Pieredze par slimību izraisošās karmas pārbaudījumu pārvarēšanu manā pilnveidošanās praksē.

Pieredze, kas tika nolasīta 2015. gada Latvijas Faluņ Dafa pilnveidošanās pieredzes apmaiņas konferencē
 

Labdien, godāto Skolotāj!

Labdien, draugi praktizētāji!

Esmu 77 gadus vecs. Informāciju par Faluņ Dafa praksi saņēmu no dzīvesbiedres 2002. gadā. Ierodoties nodarbībā, kur kopā ar citiem samērā ātrā tempā lasījām Džuaņ Faluņ krievu valodā, daudz kas likās nesaprotams un sarežģīts. Arī vingrojumus nebija viegli izpildīt. Pēc dažu nodarbību apmeklēšanas, vairāk uz tām nenācu, bet pievērsos atkal praksei, ko biju praktizējis pirms tam. Pēc gada sieva atgriezās no savas pirmās Dafa konferences Maskavā un pastāstīja man par pieredzēto. Tas manī pamodināja interesi par šo praksi. Kad Rīgas Faluņ Dafa praktizētājiem bija ieplānots noskatīties Skolotāja Li Hundži 9 videolekcijas, piedāvāju savu dzīvokli un kopā ar viņiem tās noskatījos. Vēlāk pats izlasīju Luņjui, kas iedarbojās uz mani kā grūdiens. Palūdzu sievai, lai vingro kopā ar mani. Iepriekšējās prakses vingrojumus vairs neizpildīju. Tad sāku regulāri apmeklēt nodarbības Skolas ielā un apmeklēt prakses vietu parkā. Kad 2003. gada martā Rīgas Vāgnera galerijā notika Ķīnas mākslinieces Džan Cuijin gleznu personālizstāde, pirmoreiz prakses laikā sāku izplatīt uz ielas Faluņgun informatīvos materiālus. Vēlāk to darīju arī parkā, pilsētā un arī savā darba vietā, neskatoties uz cilvēku ieņemamo amatu. Pēc tam priekšniecība man nekad neatteica, ja vajadzēja piektdienu pēcpusdienās iet uz piketu pie Ķīnas vēstniecības. 2006. gada janvārī pirmo reizi darbojos projektā “Īstenība Labestība Pacietība mākslā” kā izstādes gids Latviešu biedrības namā. Tas padziļināja manu izpratni par Faluņ Dafa prakses būtību.

Pirms uzsāku praktizēt Faluņgun, es katru pavasari slimoju ar psoriāzi, kas sevišķi smagi izpaudās uz plaukstām. Ādas dispansera ārsts man paziņoja, ka šo slimību pilnībā nevar izārstēt, tā atkal atkārtosies. Kad 2003. gada pavasarī jau biju sācis praktizēt Faluņgun, bet sākās psoriāzes uzliesmojums, mani hospitalizēja. Dispansera teritorijas zālienā izpildīju Faluņgun vingrojumus un katru dienu noklausījos vairākas Skolotāja audiolekcijas. Pacientus un medicīnas darbiniekus iepazīstināju ar Faluņ Dafa praksi. Salīdzinot ar citiem pavasariem, slimība izzuda daudz ātrāk un vairs nekad neatkārtojās. Sapratu, ka praktizējot, slimības rosinošā karma tiek iznīcināta. Turpmākos desmit gadus man nekad nenācās ņemt slimības lapu.

Katru otro gadu manā darbavietā darbiniekiem ir jāiziet obligātās veselības pārbaudes vairākās nodaļās. Tur apgrozījās daudz cilvēku: medicīnas darbinieki, studenti un pacienti. Izdalīju tiem informatīvos materiālus par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem, kā arī par plastinēto cilvēku ķermeņu avotiem Ķīnā un par šo ķermeņu izstādēm visā pasaulē, arī Rīgā.

Laikā, kad piedalījos projekta “Palīdzības punkts tiem, kas vēlas izstāties no kompartijas” pasākumos, pastāstīju kādai praktizētājai par savu paaugstināto asinsspiedienu, ko izmērīju aptiekā, bija pāri 200. Praktizētājas atbilde mani satrieca. Viņa teica: “Tu iesi slimnīcā, tu mirsi!” Sapratu, ka man ir jāmeklē sevī.

Kāpēc man ir tā paaugstinājies asinsspiediens? Atcerējos, ka kolēģiem darba vietā biju teicis: “Jūs esiet par mani daudz jaunāki, bet tik bieži slimojat. Es neslimoju jau desmit gadus.” Nejutu pret viņiem līdzjūtību, jutos pārāks.

