Faluņgun praktizētāju bērnu neiedomājamās ciešanas

Izlasot rakstu sēriju "Šie bērni vēlas palīdzēt izbeigt vajāšanu", man kļuva ļoti skumji. 25 gadus ilgās Faluņgun vajāšanas laikā pat mums, pieaugušajiem, ir grūti izturēt milzīgo spiedienu, kas nav mazinājies visus šos gadus; un es nevaru iedomāties, kā mazi bērni spēj tikt galā ar psiholoģisko traumu, redzot, ka viņu vecāki tiek vajāti.

Es zinu trīs ģimenes Čuncjinā, kurās visās ir mazi bērni, kuru vecāki ir vairākkārt arestēti un ieslodzīti cietumā. Šo bērnu pieredze sniedz mums ieskatu par to, cik nežēlīgas ir vajāšanas pret bērniem un jauniešiem.

Sjisji un Vanvans

He Dzubiņs tika arestēts 2000. gada decembrī un aizturēts uz vienu mēnesi par Faluņgun informatīvo materiālu izplatīšanu. Toreiz He kungam bija 23 gadi, un viņa sieva Ļuja Caili bija devītajā grūtniecības mēnesī ar viņu pirmo bērnu, meitu Sjisji. Pirms Sjisji apritēja viens gads, 2002. gada 21. novembrī He atkal arestēja un dažus mēnešus turēja vietējā smadzeņu skalošanas centrā.

Lai gan 2003. gada 8. janvāra vakarā viņam izdevās izvairīties no vēl viena aresta par Faluņgun plakāta izkāršanu, viņš bija spiests gandrīz divus gadus dzīvot prom no mājām. Ļuja tobrīd bija stāvoklī ar otro bērnu. He nevarēja doties mājās, lai būtu kopā ar sievu, kad 2003. gada 30. novembrī piedzima viņu dēls Vanvans. Tā kā viņa viena pati audzināja divus bērnus, Ļujas kundzes mati kļuva sirmi jau 30 gadu vecumā.

Pēc gandrīz divus gadus ilgas pārcelšanās no vietas uz vietu, 2004. gada 29. novembrī He tika arestēts Sičuaņas provinces Suininas pilsētā un vēlāk notiesāts uz divarpus gadiem cietumā. Kad 2007. gadā viņu atbrīvoja, viņš beidzot pirmo reizi ieraudzīja Vanvanu – bērnam bija trīs gadi.

Pāris tika arestēts 2015. gada 19. aprīlī, kad Sjisji mācījās vidusskolā, bet Vanvans pamatskolā. Vecāku aizturēšanas laikā bērni bija atstāti pašu ziņā. Skolā brālis ar māsu nepārtraukti saskārās ar pastāvīgu uzmākšanos no miliču puses, kad kāds atklāja, ka arī viņi praktizē Faluņgun.

Pēc 37 dienām Ļujas kundze tika atbrīvota, taču 2016. gada 20. oktobrī viņai piesprieda piecu gadu cietumsodu. Lai uzturētu ģimeni, Ļujas kundze vadīja nelielu restorānu, vienlaikus turpinot centienus glābt savu vīru. Saprotot, cik smagi strādā māte, Sjisji skolā cītīgi mācījās un palīdzēja aprūpēt brāli. Kādu dienu Vanvans gribēja spēlēties un atteicās pildīt savus mājasdarbus. Sjisji nezināja, ko ar viņu darīt. Kad vakarā Ļuja atgriezās mājās, Sjisji izplūda asarās: "Man tik ļoti pietrūkst tēta! Vanvans tā neuzvestos, ja tētis būtu mājās."

Diemžēl gadu pēc atbrīvošanas no cietuma 2021. gada 18. jūnija vakarā He kopā ar Ļujas kundzi atkal tika arestēts. 2023. gadā Dzjulunpo rajona tiesa piesprieda He kungam astoņus gadus ilgu cietumsodu, bet Ļujas kundzei – piecus gadus ilgu cietumsodu.

Pēc profesionālās vidusskolas beigšanas Sjisji jau strādāja. Tā kā abi vecāki izcieta ilgus cietumsodus, Sjisji uzņēmās rūpes par Vanvanu un ģimenes hipotekārā kredīta atmaksu. Viņa ilgojas pēc dienas, kad vecāki tiks atbrīvoti.

Sjiņji un Žuižuja

Dzjiņai Jujas kundzei bija 27 gadi, kad viņa gaidīja ar savu pirmo meitu Sjiņji. Grūtniecības dēļ viņa tika atbrīvota dažas stundas pēc aresta 2000. gadā, taču tikai dažus mēnešus pēc Sjiņji piedzimšanas Dzjiņas kundze un mazulis bija spiesti aiziet no mājām un slēpties no milicijas. Toreiz arī Dzjiņas māte Dzena Sjaņfu tika aizturēta par savu ticību Faluņgun. Vecajai sievietei apcietinājumā spīdzināšanas dēļ attīstījās smaga sirds slimība un augsts asinsspiediens, un 2008. gadā viņa nomira.

