Lai kur arī mēs būtu, mēs esam labi cilvēki

Es sāku praktizēt Faluņ Dafa 2002. gadā. Es vēlos dalīties savā pieredzē, lai palīdzētu tiem cilvēkiem, kurus Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP) ar tās meliem ir maldinājusi, lai viņi uzzinātu, ka Faluņ Dafa ir labs.

Vienmēr rīkoties saskaņā ar Dafa

Sākot praktizēt, es nonācu pie izpratnes, ka praktizētājam vienmēr un visur ir jābūt labam cilvēkam. Jebkurā situācijā mums pirmām kārtām ir jādomā par citiem un konfliktu laikā jāskatās sevī.

2003. gadā es sāku strādāt nesen nodibinātā valsts uzņēmumā, un tāpēc man nācās izpildīt dažādus papildus darbus. Darbā es ierados agri, lai līdz pulksten 7:00 paspētu uzkopt biroju, bet pēc tam sākās mana darba diena. Tad vēl bija nepieciešams šķirot un sakārtot dažādus materiālus, kuri bija sakrauti pagalmā.

Šajā darbā bija spiesti iesaistīties visi darbinieki. Tā kā darbs bija netīrs un nogurdinošs, tad daudzi, aizbildinoties ar dažādiem iemesliem, jau pēc dažām dienām pārtrauca to darīt. Es biju vienīgais, kurš ar to nodarbojās, ieskaitot uzkopšanu, atkritumu izvešanu utt. Es nepārtraucu strādāt, līdz biju visu sašķirojis. Mūsu vadītājs bija ļoti aizkustināts par manu attieksmi pret darbu un teica visiem darbiniekiem: „Viņš izturas pret mūsu uzņēmumu kā pret savām mājām, un tā viņš rīkojas visur, lai kur arī atrastos.”

2005. gadā es pārtraucu darba attiecības un iestājos darbā citā uzņēmumā, kurā man vajadzēja iziet trīs mēnešu ilgu apmācību kursu. Pieliekot lielas pūles, es to pabeidzu vienā mēnesī un nokārtoju eksāmenu. Tas šajā uzņēmumā bija rekords. Galvenais birojs atsūtīja cilvēku, kurš pārbaudīja manu kvalifikāciju. Pēc tam iestādes direktora vietnieks bieži stāstīja jaunajiem darbiniekiem par to, kā biju pabeidzis apmācību kursu viena mēneša laikā.

2006. gada pavasarī vadība nosūtīja mani uz Ķīnas dienvidiem, lai es tiktos ar potenciālajiem iekārtu piegādātājiem. Lai noslēgtu līgumu, viens no uzņēmumiem mēģināja uzpirkt mani ar 20 000 juaņām. Es pieklājīgi atteicos. Cits uzņēmums piedāvāja man bezmaksas pakalpojumus. Arī no šī piedāvājuma es atteicos.

Kā praktizētājam man pret sevi ir jābūt prasīgam. Ikdienas dzīvē es pret visu attiecos nopietni un uzmanīgi. Arī darbā es ar atbildību izturos pret visu, ko vien daru. Daudzas reizes, nevienam neko nesakot, esmu apmaksājis ar darbu saistītos izdevumus pats no savas kabatas.

Dafa praktizētāji demonstrē labestību

2009. gadā, kad stāstīju cilvēkiem par Faluņ Dafa, mani arestēja un ievietoja aizturēšanas centrā. Es centos, cik vien spēju, lai palīdzētu tiem, kuri tur atradās: vecākiem cilvēkiem palīdzēju mazgāt drēbes, ar pusaudžiem runāju par dzīvi, bet grūti audzināmos jauniešus centos nostādīt atpakaļ uz pareizā ceļa.

Pēc kāda laika mani pārvietoja uz citu kameru. Kāds noziedznieks, ilgāku laiku mani vērojis, teica: „Tu nelīdzinies tiem praktizētājiem, kuri tiek rādīti televīzijā.” Es izmantoju iespēju un pastāstīju viņam patiesību par Faluņ Dafa; pastāstīju, ka šī prakse ir ļoti laba un ka ir nepieciešams izstāties no komunistiskās partijas, lai nebūtu ar to saistīts, kad tā tiks iznīcināta.

