ĶKP centrālā "ofisa 610" bijušā direktora Vana Maoliņa noziegumi

Sākot ar 2021. gada 14. jūliju Faluņgun praktizētāji 37 valstīs savām valdībām iesniedz jaunākos sarakstus ar Faluņgun vajāšanā iesaistīto personu vārdiem, pieprasot piemērot sankcijas šiem cilvēktiesību pārkāpējiem, tostarp liegumu ieceļot attiecīgajās valstīs un ārvalstu aktīvu iesaldēšanu.

Šobrīd sarakstā ir iekļauts arī Vans Maoliņs.

Informācija par noziedzīgā nodarījuma izdarītāju

Noziedzīgā nodarījuma izdarītājs: Vans (uzvārds) Maoliņs (vārds) (ķīniešu valodā: 王茂林)
Dzimums: Vīrietis.
Valsts: Ķīna.
Dzimšanas gads/mēnesis: 1934. gada decembris.
Dzimšanas vieta: Cjidunas pilsēta, Dzjansu province.

Amats vai dienesta stāvoklis:

No 1998. gada septembra līdz 2002. gada oktobrim: "Centrālās propagandas un ideoloģiskā darba vadošās grupas" priekšnieka vietnieks.

No 1999. gada jūnija līdz 2001. gada septembrim: "Vadošās grupas Faluņgun jautājumu risināšanā" loceklis un "Vadošās grupas Faluņgun jautājumu risināšanā" biroja (centrālais "ofiss 610") direktors.
Smagākie noziegumi:

1999. gada 10. jūnijā ĶKP Centrālā komiteja nodibināja organizāciju Faluņgun vajāšanai. Tās oficiālais nosaukums bija "Vadošā grupa Faluņgun jautājumu risināšanai", un tās birojs, saskaņā ar tās dibināšanas datumu, tika nodēvēts par "ofisu 610".

Vans Maoliņs bija pirmais "ofisa 610" direktors. Viņš pārraudzīja Faluņgun vajāšanas ikdienas operācijas visā valstī. Pēc tam, kad 1999. gada 20. jūlijā Dzjana Dzemiņa režīms uzsāka Faluņgun vajāšanu, visos valdības līmeņos tika izveidoti "ofisi 610". "Ofiss 610", kas kontrolē tiesu sistēmu, partiju un valdības iestādes visos līmeņos, organizēja Faluņgun vajāšanu.

Lai gūtu sabiedrības atbalstu, "ofisa 610" darbinieki kurina naidu attiecībā uz Faluņgun, apmelojot un ceļot neslavu šai praksei. Rezultātā daudzi šīs prakses sekotāji ir tikuši traumēti, padarīti par invalīdiem un pat nogalināti. Saskaņā ar pieejamo statistiku līdz 2001. gada beigām 4476 Faluņgun praktizētāji tikuši nomocīti līdz nāvei, 740 ir nogalināti. Būdams "ofisa 610" pirmais direktors, Vans Maoliņs izstrādāja un īstenoja visu vajāšanas politiku, programmas un pasākumus, kas tieši vai netieši ietekmēja turpmāko Faluņgun vajāšanas kampaņu Ķīnā. Viņa noziegumi ir neapstrīdami.

Konkrēti noziedzīgie nodarījumi

1. Faluņgun apmelošana un naida kurināšana

2000. gada 29. janvārī Centrālā propagandas nodaļa un citi departamenti rīkoja valsts līmeņa telekonferenci, lai organizētu 2000. gada "kampaņu pret noziedzību". Kampaņas vadītājs Vans Maoliņs sanāksmē minēja, ka vēlas, lai darbinieki no visu vietējo pašvaldību iestādēm stingri īstenotu viņa "rīcības plānu" un konfiscētu visus Faluņgun materiālus.

