Agrāk un tagad: kad pēkšņi pārsteidz epidēmija

Vēstures gaitā sērgas cilvēcei bieži vien ir uzbrukušas negaidīti, kā cunami – kad modrību zaudējušie cilvēki tiek pārsteigti nesagatavoti.

Lielā Londonas epidēmija: cik pēkšņi atnāca, tik pēkšņi aizgāja

Kādā 1832. gada marta naktī, kad cilvēki Parīzē apmeklēja balles, pilsētā izcēlās holera. Par šī traģiskā brīža liecinieku kļuva vācu dzejnieks Heine, kurš tobrīd uzturējās Parīzē. Viņš rakstīja: "Kad 29. martā Parīzē paziņoja par holeru, daudzus cilvēkus tas atstāja vienaldzīgus. Viņi izsmēja tos, kas baidījās no slimības, nemaz nerunājot par to, ka ignorēja pašu holēras esamību."

"Pēkšņi, viens no klauniem, kas izklaidēja publiku, saļima uz deju grīdas. Pēc tam, kad viņam noņēma masku, cilvēki pārsteigti ieraudzīja, ka viņa seja ir zila. Smiekli norima. Ekipāžas ātri veda svinētājus uz slimnīcu, taču palikušie ātri, viens pēc otra saļima, joprojām ģērbušies tērpos, kurus bija uzvilkuši šiem svētkiem."

Pēkšņā epidēmijas atnākšana, tāpat kā cunami, pārsteidza cilvēkus nesagatavotus. Epidēmija bija parādījusies Londonā jau gadu iepriekš, taču sākumā tai nepievērsa lielu uzmanību. Sākotnēji angļi kļūdaini pieņēma, ka holera ir nabadzīgo slimība.

Britu industriālā revolūcija 18. gadsimta beigās atnesa labklājību visai Eiropai, un cilvēki bija sajūsmā par brīnumiem un bezgalīgo bagātību, ko radīja industrializācija. Arī sabiedrības veselības aprūpe attīstījās tik ātri, kā nekad agrāk.

1518. gadā Anglijas valdība pirmo reizi izdeva likumu par epidēmiju, pamatojoties uz pieredzi, kas gūta no "Melnās nāves", kura postīja Eiropu no 1347. līdz 1351. gadam. Saskaņā ar šo likumu, inficekcijas skartajiem bija aizliegts iziet no mājas, pretējā gadījumā viņiem varēja piemērot sodu kā par nozieguma izdarīšanu vai pat sodīt ar nāvi; viņu ģimenes locekļus, pat ja tie nebija inficēti, arī varēja nopērt vai ieslodzīt cietumā, ja tos sastapa klīstot pa ielām.

Tomēr industriālās revolūcijas radītā labklājība un stingrie epidēmijas novēršanas pasākumi neapturēja sērgu. 1831. gadā Londonā izcēlās holeras epidēmija, un drīz kļuva skaidrs, ka holera neskar tikai nabadzīgos vien. Infekcijas parādīšanās, izplatīšanās, novēršana un apkarošana visiem palika noslēpums. Lai izvairītos no epidēmijas, cilvēki steidzās pārcelties no pilsētas uz laukiem, taču atklāja, ka tur kļūst tikpat briesmīgi kā pilsētā, un viņiem vairs nav kur paslēpties.

Kad holeras epidēmija izplatījās visā Eiropā, 1831. gadā Berlīnē tā paņēma arī vācu filozofa Frīdriha Hēgeļa dzīvību. Tomēr gadu vēlāk šī noslēpumainā epidēmija Londonā pēkšņi beidzās un pazuda bez pēdām.

Reiz tika apspriests jautājums, vai 18. gadsimta industriālās revolūcijas izraisītā kuģniecības un kravu pārvadājumu attīstība varēja veicināt vīrusa izplatīšanos. Tomēr, ja mēs atskatāmies uz mēri Romā, kas izcēlās mūsu ēras 6. gadsimtā, šāds apgalvojums ir aplams. Tajā laikā gan Austrumu, gan Rietumu valstis bija feodālas sabiedrības, kurās nebija attīstīti jauni kravu pārvadāšanas veidi, tomēr īsā laikā mēris izplatījās plašā teritorijā.

Spāņu gripa: otrais vilnis rudenī bija daudz agresīvāks

20. gadsimta sākumā pasauli pārņēma spāņu gripa, kuru vēlāk nosauca par "visu pandēmiju māti". Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas un ASV Slimību kontroles un profilakses centra datiem, divu gadu laikā, no 1918. līdz 1920. gadam, spāņu gripa visā pasaulē nogalināja 40 līdz 50 miljonus cilvēku. Daudzi zinātnieki un vēsturnieki uzskata, ka tajā laikā ar šo vīrusu bija inficēta trešā daļa pasaules iedzīvotāju (apmēram 1,8 miljardi cilvēku).

