Atbrīvoties no bailēm par sāpēm meditācijas laikā

Man ir neērti atzīties, bet, izpildot meditāciju, es vienmēr esmu baidījies no sāpēm. Tas tas ir bijis vairāk nekā desmit gadus, kopš es sāku praktizēt Faluņ Dafa. Nosēdēt meditācijā 60 minūtes man ir izdevies tikai dažas reizes, kad mans dvēseles stāvoklis bija ļoti labs. Lielākoties manas kājas sāpēja tik ļoti, ka meditācijā spēju nosēdēt tikai 30 vai 40 minūtes.

Es apņemos pabeigt visu meditāciju

Kādu dienu es nolēmu veikt izrāvienu – apņēmos meditēt 60 minūtes! Es ieslēdzu mūziku un sakrustoju kājas. Pēc 15 minūtēm kājas sāka tirpt un kļuva nejutīgas. Pēc 25 minūtēm tās notirpa pavisam. Drīz vien kājas sāka sāpēt, un man radās doma par iziešanu no meditācijas. Es zināju, ka tās nav mana patiesā “es” domas, un nolēmu turpināt.

Pēc 40 meditācijas minūtēm sāpes kļuva mokošas. Bija tik sāpīgi, ka es aizvēru acis un sāku skaitīt sekundes. Es pacietu un domāju: „Es esmu Faluņ Dafa praktizētājs un gatavojos palikt neatlaidīgs līdz galam.” Galvā uzreiz parādījās cita doma: „Šodien es jau esmu diezgan labi praktizējis. Man tūlīt pat jāapstājas, vai arī būs pārāk sāpīgi!”

No sāpēm es pamatīgi nosvīdu, bet negribēju apstāties, kā biju to darījis parasti. Šoreiz es biju pilns apņēmības turpināt meditāciju.

Lai aizmirstu par sāpēm, nevis koncentrētos uz tām, sāku no galvas skaitīt „Luņjui”. Taču sāpes pastiprinājās, un es nodomāju, ka mirstu. Es ātri noliedzu šīs domas un atgādināju sev: „Es esmu praktizētājs, un no sāpēm nomiršu nevis es, bet gan mana karma.” Sāpes nedaudz pierima, un es turpināju skaitīt „Luņjui”.

Kad līdz meditācijas beigām bija atlikušas vēl 8 minūtes, mana „domu karma” sāka lūgties, lai iztaisnoju kājas. Tajā brīdī manas drēbes bija slapjas no sviedriem, kājas rāva krampji, un tās trīcēja no sāpēm.

Es tik tikko elpoju un nevarēju iztaisnot muguru. Smagi elpodams, es nodomāju: „Es nepadošos un pacietīšu līdz galam. Šoreiz, karma, es gatavojos tevi likvidēt!”

Es turpināju skaitīt „Luņjui”, līdz mūzika beidzās, un pat neatceros, kā iztaisnoju kājas. Dziļi nopūties, es nodomāju: „Esmu vēl dzīvs!”

Tagad es varu izturēt sāpes

Nākamās divas dienas biju apņēmības pilns un izpildīju 60 minūšu meditāciju. Ceturtajā dienā man kļuva vieglāk, lai gan joprojām bija sāpīgi. Kad pēc 40 minūšu meditēšanas sāpes kļuva neciešamas, es skaitīju „Luņjui”.

Tā tas turpinās nedaudz vairāk nekā divas nedēļas, un tagad es skaitu „Luņjui”, kad manas kājas sāk sāpēt pēc 50 meditācijas minūtēm.

Es ceru, ka mana apgaismotā puse ir paaugstinājusies, jo šis šķērslis man bija jāpārvar jau sen!


Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/6/10/150998p.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.