Par slimību izraisošo karmu

Nesen Minghui.org interneta mājaslapā lasīju rakstu par praktizētāju, kura nāves iemesls bija slimību izraisošā karma. Pēc tā izlasīšanas man kļuva skumji.

Kas attiecas uz mani, tad arī es nesen pārcietu nopietnu slimību izraisošās karmas pārbaudījumu, kurš ilga 21 dienu.

Mūsu pilnveidošanās sākumposmā Skolotājs ir sīki pastāstījis par slimību izraisošo karmu. Šis jautājums ir apspriests Likuma lekcijās un kanonos, tostarp „Džuaņ Faluņ”, „Uzcītīgas pilnveidošanās būtībā” un „Likuma izklāstā Sidnejā”.

Visiem praktizētājiem vajadzētu uzdot sev jautājumu, cik stipri viņi tic Likumam. Vai mēs pilnībā ticam Skolotājam un Likumam? Ja nē, tad cik daudz mēs ticam Skolotājam un Likumam? Vai arī - cik lielā mērā mūsu rīcība atbilst Likumam?

Vecie spēki izmanto mūsu domas

Katru reizi, kad cilvēkam nākas ciest slimību izraisošās karmas dēļ, pastāv arī kāds ārējs faktors. Tā izpausmes ir vienādas gan praktizētājiem, gan parastajiem cilvēkiem. Taču būtībā tas pilnībā atšķiras. Ja tavas domas atbilst parasta cilvēka domām, tad tu vari pieņemt slimību, un vari ar to „aplipt”.

Tādā gadījumā vecie spēki izmantos praktizētāja trūkumus, jo ir atraduši attaisnojumu.

Man slimību izraisošā karma izpaudās tieši šādā reizē, lai es saprastu šīs problēmas nopietnību. Ja es noliegtu veco spēku plānus un atteiktos tos atzīt, slimību izraisošā karma neizpaustos tik nopietni un tik ilgi. Taču es nespēju to izprast, jo manas domas šajā jautājumā nebija taisnas.

Pareizāk to būtu saukt par „slimību izraisošās karmas ilūziju”, jo cilvēks, kurš pilnveidojas, neatzīst, ka tā ir slimība, bet uzskata to par ilūziju. Lai arī praktizētājs saka, ka tā ir ilūzija, taču sāpes, kas jāpārcieš, var būt ļoti reālas. Šajā brīdī kļūst aktuāls jautājums par ticību Skolotājam un Dafa.

Pilnveidošanās sākumā Skolotājs attīra praktizētāju ķermeņus citos izplatījumos, lai viņi varētu attīstīt enerģiju (Gun) un pilnveidoties uz augstākiem līmeņiem. Pēc attīrīšanas daudzi sajūt vieglumu un atbrīvošanos no slimībām. Skolotājs novērš tikai daļu karmas, lai ciešanās praktizētāji paši izskaustu atlikušo daļu.

Skolotājs saka:

„Tā tiks sadalīta neskaitāmās daļiņās, kuras tiks izvietotas dažādos tavas pilnveidošanās posmos. Tās tiks izmantotas, lai uzlabotu tavu Sjiņsjin, pārveidotu tavu karmu un paaugstinātu tavu Gun.” („Džuaņ Faluņ”, trešā lekcija)

Es izpratu, ka cilvēkam, pilnveidojot sevi, ir jābūt uzcītīgam, jāspēj pārciest grūtības un uzturēt taisnas domas.

Domāt kā parasti ļaudis

Lai gan praktizētāji un parastie ļaudis dzīvo vienā sabiedrībā, tiem ir atšķirīga izpratne par slimībām: praktizētājam ir jāizskauž slimību izraisošā karma, bet parastajam cilvēkam ir jāslimo. Lai gan abos gadījumos cilvēks cieš, tomēr pieeja ir atšķirīga.

Kad parastais cilvēks ir slims, viņš ir spiests meklēt ārstēšanās līdzekli, kas atbilst cilvēku sabiedrības principiem. Turpretī praktizētājam ir jāatlaiž domas par slimību un jāizraujas no cilvēcisko priekšstatu ierobežojumiem.

