Kas patiesībā slēpjas aiz Ķīnas spēcīgās ekonomikas (1. daļa): ķīniešu tautas upurēšana

Nu jau desmit gadus Ķīna ir otrā lielākā ekonomika pasaulē. Daži cilvēki uzskata, ka tas noticis pateicoties Ķīnas komunistiskajai partijai (ĶKP). Taču turpmākā analīze parāda, ka pieaugošā Ķīnas ietekme panākta uz rietumvalstu, tostarp ASV, kā arī pašas Ķīnas iedzīvotāju rēķina.

Naivās cerības, kas nepiepildījās

Pirmajos valdīšanas gados ĶKP īstenoja Ķīnā plānveida ekonomiku, kas slāpēja Ķīnas potenciālu un izolēja tās ekonomiku no pārējās pasaules. Situācija mainījās 70. gados, kad Rietumvalstis, īpaši ASV, sāka palīdzēt Ķīnai.

Tas sākās Aukstā kara laikā, kad ASV vadītās kapitālistiskās valstis saskārās ar Padomju Savienības vadītā komunistiskā bloka militāro varenību. Tajā laikā Pekina, kaut arī bija komunistiskajā nometnē, atdalījās no Padomju Savienības. ASV zinātnieki nāca klajā ar ideju virzīt Ķīnu uz kapitālisma pusi, lai izolētu Padomju Savienību.

Šis ASV plāns tika nosaukts par Miermīlīgo revolūciju: veikt darījumus ar Ķīnu un pakāpeniski iekļaut to pasaules kapitālistiskās ekonomikas sistēmā; tas galu galā pārveidotu Ķīnu par kapitālistisku ekonomiku un politiski padarītu par demokrātisku, brīvu valsti.

1972. gadā ASV prezidents Niksons apmeklēja Pekinu. Tajā laikā ĶKP Kultūras revolūcija (1966.-1976.) bija novedusi Ķīnas ekonomiku līdz sabrukuma robežai. ASV Miermīlīgā revolūcija nāca īstajā laikā, lai glābtu ĶKP. Pēc tam, 1978. gadā, ĶKP paziņoja par ekonomisko reformu uzsākšanu.

ASV nodrošināja Ķīnu ar daudzām bezmaksas tehnoloģijām un iepludināja tajā simtiem miljardu dolāru, kas atvēra Ķīnai ASV un Rietumu pasaules tirgus. ASV arī palīdzēja Pekinai pievienoties Pasaules Tirdzniecības organizācijai, kaut arī Padomju Savienība bija jau sabrukusi, bet ĶKP sarīkojusi slaktiņu Tiaņaņmeņas laukumā.

Tomēr šajā "Miermīlīgās revolūcijas" koncepcijā bija kāds nosacījums: ja Pekina vēlas kļūt par kvalificētu spēlētāju kapitālistiskajā ekonomikas sistēmā, tai jāatsakās no komunistiskās ideoloģijas un, kas vēl svarīgāk, jāatsakās no privilēģijas paverdzināt vairāk nekā miljardu ķīniešu.

ĶKP to nevarēja pieņemt, tāpēc izmantoja savu veco triku – krāpšanos. Tā apsolīja, ka izmaiņas notiks vēlāk, tomēr lielākā daļa no tām nekad tā arī netika īstenotas. Taču ĶKP nekavējās izmantot priekšrocības, ko sniedza sadarbība ar Rietumiem.

ĶKP pieņēma kapitālistisko ekonomiku, jo tai nebija citas iespējas izdzīvot. Taču savā propagandā tā ķīniešiem stāstīja, ka tirgus ekonomika ir sociālisma sākotnējā stadija jeb "sociālistiskā tirgus ekonomika ar Ķīnas iezīmēm."

Līdzko ĶKP atslābināja varu pār ekonomiku, ķīnieši sāka centīgi strādāt, lai radītu ekonomisku uzplaukumu, balstoties uz savu tradicionālo vērtību mantojumu: strādīgumu, gudrību un taupīgumu.

Tādējādi Ķīnas ekonomiskie sasniegumi kļuva iespējami pateicoties ASV sniegtajām iespējām un atbalstam, kā arī ķīniešu tautai, kas smagi strādāja, lai radītu labklājību. Tajā pašā laikā rietumvalstu naivās cerības par to, ka, pateicoties ekonomiskajai attīstībai, Ķīna virzīsies uz politisko reformu pusi, nepiepildījās. Tā vietā, lai ideoloģiski pievienotos brīvajai pasaulei, Pekina pakāpeniski ieguva arvien vairāk resursu cilvēku apspiešanai valsts iekšienē un savas komunistiskās darba kārtības virzīšanai visā pasaulē.

