Faluņ Dafa mainīja visu manu dzīvi

Praktizētāja no Šveices

Labdien, Skolotāj, labdien, draugi praktizētāji! Es pateicos Skolotājam par apgaismību, kuru esmu saņēmusi savā dzīvē.

Mana dzimtene ir Peru. Mana tēva ģimene ir nākusi no Ķīnas, bet mātes ģimene ieradās no Spānijas, un tikai vēlāk pagājušā gadsimta sākumā abas imigrantu ģimenes apmetās Peru.

1996. gada beigās es sāku praktizēt Faluņgun. Taču tajā brīdī es neapzinājos notiekošā dziļo nozīmi.

Līdz tam brīdim man bija dažas veselības problēmas. Man bija slikta veselība, un man bija nepieciešama konsultācija pie fizioterapeita, jo mani kakla muskuļi sāpēja tik spēcīgi, ka reizēm tas bija neizturami. Manas pirmās vizītes laikā mēs pārskatījām visu manu dzīvi kopš dzimšanas. Tas bija grūti un ļoti sāpīgi, un es nespēju valdīt asaru straumes, kas lija pār maniem vaigiem kā lietus negaisa laikā. Pirms es devos prom, ārste ieminējās par filosofisku meditāciju „Faluņgun” un teica, ka nodarbības notiek netālu no viņas medicīniskās prakses vietas. Viņa man ieteica aiziet uz šīm nodarbībām, un es piekritu. Ap to pašu laiku arī darba kolēģe man pastāstīja par Faluņgun praksi Ženēvā. Tā nebija tikai sakritība, tā tam vajadzēja notikt.

Pēc tam, kad es 1996. gada beigās sāku praktizēt Faluņgun, mainījās mana attieksme pret dzīvi. Es sapratu, ka ne tikai manas fiziskās sāpēs, bet arī ciešanas manā bērnībā bija radušās karmisku attiecību rezultātā, un man vajag tās pieņemt ar iecietību un lielu labestību, un es sāku uztvert grūtības ar prieku. Tā bija pirmā dāvana no Skolotāja.

Kopš 1976. gada es strādāju ANO birojā Ženēvā. Manas darba dienas bija ļoti piepildītas. Tulkotāju birojā, kur es strādāju, starp kolēģiem valdīja saspringta atmosfēra. Pēc 1996. gada, kad sāku praktizēt Faluņgun, es centos ieskatīties sevī un saglabāt labestīgu attieksmi pret ikkatru no maniem kolēģiem, un sapratu, ka pienākumu nasta, ko nes katrs no viņiem, nav viegla.

Darba dienas bija ļoti garas un drudžainas, taču es biju priecīga, kad biju paveikusi visus savus pienākumus, un palīdzēju kolēģiem, par kuriem biju atbildīga. Kad es atgriezos mājās, es varēju mierīgi lasīt “Džuaņ Faluņ” un izpildīt daļu no vingrojumiem tajās dienās, kad nevarēju izpildīt vingrojumus kopā ar Ženēvas grupu. Es nejutos nogurusi, un varēju ļoti labi gulēt.

Es apprecējos1978. gada nogalē, dzīve turpinājās ar saviem priekiem un bēdām. 2000. gadā es nolēmu sākt praktizēt daudz centīgāk, lai atbrīvotos no visām lietām, kas traucēja man un manam vīram kļūt par centīgiem draugiem praktizētājiem un būt laimīgiem. Manam vīram bija dažādas ādas slimības. Viņa veselība pasliktinājās, taču bija veltīgi viņam teikt, ka cēlonis tam ir cigaretes un alkohols. Viņam vajadzēja 10 gadus, lai atmestu smēķēšanu. Šobrīd viņš vairs nesmēķē. Tāpat viņš arī ir pārtraucis lietot alkoholu, un viņam tā bija ļoti nopietna problēma. Es turpināju ieskatīties sevī un atbrīvoties no savām pieķeršanām. Es nepārtraukti praktizēju un pilnveidoju sevi, kā māca Skolotājs.

Soli pa solim es sāku saprast nopietnākas lietas. Sevis attīrīšana bija vissnozīmīgākā – tā bija atslēga visam pilnveidošanās procesam. Un atkal es sapratu, kas man ir nepieciešams, lai atlaistu savas pieķeršanās. Es sapratu, cik nopietna ir pilnveidošanās. Tikai pēc šādas praktizēšanas un pilnveidošanās es ievēroju, ka arī mana vīra uzvedībā ir notikuši zināmi uzlabojumi.

2007. gadā vīrs lūdza man iemācīt viņam izpildīt vingrojumus. Tagad mēs kopīgi mājās lasām “Džuaņ Faluņ”. Reizēm vakaros es dalos ar viņu pieredzē par dienā izlasīto lekciju. Lai gan tas nav viegli, viņš tomēr spēj pakāpeniski progresēt. Es zinu, ka man ir jābūt pacietīgai, taču tas ir arī jautājums par patiesības skaidrošanu par praksi un to, kā jāuzvedas praktizētājiem. Mums, praktizētājiem, ir jābūt par paraugu citiem. Mūsu taisnā rīcība vairo cilvēku ticību Dafa un Dafa praktizētājiem. Ikdienas pilnveidošanās šajā jautājumā ir izšķirošā. Ja mēs rīkosimies kā īsteni praktizētāji, mēs spēsim izpildīt savu misiju, palīdzot Skolotājam Likuma labošanā.