Pēc tam, kad praktizētājiem parādās enerģija, Skolotājs viņus aizsargā. Tāpēc, līdzko slimības simptomi parādīsies, tie uzreiz izkliedēsies. Turklāt mūs aizsargā Skolotāja Likuma ķermeņi un Faluņ.
Ja praktizētājs varēs tā izdarīt, tad viņš jau vairs netiks uzskatīts par parastu cilvēku.

Gadījumā, ja jūs tomēr vēlaties doties uz slimnīcu, tas nozīmē, ka jūs atzīstat, ka esat slims, un tātad jūs esat nolaidies līdz parasto cilvēku līmenim.

Praktizētājs saprot arī to, ka, lietojot zāles, parastais cilvēks iznīcina mikrobus virspusēji, bet vēlāk tie atkal parādīsies. Citā izplatījumā tie ir dzīvi.

Pāriešot grūtības, praktizētājs var ne tikai novērst karmu, bet arī paaugstināt Sjiņsjin. Skolotājs citā izplatījumā viņam palīdzēs pārvērst balto matēriju De par Gun.

Praktizētāji, kuri no prakses grib gūt tikai labumu un neskatās uz likstu pārvarēšanu kā uz pilnveidošanās daļu, neko neiegūs.

Izturēt pārbaudījumus

Praktizētājam ir jāpacieš grūtības, bet pieķeršanās komfortam var traucēt paciest grūtības un aizkavēt mūsu paaugstināšanos.

Īpaši tas attiecas uz praktizētājiem, kuri ir precējušies, jo, sekojot Likumam, viņi nedrīkst savu dzīvesbiedru uzskatīt par slimu, pretējā gadījumā var otram kaitēt.

Ja praktizētājs uzcītīgi nemācās Likumu un neizpilda vingrojumus, bet lieto zāles, tad situācija var pasliktināties. Galu galā viņš var zaudēt dzīvību.

Skolotājs ir teicis:

„Pat ja jums ir nelielas grūtības, ja vien paliekat nelokāmi un izturat tās, tad atklāsiet, ka turpmāk, lai ko arī jūs darītu, viss būs citādi., Es teiktu, ka tas nav nekas vairāk kā tikai grūtības, kas cilvēkam jāpārcieš pilnveidojoties. Ja jūs spēsiet atlaist [bailes no grūtībām], varat būt droši, ka sasniegsiet Pilnību. Runājot no vēl augstāka skatupunkta: ja jūs varēsiet atlaist domas par dzīvību un nāvi, jūs patiesi būsiet Dievi.” („Likuma izklāsts Ņujorkā” no „Likuma lekcijām ASV”)

Ja cilvēks ir atbrīvojies no pieķeršanās dzīvībai un nāvei, tad kā gan viņš var baidīties no grūtībām? Pārciest grūtības viņam būs vieglāk par vieglu.

Praktizētājam grūtību pārvarēšana ir laba lieta. Izciešot slimību izraisošās karmas pārbaudījumu, es trīs dienas nevarēju ēst. Mans vīrs, parasts cilvēks, līdzko sākās caureja un sāpju lēkmes, tūlīt sāka lietot zāles, un viņam kļuva labāk. Es viņu pat nedaudz apskaudu.

Es nekavējoties sev atgādināju, ka tā ir pārbaude, lai redzētu, cik stipra ir mana ticība Likuma principiem. Man radās izpratne: parastam cilvēkam komforts ir īslaicīga parādība, toties problēmas, kuras atrisinām mēs, pazūd pavisam.

Pilnveidošanās svarīgums

Vairums gados veco praktizētāju, kuri praktizē jau 10 vai 20 gadus, ir 60, 80 un pat vairāk nekā 90 gadu veci. Lielākajai daļai no viņiem dzīve ir tikusi pagarināta. Kāda praktizētāja man pastāstīja, ka viņas dzīve tikusi pagarināta par 13 gadiem.

No tiem praktizētājiem, kuri nomiruši slimību izraisošās karmas dēļ, lielākā daļa bija pensionāri. Daži griezās pēc palīdzības slimnīcā, un vairums no viņiem tur nomira.

