Atbrīvoties no pieķeršanām, darot Dafa darbus ar ikdienišķiem paņēmieniem

Pirms diviem gadiem, pēc vismaz desmit gadus ilgas pilnveidošanās Dafa un piedalīšanās daudzos projektos, es atklāju, ka nevienā no projektiem es neveicu nekādus svarīgus uzdevumus. Agrāk dažos projektos uz mani gūlās liela atbildība, kad veicu savus pienākumus darba dienas laikā.

Pat nepildot koordinatores lomu, es dažādos projektos turpināju darīt trīs lietas. Es rakstīju Epoch Times angļu valodas versijai, skaidroju patiesību “Džeņ Šaņ Žeņ” mākslas izstādēs, palīdzēju izveidot jauno Minghui.org mājas lapas versiju ivritā, sagatavoju VIP personu sarakstus, lai aicinātu viņus uz Dafa pasākumiem, un tā tālāk.

Es pat atsāku locīt papīra lotosa ziediņus izplatīšanai mūsu prakses vietā, kā biju darījusi to pirmajos praktizēšanas gados. Bet man nebija tāda paša entuziasma, kāds bija toreiz.

Skolotājs ir teicis: “Es ceru ieraudzīt tevi atgūstam savu entuziasmu un atgriežamies atpakaļ savā labākajā pilnveidošanās stāvoklī". (“Kas ir Dafa sekotājs?”)

Kad tika izziņota 2013. gada Losandželosas pieredzes apmaiņas konference, es nolēmu to apmeklēt, un nespēju izlemt, vai man vajadzētu apmesties Ņujorkā. Visbeidzot es izlēmu, ka pavadīšu Ņujorkā dažas dienas.

Es satiku praktizētāju no Izraēlas, kura jau dažus gadus dzīvoja Ņujorkā. Agrāk mēs Izraēlā strādājām kopā mūsu mediju projektos gan ebreju, gan angļu valodas versijās. Viņa izstāstīja man par savām grūtībām saplānot laiku Dafa projektu veicināšanā. Es viņai ieteicu, kā labāk to izdarīt.

Nākamajā dienā viņa man piezvanīja un teica, ka viņas vīrs labprāt tiktos ar mani. Viņas vīrs, arī praktizētājs, ir sabiedrisko attiecību koordinators angļu valodā Tuidan projektā. Viņa uzaicināja mani uz savu dzīvesvietu Flašingā (Ņujorka, Kvīnsas rajons).

Viņas vīrs aicināja mani pievienoties Tuidan angļu projektam un vadīt mājas lapas komandu. Teicu, ka padomāšu par to. Man ir jāglābj dzīvās būtnes, taču es varu to darīt arī Izraēlā.

Es centos skatīties uz lietām ar taisnām domām. Man ir jāseko lietu dabiskajai gaitai. Vai ir pareizi koordinēt starptautisku Dafa projektu, kad Izraēlā mēs esam tikai daži praktizētāji, pat ja pēdējā gada laikā es neizmantoju savu ilggadējo pieredzi menedžmentā un koordinācijā, un pēdējos 25 gadus esmu strādājusi par datorsistēmu projektu menedžeri?

Es biju apjukusi; no vienas puses man atkal būs daži pienākumi un iespēja izmantot savu pieredzi Dafa projektā. Bet šis projekts ir angļu valodā un manas zināšanas angļu valodā nav tik labas. Mana dzimtā valoda ir franču, un ikdienā es runāju ivritā. Arī laika starpība starp Izraēlu un ASV man bija liels izaicinājums. No otras puses Tuidan projekts ir ļoti svarīgs, un, ja man lūdza tajā piedalīties, tad man ir jāuzņemas šī atbildība.

Skolotājs ir teicis: "Pašreizējā situācija rāda, ka tagad, un it īpaši pēc “Deviņu komentāru” publicēšanas, daudzi ļaudis pasaulē ir atmodušies. Ķīnieši, vairāk nekā citi, ir ilgstoši tikuši turēti partijas kultūras melīgās šķietamības tumsā, ko radījusi ļaunā komunisma ideoloģija. Cilvēki pakāpeniski atgūst skaidru galvu, un viņu patiesā daba atmostas." (Likuma izklāsts 2005. gada starptautiskajā Likuma konferencē Manhetenā)

Es pieņēmu šo darbu. No šī brīža es meklēju rakstus Dafa medijos un pārpublicēju tos mājaslapā. Parasto mediju rakstus nevar tā vienkārši pārpublicēt, un tie ir jāpārstrādā. Manos pienākumos ir organizēt un koordinēt rakstu veidotāju un redaktoru darbu.

