāves milicija uzsāka vērienīgu meklēšanu. Daudzi praktizētāji, kuri bija palīdzējuši Juaņam, tika arestēti, un viņa vecākus cieši uzraudzīja milicija.
Vans Čans agrāk strādāja Ķīnas Tautas bankas galvenajā birojā un bija pazīstams kā viens no vadošajiem speciālistiem augsto tehnoloģiju jomā. Tomēr 1999. gadā viņš tika atlaists no darba un vajāšanas dēļ kļuva par bezpajumtnieku. Vēlāk viņš sāka sūtīt uz Minghui.org rakstus par vajāšanas gadījumiem un mudināja arī citus praktizētājus no dažādām pilsētām pievienoties šim darbam.
Pāris gadu laikā viņš apceļoja vairākas provinces visā Ķīnā un kļuva par vienu no galvenajiem koordinatoriem valstī. Viņam bija būtiska loma Minghui tīmekļa vietnes informācijas kanālu izveidē un aizsardzībā. Tomēr 2002. gada 21. augustā Vana kungs tika arestēts Šaņdunas provincē. Nedēļu vēlāk, 28. augustā, nopratināšanas laikā viņš tika nomocīts līdz nāvei. Pēc viņa nāves vietējā milicija nekavējoties kremēja 39 gadu vecā Vana ķermeni.
Li Džunmiņs agrāk strādāja ārvalstu uzņēmumā Daliaņas pilsētā, Liaoninas provincē. Būdams Minghui.org korespondents, viņš uzturēja informatīvo materiālu izgatavošanas vietas un bieži stāstīja cilvēkiem par vajāšanu. Lai viņu arestētu, milicija nosūtīja ap 180 darbinieku no visiem vietējiem milicijas iecirkņiem. 2002. gada 11. janvārī viņš tika arestēts un pēc tam notiesāts uz 15 gadiem. Cietumā viņš pārcieta dažāda veida spīdzināšanu, tostarp piespiedu barošanu, piesiešanu izplestā ērgļa pozā, piekāršanu un piekaušanu, kā arī tīģera solu. Viņš nomira 2003. gada 4. martā, 31 gada vecumā. Kāds aculiecinieks stāstīja, ka uz viņa ķermeņa daudzās vietās bija nopietni ievainojumi, galvas aizmugurē un augšstilbu iekšpusē bijuši lieli zilumi, uz muguras daudz sarkanu plankumu, un viņa acu dobumi bija iegrimuši.
Astoņpadsmit Faluņgun praktizētāji 2002. gada 5. martā ap pulksten 20.00 pieslēdzās valsts kabeļtelevīzijas apraides tīklam Čančuņas pilsētā, Dzjiliņas provincē. Programmas "Pašsadedzināšanās vai falsifikācija?" un "Faluņ Dafa izplatās visā pasaulē" tika pārraidītas astoņos kanālos vienlaicīgi aptuveni 45 minūtes.
Dažu dienu laikā Čančuņā un tās apkaimē tika arestēti vairāk nekā 5000 praktizētāju. Septiņi no viņiem pēc dažām dienām tika piekauti līdz nāvei.
Dzjiliņas Universitātes absolvente Li Žuna, kura nomira 35 gadu vecumā, strādāja Dzjiliņas provinces Farmācijas pētniecības institūtā. Viņa tika arestēta 2002. gada martā un nomira apcietinājumā aptuveni marta beigās vai aprīļa sākumā. Sīkākas detaļas par viņas nāvi nav zināmas.
Nākamajā dienā pēc incidenta tika arestēta Dzjiliņas Universitātes Praktiskās matemātikas katedras pasniedzēja Šeņa Dzjaņli. Viņa nomira 2002. gada aprīļa beigās 34 gadu vecumā.
Liu Haibo kungs tika arestēts savās mājās 2002. gada 11. marta vakarā. Miliči viņu piekāva sievas un dēla acu priekšā un salauza viņam vienu potīti. Viņu spīdzināja un pratināja līdz pat pulkstens 1.00 naktī, līdz viņam vairs nebija pulsa. Lai gan viņu steigšus nogādāja slimnīcā, 34 gadus vecais ārsts medicīniskās palīdzības sniegšanas laikā nomira.
Praktizētājs, kurš, domājams, bija 30 gadus vecs, 2002. gada 16. martā tika piekauts līdz nāvei Dzjiņčenas milicijas iecirknī Čančuņā. Pēc liecinieka teiktā, pēc piekaušanas viņam bija vairākas redzamas brūces un iekšējas asiņošanas pazīmes.
