Leģendārie ķīniešu „Astoņi nemirstīgie” (5. daļa)

1. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112601-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-1-dala.html

2. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112670-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-2-dala.html

3. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112679-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-3-dala.html

4. daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/a112693-Legendarie-kiniesu-%E2%80%9EAstoni-nemirstigie%E2%80%9D-4-dala.html

Džan Guolao dzīvoja kā vientuļnieks Tiaošaņas kalnā Handžou tuvumā.

Viņu bieži attēlo ar garu baltu bārdu, atmuguriski sēžam uz balta ēzeļa un rokās turam bambusa cauruli – bungas (ju-ku), glāzi vai futlāri.

Džan Guolao, viens no ķīniešu „Astoņiem nemirstīgajiem” (ba sjaņ). Foto no pic.nipic.com

Viņa ēzelis spēja pārvietoties milzīgā ātrumā un dienā noskriet 10 tūkstošus li. Vietās, kur Džan Guolao piestāja, viņš pārvērta ēzeli par papīra figūriņu un ielika sev kabatā. Kad saimniekam vajadzēja doties tālāk, ūdens lāse no nemirstīgā mutes ēzeli atkal atdzīvināja.

Džan Guolao tiek asociēts ar reālu cilvēku, kurš dzīvoja Tanu dinastijas laikā. Leģendas vēsta, ka Džan Guolao ir baltā sikspārņa iemiesojums, kas bija parādījies jau laikos, kad Dievs Paņgu radīja pasauli. Tanu dinastijas imperatores Vu Hou valdīšanas laikā (684. – 705. g.) viņš bija vairākus simtus gadu vecs. Viņš pats apgalvoja, ka leģendārā imperatora Jao laikā (2353. – 2234. g.p.m.ē.) esot bijis ministrs.

Viņš tiek pieminēts arī Tanu dinastijas imperatora Sjuaņ Dzuna (8. gadsimts) valdīšanas laikā. Apraksti par viņa dzīvi atrodami Tanu dinastijas oficiālajās hronikās. Vissenākais apraksts par Džan Guolao ir atrodams Džen Ču Huija pierakstos (9. gadsimts), kurā viņš attēlots kā daoietis - mags, kurš jāj uz balta ēzeļa.

Vissenākā leģenda vēsta, ka, ieradies imperatora Sjuaņ Dzuna pilī, Džans Guolao atdzīvināja burvi Še Fa Šanu, uzšļakstinot tam ūdens lāsi. Atdzīvinātais mags pastāstīja imperatoram, ka Džan Guolao ir sikspārņa iemiesojums, kurš pasaules radīšanas brīdī parādījies no haosa. To pavēstījis, viņš uzreiz izlaida garu.

Reiz imperatore Vu ielūdza Džan Guolao uz pili, taču viņš nevēlējās apmeklēt pili un notēloja, ka nomirst. Viņš arī atteicās precēt imperatora Sjuaņ Dzuna meitu un kļūt par viņa ministru.

Džan Guolao spēja pareģot nākotni un zināja senus pagātnes notikumus.

Viņš ir ģimenes laimes un bērnu dzimšanas aizbildnis. Tautā populāros zīmējumos viņš tiek attēlots sēžam uz mūļa un pasniedzam jaunlaulātajiem jaundzimušo. Viņa portretus bieži piekāra jaunlaulāto istabā.

Džan Guolao atstāja savu fizisko ķermeni Henšaņas kalna rajonā, kur vēlāk viņam par godu tika uzcelts Cjisja templis („Nemirstīgo patvērums”).

Raksts krievu valodā: http://www.epochtimes.com.ua/ru/china/culture/bogi-kitaya-legendarnye-kitayskie-vosem-bessmertnykh-chast-5-93158.html