Kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām reliģiskā vajāšana izraisa briesmīgas sekas

Vēsturē ir daudz piemēru tam, kā īstenu ticību vajāšana noved pie epidēmijām, dabas katastrofām un citām nelaimēm. Zemāk aprakstīti daži piemēri.

Jaunā imperatora liktenis

Tanu dinastijas budistu grāmatā "Fajuaņ Džuliņ" (Dārgakmeņu mežs Dharmas dārzā) bija pierakstīts stāsts par Suju dinastijas augsta ranga ierēdni Džao Veņčanu, kurš pēkšņi nomira mūsu ēras 591. gadā. Pamanījuši, ka viņa sirds vēl ir silta, tuvinieki nesteidzās viņu apbedīt. Vēlāk Džao atdzīvojās un pastāstīja savai ģimenei, ko bija piedzīvojis.

Džao bija nonācis ellē un ieraudzījis tās valdnieku Jaņu Luo. Pārsteigts par Džao zināšanām budistu svētajos rakstos, elles valdnieks ļāva viņam atgriezties dzīvo pasaulē. Būdams ellē, Džao ieraudzīja divus cilvēkus. Viens no tiem bija Bajs Cji, bēdīgi slavenais ģenerālis Karojošo valstu (Džaņguo) periodā, kurš kaujā pie Čanpinas (261. g.p.m.ē.) deva rīkojumu nogalināt 450 000 ienaidnieka karavīru, ieskaitot tos 200 000, kas bija padevušies. Ellē Bajs tika turēts mēslu bedrē, kuras virspusē bija redzami tikai viņa mati. Bija pagājuši vairāk nekā 800 gadi, un viņš joprojām cieta par savu karmu, ko radīja nevainīgu cilvēku nogalināšana.

Otrs cilvēks, kuru Džao redzēja, bija Juveņ Juns, pazīstams arī kā imperators Vu no Ziemeļu Džou dinastijas, kurš valdīja no 561. līdz 578. gadam. 18 gadu vecumā kļuvis par imperatoru, viņš uzcītīgi strādāja un bija taupīgs, taču nolēma izskaust budismu un daoismu. 577. gadā viņš pavēlēja iznīcināt Budas statujas un svētos rakstus aptuveni 40 000 tempļos, kā arī piespieda trīs miljonus mūku un mūķeņu atgriezties laicīgajā dzīvē un konfiscēja viņu zemes.

Nākamajā gadā imperators smagi saslima un viss viņa ķermenis sāka pūžņot. Viņš nomira nožēlojamā nāvē, būdams 35 gadus vecs. Trīs gadu laikā dinastija beidza pastāvēt un tās vietā nāca Suju dinastija.

Ieraudzīja ellē Džao, bijušais imperators viņam teica, ka daudzus no viņa grēkiem Dievs varētu piedot, taču budisma un daoisma apspiešanu nevar. Imperators cerēja, ka Džao varētu lūgt Suju imperatoram paveikt viņa vārdā vairāk labu darbu, lai atvieglotu viņa mokas.

Vēl trīs imperatorus piemeklē līdzīgs liktenis

Augstāk minētais stāsts bija pierakstīts slavenā vēstures grāmatā "Taipin Guandzji" (Taipina laikmeta plašās hronikas), kura sastādīta Sunu dinastijas laikā. Bez imperatora Vu no Ziemeļu Džou dinastijas, budismu Ķīnā apspieda vēl trīs citi imperatori, un par to viņi visi saskārās ar nopietnām sekām.