34 gadus vecais Liu Ji tika piekauts līdz nāvei Lujuaņas rajona milicijas iecirknī.
2002. gada 20. martā Čančuņas ceļu milicijas iecirkņa darbinieki arestēja 54 gadus veco Li Šucjiņas kundzi un pēc tam Trešajā aizturēšanas centrā Čančuņā viņu spīdzināja līdz nāvei.
Hou Mingkaja kungs tika piekauts līdz nāvei vairākas stundas pēc tam, kad tika arestēts savās mājās 2002. gada 20. augustā. Viņam bija 34 gadi.
Papildus minētajiem septiņiem praktizētājiem turpmākajos gados līdz nāvei tika vajāti vēl četri praktizētāji, kuri piedalījās šajā drosmīgajā akcijā, tostarp Liu Čendzjuņa kungs, Li Šucjiņas kundze, Lei Mina kungs un Liaņs Džeņsjina kungs.
Iespējamie orgānu izņemšanas upuri
2006. gada martā kāda ķīniete Enija (pseidonīms) Vašingtonā publicēja paziņojumu, kurā apgalvoja, ka viņas bijušais vīrs – Sudzjatuņas slimnīcas ķirurgs Šeņjanas pilsētā, Liaoninas provincē, viņai atklājis, ka no 2002. līdz 2005. gadam ir izņēmis radzenes 2000 dzīviem Faluņgun praktizētājiem. Citi slimnīcas ārsti izņēma citus orgānus daudziem praktizētājiem. Upuri šajā procesā tika nogalināti, bet viņu ķermeņi kremēti, lai iznīcinātu pierādījumus. Orgānus pārdeva turīgiem ķīniešiem vai ārzemniekiem, kas bija ieradušies Ķīnā transplantācijas tūrismā.
Kāda Kanādas nevalstiskā organizācija sazinājās ar cilvēktiesību juristu Deividu Matasu un bijušo valsts sekretāru Āzijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos Deividu Kilgoru, aicinot viņus veikt neatkarīgu izmeklēšanu šajā lietā.
Pēc mēnešiem ilgas izmeklēšanas 2006. gada jūlijā Matass un Kilgors publicēja 140 lappušu garu ziņojumu, kurā "ar nožēlu secināja, ka šie apgalvojumi ir patiesi". Viņi arī atklāja, ka šādas zvērības notikušas ne tikai slimnīcā, kurā strādāja Enijas bijušais vīrs, bet arī daudzās citās slimnīcās visā Ķīnā.
Lai gan neviens no orgānu izņemšanas upuriem nav izdzīvojis, lai pastāstītu par šiem noziegumiem pret viņiem, vairāki gadījumi, kad praktizētājiem pēc nāves tika konstatēts iegrimis vēders vai aizdomīgi iegriezumi, radīja aizdomas viņu ģimenēm, ka to piederīgie varētu būt kļuvuši par šī šausminošā nozieguma upuriem.
• Izņemti vairāki orgāni
Gao Jisji bija Faluņgun praktizētājs no Mudaņdzjanas pilsētas, Heilundzjanas provincē. 11 dienas pēc aresta milicija paziņoja viņa ģimenei, ka 2016. gada 29. aprīlī 45 gadus vecais Gao kungs esot "pēkšņi" nomiris.
Nākamajā rītā Gao brālis apskatīja viņa ķermeni sekciju zālē. Gao kungs bija kails ar atvērtām acīm un acīmredzamiem miesas bojājumiem. Kad brālis mēģināja lēnām aizvērt viņa acis, viņš par pārsteigumu atklāja, ka Gao kungam acu kaktiņos parādās asaras.
Lai gan tuvinieki atteicās parakstīt dokumentus, amatpersonas tik un tā turpināja veikt autopsiju, kas tika pabeigta tajā pašā vakarā ap plkst. 19.00. Viņam tika izņemtas smadzenes, smadzenītes, sirds, plaušas, aknas, žultspūslis, aizkuņģa dziedzeris un nieres. Kad gandrīz tukšais līķis tika pārvests uz citu telpu morgā, viņa ģimene negaidīti atklāja, ka no ķermeņa izplūst liels daudzums svaigu asiņu. Vairāki dvieļi bija piesūkušies ar asinīm, tāpēc tuviniekiem radās aizdomas, ka sekcijas laikā Gao ir bijis dzīvs.
