Mana pilnveidošanās pieredze, strādājot laikrakstā Epoch Times

Godātais Skolotāj, draugi praktizētāji!

Es gribētu dalīties ar jums savā pieredzē, strādājot projektā Epoch Times.

Palīdzēt intervējamajam izpildīt viņa svēto solījumu

Es strādāju redakcijā un intervēju cilvēkus laikraksta Epoch Times slejai "Dzīve un tradīcijas". Reiz es noturēju telefona interviju ar kādu vecāka gadagājuma vācu tautības kundzi, kas dzīvo Amerikā. Pirms vairākiem gadiem viņa emigrēja uz Ameriku, kur piekopj vienkāršu un tradicionālu dzīvesveidu. Ar tradicionālajām vērtībām, pēc kurām viņa dzīvē vadās, kundze dalās ar saviem sekotājiem interneta emuārā. Es vēlējos viņu iepazīstināt ar mūsu lasītājiem.

Mūsu saruna izvērtās ļoti atklāta un silta. Pēc intervijas es palūdzu kundzi atsūtīt man dažus fotouzņēmumus, kurus viņa man arī atsūtīja atsevišķos e-pastos. Katrā nosūtītajā ziņā viņa vērsās pie manis ļoti silti, uzrunājot vārdā. Taču pēdējā e-pastā, ko saņēmu pusdienu vēlāk, viņas attieksme pēkšņi bija mainījusies, tā bija vēsa un atsvešināta. Viņa uzrunāja mani par cienījamo kundzi un, neko tālāk nepaskaidrojot, informēja mani par to, ka atsakās no sniegtās intervijas un lūdz nekādā ziņā nepublicēt ne interviju, ne fotouzņēmumus, un visādā ziņā akceptēt viņas lēmumu.

Es nespēju izprast šādu pēkšņu pārmaiņu iemeslu un nospriedu, ka viņa, iespējams, ir izlasījusi internetā maldinošu informāciju par Epoch Times. Es arī skaidri apzinājos, ka viņas pēkšņā atsvešinātība cilvēciskā līmenī sāpīgi skāra manu sirdi, jo es izjutu simpātijas pret viņu.

Jutu, ka tam par iemeslu varētu būt traucējumi un centos izlemt, kā šajā situācijā rīkoties. Vēlējos dot šai kundzei iespēju izpildīt viņas doto svēto solījumu.

Skolotājs skaidro: "Kad redzat kaut ko, kas mums rada zaudējumus, vai kad redzat, ka kaut kas rada šķēršļus Likuma apliecināšanai, neizvairieties un neejiet aplinkus ceļus – jums ar to jāsaskaras, jāizskaidro patiesība un jāglābj šīs dzīvās būtnes. Tā ir Dafa sekotāju žēlsirdība (cibei), un tā mēs glābjam dzīvās būtnes." (Likuma izklāsts 2002. gada Fa konferencē Vašingtonā Kolumbijas apgabalā)

Tā es vispirms aizrakstīju kundzei e-pastu, kurā izteicu savu pārsteigumu par viņas lēmumu, tomēr apstiprināju, ka es to noteikti ņemšu vērā. Es pieminēju arī, ka viņas atbilde mani sarūgtināja, un, ka es vēlētos noskaidrot šī pārpratuma iemeslu, ja tāds ir, piezvanot viņai pa telefonu.

Par šo incidentu es pastāstīju savai kolēģei. Kamēr viņa raidīja taisnas domas, lai novērstu traucējumus, manā e-pastā jau ienāca atbildes vēstule. Kundze bija gatava ar mani runāt.

Sarunas laikā noskaidrojās, ka viņa tiešām ir meklējusi informāciju par Epoch Times internetā, bet acīmredzami, uzdūrusies kādai apšaubāmai vietnei.

Sarunā, kas ilga vairāk nekā trīs ceturtdaļas stundas, man izdevās izkliedēt visus viņas aizspriedumus un bažas. Es arī izskaidroju kundzei patiesos apstākļus un palīdzēju viņai izprast, ka mūsu laikraksts atbalsta tās pašas vērtības, kādas aizstāv viņa, ka tā arī ir mūsu misija, tāpat kā viņas.

Galu galā viņa deva atļauju publicēt interviju. Viņa vēlējās savai intervijai pievienot paziņojumu, kas izklausījās pēc mūsu mārketinga nodaļas izvirzīta saukļa.

