Kad tikumība zūd, nelaime ir neizbēgama

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā cilvēka tikumībai tiek piešķirta liela nozīme. Daudzos senos tekstos cilvēki tiek mudināti pilnveidot savu raksturu, darīt labu, lai saņemtu svētību un novērstu nelaimi.

Savā grāmatā par disciplīnu Minu dinastijas zinātnieks Džu Junčuņs brīdina: „Ja cilvēka tikumība neatbilst viņa statusam, nelaime ir neizbēgama.”

Džu bija pārliecināts, – ja cilvēks vēlas baudīt laimīgu dzīvi, viņa morāles standartiem jābūt augstiem. Viņš salīdzināja cilvēka dzīvi ar namu un redzēja tikumību kā ēkas pamatu, uz kura var būvēt slavu, varu un bagātību.

Būvēt namu bez stingriem pamatiem ir bīstami, jo galu galā tas var sabrukt. Tādējādi Džu iezīmēja paralēles ar cilvēka dzīvi: ja kāds mēģina vairot slavu, spēku un bagātību bez stabila tikumības pamata, tad notiks nelaime, un šis cilvēks var visu pazaudēt.

Vai jums kādreiz ir ienācis prātā, kāpēc daži dziedātāji vai aktieri pēkšņi pazūd no skatuves pēc strauji iegūtas popularitātes, kāpēc daudzi cilvēki ātri pazaudē loterijās iegūto naudu, kā arī kādēļ dažas augsta ranga amatpersonas krīt nežēlastībā ātrāk, nekā tās tika pie varas?

Tas notiek tad, ja cilvēku tikumība neatbilst viņu statusam. Šo cilvēku straujā augšupeja un pēkšņais kritums izraisa cilvēkos lielu interesi, taču tikai retais aizdomājas par to, kāpēc šī negaidītā laime galu galā beidzās ar nelaimi.

Ja nu Džu vārdi ir patiesi? Bez tikuma dzīvot ir tikpat bīstami kā staigāt uz koka kājām pa klints malu: agrāk vai vēlāk cilvēks nokritīs.

Zaudējot tikumību, imperatora galma ierēdņiem jāzaudē vara

Ķīnas vēsturē ir daudz tādu piemēru, kad augsta ranga amatpersonas imperatora galmā kritušas, jo bija zaudējušas tikumu un ļaunprātīgi izmantoja savu varu.

Piemēram, Tanu dinastijas laikā slepenpolicijas darbiniekam Lai Djzuņčenam imperators bija pilnībā uzticējis galma sazvērestību izmeklēšanu.

Izmantojot tam piešķirtās pilnvaras, Lajs kopā ar saviem domubiedriem safabricēja pierādījumus un nepelnīti apvainoja daudzus uzticamus ierēdņus. Viņš kļuva slavens arī tādēļ, ka izgudroja daudzus spīdzināšanas paņēmienus un ierīces, ar kuru palīdzību piespieda apsūdzētos atzīties. Laja vara un cietsirdība padarīja viņu par sava laika bīstamāko un ienīstāko amatpersonu.

Tomēr pienāca atmaksas brīdis, un viņš tika sodīts pēc nopelniem, kad izgāzās viņa organizētā sazvērestība pret imperatora meitu. Par nodevību viņam tika izpildīts nāves sods, viņa līķim tika novilkta āda un izrautas iekšas.

Minu dinastijas ierēdnis Jaņ Suns atkārtoja Laja kļūdu. Neilgi pēc tam, kad Jaņs ieguva amatu imperatora galmā, viņš valdībā izveidoja savu kliķi. Atbrīvojoties no tiem, kas viņam nepiekrita, Jaņs ieguva kontroli pār valdību, kamēr imperators veltīja sevi daoisma praksei.

Jaņs un viņa dēls izmantoja savas pilnvaras, lai pelnītu naudu, un nogalināja daudzus nevainīgus cilvēkus. Pēc tam, kad Jaņa dēls zaudēja imperatora uzticību, tam tika nocirsta galva. Jaņam tika atņemta vara un jumts virs galvas, un drīz pēc tam viņš nomira.

Mēs redzam, ka vēstures gaitā viena un tā pati traģēdija atkārtojas atkal un atkal. Laiks un personāži mainās, taču sižets paliek nemainīgs.

Līdzīga traģēdija Ķīnā notiek arī šodien

Pēc tam, kad komunistiskais režīms Ķīnā sāka vajāt Faluņgun garīgo praksi, daži partijas ierēdņi, cieši sekojot represiju politikai, aktīvi iesaistījās šajā kampaņā. Viņi vajāja, arestēja, ieslodzīja, spīdzināja, nepatiesi apsūdzēja, notiesāja un pat nogalināja neskaitāmus nevainīgus praktizētājus.