Likuma pirmajā lekcijā Skolotājs saka: “... Dzimšana, novecošana, slimības un nāve - tāda ir parasto cilvēku eksistences forma.... Ciešanās tiek nomaksāts karmiskais parāds... ”.

Bet vai man kā praktizētājam nebija jābūt žēlsirdīgam? Vai tā nebija pieķeršanās sevis izrādīšanai? Varbūt to izmantoja vecie spēki, lai mani represētu. Un kāpēc praktizētāja tā teica? Vai es nebiju atmetis pieķeršanos dzīvībai un nāvei un domāju kā parasts cilvēks? Likuma pirmajā lekcijā Skolotājs vēl saka: “Mēs uzsveram vienu: ja tu neatmetīsi visus nelāgos nodomus, neatbrīvosies no domas par veselības problēmu, mēs neko nevarēsim darīt tavā labā, mēs nespēsim tev palīdzēt.”

Sāku domāt, ja man tā paaugstinās asinsspiediens, vai man nav vairāk jāpievēršas praksei un jāatstāj šis fiziski smagais darbs, kad jāstrādā arī dažādos nelabvēlīgos laika apstākļos ceļu būvē? Varbūt jāiztiek ar pensiju? Bet vai tad varēšu būt finansiāli nodrošināts un pietiks līdzekļu arī Dafa konferenču apmeklēšanai? Nolēmu darbu turpināt un sāku lietot asinsspiedienu pazeminošas zāles, kaut arī sapratu, ka slimību izraisošās karmas pārbaudījumu neesmu izturējis un neesmu atmetis pieķeršanos dzīvībai un nāvei. Vai mana ticība vēl nebija tik stipra, lai es pilnībā uzticētos Skolotājam un Dafa?

Turpmāk slimību izraisošās karmas pārbaudījumi atkārtojās smagākās formās. Es turpināju piedalīties Dafa projektos. 2014. gadā mākslas izstādē “Īstenība Labestība Pacietība mākslā” Liepājas mākslas muzejā, kur darbojos gidu grupā, dienas režīms bija stingri noteikts, lai paspētu izpildīt trīs lietas. Kādu rītu tik spēcīgi sāka sāpēt mugura, ka no gultas varēju tikai izvelties. Iespēju robežās centos izpildīt vingrojumus, pēc tam gāju pie veikala “Maksima” izplatīt informatīvos materiālus un ielūdzu cilvēkus uz izstādi. Interesentiem stāstīju detalizētāk. Muguras sāpes samazinājās. Vakarā palūdzu pārējos praktizētājus atbalstīt taisno domu raidīšanā karmas iznīcināšanai. Otrā dienā sāpes pazuda. Sapratu, cik svarīgi ir glābt dzīvās būtnes, stāstot patiesību, kas palīdzēja ātrāk iziet slimību izraisošās karmas pārbaudījumu. Līdzīgs gadījums notika arī Saldū. Izstāde norisinājās pilsētas muzejā, bet dzīvojām kopmītnē, kur rītos arī vingrojām. Otrā vingrojuma laikā jutu nepieciešamību iet uz tualeti, bet, atverot durvis uz koridoru, nokritu uz grīdas, nobaidot kopmītnes dežuranti, kas piedāvāja medicīnisko palīdzību, bet es no tās atteicos. Rīgas praktizētāji raidīja domas un nolēma aizvest mani mājās ar savu auto, lai gan pēc kritiena jutos labi un gribēju turpināt darboties. Sapratu, ka kritienu radīja veco spēku represijas, lai traucētu skaidrot cilvēkiem patiesību. Meklējot sevī iemeslu, kas tiem deva šo iespēju, es izpratu, ka to izraisīja pārmērīga pašpārliecinātība par savu izturību un pārlieks prieks par savu veselību.

Šā gada pavasarī pārbaudījums uz šo pieķeršanos man atkal atkārtojās, kad izgāju medicīniskās komisijas pārbaudi autovadītāja apliecības pagarināšanai, par ko ļoti nopriecājos. Kad beidzot biju atbrīvojies no ilgstoša un mokoša klepus, man sākās prostatas un urīnceļu problēmas, kas joprojām nav atrisinātas. Biju hospitalizēts slimnīcā, lai apturētu urīnceļu asiņošanu, kas arī tika izdarīts. Nedēļu atrodos mājās un gaidīju laboratorisko izmeklējumu rezultātus, kas dīvainā kārtā ir aizkavējušies par nedēļu. Varbūt laiks man ir iedots, lai raktu dziļāk un meklētu sevī atbildes? Šķiet, vairs nevaru priecāties par savu veselību.