Mūsu pirmajā tikšanās reizē internetā mans jaunais priekšnieks paskaidroja man, ka rakstu veidotāji un redaktori ir ne tikai no ASV,– daži praktizētāji, kuri ir pieņēmuši piedāvājumu pievienoties komandai, ir no Tālajiem Austrumiem.

Es centos atrast piemērotāko dienu un laiku visas komandas iknedēļas tikšanās reizei, lai kopīgi lasītu Likumu un dalītos ar izpratni. Sestdienas rīts Ņujorkā un vakars Austrumos izklausījās tīri pieņemami, taču Izraēlā tajā laikā ir pulksten 4 pēcpusdienā, un sestdiena ir vienīgā brīvdiena. Man tas būs jāplāno citādāk, ja vēlos izmantot nedēļas nogali.

Es atcerējos, ka Skolotājs tik daudz reižu ir teicis: "Padomāt vispirms par citiem". Pat ja tas nav ērti un man ir jāpiekāpjas citām Dafa aktivitātēm, kas notiek sestdienā, man tik un tā vispirms ir jādomā par pārējiem projekta dalībniekiem. Viena no lietām, par kuru es nebiju uzņēmusies atbildību, bija Tuidan mājas lapas un Tuidan Facebook lapas veicināšana.

Kādu dienu kordinators man teica, ka mēs no Google esam saņēmuši "reklāmas dotāciju", kas iekļāva sevī mūsu mājas lapas reklamēšanu Google meklēšanas sistēmā. Kad cilvēki kaut ko meklē Google, atpazīstamība tiek parādīta kā rezultāts uz ekrāna. Mums būs iespēja reklamēt mūsu mājas lapu un piedāvāt cilvēkiem uzklikšķinot iekļūt Tuidan mājas lapā un uzzināt vairāk par izstāšanos no ĶKP. Mēs varējām izmantot 10 000 ASV dolāru lielu summu mēnesī.

Kad koordinators man to pateica, es biju laimīga par projektu. Bet tad viņš piebilda, ka nav neviena, kurš varētu strādāt ar reklāmu, un pavaicāja, vai man būtu laiks to darīt. Mana pirmā reakcija bija pateikt viņam, ka man nav nekādu ideju par reklāmu un publicitāti, un ka es nekad ar to neesmu nodarbojusies. Es apvaldīju sevi un pieņēmu domu, ka mēs zaudēsim dotāciju, ja neviens cits to nevarēs izdarīt.

Pirmo reizi, kad es ievadīju Google reklāmas, es jutos pilnīgi nekompetenta. Pirmajās dienās es daudz lasīju un ieguvu zināmu sapratni. Prasme darboties Google sistēmā sastāvēja galvenokārt no tā, lai piešķirtu meklēšanai "atslēgvārdus", kad tiks publicētas mūsu reklāmas. Atslēgvārdi ir tie vārdi, kurus interneta lietotāji ievada Google meklētāja logā.

Kad cilvēki meklē izmantojot atslēgvārdus, kurus es ievadu sistēmā, parādās Tuidan reklāma, un meklētājiem ir iespēja uz tās noklikšķināt un nokļūt mūsu mājas lapā, un tad viņiem rodas iespēja izdarīt izvēli un tikt glābtiem.

Pēc ilgas gatavošanās, meklējot mūsdienīgus un pievilcīgus atslēgvārdus, es sāku atjaunināt Google reklāmas sistēmu. Mana vilšanās bija milzīga. Gandrīz neviens no šiem atslēgvārdiem, kurus es sagatavoju, nemaksāja mazāk par 2 $, un daži pat prasīja cenu, kas bija augstāka par 10 $. Man bija jāsāk viss no sākuma. Pēc nedēļu ilga veltīga darba tika izmantoti tikai daži dolāri dienā, un gandrīz neviens nebija klikšķinājis uz mūsu mājas lapu.

Man vēl joprojām bija pieķeršanās izpildīt savu uzdevumu pašai, nevis lūgt palīdzību. Bet kad koordinators pavaicāja, kā darbojas Google reklāma, man bija jāizstāsta visu kā ir. Viņš bija pārliecināts, ka problēma ir mana nepietiekamā angļu valodas prasme, un es nevarēju viņu pārliecināt, ka tas tā nav. Pēc kopīgās Likuma mācīšanās sestdienā projekta dalībnieki parasti runāja par savu darbu projektā, un koordinators vaicāja, vai viņi varētu palīdzēt man atrast atslēgvārdus. Es tam īsti nepiekritu, taču pieņēmu praktizētāju palīdzību.

