Sima Guans – Sunu dinastijas vēsturnieks, kurš apkopoja Ķīnas vēstures monumentālo hroniku

Sima Guans (1019. g.- 1086. g.) bija slavens domātājs un vēsturnieks Ziemeļu Sunu dinastijas valdīšanas laikā. Viņš sastādīja pirmo vēsturisko hroniku Ķīnā – grāmatu „Dzjidži Tundzjaņ” („Pārvaldīšanai noderīgs vispārējs spogulis”) un atbalstīja principu „Saglabāt taisnu sirdi un paaugstināt tikumību”. Būdams konfūcisma sekotājs, viņš kļuva visiem par paraugu, demonstrējot lojalitāti, dēla godbijību, taisnīgumu un godīgumu.

Ilustrācija: Zona Jeh.

Sima Guans uzskatīja, ka patiesam cilvēkam ir jābūt godīgam arī sirdī. Viņš pats stingri un neatlaidīgi pilnveidojās, pievēršot uzmanību godīgumam, un rūpējās par to, lai viņa vārdi neatšķirtos no darbiem. Reiz, kad viņam par to pavaicāja, viņš īsi atbildēja: „Manī nav nekā īpaša, es vienkārši sekoju savai sirdsapziņai, man nav nekā slēpjama no citiem.” Piemērs tam ir stāsts, kā, pārdodams savu zirgu, Sima Guans neslēpa, ka vasarā tas pastāvīgi slimo.

Sima Guans lieliski pārzināja Ķīnas vēsturi. Viņš skaidri saprata, ka valdniekiem ir jāzina vēsture, lai, mācoties no tās, nepieļautu iepriekšējo paaudžu kļūdas. Strādājot tiesā, viņš ievēroja, ka tur ir tik daudz vēsturisku grāmatu, ka cilvēka dzīves laikā tās nav iespējams izlasīt. Tāpēc viņš nolēma apkopot šo vēsturisko materiālu vienā grāmatā un sistematizēt to daudz kodolīgākā formā.

Ar imperatora atbalstu Sima Guans sasauca kopā daudzus pazīstamus vēsturniekus, lai tie katrs uzrakstītu dažādas nodaļas, kuras viņš apkopoja vienā visaptverošā vēsturiskā grāmatā. Šajā procesā bija iesaistīts arī viņa dēls, kurš atbildēja par korektūru.

Grāmatai ir daudzveidīgs saturs, un tā ir bagāta ar vēsturiskiem faktiem, kuri lakoniski, brīvi un precīzi sakārtoti atbilstoši tēmām un nelielos paragrāfos.

Sima Guanam bija nepieciešami 19 gadi, lai pabeigtu savu vēstures hroniku – grāmatu „Dzjidži Tundzjaņ”, kas nozīmē „Zināšanas par pagātni un palīgs imperatoram dinastijas pārvaldīšanā” vai „Pārvaldīšanai noderīgs vispārējs spogulis”.

Šī grāmata sastāv no 294 sējumiem un satur apmēram 3 miljonus ķīniešu rakstzīmju. Tajā aptverta Ķīnas vēsture no 403. gada p. m. ē. līdz. mūsu ēras 959. gadam , kopumā aprakstot 1362 gadu ilgu laika periodu.

Sima Guans cerēja, ka šī grāmata kalpos valdniekiem kā ceļvedis, lai tie varētu gūt vēstures mācību no iepriekšējo dinastiju pieredzes - līdzīgi tam, kā cilvēki izmanto spoguli, lai pārbaudītu, kā viņi izskatās. Viņš domāja, ka, izlasot grāmatu, imperatori zinās, kā veikt labus darbus un cīnīties ar ļaunumu, spēs atšķirt pareizo no nepareizā, un tādējādi ar gudrību īstenota pārvaldība nesīs augļus.

Bet tas vēl nav viss. Šajā grāmatā detalizēti aprakstīti dinastiju uzplaukuma periodi, kultūras tradīcijas, kā arī uzskaitīti sasniegumi astronomijā un ģeogrāfijā. Grāmata kļuva par vērtīgu kultūras mantojumu nākamajām zinātnieku paaudzēm, tādējādi gūstot vēsturnieku atzinību. Viens no viņiem atzina, ka šī grāmata ir devusi bagātīgu ieguldījumu Ķīnas vēstures pētījumos un ir nenovērtējams atbalsts mērķtiecīgu zinātnieku darbā.

Kad Sima Guans bija premjerministrs un dzīvoja galvaspilsētā, viņa godīgums un taisnīgums daudziem kļuva par piemēru. Ļaudis no visiem sabiedrības slāņiem centās ievērot tikumības standartus. Radās pat teiciens, ko lietoja, ja kāds slikti rīkojās: „Vai tad tu neesi dzirdējis par cildeno Sima Guanu?”

Kad Sima Guans nomira, imperators ilgi sēroja par viņa nāvi, un uz trim dienām tika atceltas visas plānotās tikšanās tiesā. Arī parastā tauta sēroja, un desmitiem tūkstoši cilvēku atnāca uz Sima Guana bērēm, jo vēlējās no viņa atvadīties.

Daudzi bērni Ķīnā zina stāstu par to, kā Sima Guans bērnībā izglāba savu draugu, kas slīka māla tvertnē ar ūdeni, sasitot šo tvertni ar lielu akmeni.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117148-Sima-Guang-de-la-dynastie-Song.html