Kādas vēl pieķeršanās es neesmu atmetis? Kā ir ar manām seksuālajām vēlmēm? Lai gan šķiet, ka abi ar sievu esam šo pieķeršanos pārvarējuši un atmetuši seksuālus kontaktus, reizēm sapņos seksuālos pārbaudījumus neizturēju un arī televīzijā gadījās pornogrāfiski skati, kas likās saistoši.

Likuma 6.lekcijā Skolotājs saka: “Ir vēl kāds dēmonu radīts traucējums, ar kuru sastopas katrs praktizētājs, tajā skaitā arī praktizētāji mūsu skolā. Tas ir tā sauktais “seksuālais dēmons”. Tas ir ļoti nopietns traucējums. … Kaisle un sekss ir cilvēku pieķeršanās, un mums no tām visām ir jāatbrīvojas.”

Izpratu, ka neizturētais “seksuālā dēmona” pārbaudījums bija aktivizējis manu slimību izraisošo karmu.

Lai gan, meklēdams sevī, esmu izpratis, ka manas, kā dzīvās būtnes, būtības pamatā ir nemirstīgā dvēsele, nevis fiziskais ķermenis, tomēr vēl joprojām neesmu novērsis pieķeršanos dzīvībai un nāvei, jo esmu saistīts ar slimnīcu.

Nezinu, kāds būs laboratorisko izmeklējumu rezultāts, bet jebkurā gadījumā apzinos, ka praktizētāja pagarinātā dzīve ir paredzēta pilnveidošanās praksei, kā arī atlikušās dzīves jēga ir dzīvo būtņu glābšanā. Atrodoties slimnīcā, daudzus cilvēkus iepazīstināju ar Faluņgun praksi, demonstrēju vingrojumus un stāstīju patiesību par represijām Ķīnā. Mediķiem iedevu arī informatīvos materiālus par orgānu izņemšanu dzīviem Faluņgun praktizētājiem un cilvēku ķermeņu plastinēšanas rūpnīcām Ķīnā.

Kādu dienu palātas logu slimnīcā mazgāja puisis un meitene. Iedevu viņiem Dafa flaierus. Meitene pastāstīja, ka nodarbojas ar jogu, un uzdeva man jautājumu: ”Kādēļ tad jūs šeit atrodaties?” Atbildēju, ka acīmredzot manas nepareizās rīcības dēļ ir jāizcieš slimības izraisošās karmas pārbaudījums. Slimnīcā man bija pietiekami daudz laika meklēt sevī un novērtēt savu praktizēšanas stāvokli, ko nevaru uzskatīt par labu, jo nenovērsto pieķeršanos pārbaudījumi atkārtojas smagākās formās. Saprotu, ka pirmkārt, man ir jāpārvar pieķeršanās dzīvībai un nāvei.

Grāmatā “Uzcītīgas pilnveidošanās būtība II ”, kanonā “ Sirds pati zina ” Skolotājs saka:

Lielīgas runas ir veltīgas dzīvības un nāves jautājumā
Spēsi vai nespēsi būs redzams patiesajā ainā
Tai dienā, kad Pilnība iestāsies
Patiesā aina ļoti skaidri parādīsies, visu pasauli pārsteidzot

Turpinu rakstīt pieredzi pēc nedēļas

Lai vecajiem spēkiem turpmāk nedotu iemeslu mani represēt, man jāpraktizē patiesi, no sirds un pacietīgi, regulāri izpildot trīs lietas. Ar prieku piedalījos Jēkabpils pilsētas svētkos kopā ar citiem Latvijas Faluņ Dafa praktizētājiem. Svētku gājienā sevišķu atsaucību izpelnījās Debesu fejas un bundzinieki. Tas bija skaisti, cilvēki māja un smaidīja. Sapratu, ka šodien būt par Faluņ Dafa praktizētāju - tā ir laime, jo varam cilvēkiem stāstīt patiesību par Dafa un parādīt tā skaistumu.

Daudz vairāk lasu Džuaņ Faluņ, arī naktīs un skaļi, miegam pietiek pāris stundas un jūtos mundrs. Sirds ir mierīga, jūtu, ka mana Likuma izpratne padziļinās un nostiprinās mana ticība Skolotājam un Dafa. Laboratoriskā pārbaude par aizdomām uz urīnpūšļa vēzi ir negatīva. Dafa ir brīnumains!

Paldies Skolotājam par bezgalīgo žēlsirdību!

Pateicos visiem draugiem praktizētājiem, kas atbalstīja taisno domu raidīšanā, iznīcinot slimības izraisošo karmu.

Heši!

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.