Cilvēki sūtīja man atslēgvārdus, bet pārsvarā tādus, kuriem bija tā pati cenas problēma. Patiesībā es nemēģināju viņiem izskaidrot šo problēmu un neiedrošināju viņus turpināt strādāt kopā ar mani un palīdzēt man, jo es neskatījos sevī un necentos atmest savu pieķeršanos.

Datora ekrāna stūrī es redzēju ieteikumus par "iespējām" tiem atslēgvārdiem, kurus Google reklāmas sistēma automātiski ģenerēja. Dažus no tiem es apskatīju, bet tie nelikās piemēroti mūsu mājas lapai. Es neņēmu vērā šos ziņojumus, kad tie parādījās.

Koordinators atsūtīja man kārtējo ziņu no Google, atgādinot viņu nosacījumus, lai atjaunotu finansējumu gada beigās. Viens no nosacījumiem bija tas, ka mums tas jāizmanto pareizi. Man bija sajūta, ka tas nav godīgi, – ka man vienai jānes šī atbildība.

Skolotājs ir teicis: "Parasto ļaužu sabiedrībā, lai kādu darbu tu darītu, vai arī, lai kādā situācijā tu atrastos, visas šīs lietas ir domātas tikai tam, lai nodrošinātu tev pilnveidošanās vidi un dažādiem līdzekļiem dotu iespēju pilnveidoties. Tev tiešām tas ir jāsaprot, pašam jārīkojas labi un jāatbrīvojas no šīs cilvēciskās netaisnīguma sajūtas" (Likuma izklāsts Epoch Times tikšanās reizē)

Es modos augšā no rītiem un gāju gulēt naktī, domājot par atslēgvārdiem, kas būtu piemēroti mūsu mājas lapas veicināšanai. Pat raidot taisnās domas un izpildot piekto vingrojumu, es nespēju nedomāt par atslēgvārdiem.

Man ir jādara savs darbs ar taisnām domām un jāizmanto šīs grūtības, lai pilnveidotu sevi. Mana apziņa nebija tīra. Skatoties sevī es atklāju, ka iemesls, kāpēc es nepieņēmu palīdzību bija tas, ka es vēlējos parādīt gan sev, gan pārējiem, ka esmu ļoti spējīga. Es gribēju gūt panākumus un saņemt uzslavu par šiem panākumiem viena pati.

Pirmkārt, es nolēmu pieņemt Googlesistēmas atbalstu un nenoraidīt to. Pēkšņi man bija izpratne, ka reklāmas parasti ir veidotas, lai veicinātu kādu produktu vai pakalpojumu, un tieši tāpēc uzņēmējsabiedrības izvēlas atslēgvārdus, kas atbilst viņu darbībai. Atslēgvārdi uzņēmumiem ir vērsti uz to, lai cilvēki varētu atrast atbilstošu produktu vai pakalpojumu. Bet mums bija jāpiesaista lielākā sabiedrības daļa, lai tie ienāktu mūsu mājas lapā, neatkarīgi no tā ko viņi meklē. Tas nozīmē, ka man nav jāņem vērā Google sistēmas padomi, lai atrastu konkrētus atslēgvārdus Tuidan kustības meklēšanai.

No šīs dienas es izmantoju visus Google "Iespējas" ieteiktos atslēgvārdus. Ar Skolotāja palīdzību mūsu reklāmu ietekme un klikšķinājumu skaits uz mūsu mājas lapu ir ievērojami pieauguši. Mēneša beigās mēs saņēmām atskaiti, kas parādīja, ka mēs esam izmantojuši vairāk nekā pusi no mums piešķirtā budžeta ar pieciem tūkstošiem klikšķinājumu uz mūsu mājas lapu.

Kad es analizēju rezultātus, tad atklāju, ka vairāk nekā puse no klikšķinājumiem uz mūsu mājas lapas saiti bija meklējumu rezultāts vārdam, kurš man pašai nebija ienācis prātā, un tas bija – Ķīna.

Pēc Google mēneša atskaites saņemšanas koordinators nosūtīja e-pastu mūsu komandai ar ievadvārdiem "apsveicam Avivu par viņas darbu Google reklāmā". Kad es atbrīvojos no pieķeršanās izrādīties, tad ieguvu komandas atzinību, un manu sirdi šoreiz tas neskāra.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi praktizētāji!