Tuoba Tao (imperators Taivu no Ziemeļu Veju dinastijas, kurš valdīja no 423. līdz 452. gadam) nomira 45 gadu vecumā, un arī viņa divi dēli tika nogalināti. Augsta ranga ierēdnis Cui Hao, kurš ieteica imperatoram nogalināt visus mūkus, tika nopērts ar pletnēm, un pirms nāves soda izpildes viņu piespieda izdzert desmit sargu urīnu. Tāpat arī imperators Vudzuns no Tanu dinastijas, pēc pieciem savas valdīšanas gadiem (845.g.), mēģināja iznīcināt budismu, izpostot vairāk nekā 40 000 tempļu. Nākamajā gadā, 32 gadu vecumā, viņš nomira briesmīgās sāpēs, viņam bija uztūkusi galva, izspiedušās acis un čūlas pa visu ķermeni.

Cai Žunu, kas zināms arī kā imperators Šidzuns no Vēlīno Džou dinastijas, piemeklēja līdzīgs liktenis. Gadu pēc tam, kad kļuva par imperatoru, viņš 955. gadā deva pavēli apspiest budismu. Rezultātā tika sagrauti vairāk nekā 30 000 tempļi. Džendžou (mūsdienu Hebejas province) atradās Bodhisatvas Guaņjiņ statuja, kuru neviens neuzdrošinājās aizskart. Imperators pats personīgi pavērsa cirvi pret statujas krūtīm. Četrus gadus vēlāk viņš 39 gadu vecumā nomira ar čūlām uz krūtīm.

Kristietības vajāšana senajā Romā

Pēc Lielā Romas ugunsgrēka mūsu ēras 64. gada jūlijā Nerons apsūdzēja nevainīgus kristiešus ļaunprātīgā dedzināšanā. Viņš un citi romiešu imperatori pavēlēja mest kristiešus arēnās par barību lauvām vai aizdedzināt dzīvus cilvēkus kā lāpas dārzā. Pārliecinātus ticīgos ieslodzīja un spīdzināja.

"Viņus ietērpa meža zvēru ādās un uzrīdītie suņi tos saplosīja līdz nāvei, viņus pienagloja pie krustiem vai aizdedzināja, kad iestājās tumsa, lai tie kalpotu par gaismekļiem," savā darbā "Annāles" rakstīja romiešu vēsturnieks Tacits, kurš tajā laikā bija vēl zēns. "Šīm izrādēm Nerons atvēlēja savu dārzu; tajā pašā laikā viņš rīkoja cirka arēnā spēles, kuru laikā kaujas ratu vedēja apģērbā sēdēja starp parastajiem ļaudīm, vai arī pats vadīja kaujas ratus."

Četrus gadus vēlāk Nerons tika pasludināts par tautas ienaidnieku. Viņš nomira 68. gadā, taču kristiešu vajāšana turpinājās. Vēsturnieki ir dokumentējuši daudzas epidēmijas Romas impērijā. Starp tām – Antonina mēris (165.–180. g,) iznīcināja apmēram piecus miljonus cilvēku, bet Kipriāna mēris (250.–271. g.) tikai Romā vien paņēma 5000 cilvēku dzīvības. Savukārt Justiniāna mēris (541.–542. g.) prasīja aptuveni 30-50 miljonu cilvēku dzīvību.

Efesas Jānis, bīskaps un vēsturnieks, kurš pieredzēja Justiniāna mēri, "Hroniku" 2. daļā par to rakstīja:

"Sargposteņi uz tumsas un vientulības pilnajiem ceļiem, piepildīja ar bailēm ikvienu, kuram gadījās ienākt un iziet no tiem; pamesti lopi, kas klīst pa kalniem neviena nepieskatīti; aitu, kazu, vēršu un cūku ganāmpulki, kas kļuvuši par savvaļas dzīvniekiem un aizmirsuši apstrādātu zemi un cilvēka balsi, kas tos vadīja; apstrādāti lauki, pilni ar dažādiem augļiem, kas bija pārgatavojušies un nobiruši, jo nebija neviena kas tos novāc."

Jānis rakstīja, ka cilvēki varētu atcerēties šīs šausmas un gūt no tā mācību. Ja viņi būtu gudrāki, viņi spētu izvairīties no šīm grūtībām un ciešanām.