1918. gada martā, pirms Pirmā pasaules kara beigām, vīruss sāka izplatīties gar piekrasti. Spānija bija pirmā, kuru tas skāra, un tieši šeit tas ieguva ļoti romantisko nosaukumu "spāņu dāma". Lai gan pavasarī bija spēcīgs gripas uzliesmojums, pacienti ātri atveseļojās un mirstības līmenis nebija augstāks kā parasti. Tajā laikā visos ziņu virsrakstos dominēja Pirmais pasaules karš, un gripa, šķiet, jau bija pagātne.

Tomēr rudenī viss mainījās. Neparastais vīruss atkal atgriezās ļoti bīstama celma veidā, kas izpostīja Ziemeļameriku un Eiropu. Pacienti bieži nomira dažu stundu vai dienu laikā. Četru mēnešu laikā spāņu gripa izplatījās visā pasaulē, pat visnomaļākajās apdzīvotajās vietās.

Parasti līknes, kas attēlo gripas izraisīto nāves gadījumu skaitu, visā pasaulē veido U formu. Visbiežāk no gripas mirst bērni, vecāka gadagājuma cilvēki un cilvēki ar novājinātu imunitāti. Tomēr 1918. gada Spānijas pandēmijā šī līkne veidoja unikālu W formu, un bez bērniem un vecāka gadagājuma cilvēkiem augsts nāves gadījumu skaits bija vērojams arī starp jauniem cilvēkiem vecumā no 20 līdz 40 gadiem, kas veidoja 50% no kopējā spāņu gripas izraisītā nāves gadījumu skaita. Tiek uzskatīts, ka 99% no kopējiem nāves gadījumiem bija attiecināmi uz cilvēkiem, kas jaunāki par 65 gadiem.

1919. gada martā epidēmija pēkšņi pazuda. Mirušo skaits no spāņu gripas, kas te atnāca, te aizgāja un tad pēkšņi beidzās, bija neiedomājams (aptuveni 50 līdz 100 miljoni cilvēku).

Ķīnas komunistiskās partijas safabricētais mīts "par cīņu ar pandēmiju"

2019. gada beigās Vuhaņā (Ķīnā) izcēlās negaidīta epidēmija. Pēc tam, kad pilsētas amatpersonas vairāk nekā mēnesi turpināja apgalvot, ka slimība ir "kontrolējama un novēršama", Vuhaņas pēkšņā slēgšana 2020. gada 23. janvārī beidzot atklāja, cik nopietna ir kļuvusi situācija.

Turpmāko mēnešu laikā, kad visā pasaulē strauji pieauga inficēšanās gadījumu skaits, Ķīnā oficiālais inficēto pacientu un nāves gadījumu skaits joprojām saglabājās ļoti zems, neskatoties uz fotogrāfijām, kurās redzamas garas pacientu rindas slimnīcās un ģimenes, kas apbedīšanas birojos savāc urnas ar mirušo tuvinieku pelniem. Aprīļa sākumā gandrīz vairs netika ziņots par jauniem inficēšanās gadījumiem, un šķita, ka Ķīna ir veiksmīgi uzvarējusi cīņā pret nāvējošo vīrusu. Tomēr daudziem radās aizdomas, ka tās ir tikai režīma spēles ar cipariem.

2020. gada otrajā pusē Ķīnas ziemeļaustrumos sāka parādīties jauni saslimšanas gadījumi. Arī šoreiz Ķīnas komunistiskā partija runāja par veiksmi cīņā pret pandēmiju. Viņi apgalvoja, ka ir izveidojuši pilnīgu, rūpīgi pārdomātu sistēmu pandēmijas apkarošanai – pacienta savlaicīga atklāšana, transmisijas ķēdes izsekošana, izolācija un kontaktpersonu noskaidrošana. Un Šanhaja šajā cīņā tika pasludināta par veiksmīgāko pilsētu. Komunistiskais režīms apgalvoja, ka visi koronavīrusa pacienti tiek aktīvi atklāti "drudža klīnikās" visā pilsētā, nevis, kā parasti, pasīvi atklāti tikai pēc infekcijas izplatīšanās.

Lai izvairītos no atbildības par epidēmijas slēpšanu, Ķīnas varas iestādes izplatīja baumas, ka epidēmiju vietējā līmenī ir izdevies pakļaut kontrolei, un infekcijas avots galvenokārt bijis no ārvalstīm ievestie saldētie jūras produkti. Tomēr fakts ir tāds, ka pandēmija Hebejas un Heilundzjananas provincēs sāka izplatīties no lauku rajoniem. Tas vien jau bija pretrunā ar viņu apgalvojumiem. No kurienes lauku apvidos varēja parādīties ārvalstu vīrusi? Kas ir patiesais uzliesmojuma avots Hebejas provincē?

