Faluņ Dafa praktizētāji, raugoties Apskaidrotā acīm (2. daļa)

1 daļa: http://lv.clearharmony.net/articles/201505/112014.html

Piezīme. Šis raksts ir tikai rekomendācija praktizētājiem. Pilnveidošanās gaitā praktizētāji balstās tikai uz Skolotāja Likumu. Kad citi norāda uz Faluņ Dafa praktizētāju trūkumiem, mums sava uzvedība jāizvērtē atbilstoši Likumam, jāskatās sevī, jāizlabo sevi un jāatrod sakne tam, kāpēc mūsu ticība Skolotājam un Likumam nav pilnīga.

* * *
Sarunā ar šo Daosu es pajautāju viņam, kāpēc daži Dafa praktizētāji pēc atbrīvošanas no ieslodzījuma nomira. Es teicu: „Daži no šiem praktizētājiem ir daudz darījuši Dafa labā. Pēc tam viņi tika pakļauti nežēlīgai vajāšanai, un daudzi pat tika piekauti līdz nāvei. Vai tas notika tāpēc, ka viņi darīja lielas lietas, un tādēļ viņiem bija jāpacieš vairāk? Vai viņu gadījumi ir „īpaši”?”

Daoss uzskatīja, ka Dafa praksē nevajadzētu būt īpašiem gadījumiem vai izņēmumiem. Viņš teica, ka daudzi praktizētāji nav patiesi ieskatījušies sevī, pat tad, ja ilgu laiku bijuši pakļauti vajāšanai.

Viņš pieminēja Milarepas pilnveidošanās stāstu, runājot par to, ka praktizētāja patiesa žēlsirdība var aizkustināt ļaundarus līdz asarām un gandrīz visi noziedznieki var tikt izglābti. Tikai pavisam nedaudziem nav nekādu cerību.

Šis Apgaismotais bija ievērojis, ka daži praktizētāji, šķiet, cenšas vērsties pie ļaundaru labestīgās puses, bet savā sirdī tur aizvainojumu vai nicinājumu. Tādējādi praktizētāju grūtības ieilgst. Pakāpeniski praktizētājiem var rasties pieķeršanās šaubām vai bailēm. Tādas domas nevar noslēpt no Dieviem.

Turpretim citi praktizētāji var sasniegt patiesas labestības stāvokli, tāpēc nenonāks briesmās, lai arī cik nežēlīgas būtu vajāšanas. Pat ļaundari šos praktizētājus slepus aizsargā. Dievus tas pārsteidz.

Apgaismotā vārdi man palīdzēja izprast sekojošo: tas, ka uz dažiem praktizētāju gadījumiem es skatos kā uz „īpašiem”, liecina par manu nepietiekamo ticību Likumam.

Es atcerējos, ko Skolotājs saka kanonā „Skaidrs prāts” no „Uzcītīgas pilnveidošanās būtība”:

„Ir pienācis laiks parunāt par darba metodēm, kuras pašreiz dažādos reģionos izmanto konsultāciju punktu koordinatori. Izpildīt Izpētes biedrības prasības ir pareizi, bet vajadzētu pievērst uzmanību tam, kā jūs to darāt. Es bieži saku – ja cilvēks domā tikai par to, lai otram būtu labi, nedzenoties pēc savtīga mērķa un neierobežojot citus ar savu personisko izpratni, tad viņa vārdi aizkustinās citus līdz asarām.”

Agrāk es mēdzu domāt, ka tas nozīmē tikai to, ka mums jābūt žēlsirdīgiem un nesavtīgiem pret mūsu draugiem praktizētājiem. Es neattiecināju šo principu uz nepraktizētājiem vai ļaundariem, kuri vajā praktizētājus.

Mani priekšstati ierobežoja manu izpratni par Likumu un traucēja vēl dziļākā līmenī izzināt Likuma spēku. Tādēļ es necentos glābt dažus no vajātājiem, ar kuriem sastapos cietumā.