2000. gada jūlija sākumā Vans Maoliņs apmeklēja Masaņdzja piespiedu darba nometni, kur uzslavēja Otro sieviešu nodaļu par "izcilajiem sasniegumiem" Faluņgun praktizētāju vajāšanā. Viņš iesniedza Dzjanam Dzemiņam detalizētu ziņojumu, pēc kura Dzjans piešķīra īpašu finansējumu 6 miljonu juaņu apmērā, lai izveidotu "Masaņdzja ideoloģiskās izglītošanas un "pārveidošanas" bāzi".

Masaņdzja piespiedu darba nometnes darbinieki izģērba 18 sievietes-praktizētājas un iemeta vīriešu kamerās, kur ieslodzītie vīrieši viņas izvaroja. Izmantojot šādu nežēlīgu taktiku pret praktizētājiem, Masaņdzja kļuva par paraugu visām iestādēm, kuru uzdevums bija "pārveidot" Faluņgun praktizētājus. "Ofisu 610" darbinieki no visas Ķīnas brauca uz Masaņdzja, lai mācītos un pārņemtu spīdzināšanas metodes.

2001. gada 6. februārī Vans Maoliņs un citi piedalījās ceremonijā, kas bija veltīta "Nacionālās civilizētās jaunatnes kopienas anti-kultu kampaņas" uzsākšanai. Šajā dienā komunistiskās jaunatnes līgas Centrālā komiteja gandrīz 1000 mikrorajonos 100 pilsētās uzsāka saskaņotus centienus Faluņgun nomelnošanai. Tika izvietoti vairāk nekā 500 tūkstoši Faluņgun apmelojošu propagandas plakātu un izplatīti vairāk nekā 10 miljoni apmelojošu propagandas materiālu. Tika sarīkoti vairāk nekā 200 pret Faluņgun vērsti pasākumi, un tajos piedalīties tika uzaicināti vairāk nekā 8 miljoni jauniešu.

2001. gada februārī Beijing Press izdeva jaunu grāmatu "Noraidīt kultus universitāšu pilsētiņās". Vans Maoliņs uzrakstīja šai grāmatai īpašu priekšvārdu, kurā apmeloja Faluņgun un mudināja studentus vērsties pret un turēties tālāk no Faluņgun.

2001. gada 26. februārī Lielajā Tautas namā Pekinā notika konference par Centrālās organizatoriskās nodaļas, Centrālās propagandas nodaļas, Centrālās politiski-juridisko lietu komisijas, centrālā "ofisa 610" un citu nodaļu īstenotajām darbībām Faluņgun izskaušanai. Vans Maoliņs piedalījās konferencē kā centrālā "ofisa 610" direktors. Konferenci apmeklēja arī trīs tūkstoši "priekšzīmīgu" valdības struktūru pārstāvju un milicijas darbinieku. Masaņdzja piespiedu darba nometnes Otrās sieviešu nodaļas direktore Su Dzjina stāstīja par savu pieredzi Faluņgun praktizētāju "pārveidošanā" (piespiežot viņus atteikties no savas ticības).

2001. gada 21. martā Vans Maoliņs uzrakstīja priekšvārdu grāmatai "Faluņgun un kulti", kuru sarakstīja tā dēvētie "reliģiju pārstāvji", reliģiskie profesionāļi un zinātnieki. Savā priekšvārdā Vans Maoliņs dedzīgi apmeloja Faluņgun dibinātāju un Faluņgun prakses filozofiju. Šo grāmatu, kuras saturs ir pilnīgā pretrunā faktiem, viņš reklamēja kā "īstu šedevru".

2001. gada maijā Vans Maoliņs uzstājās preses konferencē, kas bija veltīta īpašā izdevuma "Cīņa ar pārdabiskajām spējām" izdošanai, nosaucot šo Faluņgun apmelojošo izdevumu par "ļoti svarīgu publikāciju" cīņā pret Faluņgun.