Skolotājs Li grāmatā “Džuaņ Faluņ” saka:

“Teikšu tev patiesību: viss pilnveidošanās process ir nepārtraukta cilvēcisko pieķeršanos atmešana. … Kad cilvēkā parādās Budas būtība, tas satricina desmit virzienu pasauli.” (“Džuaņ Faluņ”, Pirmā lekcija, “Īsteni vest cilvēkus uz augstiem līmeņiem”)

2013. gada jūnijā mēs devāmies uz pieredzes apmaiņas konferenci Kopenhāgenā. Es vīram teicu, ka brauksim ar mikroautobusu, bet mums pārējiem praktizētājiem būs jāpalīdz vadīt mašīna, apmēram pa 10 stundām katram, un viņš brīvprātīgi piekrita būt par šoferi. Tad pagājušajā gadā mēs piedalījāmies pieredzes apmaiņas konferencē Madridē, vēlāk viņš palīdzēja sagatavoties šī gada Shen Yun uzvedumiem. Jūlijā mēs devāmies uz Parīzi, un viņš atkal brīvprātīgi piedāvāja vadīt mašīnu, un beigu beigās vadīja mašīnu visu ceļu līdz Parīzei un atpakaļ. Es pateicos Skolotājam un Dafa par šīm pārmaiņām.

Mana dzīve pēc prakses uzsākšanas ir mainījusies visnotaļ pozitīvi. Pēc smagā darba 2010. gadā es aizgāju pensijā. Mani kolēģi man uzdāvināja brīnišķīgu dāvanu – koku.

Pēdējo gadu laikā darbā mani daudz slavēja. Nodaļas vadītājs pat lūdza man kā nodaļas paraugdarbiniekam izveidot savu profilu ANO mājaslapā. Es nespēju tam noticēt pēc tik daudziem nepatīkamiem momentiem iepriekšējo gadu laikā. Un nav noslēpums, ka tas viss notika pateicoties Skolotājam.

Par veselības lietām. 27 gadu vecumā man izgrieza žultspūsli. Pēc tam man reizēm bija problēmas ar zarnu darbību, un daudzi ķirurgi man ieteica veikt operāciju un izņemt daļu zarnu, baidoties, ka problēmas var izraisīt vēzi. Ārsti bija ļoti pārsteigti, ka man tik jaunai jau ir tik nopietnas veselības problēmas. 1990. gadā man attīstījās cukura diabēts. 2010. gada augustā, kad es devos pensijā, no šīm slimībām nebija palikušas pat nekādas pēdas. Pēdējo analīžu rezultāti nevarēja būt labāki. Analīzes neuzrādīja ne holesterīnu, ne glikozi, ne paaugstinātu asinsspiedienu. Viss bija kārtībā. Pēdējo reizi uz izmeklēšanu pie ārsta es biju pirms 10 gadiem. Faluņgun atjaunoja manu veselību.

Kad rodas sarežģījumi, es raidu taisnās domas. Pilnveidošanās un prakse palīdz man virzīties uz priekšu manā ceļā uz apgaismību.

Dafa prakse mainīja manu dzīvi. Kopš es sāku praktizēt Dafa, Skolotājs nekad nav mani atstājis. Ikdienā es jūtu viņa atbalstu ikbrīdi, vai ir kādas grūtības vai nē, vai arī kad uzrodas kādi kārdinājumi. Viņš vienmēr ir klāt, lai rādītu man pareizo ceļu. „Džeņ Šaņ Žeņ” ir pamats manai apņēmībai pilnveidoties un praktizēt.

Es vēlos beigt savu pieredzi ar Skolotāja Li teikto: “Agrāk, kad es nodarbojos ar pilnveidošanos, daudzi cildeni gudrie man teica tā: “Grūti paciešamais ir paciešams, grūti paveicamais ir paveicams. ” Tas patiešām tā ir, pēc kursiem jūs varat pamēģināt. Kad patiešām būsi nonācis nelaimē vai saskāries ar kādu pārbaudījumu, tad pamēģini. Grūti paciest, bet ciet, izskatās neiespējami, saka – to ir grūti paveikt – tad pamēģini, vai varēsi to galu galā paveikt vai ne. Ja tu patiešām tiksi ar to galā, tad nenoliedzami atklāsi “vītolu pavēni, košus ziedus un vēl arī ciematu tuvumā”!” (“Džuaņ Faluņ”, Devītā lekcija, “Cilvēks ar diženu iedzimto pamatu”).

Paldies, Skolotāj, paldies, praktizētāji!