Vēl satraucošāk ir tas, ka pēc tam, kad varas iestādes nesen paziņoja, ka ir uzvarējušas epidēmiju Hebejas provinces Šidzjadžuanā, tika atklāts jauns saslimšanas gadījums. Kāpēc absolūtas izolācijas apstākļos turpina parādīties jauni infekcijas gadījumi? Uz šo jautājumu neviens neatbild.

Laikā, kad daudzi ķīnieši, ietekmējoties no Ķīnas komunistiskās partijas zīmētās nepatiesās ainas par veiksmīgo cīņu pret vīrusu, ir kļuvuši vienaldzīgi pret epidēmiju, reālie skaitļi, par kuriem tiek ziņots visā pasaulē, kļūst ārkārtīgi satraucoši.

Zinātnieki brīdina: "Tas brāzīsies pāri kā cunami"

Ārpus Ķīnas koronavīruss turpina izplatīties un mutēt. Līdz 2021. gada februāra sākumam visā pasaulē bija inficēti vairāk nekā 100 miljoni cilvēku un vairāk nekā 2,14 miljoni ir nomiruši. Vēl biedējošāk ir tas, ka Lielbritānijā atklātais jaunais koronavīrusa variants ir par 70% lipīgāks nekā iepriekšējais vīruss.

Laikrakstā The Washington Post 202. gada 22. janvārī publicētajā rakstā "Dānija sekvencē visus koronavīrusu paraugus un ar satraukumu raugās uz Lielbritānijas vīrusa variantu" citēts dāņu zinātnieces Krauzes teiktais, ka pēc pirmā koronavīrusa varianta atklāšanas Anglijā tas izplatās biedējošā ātrumā, un šī brīža metodes infekcijas izplatīšanās palēnināšanai ir neefektīvas.

"Šis periods būs mazliet līdzīgs cunami, kad stāvot pludmalē, jūs pēkšņi ieraugāt, kā viss ūdens atkāpjas," saka Krauze. "Pēc tam nāks cunami un aprīs jūs."

Dānijas Valsts seruma institūta (kura darbības mērķis ir apkarot un novērst infekcijas slimības) apkopotie dati liecina, ka neraugoties uz stingrajiem izolācijas pasākumiem, Dānijā inficēšanās ar šo vīrusa variantu pieaug par 70 % nedēļā. Dānija sagaida, ka līdz februāra vidum šis vīrusa variants kļūs par dominējošo vīrusa celmu valstī.

Dānijas premjerministre Mete Frederiksena ieteica cilvēkiem iztēloties, ka viņi sēž Kopenhāgenas Parken futbola stadiona (ar 38 000 sēdvietu) augšējā rindā. To piepilda no krāna pilošs ūdens – viens piliens pirmajā minūtē, divi pilieni otrajā, četri pilieni trešajā.

Frederiksena sacīja, ka šādā tempā stadions ar ūdeni tiks piepildīts 44 minūtēs. Bet pirmajās 42 minūtēs tas šķitīs gandrīz tukšs. "Lieta ir tāda – jūs saprotat, ka ūdens ir pacēlies tikai tad, kad ir gandrīz jau par vēlu," viņa rakstīja.

Fakti liecina, ka šis ĶKP vīrusa variants, kas izplatījies vairāk nekā 70 valstīs, var būt nāvējošāks nekā vecais vīruss, turklāt tas izplatās daudz ātrāk. Lielbritānijas valdības galvenais zinātniskais padomnieks Patriks Valenss saka – kā zināms vīrusa Kentas variants izplatās ātrāk nekā iepriekšējais vīruss, un tam nav etniskās vai vecuma specifikas.

Neskatoties uz vērienīgajiem vīrusa pētījumiem, kas tika veikti pagājušajā gadā, zinātnieki joprojām ir tālu no pilnīgas izpratnes par neparasto koronavīrusu, kas šobrīd izplatās visā pasaulē, ieskaitot to, no kurienes tas ir cēlies, cik ātri tas mutē un kā no tā izārstēties.

Atskatoties vēsturē, varam secināt – lai arī cik progresīva būtu zinātne un tehnoloģijas, lielas katastrofas priekšā cilvēki joprojām paliek niecīgi un bezspēcīgi. Tikai saglabājot pazemību un skaidru prātu, izrādot vairāk cieņas dievišķajam, un vairāk analizējot sevi un savu rīcību, mēs spēsim skaidrāk redzēt situāciju, gūt pozitīvu mācību no vēstures un atrast pareizo izeju. Šajā kritiskajā laikā mums vajadzētu vairāk godāt dievišķo, vairāk izvērtēt sevi un savu rīcību.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2021/2/13/190805.html