Van Dživeņa vēstule: „Kas notika pēc tam, kad 2014. gadā mani atbrīvoja no cietuma”

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Danielai Vanai bija 19 gadu, kad 1999. gada 20. jūlijā viņas tēvs Van Dživeņa kungs tika arestēts un tad notiesāts uz 16 gadiem cietumā.

Kad 1999. gada 20. jūlijā Ķīnas komunistiskā partija uzsāka Faluņgun garīgās prakses vajāšanu, Vana kungs, kurš šobrīd ir 67 gadus vecs, bija viens no pirmajiem bijušās Ķīnas Faluņ Dafa asociācijas koordinatoriem.

Aptuveni divus gadus pēc Vana kunga atbrīvošanas no cietuma viņa meita un znots, kas ir ASV pilsoņi, devās uz Ķīnu, lai palīdzētu viņam nokārtot imigrācijas dokumentus pārbraukšanai uz ASV.

No kreisās uz labo: Džefs (Danielas vīrs), Vana kungs un Daniela.

Daniela Vana teica: „Sākumā es biju ļoti laimīga un optimistiski noskaņota, jo mans tēvs bez problēmām saņēma pasi un imigrācijas vīzu. Es biju pārliecināta, ka mēs varēsim aizvest viņu no Ķīnas.”

2016. gada 6. augustā Guandunas provinces robežkontroles punktā viņas sapņi tika sagrauti. Reportierim viņa pastāstīja: „Nepaskaidrojot iemeslus, viņi nogrieza tēva pasei vienu stūri. Viņi man paziņoja, ka Sabiedriskās drošības ministrija likusi pasi anulēt.”

Lai gan tēvs un meita atkal tika izšķirti, Vana kungam izdevās nopublicēt savu stāstu Minghui.org interneta mājaslapā.

***

Mani sauc Van Dživeņs. Turpinājumā aprakstīts tas, kas ar mani notika pēc atbrīvošanas no cietuma.

2014. gada 18. oktobrī – dienā, kad tiku atbrīvots –, mani tūdaļ pat aizveda uz smadzeņu skalošanas centru Čanpinas apgabalā un tikai pēc nedēļas atļāva doties mājās.

Pie mana dzīvokļa bija uzstādītas četras novērošanas kameras, un divi cilvēki bija norīkoti uzraudzīt mani visu diennakti. Visi mani kaimiņi zināja, kāpēc šie cilvēki katru dienu atrodas šeit.

Arī vietējā ielu komiteja un īpašumu apsaimniekošanas birojs visu laiku paturēja mani savā redzeslokā.

Manu telefonu noklausījās.

Pastāvīgā uzraudzība ne tikai traucēja manai ikdienas dzīvei, bet neļāva arī normāli kontaktēties ar citiem cilvēkiem.

Pēc atbrīvošanas no cietuma es gribēju pārcelties pie meitas uz ASV, bet mans pirmais pieteikums pases saņemšanai 2014. gada novembrī tika noraidīts – bez jebkāda rakstveida paskaidrojuma, kā to nosaka likums. Miliči vienkārši pateica, ka man nav uz to tiesību, jo man vēl esot mājas arests.

Šī gada janvārī es atkal iesniedzu pieteikumu, un man par pārsteigumu tas drīz tika apstiprināts.

Vienu mēnesi vēlāk Juetaņas milicijas iecirkņa darbinieki Li Jadzjuņs un Van Tunli lika man atgriezt tikko saņemto pasi. Viņi solīja atdot pasi atpakaļ, kad man to vajadzēs.

Es atteicos izpildīt viņu prasību un teicu: „Tā kā mana pase ir apstiprināta, tas nozīmē, ka viss ir likumīgi, un jums nav tiesību to atņemt.”

Vēlāk viņi vēlreiz mēģināja to darīt, un es atkal atteicos. Neilgi pēc tam viņi mani informēja, ka ir anulējuši manu pasi.

Kopš 2016. gada jūlija varasiestādes mani pastiprināti uzraudzīja. Divi cilvēki sekoja man visur kā ēnas. Agrāk aģenti parasti ieturēja distanci, bet tagad viņi atradās man tieši līdzās.

31. jūlija rītā četri darbinieki ieradās pie manis mājās un brīdināja: „Jūs nevarat atstāt Ķīnu, kamēr jums ir mājas arests. Katru reizi, kad gatavojaties izbraukt no Pekinas, jums ir jāraksta iesniegums milicijas iecirknī.”

Es atbildēju: „Es neatzīstu to, ko jūs sakāt. Savu pasi es saņēmu likumīgā ceļā. Es neesmu pārkāpis nevienu likumu. Jūs paši varat vēlreiz pārbaudīt attiecīgos noteikumus.”

Viens no miličiem teica, ka viņi ir darījuši visu iespējamo, lai izskaidrotu man šo jautājumu. Kad es sūdzējos par to, ka milicijas uzraudzība rada man traucējumus, viņš ieteica iesniegt sūdzību augstākstāvošajai priekšniecībai.

Tajā naktī man izdevās aizbēgt, un es devos ceļā uz Guandžou, lai iesniegtu pieteikumu imigrācijas vīzas saņemšanai.

Viņi izsekoja mani, kad veicu nepieciešamos izmeklējumus Guandžou medicīnas centrā.

5. augustā vairāk nekā 20 aģentu ieradās mājoklī, kuru es īrēju. Par laimi, mājokļa saimnieks viņus padzina.

Nākamajā rītā es biju gatavs pamest Ķīnu un doties uz ASV, taču lidostā mani apturēja. Apstrādājis manus datus, robežkontroles darbinieks paskatījās datorā un pārsteigts jautāja: „Vai jūs kādreiz esat pazaudējis savu pasi? Sistēma saka, ka tā ir anulēta.”

Viņš turpināja: „Šeit nav norādīts anulēšanas iemesls. Tā vienkārši saka, ka to anulējusi Sabiedriskās drošības ministrija.” Pēc tam viņš manai pasei nogrieza vienu stūri.

Biju nogājis garu ceļu kopš brīža, kad sāku plānot emigrāciju uz ASV. Lai noformētu nepieciešamos dokumentus, man bija nepieciešami gandrīz divi gadi.

Es negaidīju, ka viss beigsies šādi. Es stāstu par pieredzēto sabiedrībai, lai cilvēki zinātu, ko Ķīnas režīms dara, lai neļautu saviem pilsoņiem apvienoties ar ģimeni.

Van Dživeņs.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2016/8/14/158259.html

* * *

Facebook Logo LinkedIn Logo Twitter Logo Email Logo Pinterest Logo

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.