Galu galā viņš saprata patiesību. Viņš man teica, ka Dafa ir patiesi brīnišķīgs. Mēs kļuvām par labiem draugiem, un viņš vēlējās, lai viņa sieva sāktu mācīties Dafa. Rezultātā viņam uzsmaidīja laime: nāves soda vietā viņam piesprieda mūža ieslodzījumu.

Vēlāk man tika nolasīts spriedums, un mani aizveda uz cietumu. Es pateicu cietuma uzraugam, ka neesmu izdarījis nekādu noziegumu un ka nepiedalīšos nekādos pasākumos, kuri ir saistīti ar „pāraudzināšanu”. Viņš atbildēja: „Ja tu spēsi labi sadzīvot ar citiem ieslodzītajiem, tad viss būs kārtībā.” Es atbildēju: „Mēs, praktizētāji, cenšamies būt labi cilvēki visur.”

Divstāvu gultā, kurā bija jāguļ man, gulēja arī kāds vīrietis, kurš bija notiesāts par zādzību. Viņš bija tik ļoti slims, ka nespēja piecelties no gultas, lai par sevi parūpētos. Ieslodzītais, kurš bija norīkots rūpēties par viņu, nelikās ne zinis par saviem pienākumiem. Es nesu viņu uz tualeti, pienesu viņam ēdienu un runājos ar viņu. Viņš bija ļoti aizkustināts.

Mūsu kamerā atradās 70 gadu vecs vīrietis, kurš bija notiesāts par zādzību, un par viņu neviens nevēlējās rūpēties. Es atdevu viņam savu tīro apģērbu, un to redzēja visi mūsu kameras ieslodzītie. Viņi teica: „Mēs nemaz nezinājām, cik Faluņ Dafa patiesībā ir brīnišķīgs.”

Daudzi ieslodzītie pret praktizētājiem izturējās labi, jo mēs ne ar vienu nestrīdējāmies un nekāvāmies. Nedarījām neko tādu, kas varētu citiem kaitēt, bet vienmēr pirmām kārtām domājām par citiem.

Ieslodzītie uzticējās man un dalījās ar mani savos noslēpumos. Es vienmēr viņiem labprāt palīdzēju. Tādā vietā kā cietums attiecības starp ieslodzītajiem tiek veidotas, balstoties uz personīgajām interesēm. Bet es nekad par to nedomāju un vienmēr pret visiem izturējos ar labestību, kā to pieprasa Likums.

Kad viņi strādāja virsstundas, es centos līdz viņu atnākšanai uzvārīt ūdeni nūdeļu pagatavošanai. Kādu reizi, atgriežoties kamerā, kāds ieslodzītais pacēla savu krūzi un ieraudzīja, ka tā ir pilna ar vārošu ūdeni. Viņš bija tik ļoti aizkustināts, ka, skatoties man acīs, teica: „Tu noteikti gūsi panākumus, tāpēc ka esi tik labs cilvēks!”

Daži ieslodzītie, ar kuriem bijām vairāk iedraudzējušies, teica: ja būtu iepazinušies ar mani agrāk, tad nebūtu izdarījuši noziegumus. Tā ir Dafa spēka izpausme. „Īstenības Labestības Pacietības” spēks spēj mainīt visu. Visi ieslodzītie saprata, ka Dafa praktizētāji nepavisam nav tādi, kādus tos televīzijā ataino ĶKP.

Lai arī cik ļauni būtu ĶKP meli, mēs, praktizētāji, turpināsim demonstrēt labestību. Es turēšu dārgu savu tālāko pilnveidošanās ceļu un ar saviem vārdiem un rīcību rādīšu Faluņ Dafa skaistumu, svētumu un diženumu.


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/7/31/151815.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.