Kā tautas dziednieks Fu Šaņs ārstēja slimniekus

Ārsts pārbauda sievietei pulsu. Viņas roka novietota uz neliela sarkana paliktņa. Ārsts mēra pulsu ar pirkstu galiem, pat neskatoties uz pacienti. Foto: commons.wikimedia.org/ CC BY 4.0

Cjinu un Minu dinastijas laikā dzīvoja domātājs ar iesauku Fu Šaņs (1607.-1684. g.). Īstajā vārdā vīru sauca Din Čeņs. Viņam bija dziļas zināšanas poēzijā, kaligrāfijā un tekstoloģijā (1). Tomēr vislabākos panākumus Fu Šaņs bija sasniedzis medicīnas jomā. Viņu dēvēja par „Gudro medicīnas vīru” un „Dievišķo dziednieku”. Tālāk sekos daži nostāsti par to, kā Fu Šaņs ārstējis savus pacientus.

Fu Šaņs (1607.–1684.g) Foto: zh.wikipedia.org

Kā Fu Šaņs izārstēja sievieti no vēdera uzpūšanās

Kādā ģimenē vīrs ļoti aizrāvās ar azartspēlēm, bet sieva, savukārt, nepārtraukti centās viņu pierunāt pārtraukt spēlēt. Reiz pierunāšana pārauga strīdā, un strīda karstumā vīrs sievai iesita. Sieviete kļuva pavisam nomākta, turklāt viņai uzpūtās vēders. Vīrs sāka raizēties. Viņš steigšus vērsās pie dziednieka Fu Šaņa, aprakstīja tam situāciju un lūdza palīdzēt sievai.

Dziednieks Fu Šaņs saplūca dažas buntītes savvaļas zāles un sacīja vīrietim: „Ej mājās un katru dienu sievas klātbūtnē uz lēnas uguns vāri šo zāli. Turklāt noteikti izturies pret viņu ar rūpēm un maigumu. Ēdini un dzirdinu viņu pats, un zāles vārīšanā ieliec visu sirdi. Dari to desmit reizes dienā”. Vīrietis rūpīgi sekoja Fu Šaņa norādījumiem, un pēc trim dienām viņa sieva bija vesela.

Citi brīnījās, kā gan kaut kādas nezāles spējušas palīdzēt, turklāt vēl tik īsā laikā. Fu Šaņs uz to atbildēja: „Sieviete tik tikko bija saslimusi. Viņas kaite vēl nebija pāraugusi nopietnā slimībā. Nebija nekādas vajadzības lietot zāles. Es izmantoju nezāles, kā starpnieku starp laulātajiem, lai vīrs ik dienu ieliktu dvēseles spēkus savas sievas kopšanā. Tas, savukārt, nomierināja viņas sirdi un palīdzēja atbrīvoties no aizvainojuma. Ar to pietika, lai sieviete izveseļotos” (šis gadījums aprakstīts grāmatā „Liu Ja Vai Baņ”).

Kā Fu Šaņ izārstēja greizsirdi no sāpēm vēderā

Kāda sieviete bija ļoti greizsirdīga. Izdzirdējusi, ka vīrs viņu krāpj, sieviete ļoti saniknojās. Un tad pēkšņi viņai iesāpējās vēders. Asu sāpju mocīta viņa vārtījās pa zemi. Viņas vīrs griezās pie Fu Šaņa.

Dziednieks uzklausīja vīrieti, lika tam atrast sasistu māla krūku, novietot to sievas gultas priekšā un, sitot pa to ne mazāk kā 1000 reižu, saberzt to pulverī. Pēc tam likt sievai lietot šo pulveri iekšķīgi. Tad, lūk, sāpes rimšoties. Vīrietis rīkojās tā, kā Fu Šaņs bija ieteicis, un ārstēšana patiešām iedarbojās momentāli (gadījums aprakstīts Liu Šaodžuaņa grāmatā „Fu Šaņa biogrāfija”).

Pareizas zāles izglābj sirmgalvim dzīvību

Kādam sirmgalvim kaklā sakāpa krēpas, kas apgrūtināja viņa elpošanu. Izskatījās tā, ka viņš kuru katru brīdi var pārstāt elpot. Redzot, ka sirmgalvja nāve ir tuvu, radinieki izsauca Fu Šaņu.

