Bi Šens – rokas salikuma literu iespiedtehnikas izgudrotājs

Bi Šens (aptuveni 990. -1051. g.) bija izgudrotājs Ziemeļu Sunu dinastijas laikā. Par viņa izgudrojumu pasaule uzzināja no kāda valsts darbinieka un zinātnieka uzrakstītās grāmatas. Bi Šens, kurš izgudroja pirmo zināmo rokas salikuma literu (burtu) iespiedtehniku, nāca no vienkāršās tautas. Drukas metodes, kuras viņš izmantoja, bija detalizēti aprakstītas grāmatās, bet stāsti par viņa paša dzīvi tika atspoguļoti tautas folklorā.

Bi Šens – rokas salikuma literu iespiedtehnikas izgudrotājs. Ilustrācija: Kijoka Ču/Epoch Times

Senās drukāšanas metodes radās Ķīnā un Ēģiptē. Ķīnā rakstzīmes un attēlus parasti izgreba uz koka plāksnēm, lai pēc tam tos drukātu ar tinti - uz auduma Haņu dinastijas (206. g. -220. g.) laikā vai uz papīra Tanu dinastijas laikā. Tā bija tā sauktā ksilogrāfija (kokgriezums), kas tika izmantota vēl pavisam nesen.

Līdz tam bija spiedogplāksnīšu un monotipijas (grafikas iespiedtehnika, kurā no iespiedformas iespējams iegūt tikai vienu kvalitatīvu nospiedumu) iespiedtehnikas, kas varētu būt saistītas ar Mezopotāmijas civilizāciju, kura pastāvēja 3 000 gadu pirms mūsu ēras. Tanu dinastijas laikā ksilogrāfija kļuva ļoti populāra un izplatījās uz citām Austrumāzijas valstīm, tādām kā Koreja, Japāna, Vjetnama un Filipīnas.

Saskaņā ar Ziemeļu Sunu dinastijas leģendām Bi Šenu nolīga darbā par kaligrāfu kāds ksilogrāfijas drukas darbnīcas īpašnieks. Lai varētu nodrukāt manuskriptu ar sava audžutēva biogrāfiju, Bi Šens sāka mācīties ksilogrāfiju pie sava kolēģa – gados veca, bet slavena graviera. Vēlāk šo gravieri atlaida no darba, jo, ilgus gadus strādājot šo darbu, viņam bija pasliktinājusies redze. Šis atgadījums tik ļoti iespaidoja Bi Šenu, ka viņš nolēma uzlabot drukāšanas tehnoloģiju. Smagā darbā un ar nesavtīgu savas sievas atbalstu viņš radīja jaunu iespiedtehniku. Pēc tam viņš kopā ar vairākiem citiem meistariem atvēra „Bi rokas salikuma literu iespiedtehnikas darbnīcu.” Tomēr viņa panākumus cilvēki sāka stipri apskaust, it īpaši viņa bijušais darba devējs, un drīz vien šī skaudība pārvērtās naidā. Leģendas vēsta, ka Bi Šens tika nepatiesi apsūdzēts, viņš zaudēja itin visu, un ģimene nomira nabadzībā.

Tomēr viņa izgudrotā tehnika tika detalizēti aprakstīta grāmatās. Tajās bija teikts, ka pirmo kustīgo literu izgatavošanai Bi Šens izmantoja no māla izgatavotus burtstabiņus (stabiņš, kura augšgalā ir reljefs burta vai citas zīmes attēls), kurus pēc tam apdedzināja ugunī, lai tie kļūtu izturīgāki - katrai rakstzīmei savu. Pēc tam šos burtstabiņus uzglabāja papīra maisiņos. Bi Šens sajauca papīra pelnus ar vasku un sveķiem un uzklāja šo masu ierāmētai gludai tērauda plāksnei, sagatavojot to teksta salikšanai. Tad viņš vajadzīgajā secībā lika uz plāksnes burtstabiņus. Pēc tam plāksni turēja virs uguns, un, kad vasks nedaudz izkusa, burtstabiņus piespieda tā, ka tie pielipa plāksnei.

Tā burtstabiņus varēja izmantot drukāšanai tāpat kā gravētās koka plāksnes. Pēc drukāšanas tērauda plāksni atkal uzkarsēja, lai vasks un sveķi izkustu. Burtstabiņus izņēma no plāksnes un uzglabāja līdz nākamajai reizei. Mūsdienās iespieddarbus veic ar labāku aprīkojumu un tehnoloģijām, taču pamatprincips un metodes ir tādas pašas, kādas tās bija Bi Šenam.

Pateicoties Bi Šena izgudrojumam, tika ietaupīts darbaspēks un resursi, kā arī sasniegta augstāka drukāšanas efektivitāte un laba kvalitāte. Bi Šena tehnoloģija bija daudz pārāka par iepriekšējo – ksilogrāfijas – tehnoloģiju. Tā tiek uzskatīta par lielāko revolūciju drukāšanas vēsturē, liekot pamatus mūsdienu poligrāfijas nozarei.

Raksts franču valodā: http://fr.clearharmony.net/articles/a117066-Bi-Sheng-l%E2%80%99inventeur-de-la-typographie.html