Kou Džuņs – ietekmīgs kanclers, tomēr bez mājas zemē, kuru viņš pats pārvaldīja

Kou Džuņs (961. g. - 1023. g.) kalpoja par kancleru Sunu dinastijā, un viņu bieži atceras kā ietekmīgu kancleru, kuram, neskatoties uz augsto stāvokli, nepiederēja māja zemē, kuru viņš pats pārvaldīja.

Ilustrācija: SM Jan/Epoch Times

Kou Džuņa tēvs nomira, kad viņš vēl bija bērns, un mātei nācās audzināt dēlu vienai. Lai nopelnītu iztiku, viņa nodarbojās ar aušanu. Lai arī Kou mātei klājās grūti, viņa ļoti mīlēja savu dēlu. Tomēr reiz, kad Kou Džuņs jau bija pieaudzis un sācis nodoties izšķērdīgām izpriecām, viņa dusmās meta dēlam ar atsvaru, ievainojot viņa kāju. Gan māti, gan dēlu satrieca asiņojošā kāja, un māte raudot uzlika rētai zāles. Pēc šī gadījuma Kou Džuņs attapās un sāka uzcītīgi mācīties.

Vēlāk Kou Džuņs nokārtoja imperatora eksāmenu un kļuva par valsts ierēdni. Tai laikā viņa māte smagi saslima. Pirms nāves viņa iedeva savam vecajam kalpotājam gleznu, kuru pati bija gleznojusi, lūdzot to nodot dēlam, ja tas sāks slīgt izšķērdībā.

Gāja gadi, Kou Džuņs kļuva par kancleru, un viņā no jauna iedegās tieksme pēc greznības. Kādu dienu, kad viņš plānoja vērienīgas savas dzimšanas dienas svinības, vecais kalpotājs, sapratis, ka ir pienācis īstais laiks, parādīja Kou viņa mātes atstāto gleznu. Gleznas augšpusē māte bija uzrakstījusi dzejoli, kurā ieteica dēlam neaizmirst kopā pārciestās grūtības un atcerēties, ka lielākā daļa cilvēku joprojām cieš trūkumu. Ieraudzījis gleznu, Kou Džuņs apraudājās un nekavējoties atcēla savas dzimšanas dienas svinības, kā arī atdeva atpakaļ visas dāvanas.

Savā amatā Kou Džuņs bija godīgs un cēlsirdīgs. 991. gada pavasarī Sunu valstī iestājās sausums, kas turpinājās vairākus mēnešus. Lai meklētu risinājumu, imperators sasauca visus savus ministrus. Kad Kou tika jautāts, ko viņš domā saistībā ar šo jautājumu, viņš atbildēja: „Mēs ticam, ka Debesis būs labvēlīgas taisnīgai sabiedrībai. Man šis sausums ir zīme no Debesīm – nepieciešams atjaunot taisnīgumu.”

Tajā laikā gadījās tā, ka kādam smagi korumpētam ministra brālim bija piespriests ļoti viegls sods, bet zemāka ranga ierēdni par nelielu noziegumu sodīja ar nāvi. To dzirdot, galma ministrs sabijās, ka imperators ir uzzinājis patiesību, un, lūdzot žēlastību, nokrita tā priekšā uz ceļiem. Tādā veidā Kou Džuņs izteica skaidru brīdinājumu arī pārējām korumpētajām amatpersonām.

Kad Sunu dinastijai no ziemeļiem negaidīti uzbruka kidaņi (Mongolijas nomadu grupas, kas senatnē apdzīvoja mūsdienu Iekšējo Mongoliju, Mongoliju un Mandžūriju), Kou Džuņs pārliecināja imperatoru uzstāties armijas priekšā, lai stiprinātu tās kaujas garu. Šādi iedvesmotajai Sunu armijai izdevās atgūt izdevīgas pozīcijas un panākt izlīgumu ar kidaņiem.

Lai gan Kou Džuņam valstī bija liela ietekme un vara un viņš bija strādājis galmā gadu desmitiem ilgi, viņš dzīvoja ļoti vienkārši. Viens no viņa labākajiem draugiem Vei Je savā dzejolī par Kou rakstīja: „Ietekmīgs kanclers, tomēr bez mājas zemē, kuru viņš pats pārvaldīja.” Šis dzejolis bija tik plaši izplatījies, ka pat Ziemeļu cilšu sūtnis, apmeklējot Sunu galvaspilsētu, apvaicājās par Kou Džuņu.

Ķīnas vēsturē Kou Džuņu atceras kā godīgu un cēlsirdīgu Sunu dinastijas premjerministru.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117041-Kou-Zhun-un-puissant-chancelier-sans-maison-dans-le-pays-qu%E2%80%99il-gouvernait.html