Mūsdienu Ķīna

Ķīnā visplašāk izvērstā ticības vajāšana ir Faluņgun apspiešana. Faluņgun ir uz "Īstenības Labestības Pacietības" principa balstīta meditatīva sevis pilnveidošanas prakse.

Kopš 1999. gada jūlija Ķīnā tiek vajāti un diskriminēti desmitiem miljonu Faluņgun praktizētāju. Liels skaits praktizētāju viņu ticības dēļ ir tikuši aizturēti, ieslodzīti un spīdzināti. Daudzi bez vajadzības tikuši pakļauti arī psihiatriskai ārstēšanai un orgānu izņemšanai pret pašu gribu [orgānu transplantācijai].

Heilundzjanas provinces iedzīvotāju Van Sjiņčuņu aizturēja un neskaitāmas reizes vajāja par sekošanu savai ticībai Faluņgun. Kad 2002. gada janvārī miliči viņu arestēja, Vans iekrita upē un apsaldēja abas kājas. Pēc tam miliči piespieda viņu likt kājas siltā ūdenī, kā rezultātā viņš zaudēja abas pēdas. Toreiz viņam bija 26 gadi.

Pēc daudzajiem ieslodzījumiem, draudiem un spīdzināšanām, 2019. gada aprīlī, Vans 43 gadu vecumā nomira. Abi viņa vecāki nomira no pārdzīvojumiem un bēdām.

Vēl viena traģēdija notika ar Din Gaņdzi no Hebejas provinces. Ieslodzījuma laikā viņu sita, pakļāva elektrošoka steku triecieniem, saslēdza rokudzelžos un kāju važās, un turēja badā. Cietumsargi izlikās neredzam, ka viņš atrodas kritiskā stāvoklī. 2001. gada 11. jūnijā Dins nomira 47 gadu vecumā.

Pēc tam cietumsargi aizveda Dina ķermeni, kas joprojām bija saslēgts roku dzelžos un kāju važās, uz apgabala slimnīcu, apgalvojot, ka viņam nepieciešama neatliekamā palīdzība. Slimnīcā tika konstatēts, ka Dins ir nomiris jau pirms vairākām dienām. Tā kā līķis jau bija sācis sadalīties un piesaistīja mušas, slimnīca vēlējās to nosūtīt taisnā ceļā uz morgu. Tomēr miliči piespieda ārstus veikt "reanimāciju" un ievadīt viņam medikamentus. Mediķi izlikās, ka ārstē pacientu, un pēc tam konstatēja, ka "asins pārliešanas laikā Dinam apstājusies elpošana, sirdsdarbība un asinsrite". Tāpat milicijas darbinieki piespieda ārstus izrakstīt nepatiesu slēdzienu, kurā bija jānorāda, ka Dins "miris pēc neveiksmīgas neatliekamās palīdzības sniegšanas."

2003. gadā Ķīnā uzliesmoja atipiskā pneimonija, bet 2019. gada beigās izcēlās jaunā koronavīrusa epidēmija. Vēsture rāda, ka šīs epidēmijas nesākās bez iemesla. Tā vietā, lai mācītos no vēstures, Ķīnas komunistiskā partija koronavīrusa pandēmijas laikā ir pastiprinājusi Faluņgun vajāšanu. Tikai 2020. gada pirmajā pusē vien 5313 praktizētāji par savu ticību ir tikuši pakļauti vajāšanai, bet daži no viņiem tika arestēti, jo stāstīja cilvēkiem, ka ĶKP slēpj informāciju par slimības uzliesmojumu, tāpat kā slēpj faktus par Faluņgun vajāšanu.

Mēs ceram, ka cilvēki spēs ieraudzīt ĶKP melus un iestāties pret vajāšanu, tādējādi nodrošinot sev iespēju izglābties pandēmijas laikā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2020/7/19/185930.html