• Aizdomīgi griezumi uz krūtīm un muguras
Šaņdunas provinces Cjindao pilsētas iedzīvotājs He Lifans nomira apcietinājumā 2019. gada 2. jūlijā, divus mēnešus pēc tam, kad tika arestēts par Faluņgun praktizēšanu.
Vīrieša ģimene ievēroja sašūtu griezumu viņam uz krūtīm un atvērtu griezumu uz muguras. Vispirms miliči apgalvoja, ka iegriezumi radušies autopsijas rezultātā, un pēc tam mainīja versiju, lai pateiktu, ka drīzumā ieradīsies tiesu medicīnas eksperts. Taču neviens tiesu mediķis tā arī neieradās.
He tuviniekiem ir aizdomas, ka viņa orgāni varētu būt izņemti vai nu viņam dzīvam esot, vai drīz pēc viņa nāves, un tas ir īstais griezumu cēlonis. Viņiem ir arī aizdomas par psihiatrisku vardarbību, jo tikai 17 dienu laikā pēc aizturēšanas viņš vairs nerunāja un nereaģēja.
Tiek lēsts, ka laikā no 30. jūnija, kad viņš tika pārvests no Pudunas aizturēšanas centra Dzjimo rajonā uz Čenjanas Trešo slimnīcu, līdz 2019. gada 3. jūlijam, dienu pēc viņa nāves, šajā procesā tika iesaistīti aptuveni 200 miliči un vairāk nekā 20 milicijas furgoni. Šie miliči no Dzjimo rajona milicijas pārvaldes un tai pakļautajiem milicijas iecirkņiem nesa līdzi papildus roku dzelžus un patrulēja slimnīcā un tās apkārtnē. Viņi bija gatavi arestēt ikvienu, kas ieradīsies slimnīcā atbalstīt He kungu. Milicis ar uzvārdu Jao no Beiaņas rajona komitejas īpaši brīdināja Faluņgun praktizētājus netuvoties slimnīcai.
• Aizdomas, ka sieva kļuvusi par orgānu izņemšanas upuri, vīrs nogalināts, lai slēptu patiesību
52 gadus vecā Faluņgun praktizētāja He Sjuliņa no Šaņdunas provinces Jaņtajas pilsētas 2004. gada 8. martā tika nogādāta Jaņtajas Juihuandinas slimnīcā pēc tam, kad viņa tika vajāta līdz nāvei Jantajas Naņdzjao aizturēšanas centrā.
Divas dienas vēlāk viņas vīrs Sjujs Čenbeņs saņēma zvanu no Džifu rajona "ofisa 610" vadītāja Li Venguana, kurš teica, ka He ir slima un tiek ārstēta Juihuandinas slimnīcā, un ka Sjujs drīkst viņu apmeklēt. Tajā pašā dienā pēc pulksten septiņiem vakarā Sjuja kungs atrada sievu neiroloģijas nodaļā. Viņa bija uz nāves sliekšņa un vairs nevarēja runāt. Viņa bija kaila no vidukļa uz leju, viena sievietes roka bija pieslēgta ar rokudzelžiem pie gultas galvgaļa, un uz plaukstas locītavas bija redzamas rētas. Slimnīcā viņai tika diagnosticēts tuberkulozais meningīts. Netika novērots, ka viņai tiktu nodrošināta ārstēšana vai ēdiens, taču viņu uzraudzīja viens vīrietis un viena sieviete.
2004. gada 31. martā pulkstens 7 no rīta Li no "ofisa 610" pa tālruni paziņoja Sjuja kungam, ka viņa sieva ir mirusi, bet viņš neļāva radiniekiem viņu apskatīt vai apģērbt. Pēc ģimenes uzstājīgas prasības tuviniekiem beidzot ļāva viņu apskatīt slimnīcas morgā pulkstens 11.00. Šajā brīdī He kundzes rokas un kājas vēl bija siltas, ap kreiso aci bija milzīgs zilums un šī vieta bija manāmi iegrimusi, bet ap ap vidukli sievietei bija pārsējs.
He kundzes jaunākā māsa iekliedzās: "Māsa, kā tu nonāci šādā stāvoklī? Atver acis un paskaties uz mani!” Kamēr viņa kliedza, He kundzei no acīm sāka ritēt asaras. Tad radinieki ieraudzīja, ka uz viņas sejas izspiežas sviedri. Redzot, ka He kundze vēl ir dzīva, radinieki uzkāpa augšā, lai lūgtu ārstus viņu reanimēt. Taču ārsti bija ļoti atturīgi un reanimāciju neuzsāka.