Dažas dienas vēlāk kundze silti pateicās par publicēto interviju. Viņa pastāstīja, ka arī viņas dēls ir atzīmējis, ka viņai ļoti paveicies, ka ar viņu sazinājies tik labs un uzticams laikraksts, kurš turklāt aizstāv tādas pašas vērtības, kādas ir viņai.

Uzdrīkstēties uzsākt ko jaunu

Kādu dienu, pildot vingrojumus, man ienāca prātā doma aiziet no darba Epoch Times. Es centos neņemt to vērā un neveltīt tai turpmāku uzmanību, tomēr tā izrādījās visai uzstājīga un patiešām traucēja man visu vingrojumu izpildes laiku. Pabeigusi vingrojumu izpildi, es mierīgi paraudzījos uz šo domu ciešāk. Man bija svarīgi izprast, vai tie ir emociju radīti traucējumi, vai tieša norāde uz to, ka laiks izvēlēties citu ceļu. No vienas puses, es zināju, ka mans pilnveidošanās stāvoklis nebūt nav ideāls, un ka vecie spēki var izmantot šo plaisu, lai novestu mani neceļos. No otras puses, es iztēlojos, kā būtu atkal strādāt normālu darbu un Dafa darbu darīt brīvajā laikā, kā tas bija agrāk.

Pirms pieņemt galīgo lēmumu, es devu sev dažas dienas, lai nostabilizētu domas. Pēc tam es pastāstīšu vadībai par saviem plāniem. Šajā laikā es devos uz Bregencu, lai palīdzētu Shen Yun koncerta rīkotājiem uz vietas. Bregencā, kādā privātā un klusā brīdī es nelielai grupai praktizētāju pastāstīju par savu situāciju Epoch Times. Tad notika kaut kas visai interesants.

Grupas gandrīz šausminošā reakcija mani satrieca, liekot atmosties un ieraudzīt situāciju skaidri. Bet, atšķirībā no gaidītā, šāda grupas reakcija, iespējams, parastam cilvēkam liktu divreiz padomāt par darba pamešanu tik sarežģītos apstākļos. Tomēr pieredzes apmaiņas laikā es sapratu, ka šis ir mans un vienīgi mans pilnveidošanās ceļš. Neviens, pat ne ilggadējs praktizētājs, nespēs izprast un apjaust, ko man šajā procesā jau ir izdevies atpazīt un no kā atbrīvoties. Es jau pašā sākumā biju atbrīvojusies no liela slāņa baiļu zaudēt savu materiālo labklājību. Tikai tā es varēju vispār sākt strādāt mūsu medijos. Ko es izpratu no šīs situācijas – nav nepieciešams neapdomīgi dalīties savās pārdomās ar ikvienu, pat ja tie ir man labi pazīstami praktizētāji, kurus es cienu. Jo es varu sniegt tikai vienpusēju ainu. Nevienam, izņemot Skolotāju, nav redzama kopējā aina un mans pilnveidošanās process, kas aiz tās stāv. Tomēr tas lika man saprast, ka es nevēlos aiziet. Man ir darbs.

Strādāt mūsu medijos nav viegli. Reizēm tas prasa lielu sasprindzinājumu un uzupurēšanos. Tas prasa pilnīgu atdevi. Ja reizēm man šī atdeve zūd, ir jāskatās savā sirdī. Ja pār manu galvu sāk gāzties pārāk daudz un kļūstu pārslogota, es vienmēr varu noteikt ierobežojumus un skaidri, bet mierīgi par to paziņot. Es izpratu, ka patiesībā neviens mani nespiež, neliek kaut ko darīt. Es vienmēr pati izdaru spiedienu uz sevi. Doma par aiziešanu no Epoch Times nav nekas cits, kā vēlēšanās aizbēgt. Mēģinājums distancēties no grūtībām un no sāpīgas konfrontācijas ar savām nepilnībām, kas reizēm tik skaidri atspoguļojās manu kolēģu uzvedībā.

Man nav jāaiziet no Epoch Times lai es justos brīva un mana sirds būtu viegla. Man jāstrādā ar sevi.

