Dievišķā esamība

Kopš seniem laikiem Ķīnā ir bijušas daudzas leģendas par nemirstīgajiem, piemēram, grāmata "Ceļojums uz Rietumiem" un stāsts par "Astoņiem nemirstīgajiem".

Ir bijušas arī daudzas senas grāmatas, kas veltītas cilvēces un Visuma izpētei. Piemēram, Jidzjin (pazīstama arī kā Pārmaiņu grāmata) runāts par to, kā debesu pārmaiņas atspoguļosies cilvēku pasaulē. Grāmata tika ietverta piecu klasikas grāmatu krājumā un ietilpa imperatora eksāmenā. Vēl viens piemērs ir Tui Bei Tu, Tanu dinastijas laikā sarakstītā Li Čuņfena un Juaņa Tiaņgana grāmata, kurā precīzi prognozēts nākamo dinastiju uzplaukums un sabrukums. Rietumu pasaulē to bieži salīdzināja ar Nostradama "Pravietojumiem" (Les Prophéties).

Kas gan varēja organizēt tik rūpīgu cilvēces un Visuma kārtību? Tikai dievišķais. Senie ķīnieši ticēja, ka visu radījis dievišķais un cilvēce tiks svētīta, ja rīkosies saskaņā ar dievišķo gribu.

Tomēr pēc tam, kad 1949. gadā pie varas nāca Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), tā iznīcināja tradicionālo kultūru un aizstāja to ar ateistisko komunistisko ideoloģiju. Runājot par parādībām, kuras nevar izskaidrot, ĶKP tās vai nu noliedz, vai attiecina uz zinātnes ierobežotajām iespējām. Ir pagājuši vairāki gadu desmiti, un tikai retais no jaunākās paaudzes joprojām tic dievišķajam vai zina kaut ko par tradicionālo ķīniešu kultūru.

Redzēt nozīmē ticēt?

Daži cilvēki apšauba dievišķā eksistenci, jo nekad ar savām acīm nav redzējuši nevienu Budu, Daosu vai citu dievu. Tomēr dievišķais atklāsies tikai tiem cilvēkiem, kuri ir paaugstinājuši savu garīgo līmeni, rīkojoties saskaņā ar dievišķo gribu būt labiem.

Jautājums par karmisko atmaksu

Ir arī tādi, kuri uzskata, ka nav izdevīgi sekot dievišķajai gribai un būt labam cilvēkam. Viņi apgalvo, ka labais ne vienmēr tiek atalgots ar labo un par ļauno ne vienmēr tiek saņemts sods. Viņi sniedz piemērus par to, kā labus cilvēkus piemeklē nelaimes, bet slikti cilvēki bauda labu dzīvi. Viņi uzskata, ka dievības ne vienmēr ir taisnīgas, ja tās patiešām eksistē.

Stāsts par desmit gadus vecu aklu zēnu, kas dzīvoja Sunu dinastijas laikā, var palīdzēt izgaismot šo jautājumu. Zēns bija bārenis un kroplis. Neraugoties uz savu nožēlojamo dzīvi, viņš vienmēr vāca akmeņus un krāja tos kaudzē, cerot uzbūvēt tiltu, kas šajā apkārtnē bija ļoti vajadzīgs. Kad ciema iedzīvotāji kopā ar zēnu strādāja pie tilta būves, akmeņu sķembas trāpīja viņam acīs un zēns kļuva akls. Dienā, kad tilts tika pabeigts, zēnam trāpīja zibens, un viņš nomira.

Slavenais ministrs Bao Džens tajā dienā bija ieradies ciematā darba darīšanās. Viņš bija sašutis par šo "netaisnību" un uzrakstīja frāzi: "Tev būs darīt ļaunu, nevis labu".

Tikai daudz vēlāk Bao uzzināja, kas īsti noticis. Zēns iepriekšējā dzīvē ir bijis ļoti ļaunprātīgs, un dievības plānoja viņu sodīt trīs reinkarnācijas ciklos: būt par bāreni un kropli, būt aklam un saņemt zibens spērienu. Tā kā zēns šajā dzīves ciklā vienmēr palīdzēja citiem, visi trīs cikli tika apvienoti vienā, tāpēc viņš daudz ātrāk atmaksāja savu karmisko parādu. Uzreiz pēc nāves zēns pārdzima par princi.