Es atceros, kā daži praktizētāji dalījās pieredzē par to, kā cietumsargu, kurš bija pazīstams kā nežēlīgs praktizētāju vajātājs, līdz asarām aizkustināja tāda žēlsirdība. Vēlāk šis milicis izmantoja jebkuru iespēju, lai palīdzētu praktizētājiem.

Šis brīnums, kas pārsniedza manas iztēles robežas, parādīja man: cik daudz Likuma prasības mēs varam sasniegt, tik daudz Likuma brīnumainā spēka un varenības mums atklāsies. Taču, ja pret tādiem noziedzniekiem mums rodas aizvainojuma un naida jūtas, vai tad tas nenozīmē, ka mēs neatbilstam prasībām?

Skolotājs ir teicis:

„Un vēl jo vairāk tas tā ir šo vajāšanu laikā. Taču tā vietā, lai pastiprinātu taisnās domas, jūs esat ļāvuši uzkrāties lielam naidam.”

„Bet vai jūs zināt, kas ir slikts cilvēks un kas ir labs cilvēks? Ja jūsu apziņa ir naida un ļaunuma pārpilna, tad padomājiet ikviens kāda būs šī būtne? Un tas izpaudīsies jūsu uzvedībā un pat jūsu izskatā, un cilvēki redzēs jūsos ļaunumu. Es nesaku, ka daži Dafa skolnieki pilnveidojas slikti. Tā viņu daļa, kura ir pilnībā pilnveidota, ir atdalīta. Tik ilgi, kamēr vien jums vēl paliek cilvēciskās lietas šeit, šajā cilvēciskajā pusē, jums būs sliktas lietas un sliktas domas, un jo tuvāk šīs lietas ir virspusējam līmenim, jo sliktāk tās izskatās.” (Likuma izklāsts 2014. gada Sanfrancisko Likuma konferencē)

Kad mēs turam naidu uz citiem, mēs piesārņojamies ar sliktām domām, kuras mūsu pilnveidošanās procesā ir jānovērš, un tāpēc arī krītas mūsu Sjiņsjin. Tad kā gan mums pārvarēt mūsu likstas?

„Likuma izklāstā Manhetenā” Skolotājs teica:

„Dafa skolnieku pilnveidošanās metodei nav konkrētas formas. Viss, kas pastāv parasto cilvēku sabiedrībā, kalpo tam, lai jūs pilnveidotos.”

Man kļuva skaidra vēl viena lieta: iespējams, ka par sliktiem šos ļaundarus padarījuši vecie spēki. Šie ļaudis noslēdza ar viņiem vienošanos, jo ticēja, ka, spēlējot šo lomu Likuma izlabošanas procesā, saņems pestīšanu. Taču viņi nezināja, ka veco spēku mērķis bija viņus maldināt un pazudināt.

Praktizētāju žēlsirdība ļauj Dafa spēkam sagraut veco spēku plānus un var izglābt vainīgos. Cik jauki to izprast!

Skolotājs ir teicis: „...dzīvās būtnes, kas zaudējušas cerību, neapstāsies nekādu ļaundarību priekšā.” (Likuma izklāsts ASV rietumu Fa konferencē no „Skolotājs vada ceļā”)

Es sapratu, ka, ja mēs uzskatām ļaundarus par cilvēkiem, kam „nav cerību uz glābiņu”, tad viņu zinošā puse var krist neprātā, un, vajājot praktizētājus, viņi varētu paveikt jebkādas ļaundarības. Bet tās ir tieši mūsu domas, kas noved viņus tādā stāvoklī.

Protams, vecie spēki izmanto ļaundarus, lai mēģinātu piespiest praktizētājus atmest taisnās domas un labestību, bet šī pieeja neatbilst Likuma izlabošanas prasībām. Tas ir milzīgs traucējums praktizētājiem un rada kaitējumu Likumam.