2001. gada 16. jūlijā Ķīnas Revolūcijas militārajā muzejā Pekinā notika vērienīga izstāde. Šo izstādi ar nosaukumu "Cīnīties pret kultiem un veicināt izglītošanu" organizēja Centrālā propagandas nodaļa, Centrālais kultūras birojs, centrālais "ofiss 610", Sabiedriskās drošības ministrija, Tieslietu ministrija un Ķīnas Zinātnes un tehnoloģiju asociācija. Vans Maoliņs atklāja šo izstādi, kuras mērķis bija maldināt sabiedrību ar lielu skaitu safabricētu "faktu", kurināt naidu attiecībā uz Faluņgun, pielīdzināt Faluņgun lielākajiem pasaules kultiem un slavināt ĶKP sankcionēto nežēlīgo vajāšanu attiecībā uz Faluņgun. Izstādes pamatmērķis bija Faluņgun iznīcināšana.

2001. gada 30. novembrī Pekinas pilsētas partijas komiteja un pašvaldība organizēja konferenci tiem, kas piedalījās Faluņgun vajāšanā, un godināja 200 "progresīvas" organizācijas un 507 "progresīvas" personas, kas bija guvušas tā sauktos "sasniegumus" dažādos Faluņgun apspiešanas aspektos un īstenoja "ideoloģisko pārveidošanu" (tas ir, piespiedu "smadzeņu skalošanu"). Šo konferenci apmeklēja arī Vans Maoliņs.

Faluņgun praktizētāja Vana Bo agrāk studēja Centrālajā mūzikas konservatorijā. 2001. gada aprīlī viņa devās uz Pekinu, lai aizstāvētu savas tiesības praktizēt Faluņgun. Par to viņu arestēja un ieslodzīja Sjiņaņas sieviešu darba nometnē Pekinā, kur nežēlīgi spīdzināja un pakļāva "smadzeņu skalošanai".

2002. gada martā Centrālā propagandas nodaļa, valsts ziņu aģentūra "Sjiņhua", Ķīnas Centrālā Televīzija (CCTV) un viņas pilsētas un provinces "ofiss 610" intervēja Vanas Bo ģimeni, uzdodot viltīgus jautājumus. 2002. gada 8. aprīlī CCTV raidījumā "Fokusā intervija" tika pārraidīta pilnībā rediģēta intervija, kas bija safabricēta tā, lai diskreditētu Faluņgun. Pēc tam Sjiņhua un citi plašsaziņas līdzekļi pārpublicēja šīs viltus ziņas, kas ļoti negatīvi iespaidoja plašu sabiedrību. Bijušā "ofisa 610" direktora Vana Maoliņa atbildība par Vanas Bo vajāšanu un sabiedrības kūdīšanu uz naidu pret Faluņgun, ir nenoliedzama.

2. "Pašsadedzināšanās" inscenējums Tiaņaņmeņas laukumā

2001. gada 23. janvāra pēcpusdienā Dzjans Dzemins un "ofiss 610" inscenēja "pašsadedzināšanās incidentu Tiaņaņmeņas laukumā", kas maldināja cilvēkus visā pasaulē. Pieci tā dēvētie Faluņgun praktizētāji it kā veica "pašsadedzināšanos" Tiaņaņmeņas laukumā. Ķīnas komunistiskās partijas rupors CCTV ziņoja par safabricēto incidentu televīzijas labākajā raidlaikā.

Pēc tam ĶKP izmantoja šo inscenējumu kā nozīmīgu ieganstu Faluņgun vajāšanai, uzsākot lielāko politiskās vajāšanas kampaņu kopš Kultūras revolūcijas laikiem. Arī "ofisa 610" darbinieki izmantoja to kā iemeslu, lai pastiprinātu praktizētāju vajāšanu. Saskaņā ar pieejamo statistiku līdz nāvei nomocīto Faluņgun praktizētāju skaits pieauga no 173 (kopējais skaits 18 mēnešos pirms iestudētās pašsadedzināšanās) līdz 881 (kopējais skaits 36 mēnešu laikā pēc tā).

3. Līdz nāvei nomocītie Faluņgun praktizētāji

Būdams Centrālās komitejas "ofisa 610" direktors, Vans Maoliņs bija tieši atbildīgs par Faluņgun praktizētāju vajāšanu visā valstī. Saskaņā ar Minghui.org tīmekļa vietnē publicēto informāciju uz 2001. gada decembri 740 Faluņgun praktizētāji bija nomocīti līdz nāvei.