Stāsta morāle ir tāda, ka princips – labais un ļaunais saņems savu atalgojumu – patiešām darbojas visās cilvēka daudzajās reinkarnācijās. Tikums un karma var tikt nodota no paaudzes paaudzē arī vienā ģimenē. Tie, kuru senči ir uzkrājuši daudz tikuma, bieži tiek svētīti ar labklājību. Un otrādi, ja senči ir uzkrājuši daudz karmas, viņu pēcnācēji var piedzīvot nelaimes.

Pielūgt Dievu nebūt nav tas pats, kas būt labam cilvēkam

Lai gan mūsdienu Ķīnā daudzi netic dievišķā eksistencei vispār, joprojām ir cilvēki, kas pielūdz dievus, dedzina vīraku un klanās tempļos. Taču vairums no viņiem to dara, meklējot dievišķo aizsardzību un laimi, piemēram, lai iegūtu vairāk naudas, paaugstinājumu darbā vai bērniņu. Viņuprāt, pielūgt dievu ir tas pats, kas uzpirkt amatpersonu ar dāvanu apmaiņā pret kādu pakalpojumu vai īpašu attieksmi.

Taču šāda izpratne nav pareiza. Dievs nesvētīs dievlūdzējus ar to, ko viņi vēlas, tikai tāpēc, ka viņi dedzina vīraku un klanās. Tikai rīkojoties saskaņā ar dievišķo gribu, cilvēks var saņemt īstu dievišķo svētību. Senajā Ķīnā bija teiciens, ka "labais tiek atalgots ar labo, bet ļaunais – ar ļauno". Gan budistu, gan daoistu skolas mācīja saviem sekotājiem ievērot dievišķo gribu un būt labam cilvēkam ar augstiem morāles standartiem. Tad labs cilvēks dabiskā ceļā saņems dievišķo svētību tādā vai citādā veidā.

Tomēr, ja cilvēks turpina darīt sliktus darbus vai viņam ir slikti nodomi, dieva pielūgšana nenesīs svētību. Dievi var dot cilvēkam norādījumus, kā uzlabot savu uzvedību. Ja cilvēks turpinās darīt ļaunu, viņa nākotne joprojām būs drūma.

Ceļš, kas ved atpakaļ pie pirmsākumiem

Cilvēki var jautāt, kā patiesi sekot dievišķajai gribai, lai atgrieztos savā debesu mājvietā, no kurienes esam nākuši. Mums pastāvīgi jāuzlabo savs raksturs. Tas ir process, ko sauc par pilnveidošanos, un tas prasa atteikšanos no sliktām domām un sliktas uzvedības. Tradicionālais budisms un daoisms jau tūkstošiem gadu māca cilvēkiem būt labiem un piedāvā glābšanu.

Tomēr mūsdienu Ķīnā ĶKP ir ne tikai izskaudusi šīs tradicionālās vērtības un senās gudrības, bet arī aizstājusi tās ar šķiru cīņas, naida, nežēlības un melu ideoloģiju. Apziņas un ķermeņa pilnveidošanas prakse Faluņgun, kas sabiedrībai tika nodota 1992. gadā, ir devusi cerību tās praktizētājiem, ļaujot viņiem uzlabot veselību un raksturu. Tomēr 1999. gadā ĶKP uzsāka valsts mēroga vajāšanas kampaņu pret šo praksi, kas turpinās līdz pat šai dienai.

2004. gadā izdotā grāmata "Deviņi komentāri par Komunistisko partiju" atklāj ĶKP patieso vēsturi un būtību. Režīms ir ne tikai nodarījis kaitējumu Ķīnas iedzīvotājiem, vajādams nevainīgus Faluņgun praktizētājus, bet tagad tas apdraud arī visu pasauli, eksportējot savu ideoloģiju. Atsakoties no ĶKP un pievēršoties tikumībai, mēs spēsim atgriezties uz pareizā ceļa, lai kļūtu labi un saņemtu dievišķo svētību.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/6/27/201982.html