Fu Šaņs sacīja: „Viņš nemirs”. Dziednieks lika tuviniekiem izspiest no ķiploka sulu un ieliet to sirmgalvim mutē. Pēc šīs procedūras sirmgalvim sākās vemšana, un viņš izvēma vairākus litrus krēpu. Slimnieks nāca pie samaņas (gadījums aprakstīts Liu Šaodžuaņa grāmatā „Fu Šaņa biogrāfija”).

Kā Fu Šaņs palīdzēja sievietei dzemdēt

Fu Šaņa kopotie raksti ginekoloģijā, Dzjiņ Memoriālais muzejs Taijuaņas pilsētā Šaņsji provincē. Foto: Wikimedia Commons/ CC BY-SA 3.0

Kāda jauna sieviete dzemdību laikā noģība un ilgu laiku atradās bezsamaņā. Tuvinieki nolēma, ka sieviete iekritusi komā, un sāka gatavoties bērēm. Sievietes kaimiņi aizsūtīja pēc Fu Šaņa.

Dziednieks, izmērījis sievietes pulsu, izvilka sudraba adatu un vairākas reizes iedūra to sievietes vēderā. Pēc šīs procedūras sieviete beidzot nāca pie samaņas un veiksmīgi dzemdēja bērnu.

Sievietes tuvinieki interesējās, kas īsti bija noticis. Fu Šaņs viņiem atbildēja: „Bērns ar rociņām bija cieši saspiedis mātes sirdi, no kā viņa zaudēja samaņu. Bet, kad bērnam tika iedurts, viņš novāca rokas. Tad arī māte gluži dabiski atjēdzās. Palūkojiet, jaundzimušajam uz rociņām noteikti palikušas pēdas no adatas dūrieniem”. Mājinieki ieskatījās vērīgāk un patiešām šādas pēdas pamanīja (šis gadījums aprakstīts grāmatā „Sjaņ žu vai dzji”).

Kā Fu Šaņs izārstēja smagi slimu pacientu

Kādu Šaņsji provinces iedzīvotāju, kas nodarbojās ar tirdzniecību Pekinā, pastāvīgi mocīja galvas reiboņi. Nedaudz vieglāk viņam kļuva tikai tad, gan viņš aptina ap galvu kokvilnas drānu. Kad sākās kārtējā reiboņa lēkme, vīram pat svelmainā karstumā nācās aptīt galvu ar drānu.

Tirgotājs griezās pie pazīstama Pekinas ārsta, lai tas noteiktu viņam diagnozi. Ārsts sacījis: „Tev smadzeņu audos izveidojies dobums, un nekādas zāles tevi neglābs. Steigšus dodies ceļā, varbūt, ka vēl paspēsi nonākt līdz mājām.” Izdzirdējis ārsta teikto, tirgotājs tūlīt pat devās ceļā.

Atgriezies Taijuaņā [Šaņsji provinces galvaspilsēta], vīrs griezās pēc palīdzības pie Fu Šaņa. Fu Šaņs viņam sacīja: „Slimība ir visai bīstama, tomēr izglābt tevi ir iespējams”. Dziednieks pagatavojis tirgotājam zāļu devu, kas paaugstina liesas Jan un atjauno smadzenes. Turklāt viņš licis vīram atrast septiņas galvassegas, kuras iepriekš nēsājuši jauni un spēcīgi puiši (jo vairāk nonēsātas, jo labāk), lai izvārītu no tām ekstraktu. Pēc tam sajaukt iegūto ekstraktu ar zāļu devu, un lietot šo maisījumu iekšķīgi. Jau viena šo zāļu deva pilnībā izārstēja tirgotāja smago kaiti, un deva tam iespēju atgūt veselību (šis gadījums aprakstīts grāmatā „Sjaņ žu vai dzji”).

Paskaidrojumi:

1. Tekstoloģija – filoloģijas nozare, kurā nodarbojas ar literāru, zinātnisku un citu tekstu pētīšanu un sagatavošanu izdošanai.

Avots: http://www.epochtimes.ru/kak-narodnyj-tselitel-fu-shan-izlechival-bolnyh-99007476/