Veju valsts patiesie dārgumi

Karojošo valstu periodā (475. – 221. g.p.m.ē.) Veju valsts valdnieku reiz apmeklēja augstmanis vārdā Dzjin Hou.

Īpaši šim gadījumam Dzjin Hou bija ļoti uzposies, kreisajā rokā tas turēja ar dārgakmeņiem rotātu zobenu, bet labajā vērtīgu nefrīta piekariņu, – tie abi spoži mirdzēja. Tomēr valdnieks uz tiem pat nav paskatījies, nedz arī uzdevis kādu jautājumu šajā sakarā.

Dzjin Hou mēģināja uzvedināt valdnieku uz sarunu par šo tēmu, jautājot: „Vai Veju valstī ir īsti dārgumi?”

„Jā, protams!” atbildēja valdnieks.

„Un kādi tie ir?” Dzjin Hou nelikās mierā.

Valdnieks teica: „ Valdnieks ciena uzticību, amatpersonas apsola būt lojālas, valsts bauda tautas mīlestību, – tie ir Veju valsts dārgumi.”

„Nē, es nejautāju par to,” Dzjin Hou teica. „Es jautāju par īstiem dārgumiem.”

„Īstiem dārgumiem? Jā, protams!” valdnieks atbildēja. „Mūsu valsti vada gudrais Tu Šidžao, tādēļ mūsu tirgos nekā netrūkst un nekas nav par daudz, jo laikus tiek novērsta negodīgu tirgotāju vēlme iedzīvoties. Mums ir gudrais Sji Sjiņs, kurš pārvalda pilsētas, tāpēc neviens nepiesavinās uz ceļa pazaudētas lietas. Mums ir arī tiesnesis Man Mao, un visi talantīgi cilvēki ar labu reputāciju viņam izrāda cieņu. Šie trīs gudrie – tie ir mūsu patiesie dārgumi,” teica valdnieks.

Šoreiz Dzjin Hou visu saprata, un viņam kļuva kauns. Viņš apmulsis piecēlās, iesēdās karietē un ātri aizbrauca, nepaņemot līdzi dārgo zobenu un nefrīta piekariņu.

Valdnieks lika savam sulainim sēsties zirgā un panākt Dzjin Hou, lai atdotu tam atpakaļ zobenu un piekariņu līdz ar vēstījumu: „Es nespēju paturēt šos jūsu dārgumus. Bez tam, šie priekšmeti nevar kļūt par drēbēm, kas aukstumā sasilda, tie nevar kļūt par pārtiku bada laikā. Tie var provocēt vienīgi uz zādzību. Tādēļ šīs lietas tiek atdotas jums atpakaļ.”

Avots: „Šuo Juaņ” vai „Sarunu dārzs”– Rietumu Haņu dinastijas konfuciānisma zinātnieka Liu Sjana stāsti un pasakas.

Raksts angļu valodā: http://www.theepochtimes.com/n3/2232922-the-real-treasures-of-wei-state/