Komunistiskās partijas Centrālās komitejas amatpersonas, tādas kā Džou Junkans, Bo Sjilajs, Li Dunšens un Džou Beņšuņs, bija toreizējā Komunistiskās partijas līdera Dzjan Dzemiņa pakalpiņi un galvenais virzītājspēks vajāšanu īstenošanā.

Pildot Dzjana direktīvas, tie ņēma kukuļus, arvien vairāk slīgstot korupcijā. Lai gan viņi bija sasnieguši varas virsotnes, viņiem vairs nebija morāles un tikumības. Pateicoties savai neatlaidībai, vajājot Faluņgun, viņi patiešām strauji virzījās augšup pa karjeras kāpnēm, taču drīz vien krita viens pēc otra.

Tikumības trūkumam ir fatālas sekas

Dažām partijas amatpersonām ir nācies piedzīvot vēl daudz ko ļaunāku nekā varas zaudēšana. Li Fuguo bija Tanšaņas pilsētas Caofeidiaņas rajona milicijas nodaļas priekšnieks, šajā amatā viņš tika iecelts 2013. gadā par to, ka kopš 2006. gada organizēja praktizētāju vajāšanas.

Nepilnus trīs gadus pēc paaugstināšanas amatā viņam tika diagnosticēta leikēmija, un divu mēnešu laikā viņš nomira 47 gadu vecumā.

No 2006. līdz 2013. gadam Li Fuguo bija rajona Iekšējās drošības nodaļas vadītājs un piedalījās gandrīz katrā ar Faluņgun praktizētājiem saistītā lietā. Neilgi pēc iecelšanas priekšnieka vietnieka amatā viņš lika apcietināt praktizētāju Li Eņjinas kundzi un aizsūtīja viņu uz Šidzjadžuanas piespiedu darba nometni. Tur viņu spīdzināja gandrīz līdz nāvei, un viņa nomira nepilnas divas nedēļas pēc tam, kad tika atbrīvota veselības stāvokļa dēļ.

2012. gadā Li Fuguo ar saviem padotajiem, izmantojot viltu, iekļuva vietējā praktizētāja Džen Sjansjiņa kunga namā, izliekoties par viņa veikala klientiem. Tajā pašā dienā Džena kungs tika arestēts, bet viņa mājās veica kratīšanu. Savas pārliecības dēļ Džen Sjansjiņam tika piespriests 10 gadu cietumsods, un ieslodzījumā viņš tika spīdzināts.

Nežēlīgas piekaušanas rezultātā viņš guva galvaskausa traumu un smadzeņu satricinājumu. Tā rezultātā viņš kļuvis pilnīgi neredzīgs, cieš no urīna nesaturēšanas, viņa apziņa ir neskaidra.

Li Fuguo ir nesis nelaimi daudziem praktizētājiem un viņu ģimenēm. Morāles trūkums noveda viņu nāvē drīz pēc tam, kad viņu iecēla priekšnieka amatā.

Zaudējot tikumu, cilvēks kādu laiku var piedzīvot veiksmi un labklājību, taču tas neturpinās ilgi. Statusu nevar saglabāt, balsoties un personiskiem sakariem, mahinācijām un nežēlību.

Kāds var iebilst, apgalvojot, ka tāds ir viņa darbs, ka viņš vienkārši pilda savus pienākumus. Tomēr senie gudrie ir teikuši: „Nevainīga cilvēka apmelošana ir pielīdzināma nāvējošam naža dūrienam.”

Kad partijas amatpersonas, veicot savus pienākumus, līdz nāvei spīdzina cilvēkus par viņu ticību, kad militārie ārsti izņem orgānus dzīviem Faluņgun praktizētājiem, – vai viņu rīcība atšķiras no slepkavības?

Ikviens, kurš bijis iesaistīts Faluņgun vajāšanā, nespēs izvairīties no soda, visi tiks saukti pie atbildības par paveiktajiem noziegumiem. Tas ir tikai godīgi, ka slepkava samaksās par dzīvību, ko atņēmis, un kaitējumu, ko nodarījis citiem.

Veidojot stabilu tikumības pamatu

Kā uzturēt sevī pietiekami daudz labestības, lai izvairītos no nelaimes? Tas ir vienkārši – cienīt tikumību un darīt labus darbus.

Daudzi gudrie ir devuši līdzīgu padomu: „Krietns cilvēks tiks atalgots”, „Vairojot tikumību, var uzlabot savu likteni”, „Cilvēks, kurš ciena tikumību, ieliek stingrus pamatus savai nākotnei”, „Augstai tikumībai augstas cerības”, „Krietna cilvēka ģimene tiks svētīta” utt.

Svētību var iegūt tikai pateicoties tikumībai un labsirdībai. Tas, kurš dara labu un uzkrāj tikumu, būs laimīgs. Un tikai tad, ja cilvēks ir taisnīgs, godīgs un labestīgs, viņš spēj izturēt smago slavas, varas un bagātības pārbaudījumu.

Avots: http://en.minghui.org/html/articles/2017/1/21/161208.html