Šajā procesā es arī izpratu, ka izjūtu asu nepieciešamību pēc drošības, stabilitātes un aizsardzības. Virspusēji tas izpaudās, kā pieķeršanās savai mājai, ģimenei, ierastajai pilnveidošanās videi, kā arī stabilam un labam atalgojumam. Skolotājs to skaidro "Hun Jiņ I":

Palīdzēt Fa

Solījāt glābt visas dzīvās būtnes,
Palīdzēt Skolotājam ceļot pa laicīgo pasauli;
Kopā ar mani griezt Faluņ,
Fa piepildās, Debesis un Zeme turpinās."

Izlasījusi šo dzejoli, es nonācu pie izpratnes, ka šķietamā drošība un aizsardzība, ko sniedz šīs materiālās lietas, ir vien kārtējā ilūzija, jo cilvēku pasaulē nekas un nekad nav drošs. Visu materiālo es varu zaudēt vienā acumirklī. Bet Dafa, ko mūsu godātais Skolotājs mums ir devis, ir mūžīgs.

Es pateicos mūsu Skolotājam par viņa žēlsirdību un pacietību, lai gan es ne vienmēr esmu pietiekami uzcītīga sevis pilnveidošanā.

Kad nesen raidīju taisnas domas, man radās izpratne, ka tas ir milzīgs gods – strādāt mūsu medijos šajā laikā, un jo īpaši šajos reizēm sarežģītajos apstākļos. Kā kopējā ķermeņa mazai daļiņai man ir dota iespēja pielikt savu roku laikā, kad cilvēku pasaulē tiek nodibināts mūsu laikraksts, lai ar darbu šajā projektā varētu palīdzēt mūsu Skolotājam labot ar Likumu cilvēku pasauli un vest cilvēkus atpakaļ pie tradicionāla un pareiza dzīvesveida.

Es sapratu, ka mana neapmierinātība ar zināmām grūtībām bija absolūti nevietā, ka tā ir pieķeršanās, no kuras jāatbrīvojas, kā Skolotājs par to saka kanonā "Stingrs un steidzams brīdinājums" (2021. gada 31. augustā):

"Vairs nav tālu pēdējais brīdis, kas noteiks, vai Dafa mācekļi ir izpildījuši savas misijas. Paši izvēlieties, pa kuru ceļu iet, un parūpējieties par sevi. Dafa sekotāji atrodas šajā pasaulē tikai tamdēļ, lai labi pilnveidotu sevi un labi pildītu vēsturisko misiju – palīdzētu Skolotājam glābt cilvēkus. Mūsdienu cilvēku sabiedrība joprojām pastāv tikai tāpēc, ka šeit ir atstāts Dafa cilvēku glābšanai. Vai vēl joprojām neesat atjēgušies?! Atmetiet savu neapmierinātību; tā ir vien jūsu pieķeršanās."

Es ar dziļu cieņu izturos pret maniem kolēģiem un draugiem-praktizētājiem, kas strādā Epoch Times neilgi, vai jau vairākus gadus, viņi visi paveic dižus darbus. Kad es uzdrošinos salīdzināt, tad saprotu, ka man no daudz kā vēl jāatbrīvojas.

Vēlos pabeigt savu pieredzi ar Skolotāja vārdiem.

Sirds pati zina

Likums glābj visas dzīvās būtnes, Skolotājs ved ceļā,
Viena bura tiek uzvilkta, simts miljoni buru ceļas tai līdzi.
Atmetot stūrgalvīgās vēlmes, vieglā laiva kļūst ātra,
Cilvēka sirds ir smaga, grūti šķērsot okeānu.
Vēja dzītie mākoņi strauji mainās, it kā debesis grasās sabrukt,
Kalnus apgāzt un jūru sakult neganti viļņi veļas.
Nelokāmi pilnveidoties Diženajā Likumā, cieši sekot Skolotājam,
Ar pārāk smagām stūrgalvīgām vēlmēm maldīsies virzienos.
Laiva apgāzīsies, bura saplīsīs, bēgot glābsi savu dzīvību,
Kad netīrumi un smiltis pilnībā aizskalosies, zelts iemirdzēsies.
Lielīgas runas ir veltīgas dzīvības un nāves jautājumā,
Vai spēj vai nespēj redzams patiesajā ainā.
Tai dienā, kad Pilnība iestāsies,
Patiesā aina ļoti skaidri parādīsies, visu pasauli pārsteidzot.

(Publicēts 2000. gada 22. maijā)