Dzjiņas kundzi atkal arestēja 2003. un 2005. gadā. Vēlāk viņa laida pasaulē vēl vienu meitu – Žuižuju. Tomēr vajāšanas radītā spiediena dēļ vīrs izšķīrās no viņas, atstājot viņai pilnīgu aizbildniecību pār bērniem.

Pēc ceturtā Dzjiņas kundzes aresta 2015. gada 19. aprīlī miliči nelāva viņai gulēt un sameloja, ka viena no viņas meitām mirst, un viņai ir jāsadarbojas ar miliciju, lai tiktu atbrīvota atbrīvot agrāk un varētu satikt meitu. Dzjiņa neuzķērās uz šo viltību, un 2016. gada 20. oktobrī viņai piesprieda divu gadu cietumsodu.

Laikā, kad 2015. gadā Dzjiņas kundze tika arestēta, Sjiņji mācījās vidusskolā, bet Žuižuja – pamatskolā. Siņji stāstīja Žuižujai, ka viņu māte devusies strādāt uz citu pilsētu, un Žuižuja bieži raudāja, jautājot, kāpēc mammai bija viņas jāatstāj uz tik ilgu laiku.

Kad Dzjiņas draudzene apmeklēja abas meitenes, Sjiņji satraukta jautāja, vai viņa ir redzējusi māti aizturēšanas centrā, vai uzraugi ir viņu saslēguši rokudzelžos, un vai ir spīdzinājuši.

Sjiņji jau kopš bērnības patīk dejot, un viņas sapnis bija pievienoties Shen Yun Performing Arts kolektīvam. Tā sagadījās, ka Fei Tiaņ Mākslas akadēmijas Deju skola (kas sadarbojas ar Shen Yun, lai nodrošinātu dejotājiem prakses iespējas) 2015. gadā pieņēma pieteikumus, un Sjiņji atbilda visām prasībām. Taču, ņemot vērā mātes arestu un tai piespriesto divu gadu cietumsodu, viņai nācās atteikties no sapņa kļūt par dejotāju.

Džeņdžeņa un Sjunsjuns

Kad 2015. gada 19. aprīlī tika arestēts mašīnbūves rūpnīcas darbinieks Džu Juns, viņš kopā ar saviem vecākiem bija aizvedis savu meitu Džeņdžeņu, kura mācījās pamatskolā, un savu gadu veco dēlu Sjunsjunu izklaides braucienā. Miliči viņu piekāva bērnu un vecāku acu priekšā un aizveda sev līdzi. Redzot tādu nežēlību, vecāki un bērni bija pārbijušies.

Gadu vēlāk kaimiņš pastāstīja Sjunsjuna mātei, ka zēns viņai teicis: "Sliktie cilvēki aizveda manu tēti." Sjunsjuna māte bija satriekta, to dzirdot, jo viņa nekad nebija izskaidrojusi sava vīra arestu Sjunsjunam, baidoties, ka tas sāpinās mazā zēna sirdi.

Kad vēlāk ģimenē viesojās Džu kunga draugs, Sjunsjuns atkal teica, ka viņa tēvu sagrābuši slikti cilvēki. Viņš pastāstīja arī detaļas par viņa aizturēšanu, piemēram, kurā virzienā viņš tika aizvests. Māte bija satriekta par visiem sīkumiem, ko dēls atcerējās, un to, cik lielu traumu viņš bija piedzīvojis.

Džu kungam 2016. gada 20. oktobrī tika piespriests divu gadu ilgs cietumsods. Kad Sjunsjuns spēlējās viens, viņš bieži izlikās, ka runā ar tēvu pa tālruni: "Sveiks, tēt! Kur tu esi? Tu esi pie vecmāmiņas. Vai rīt atgriezīsieties mājās?" Nolicis klausuli, viņš ar prieku teica savai mātei: "Tētis rīt nāks mājās."

Pēcvārds

Šo trīs ģimeņu stāsti ir tikai aisberga virsotne tam, ko bērni ir izcietuši Faluņgun vajāšanas laikā. Neskaitāmiem praktizētājiem, pret kuriem pēdējo 25 gadu laikā ir vērstas vajāšanas, tādā vai citādā veidā ir cietuši visi viņu bērni vai mazbērni. Daži saskārās ar diskrimināciju skolā. Dažiem draudēja izslēgšana no skolas vai tika liegta iespēja apmeklēt koledžu. 25 gadu laikā šie mazie bērni ir kļuvuši pieauguši. Viņu ciešanas ir neaprakstāmas, un tomēr bailes un spiediens turpinās katru dienu, jo vajāšanas nav beigušās.

Es izsaku atzinību visiem jaunajiem Faluņ Dafa praktizētājiem, kuri strādā kopā ar pieaugušajiem praktizētājiem, lai veicinātu informētību par vajāšanu. Viņu gars un drosme ir apbrīnas vērti un nenovērtējami.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2024/7/3/218855.html