Nākamajā dienā radiniekiem neļāva tikties ar He kundzi. Kad trešajā dienā viņiem atkal ļāva viņu redzēt, He kundzei vairs nebija ne sirdsdarbības, ne pulsa, un locekļi bija auksti.
Kad 2006. gada martā tika ziņots par orgānu izņemšanas noziegumiem, Sjuja kungam radās aizdomas, ka viņa sieva tikusi nogalināta orgānu dēļ. 2006. gada 19. aprīlī viņš šo informāciju publicēja kādā ārzemju tīmekļa vietnē, un nākamajā dienā viņu arestēja. Viņu dēls bija spiests kremēt mātes ķermeni, kas tika turēts morgā.
Sjuja kungu paturēja apcietinājumā, kur viņš strauji novājēja un kļuva dezorientēts. 2008. gada 27. februārī viņš pēkšņi nomira. Kad tuvinieki apkopa viņa mirstīgās atliekas, viņi pamanīja, ka Sjuja āda ir vienos pūžņos un pielipusi pie krekla. Viņi izsauca tiesu medicīnas ekspertu, kurš secināja, ka Sjuja kungs ir miris no saindēšanās.
Atsauces: 24 vajāšanas gadi, 24 atsevišķi nāves gadījumi
- Neiedomājami noziegumi
1. gadījums: Amatpersonas nogalina praktizētājus, lai slēptu savus vardarbības aktus
2. gadījums: Amatpersonas liek kremēt ticīgu sievieti, kamēr viņa vēl ir dzīva
- Nolaupīta un pārtraukta dzīve
4. gadījums: Liu Džimejai laiks apstājās 21 gada vecumā
5. gadījums: 22 gadu vecumā novests līdz ārprātam, miris 40 gadu vecumā
6. gadījums: 34 gadus veca sieviete tika spīdzināta līdz nāvei divus mēnešus pēc aresta 2007. gadā
8. gadījums: Māte stāsta par jauna vīrieša traģisko nāvi un netaisnību, ko viņš piedzīvoja savas ticības dēļ
- Profesionāļu nāves gadījumi
9. gadījums: Grāmatas autors un pedagogs mirst sešas dienas pēc tam, kad viņu ieslodzīja cietumā par ticību Faluņgun
10. gadījums: Cīņas mākslu čempionu cietumā spīdzina 13 gadus, piecus gadus vēlāk viņš nomirst
11. gadījums: Neizejot no komas, matemātikas skolotājs nomirst, izciešot cietumsodu
- Vecāka gadagājuma cilvēku nāves gadījumi
12. gadījums: Pensionēts inženieris mirst mokās pēc saindēšanas ar medikamentiem un kāju salaušanas
13. gadījums: Milicija neizsniedz miršanas apliecību 88 gadus vecai sievietei, kura mirst divas stundas pēc aresta
- Vairāku vienas ģimenes locekļu nāve
15. gadījums: Pieci vienas ģimenes locekļi tiek spīdzināti līdz nāvei
16. gadījums: Trīs brāļi un viņu tēvs mirst viņu ticības vajāšanas dēļ
17. gadījums: Arestēta mēnesi pēc vīra nāves vajāšanas dēļ, deviņus gadus vēlāk mirst arī bijusī medmāsa
18. gadījums: Sešgadniece kļuvusi par bāreni Faluņgun vajāšanas dēļ
- Vairāki nāves gadījumi spīdzināšanas rezultātā
19. gadījums: "Ja es nomiršu, tas būs spīdzināšanas dēļ"
20. gadījums: ASV iedzīvotāja ieslodzītā māte mirst deviņus mēnešus pirms plānotās atbrīvošanas, ģimenei ir aizdomas par ļaunprātīgu rīcību
21. gadījums: Piecus gadus cietumā katru dienu sista sieviete mirst gadu pēc atbrīvošanas
22. gadījums: Heilundzjanas iedzīvotājs pēc 20 gadus ilgām ciešanām viņa ticības vajāšanas dēļ mirst, ar amputētām kājām
23. gadījums: Vesels vīrietis mirst divas dienas pēc hospitalizēšanas saistībā ar bada streika uzsākšanu
24. gadījums: "Ja viņa nenomirs, viņa būs kā bumba"
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/12/18/213382.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...