Turpinājumā minēti četri tipiski šādas vajāšanas gadījumi.

2000. gada 22. aprīlī ASV laikraksts The Wall Street Journal publicēja reportiera Īena Džonsona rakstu "Čenas kundze līdz pat savai pēdējai dienai teica, ka praktizēt Faluņgun ir labi". Tajā autors aprakstīja, kā Faluņgun praktizētāja Čeņa Dzisju tika nomocīta līdz nāvei.

59 gadus vecā Čeņa Dzisju dzīvoja Veifanas pilsētas Veičenas rajonā. Varas pārstāvji viņu arestēja 2000. gada 16. februārī. Nākamās dienas pēcpusdienā viņa tika nogādāta "Faluņgun pāraudzināšanas un uzraudzības centrā" Čenguaņas ielā, kur viņu sita ar plastmasas nūjām un elektrošoka stekiem pa kājām, pēdām un gurniem. Miliči nepārtraukti kliedza un lika viņai atteikties no Faluņgun prakses, taču sieviete katru reizi atteicās to darīt. 2000. gada 20. februāra rītā Čeņu, kura jau bija tuvu nāves slieksnim, piespieda basām kājām rāpot pa sniegu. Pēc divu dienu ilgas spīdzināšanas viņas kājas bija smagi savainotas. Čeņas kundzei sākās vemšana, viņa noģība un tā arī vairs neatguva samaņu. Praktizētāja nomira 21. februārī ap pulksten 9 no rīta.

Džao Sjiņa, dzimusi 1968. gada 28. jūnijā, bija Pekinas Tehnoloģiju un biznesa Universitātes (agrāk Pekinas biznesa skola) Ekonomikas skolas pasniedzēja. 2000. gada 19. jūnijā viņa parkā izpildīja Faluņgun vingrojumus. Miliči viņu arestēja un vēlāk pārveda uz Haidiaņas milicijas iecirkņa pakļautībā esošo aizturēšanas centru. Tikai trīs dienu laikā viņu tik smagi piekāva, ka viņai konstatēja vairākus kakla skriemeļu lūzumus. Viņa nomira 11. decembra vakarā 32 gadu vecumā.

Ču Cunžuja bija 19 gadus veca Faluņgun praktizētāja. 2000. gada 1. decembrī viņa devās uz Pekinu apelēt Faluņgun aizstāvībai un tika arestēta Tiaņaņmeņas laukumā. Viņa nomira 13. decembrī Haidiaņas cietumā Pekinā. Milicija apgalvoja, ka viņa nomirusi bada streika un dehidratācijas rezultātā. Tomēr autopsijas laikā tika konstatēts, ka viņas seja ir nopietni savainota, bet deguns pilnībā sadragāts. Seja bija tik ļoti sakropļota, ka viņa vairs neizskatījās pēc cilvēka. Ču vectēvs devās uz Pekinu pēc viņas mirstīgajām atliekām. Ieraugot mazmeitas sakropļoto seju, viņš nespēja savaldīties un, apskāvis mirušās mazmeitas ķermeni, sāka skaļi raudāt.

2001. gada 9. aprīlī 33 gadus veco Li Meju nogādāja "smadzeņu skalošanas" centrā Šaņdunas provinces Laijanas pilsētas Lunvandžuanas ciemata varas pārstāvji. Kad Li Mejas kundze nebija ar mieru atteikties no ticības Faluņgun, vairāki centra darbinieki viņu piekāva un salauza mugurkaulu, kā dēļ viņai tika paralizētas kājas.

Li Mejas kundzi nogādāja slimnīcā, bet ciemata varas pārstāvji atteicās maksāt par viņas hospitalizāciju. Li nomira slimnīcā 28. maijā. Lai slēptu noziegumu, ciemata amatpersonas piespieda ģimeni parakstīt dokumentus, kuros bija teikts, ka ciemata administrācija nav atbildīga par Li Mejas nāvi. Varas pārstāvji no viņas mājām paņēma arī visas Li Mejas fotogrāfijas.