Leģendārie ķīniešu „Astoņi nemirstīgie” (7. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112601-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-1-dala.html

2. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112670-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-2-dala.html

3. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112679-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-3-dala.html

4. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112693-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-4-dala.html

5. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112712-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-5-dala.html

6. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112724-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-6-dala.html

Starp “Astoņiem nemirstīgajiem” (ba sjaņ) bija arī viena sieviete – He Sjaņgu (nemirstīgā jaunava He). Viņu bieži attēlo kā skaistu meiteni ar lotosa ziedu vai burvju sēni liņdži rokās, retāk – ar flautu, kas darināta no persiku koka. Otrā rokā viņa tur grozu ar ziediem. He ir mājas pavarda sargātāja un mājsaimnieču aizbildne.

Viena no ķīniešu “Astoņiem nemirstīgajiem” (ba sjaņ) – He Sjaņgu. (Foto: hi.baidu.com)

He atribūts ir balts lotosa zieds – tīrības simbols. Tā garais kāts ir izliekts līdzīgi svētajam zizlim žui – burvju nūjiņai, kas izpilda vēlēšanās. Saskaņā ar kādu citu versiju viņas atribūts ir bambusa smeļamais kauss, jo He māte lika viņai caurām dienām strādāt virtuvē. Tieši tāpēc viņa ir mājsaimnieču aizbildne. Meitene izrādīja ārkārtīgu pacietību, ar ko aizkustināja Ļui Dunbiņu, kas uzņēmās par viņu aizbildniecību un palīdzēja tai pacelties Debesīs. Steigā viņa paķēra līdzi smeļamo kausu.

He Sjaņgu piedzima Huaņas provincē, Jong prefektūrā ( mūsdienās – Liniņa). Jau kopš bērnības He šķita dīvaina; viņa ļoti maz ēda, jo, paredzēdams viņas neparasto nākotni, Ļui Dunbiņs iedeva viņai nogaršot burvju persiku. Apēdusi tikai pusi persika, viņa nekad vairs nejutās izsalkusi un viņai gandrīz vairs nebija nepieciešams parastais ēdiens.

Tanu imperatores Vu Dzetaņas valdīšanas laikā (684.–704. g.) He dzīvoja pie Vizlas strauta. Kad He bija 15 gadus veca, viņai sapnī parādījās svētais Ļui Dunbiņs un iemācīja pagatavot ēdienu no vizlas miltiem un pērļu pulvera, kas ļautu viņai kļūt vieglai un nemirstīgai. Pamodusies He izpildīja norādījumus, un pēkšņi viņas ķermenis zaudēja svaru un kļuva pavisam viegls.

Viņa atteicās iziet pie vīra un devās kalnos. Kalnos He sastapa Ļui Dunbiņu, kurš pievērsa viņu Dao praksei. Ļui Dunbiņs uzdāvināja viņai persiku no nemirstīgo burvju salas Penlai un iemācīja, kā vadīt enerģijas, izmantojot sākotnējo sievišķo jiņ enerģiju. To iemācījusies, viņa spēja pārlidot pāri kalniem un savākt savvaļas augļus un ārstnieciskos augus, tā nopelnot iztiku sev un savai vecajai mātei. He nodarbojās arī ar pareģošanu. Vēlāk viņa pacēlās debesīs (lai gan reizēm parādījās arī uz zemes) un slaucīja ziedlapiņas pie Debesu vārtiem.

Leģenda vēsta, ka pie Debesu vārtiem auga nemirstības persiku koks, kas ziedēja reizi 300 gados, un tad vējš aizpūta ar ziedlapiņām ieeju Debesu vārtos. Debesu imperators piešķīra He nemirstīgās statusu, bet Ļui, nolaidies uz zemes, pievērsa Dao mācībai kādu citu cilvēku, kurš vēlāk aizvietoja He pie Debesu vārtiem.

He Sjaņgu izgudroja nemirstības sasniegšanas prakses sievietēm; viņa ir arī sieviešu-alķīmiķu aizbildne.

Guaņdžou pilsētā ir He Sjaņgu templis, kur viņu godina trešā mēneša (pēc ķīniešu kalendāra) septītajā dienā.

Raksts krievu valodā: http://www.epochtimes.com.ua/ru/china/culture/bogi-kitaya-legendarnye-kitayskie-vosem-bessmertnykh-chast-7-93395.html