Komunisma vārdā dzimst jauna elite

Gan Kārļa Marksa "Komunistiskās partijas manifestā", gan Padomju Savienībā un arī komunistiskajā Ķīnā, komunistiskā propaganda vienmēr ir solījusi nabadzīgajiem vienlīdzību. Tomēr, gandrīz vienmēr bez izņēmuma, šie saldie meli beidzās ar vardarbību, totalitārismu un elitāras grupas parādīšanos, kas politiski apspieda cilvēkus, vienlaikus vairojot savu ekonomisko labklājību.

Kur paliek nauda Ķīnā? Dažādu pētnieku apkopotie dati var sniegt ieskatu: China Merchants Bank 2019. gadā ziņoja, ka 2% Ķīnas iedzīvotāju kontrolē 80% no visas valsts bagātības, savukārt Pekinas Universitāte ziņoja, ka Džini koeficients Ķīnā 2014. gadā bija 0.73 (tiek uzskatīts, ka valstī ir liela ienākumu atšķirība, ja skaitlis ir lielāks par 0.4 un milzīga ienākumu atšķirība, ja tas ir lielāks par 0.5).

ĶKP amatpersonas izmanto savu varu, lai piesavinātos ķīniešu tautas bagātību. Ieguvumus no Ķīnas ekonomikas atvēršanas sagrāba 500 augstākā līmeņa amatpersonas un viņu ģimenes. Viņi pārveda milzīgas naudas summas uz ārzemēm, tostarp Honkongu, ASV un Šveici. 2020. gadā tika ziņots, ka 100 ķīnieši Šveices bankā "UBS" vien ir noguldījuši vairāk nekā 7,8 triljonus juaņu (1,2 triljoni ASV dolāru).

Šo amatpersonu laulātie un bērni dzīvo ārpus Ķīnas. Saskaņā ar ASV valdības statistikas datiem, 74,5 % to ĶKP amatpersonu, kas ieņem amatus ministrijās vai augstākus (ieskaitot tos, kas aizgājuši pensijā), bērniem ir ASV zaļā karte vai pilsonība, un 91 % viņu mazbērnu ir ASV pilsonība.

Šādu ekonomisko labumu sadalījumu demonstrē arī valdības izdevumi. ASV valdības izdevumi ir 3,4% no valsts IKP, Japānā – 2,8%, bet Ķīnā – 25,6%.

Vidējie iedzīvotāju ienākumi ASV ir 11 reizes lielāki nekā Ķīnā, bet Ķīnā mājokļu cenas ir 5 reizes lielākas nekā ASV. 2020. gadā Ķīnas premjerministrs Li Kecjans paziņoja, ka 600 miljoniem ķīniešu mēneša ienākumi ir mazāki par 1000 juaņām (153 ASV dolāriem).

ĶKP atņem cilvēkiem reliģijas, runas, publikācijas un citas brīvības. Tas savukārt dod tai iespēju atņemt cilvēkiem arī ekonomisko labklājību.

Dārga izglītība, dzīvesvieta un veselības aprūpe

Ķīnas valdības izglītībai atvēlētie izdevumi ir daudz mazāki nekā citās attīstītās valstīs. Bezmaksas izglītība demokrātiskās valstīs ir pieejamāka: cilvēkiem nav jāmaksā par mācībām, mācību grāmatām vai citiem ar izglītību saistītiem pakalpojumiem. Trūcīgiem bērniem valdības pat nodrošina pusdienas.

Turpretī Ķīnā deviņus gadus ilgā bezmaksas izglītība ir papildināta ar ievērojamām maksām dažādās kategorijās. Tomēr valdība apgalvo, ka tai nav naudas, lai uzbūvētu pietiekami daudz skolu, un neļauj 60 miljoniem viesstrādnieku (lauksaimnieki, kas dodas strādāt uz pilsētu) bērnu apmeklēt skolas pilsētās, kur strādā viņu vecāki.

ĶKP piesaista cilvēkus vietai, kurā viņi ir dzimuši, izmantojot dzīvesvietas obligāto reģistrācijas sistēmu. Lai gan valdība vēlas, lai viesstrādnieki dotos strādāt uz pilsētām, viņi vēlas tikai darbaspēku un neko citu. Šiem viesstrādniekiem nav pilsētas iedzīvotāja statusa, un viņi nevar baudīt tādas pat priekšrocības, kā pilsētnieki, tostarp tiesības iegādāties dzīvokļus, veikt iemaksas pensiju sistēmā un ar darba devēja starpniecību iegādāties veselības apdrošināšanu.

