No krāšņām pilīm un tempļiem līdz savdabīgām lauku rezidencēm – Ķīnas senā arhitektūra ir dzīvs 5000 gadu senas civilizācijas iemiesojums. Šis Ķīnas dinastiju atstātais mantojums izpaužas pilsētu arhitektūrā, logu formās un dārzu ainavās, kas redzamas visā valstī.
Šie arhitektūras pieminekļi ir ne tikai krāšņi veidojumi, bet arī trīsdimensiju poēmas, kas ar savām konstrukcijām – lidojošām dzegām un dougun (unikāla kronšteinu sistēma), meistarīgi izgrieztām sijām un precīzi izvietotiem akmeņiem – pauž konfūcisma, budisma un daoisma idejas. Izcilākie no tiem pārsteidz ar seno celtnieku izdomu, to radīto būvju varenību, elastību un izturību.
Austrumu filozofijas pamatā lielā mērā ir ideja par līdzsvaru, kas runā par pretējiem un savstarpēji papildinošiem spēkiem, kuri mijiedarbojas viens ar otru. Senās Ķīnas arhitektūrā šī līdzsvara izjūta radīja estētisku balansu. Šodien mēs to redzam arhitektūras simetrijā, unikālā formu kombinācijā, krāsu harmonijā un vienmēr klātesošajā saistībā ar dabu.
Simetrija
Konfūcija zelta vidusceļš ir viens no nozīmīgākajiem tradicionālās ķīniešu kultūras principiem. Tas norāda uz objektivitātes un mērenības nozīmi cilvēka uzvedībā. Arhitektūrā to galvenokārt atspoguļo simetrija, kas valda starp ēkas galveno konstukciju un papildus elementiem. Tādos lielos kompleksos, kā piemēram Aizliegtajā pilsētā, ēku izvietojums atbilst šim simetrijas principam ar centrālo asi Ziemeļi-Dienvidi, kas pilda pilsētas centrālā nerva funkciju.
Kvadrātu un apļu kombinācijas
Senajā Ķīnā cilvēki uzskatīja, ka Debesis ir apaļas, bet Zeme kvadrātveida. Senajā ķīniešu arhitektūrā kvadrātveida un apaļas formas simbolizē harmoniju starp Debesīm un Zemi. Cilvēkiem, kas dzīvo šajās harmoniski veidotās ēkās un to apkārtnē, dabiski būtu jābūt mierīgākiem un veselīgākiem.
Ķīniešu ēku vispārējā forma ir kvadrātveida, taču slīpie jumti ar lidojošām dzegām piešķir konstrukcijas augstākajam punktam vajadzīgo noapaļojumu. Durvīm mēdz būt noapaļotas arkas un logi.
Ēkas šķiet vieglas un kustīgas, ar Debesu dailes pieskārienu. Runājot praktiskāk, tas palīdz novadīt ūdeni un novirzīt zibeni.
Krāsu harmonija
Ķīniešu tradicionālajā kultūrā ir piecas pamatkrāsas, kas atbilst pieciem elementiem un pieciem virzieniem. Šo piecu elementu saskaņotība nes mieru visos virzienos. Zaļš (koka elements) simbolizē austrumus; sarkans (uguns elements) – dienvidus; balts (metāla elements) – rietumus; melns (ūdens elements) – ziemeļus; dzeltens (zemes elements) – centru.
Valdnieku pilīs Ķīnas ziemeļos ir rūpīgi saskaņotas sarkanas sienas un dzeltenas flīzes, un visu akcentē zilā un zaļā krāsa. Dārzos un tempļos Dienvidķīnā pārsvarā ir baltas sienas, melnas kolonnas un zilas flīzes, kas rada mierpilnu gaisotni.
Sasaiste ar dabu
Neatkarīgi no tā, vai tā ir konfūcisma ideja "Debesis un Zeme harmoniski plūst kopā" (kā to pasniedza Mencijs), vai daoistu koncepcija "Debesis, Zeme un es – esam vienoti. Visas lietas un es esam vienots veselums" (kā teikts klasiskajā tekstā Džuandzi), senā ķīniešu arhitektūra veicina harmoniju starp cilvēkiem un dabu.
Mājas ar baltām sienām un zilām flīzēm Huidžou pilsētā Ķīnā dzeltenu rapšu ziedu laukā. |
Tūkstošiem gadu ķīnieši ir pauduši cieņu Ķīnas krāšņajām ainavām, izmantojot arhitektūru, dzeju, glezniecību un rakstniecību. Šī nesaraujamā saikne starp cilvēkiem, dabu un Debesīm ir vērojama visā vēsturē un tradicionālajā kultūrā, radot unikālus arhitektūras pieminekļus, kas dāvā skaistumu un mieru.
Pekinas Vasaras pils paviljoni atspoguļo trīs elementus (pamatnes platforma, koka karkass un dekoratīvais jumts). Biezie un augstie pamati balsta skaistos paviljonus, kas celti imperiālajā stilā. |
Avots: https://magnifissance.com/arts/traditional-chinese-arts/ancient-chinese-architecture/
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.