Kāpēc tā notiek? Tā kā Visumā viss notiek pēc principa „veidošanās, nobriešana, sabrukums un iznīcība”, tad arī cilvēkam ir jāpiedzīvo piedzimšana, vecums, slimības un nāve.

Ja kāds nokrīt parastā cilvēka līmenī, tad viņš pakļausies parasto cilvēku principiem.

Skolotājs ir teicis:

„Turklāt Faluņ Dafa ir gan dvēseles, gan dzīves pilnveidošanas prakse. Ja tu nepārtraukti pilnveidosies, tad varēsi nepārtraukti pagarināt savu dzīvi. Pastāvīgi praktizējot, tava dzīve nepārtraukti tiks pagarināta. Tādēļ vecāka gadagājuma cilvēkiem ar labu iedzimto pamatu laika būs pietiekami. Tomēr pastāv kāds kritērijs. Tā dzīve, kas tiek pagarināta un pārsniedz iepriekšnolemto sākotnējo dzīves ilgumu, pilnībā ir paredzēta, lai tu praktizētu. Ja tavas domas kaut nedaudz novirzīsies no ceļa, tava dzīvība būs apdraudēta, jo tavai dzīvei jau sen bija jābeidzas. Šāds ierobežojums pastāvēs līdz brīdim, kad tu sāksi pilnveidoties Pārlaicīgajā Likumā. Tad notiks pāreja citā stāvoklī. („Džuaņ Faluņ” 1.lekcija).

Tāpēc praktizētājiem, kuru dzīves ilgums ticis pagarināts, jāapzinās, cik svarīga ir pilnveidošanās. Praktizētāja dzīve tika pagarināta tikai praktizēšanai, nevis tādēļ, lai viņš dzīvotu parasta cilvēka dzīvi.

Ja jūs attaisnojaties ar to, ka dzīvesbiedrs vai bērni liek jums iet uz slimnīcu, tad izvairāties no atbildības un uzveļat to saviem radiniekiem. Tātad jūs vada bailes.

Tādā gadījumā vienkārši jāsaka: „Es netraucēju jums, tāpēc, lūdzu, netraucējiet man. Es pati izlemšu, vai man iet uz slimnīcu vai ne. Lūdzu, cieniet manu izvēli.”

Kad slimību izraisošās karmas dēļ es ļoti cietu, mans vīrs bija nopietni satraucies. Viņš teica: „Kā tu vari neko neēst? Droši vien kaut kas nav kārtībā ar tavu kuņģi. Kāpēc tev neaiziet pie ārsta? Pēc apskates mēs neuztrauksimies un neliksim tev lietot zāles.” Protams, es atteicos.
Mums jāpaliek nelokāmiem un nav jāiesaistās tamlīdzīgās sarunās.

Daži praktizētāji jūtas gandarīti, ja dzīvesbiedrs par viņiem rūpējas vai arī ja bērni par viņiem uztraucas.

Viņi nevar saprast, ka vecie spēki izmanto šīs jūtas, kuras praktizētājam ir jāatlaiž, lai piespiestu viņus atteikties no pilnveidošanās. Jāsaprot tas, ka, ja radinieki aizvedīs mūs uz slimnīcu, mūsu pilnveidošanās tiks sagrauta, bet viņi būs izdarījuši grēku. Ja, izejot pārbaudījumus, saglabāsim mierīgu sirdi un patiesi ticēsim Skolotājam un Dafa, mēs izglābsim gan sevi, gan radiniekus.

Ja cilvēka dzīves ceļš vēl nav beidzies, viņš nenomirs. Cilvēkam tiek dota vēl viena iespēja pilnveidoties.

Neviens neuzdrīkstēsies vajāt kādu, kurš pilnībā paļaujas uz Likumu. Skolotājs neļaus šo cilvēku vajāt.

Lai nostātos pret veco spēku vajāšanu un to novērstu, mēs varam raidīt taisnās domas, un jāskatās sevī, lai varētu pilnveidoties. Katra pieķeršanās ir jāatrod un jāizskauž. Līdzko tas tiks izdarīts, mēs spēsim paaugstināt Sjiņsjin, vajāšana acumirklī beigsies, un mēs spēsim izturēt dzīvības un nāves pārbaudījumu.

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/6/4/150898p.html