Negaidītā jaungada „dāvana”

Manai mammai ir 79 gadi, un viņa dzīvo viena, taču mēs ar māsām viņu bieži apciemojam. Agrāk viņa praktizēja Faluņ Dafa kopā ar mani un bija vesela. Taču pēc vajāšanu sākuma 1999. gadā dēļ bailēm viņa pārtrauca praktizēt, un viņas veselība pasliktinājās.

Pagājušajā gadā mamma atsāka praktizēt. Viņas slimības pazuda, un viņa atkal kļuva vesela. Viņa lūdza manam brālēnam, kurš dzīvo ārzemēs, vairs nesūtīt viņai zāles un atdeva manai jaunākajai māsai lielu pudeli ar ASV ražotām kalcija tabletēm.

Pēc tam mamma pastāstīja man sekojošu stāstu. Kādu rītu viņa ieraudzījusi sava dzīvokļa durvju priekšā maisu ar atkritumiem. Daudz nedomājot, viņa to vienkārši izmetusi. Nākamajā dienā mana vidējā māsa atkal ieraudzījusi atkritumu maisu pie durvīm un ļoti satraukusies. Nākamajās dienās noticis tas pats: maisi ar atkritumiem uzradušies atkal un atkal. Mana māsa tā sadusmojusies, ka niknumā kliegusi pa visu koridoru: „Kurš dara tik nejēdzīgas lietas? Labāk nerādieties man acīs, citādi jums neklāsies labi!”

Mana māsa vienmēr izcēlusies ar neiecietīgu raksturu. Mamma ar pūlēm ievilkusi viņu dzīvoklī un lūgusi nekliegt. Viņa paskaidrojusi, ka, kopš viņa ir sākusi praktizēt Faluņ Dafa, viņa cenšas būt iecietīga un neuzvesties tā kā citi. Mana māsa nenodarbojās ar praksi un reaģēja emocionāli: „Pietiek man tagad lasīt lekcijas par praksi. Esmu tik satraukta! Varu saderēt, ka to dara ģimene, kas dzīvo augšstāvā. Es redzēju, ka viņi izlēja zāļu atliekas tieši uz ielas un meta atkritumus ārā pa virtuves logu. Viņi mēslo ap atkritumu tvertni. Tagad šie huligāni mēslo pie tava sliekšņa.”

Māsa neļāva mammai slaucīt koridoru, taču mamma teikusi, ka vēlas uzturēt tīrību.

Gada beigās mēs ar māsu aizbraucām uz savām mājām. Pirms aizbraukšanas es atgādināju mammai, ka, saskaroties ar problēmām, ir jāmeklē sevī.

„Dāvana” ķīniešu Jaunajā gadā

Lai sagaidītu ķīniešu Jauno gadu, mūsu ģimene sapulcējās kopā. Mamma izgāja paņemt avīzi, taču tās vietā bambusa grozā, kur pastnieks parasti liek avīzi, mamma atrada divus melnus maisus ar atkritumiem. Mēs nolēmām nevienam mūsu ģimenē par to nestāstīt. Saņemot tādu „dāvanu” jaunajā gadā, jebkurš būtu sarūgtināts.

Mamma turpināja saņemt tādas „dāvanas” vēl vairākas dienas. Taču mēs nesatraucāmies un nevienam par to nestāstījām.

Dažas dienas pēc ķīniešu Jaunā gada mēs devāmies mājās, bet pie mammas atkal sapulcējāmies 16. martā, lai atzīmētu viņas dzimšanas dienu. Vaicāju mammai, vai pēc manas aizbraukšanas viņa vēl ir saņēmusi „dāvanas”. Kad mamma atbildēja, ka saņēmusi tās vairāk nekā 40 dienas pēc kārtas, es izteicu savas domas, ka tas viss ir bijis tāpēc, lai palīdzētu viņai paaugstināt savu pilnveidošanās līmeni.
Viņa pastāstīja, ka metusi ārā maisus ar atkritumiem un tīrījusi grozu, taču „dāvanas” joprojām pienākušas. Reizēm viņai bijis sevis žēl, ka nākas samierināties ar tādu pazemojumu, taču, lasot Faluņ Dafa grāmatas, viņa jutusies labāk un nav vairs tā satraukusies. Mamma teica, ka, iespējams, viņa palikusi kaimiņiem parādā iepriekšējās dzīvēs un tagad atmaksā parādu, tāpēc var arī nedaudz paciest. Faluņ Dafa dibinātājs Skolotājs Li grāmatā „Džuaņ Faluņ” saka: „Kad paaugstinās tavs Sjiņsjin, pieaug arī tavs Gun.”

Mana jaunākā māsa dzirdēja mūsu sarunu un vēlējās tikt skaidrībā ar šiem kaimiņiem. Viņa teica, ka mūsu mamma ir pārāk naiva un tāpēc citi tai vienmēr dara pāri.

Taču mamma teica, ka nav vajadzības runāt ar kaimiņiem, jo viņi vairs neatstāj atkritumus pie viņas durvīm un pat mazgā grīdu. Nesen, atgriežoties no veikala, viņa pamanījusi, ka viņas durvju priekša ir noberzta tīra. Mamma uzskatīja, ka viņiem ir jāpateicas, nevis jālamā. Mūsu sarunas laikā lejā nāca kaimiņu dēls un dzirdēja mūsu sarunu. Mums nekas cits neatlika, kā vien pasmaidīt.

Es teicu mammai, ka viņas labestība ir aizkustinājusi kaimiņus un konflikts ir atrisinājies. Mēs zinājām, ka praktizētājiem jārīkojas atbilstoši Faluņ Dafa principam „Īstenība Labestība Pacietība” un, sekojot Skolotāja mācībai, jābūt labiem cilvēkiem.

Jaunākā māsa vēl joprojām bija nedaudz satraukta un teica: „Visi pārējie, izņemot jūs divas, justos aizvainoti.” Mēs ar mammu saskatījāmies un pasmaidījām.

Jaunākā māsa piecēlās, lai ietu mājās. Viņa pagriezās, paskatījās uz mums un - it kā pēkšņi kaut ko būtu sapratusi -, teica: „Tagad es saprotu, kāpēc jūs abas neslimojat un esat veselas. Jūs domājat savādāk nekā citi. Faluņ Dafa praktizētājus nav viegli uzvarēt, jo jūs neskar laicīgās pasaules lietas.”
Mēs ar mammu nopriecājāmies par to, ka viņai radusies šāda sapratne.

Jaungada „dāvana” tiešām bija īsta dāvana, lai palīdzētu mums visiem paaugstināt savu izpratni.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/11/6/153541p.html