Leģendārie ķīniešu „Astoņi nemirstīgie” (6. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112601-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-1-dala.html
2. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112670-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-2-dala.html
3. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112679-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-3-dala.html
4. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112693-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-4-dala.html
5. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112712-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-5-dala.html

Nākamais no “Astoņiem nemirstīgajiem” (ba sjaņ), par kuru runāsim, ir Cao Guodzju, kuru uzskata par aktieru un mīmu aizbildni.

Cao Guodzju, viens no ķīniešu „Astoņiem nemirstīgajiem” (ba sjaņ). Foto: hi.baidu.com

Cao Guodzju bija valdošā klana pārstāvis Sunu dinastijas laikos (960.–1279. g.). Viņu attēlo sarkanā apģērbā ar augstākā ranga amatpersonas galvassegu, kastaņetēm un nefrīta plāksnīti ar pāris imperatora emblēmām, kas dod tiesības ienākt imperatora galmā, jo viņš bija viens no Ķīnas imperatora ģimenes locekļiem.

Saskaņā ar Miao Šaņ Ši (14. gs.) „Piezīmēm par nemirstīgā valdnieka Čuņjana brīnumaino iekļūšanu” (Čuņjaņ didzjuņ šeņsjaņ tiaotun dzji) Cao Guodzju bija pirmā ministra Cao Biao dēls un imperatores Cao Tai-hou jaunākais brālis. Guodzju – tas nav vārds, bet gan tituls, ko piešķīra imperatores brāļiem, un tā burtiskā nozīme ir “valsts tēvocītis”.

Cao Guodzju jau kopš bērnības nicināja bagātību un dižciltību, sapņodams tikai par Dao mācības „tīro tukšumu”. Pieaudzis viņš atvadījās no imperatora un imperatores un devās klejot pa pasauli. Imperators viņam uzdāvināja zelta plāksnīti ar uzrakstu: „Guodzju drīkst braukt visur, kā pats valdnieks”.

Pie pārceltuves pār Huanhe upi pārcēlājs pieprasīja no viņa naudu. Naudas vietā Cao piedāvāja viņam zelta plāksnīti, bet, kad viņa ceļabiedri, izlasījuši uzrakstu uz plāksnītes, sāka godināt viņu kā valdnieku, pārcēlājs no pārbīļa zaudēja samaņu. Tad laivā sēdošais Daoss viņam stingri teica: „Ja esi kļuvis par mūku, tad kādēļ izrādi savu varenību un biedē ļaudis!” Cao paklanījās un kautri atbildēja: „Kā gan jūsu skolnieks uzdrīkstas izrādīt savu varenību!”

„Vai spēsi iemest savu plāksnīti upē?” vaicāja Daoss.

Cao nekavējoties iemeta plāksnīti upes krācēs. Tad Daoss (tas bija Ļui Dunbiņs) nosprieda, ka šis cilvēks ir cienīgs doties uz Svētlaimīgo zemi.

Svētlaimīgo zemē septiņi nemirstīgie tobrīd svinēja dzīres. Pašā dzīru karstumā Li Te Guajs, kurš bija svētku rīkotājs, teica:

„Draugi, mēs šeit esam septiņi. Mēs aizņemam septiņas no astoņām Debesu sfēru grotām. Ja mums pievienotos vēl viens nemirstīgais, tad loks noslēgtos. Vai jūs nezināt kādu, kurš būtu tā cienīgs?”

„Es dzirdēju, ka imperatorei Cao ir jaunākais brālis, kura tikumība un centieni atbilst mūsu uzskatiem. Kā jums šķiet, vai mums nevajadzētu uzņemt viņu savā vidū?” vaicāja Ļui Dunbiņs.

Šo priekšlikumu atbalstīja visi. Džun Li Cjuaņs apņēmās pārbaudīt, cik patiesi ir imperatores brāļa centieni sasniegt Dao.

Paša Cao dzīve tajā laikā nebija īpaši priecīga. Cao Guodzju jaunākais brālis Cao Er dzīvoja izlaidīgi un pastrādāja dažādas nelietības. Tas aizvainoja Cao Guodzju, taču brālis viņā neklausījās, un ar mēģinājumiem dot padomus viņš to tikai noskaņoja pret sevi.

„Dabas likumi ir iekārtoti tā, ka ļaudis, kas dara labu, tiks apbalvoti, bet tie, kas rīkojas slikti – ies bojā. Man kauns par tevi; vēl vairāk, es jau paredzu tavu smago likteni,” Cao Guodzju teica brālim.

Brālis viņa padomos neklausījās un nogalināja kādu zinātnieku, lai iegūtu viņa skaisto sievu. Sieviete vērsās pēc palīdzības pie Cao Guodzju, bet tika padzīta, un sargi vēl nopēra to ar drāšu pletni. Cao Guodzju piespieda brāli atteikties no skaistules, bet brālis iemeta to akā, no kuras sievieti izglāba svētais vīrs – kādas zvaigznes gars. Tad nelaimīgā sieviete nonāca pie neuzpērkamā tiesneša Bao, kurš piesprieda Cao mūža ieslodzījumu, bet viņa brāli sodīja ar nāvi.

Kad valdnieks izsludināja amnestiju, Cao tika atbrīvots. Kopš tā laika, izpērkot sava brāļa grēkus, viņš sāka izdalīt nabagiem žēlastības dāvanas, šķīrās no ģimenes un draugiem, devās kalnos, kur vientulībā sāka apgūt Dao. Kalnos viņu apmeklēja vēl divi līdzīgi vientuļnieki. Tie bija Džun Li Cjuaņs un Ļui Dunbiņs. Viņi vaicāja, ko Cao dara vientulībā.

„Tam, ka es atrodos šeit, ir viens mērķis – apgūt Dao,” atbildēja Cao Guodzju.

„Kur gan atrodas Dao?” tie viņam vaicāja.

„Dao ir tur,” teica Cao un norādīja uz debesīm.

„Un kur ir debesis?” jautāja nemirstīgie.

Atbildes vietā Cao Guodzju norādīja uz savu sirdi.

Džun Li Cjuaņs pasmaidot teica:

„Sirds ir debesis, bet debesis ir Dao. Tu esi apzinājies lietu izcelsmi!” Un viņš tūlīt pat pārvērta Cao Guodzju par nemirstīgo.

Raksts krievu valodā: http://www.epochtimes.com.ua/ru/china/culture/bogi-kitaya-legendarnye-kitayskie-vosem-bessmertnykh-chast-6-93285.html