Arī viņu bērni nevar apmeklēt pilsētas skolas. Šiem bērniem ir jāpaliek savos dzimtajos ciematos, šķirtiem no vecākiem. Ir kāds stāsts par meiteni, kura četrus gadus neēda brokastis tikai tāpēc, lai ietaupītu naudu vilciena biļetes iegādei un varētu aizbraukt pie mātes uz pilsētu.

Medicīniskās aprūpes izdevumi – tas ir vēl viens caurums, pa kuru Ķīnā aizplūst nauda. Smagas slimības dēļ vidusslāņa ģimene var zaudēt visu un nonākt lielos parādos, nemaz jau nerunājot par cilvēkiem, kuri dzīvo no algas līdz algai, un lauksaimniekiem.

No otras puses, Ķīnas amatpersonas ir pārvedušas vairāk nekā 100 triljonus juaņu (15,1 triljonu ASV dolāru) uz ārzemēm kā savus aktīvus. Ar šo summu vien varētu apmaksāt visu iedzīvotāju veselības apdrošināšanu 625 gadus!

Patiesībā, aplūkojot valdības izdevumus veselības aprūpei, redzams, ka 80 % paredzēti augsta ranga amatpersonu ārstēšanai un atveseļošanai, un tikai 20 % parastajai tautai. ĶKP pat nogalina veselus cilvēkus, lai iegūtu viņu orgānus šo augsti stāvošo kadru vai viņu ģimenes locekļu vajadzībām. Bijušā ĶKP līdera Dzjan Dzemiņa dēlam Dzjan Miaņhenam tika veiktas trīs nieru transplantācijas un šim mērķim nogalināja piecus cilvēkus.

Draudi mums visiem

Daudziem ķīniešiem var šķist, ka, ja viņi vienkārši dzīvo parastu dzīvi un nepārkāpj nekādus likumus, viņiem viss būs kārtībā un dzīve būs pietiekami laba. Tomēr valstī, kur cilvēktiesības tiek ignorētas vai pat mīdītas kājām, šis sapnis var palikt tikai sapnis – ja ĶKP vēlas, tā var notvert ikvienu.

Jūs pat varat kļūt par orgānu izņemšanas upuri. ĶKP ir izgudrojusi unikālu tehnoloģiju, ko sauc par "smadzeņu stumbra traumēšanas iekārtu." Tās funkcija – vienā mirklī padarīt nedzīvas šai iekārtai pievienota cilvēka smadzenes. Tikmēr cilvēka asinis joprojām turpina cirkulēt, saglabājot viņa orgānus dzīvus un svaigus, lai ĶKP varētu tos izņemt un gūt peļņu no šo orgānu transplantācijas.

Tautas tiesa Londonā 2019. gada 17. jūnijā pasludināja spriedumu – praktizējot orgānu izņemšanu dzīviem cilvēkiem, ĶKP ir izdarījusi noziegumus pret cilvēci, genocīdu un slepkavības.

Pašlaik galvenie ĶKP sankcionētās orgānu izņemšanas upuri ir Faluņgun praktizētāji, uiguri un citas minoritāšu grupas. Taču par šī nozieguma upuri var kļūt jebkurš ķīnietis. Ķīniešu trešās paaudzes identifikācijas karte satur informāciju par kartes īpašnieka DNS, un tas nozīmē, ka ĶKP var padarīt par upuri ikvienu.

2020. gada oktobrī Ķīnas bijušais veselības ministrs Huan Dzjefu teica, ka Ķīna būs līdere orgānu transplantācijas jomā. No kurienes ir šie orgāni? Tradicionālajā ķīniešu kultūrā ir pieņemts apglabāt visu ķermeni, un tikai nedaudzi ķīnieši vēlētos ziedot savus orgānus vai ķermeni.

Pat cilvēki visā pasaulē nav pasargāti no ĶKP draudiem. ĶKP ir tik ļoti piesārņojusi Ķīnas vidi, ka tā tiek sistemātiski iznīcināta un tas ietekmē visu pasauli; ĶKP ražo indīgus produktus un pārdod tos visā pasaulē; ĶKP slēpa un meloja par COVID-19 infekciju Ķīnā, ļaujot vīrusam izplatīties visā pasaulē, kā rezultātā līdz šim pasaulē miruši jau 2,7 miljoni cilvēku; ĶKP ir iznīcinājusi cilvēces vērtību sistēmu un izpostījusi cilvēku garīgo saikni ar dievišķo.

Nobela prēmijas laureāts ekonomists Frīdrihs Hajeks savā slavenajā grāmatā "Ceļš uz verdzību" apgalvoja, ka komunisms noteikti apspiedīs cilvēktiesības un galu galā cilvēkiem nekas cits neatliks, kā kļūt par vergiem.


Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2021/3/29/191633.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.