Skolotājs ir teicis:

„Tādēļ, lai skolnieki atbilstu standartiem, atbilstu viņu prasībām, viņi izmanto šīs ļaunās būtnes, lai tās nežēlīgi piekautu skolniekus. Kad viņi bija izmēģinājuši visļaunākās metodes, taču joprojām nespēja sasniegt savu mērķi, viņi kļuva uztraukti un aizkaitināti un vērsās pret mūsu skolniekiem vēl nežēlīgāk. Galu galā, tā arī nesasnieguši savu mērķi, viņi paziņoja, ka ir darījuši visu, ko spējuši. Kāda nelietība! Taču šajā neaptverami milzīgajā Visumā dažādos līmeņos mītošās neskaitāmās dzīvās būtnes nespēj sajust notiekošā ļaunumu.” (Likuma izklāsts Lielo Ezeru rajona Likuma konferencē Ziemeļamerikā no „Skolotājs ved ceļā”)

Ja praktizētāji tur sevī aizvainojumu un naidu, tas situāciju var tikai pasliktināt. Taisno domu raidīšanai tādā stāvoklī nebūs nekāda efekta. Mūsu ticībai Likumam ir jābūt par visiem 100% un mums jāpiemīt milzīgai žēlsirdībai, lai izlauztos cauri veco spēku ieplānotajam.

Kad mēs runājām par sadarbību Dafa praktizētāju vidū, Apgaismotais uzskatīja, ka tie praktizētāji, kas tik ļoti akcentē savu „es”, dara to tāpēc, ka viņi īstenībā netic Likuma visvarenībai vai pilnveidošanās nopietnībai.

Apgaismotais teica, ka tā vietā, lai labi sadarbotos savā starpā, daži koordinatori sacenšas viens ar otru. It īpaši tas attiecas uz tiem, kuriem ir vairāk spēju - viņi sliecas domāt, ka visu panākumu atslēga ir viņu intelekts. Viņi īstenībā netic, ka viņu gudrība nāk no Skolotāja un Dafa. Viņu egoisms pieaug, un patiesībā viņi apliecina paši sevi.

Daži koordinatori par sevi ir ļoti augstās domās un uzskata, ka ir saņēmuši no Skolotāja tiešus norādījumus. Dievi redz šādas nepareizas domas. Šiem cilvēkiem jāpadomā par sekojošo: ja viņi domā, ka viņiem nepieciešami tieši norādījumi, lai pilnveidotos, vai tad patiesībā viņi neatpaliek no tiem, kuri var paļauties uz savu personīgo Likuma izpratni, lai pilnveidojoties gūtu panākumus?

Kad daži praktizētāji arvien vairāk attālinās no citiem praktizētājiem, viņu augstprātība pieaug. Jo mazāk viņi mācās Likumu, jo mazāk tic Likuma spēkam. Pilnveidošanās praksē viņi iet apkārtceļu un paši sev rada vēl vairāk problēmu. Galu galā viņi kļūdaini nospriež, ka Dafa ir bezspēcīgs un, darot lietas, viņiem ir jāpaļaujas tikai uz saviem cilvēciskajiem priekšstatiem un darba metodēm.

Daudzi praktizētāji sadarbojas labi. Taču, līdzko viņus pārņem ambīcijas, tā noteikti parādās nepatikšanas.

Atceros Skolotāja teikto „Likuma izklāstā 2004. gada starptautiskajā Likuma konferencē Ņujorkā”:

„Kad jūs slikti koordinējaties un sadarbojaties, ļaunums to izmantos un radīs jums grūtības. Tas nepavisam nenozīmē, ka nav iespējams izpildīt daudzas Likuma apliecināšanas lietas; lai arī cik grūtas tās būtu, vienalga ir ceļš, pa kuru var iet, un, lai arī šis ceļš ir diezgan šaurs, tas noteikti ir jāiet taisni, un tas nederēs, ja jūs kaut mazliet novirzīsieties vai veiksiet to nepilnīgi. Jums taču ir ceļš, tāpēc ejiet to taisni. Ja jūs to nedarīsiet, tad pašlaik pastāvošais ļaunums to izmantos un radīs nepatikšanas. Patiesībā tas, par ko es tikko kā runāju, ir jautājums par to, vai tu apliecini Dafa vai arī tu apliecini pats sevi, kad jūs kopā strādājat pie kādas lietas.”

Vēlāk es sapratu, ka mans „es” neļāva man piekļūt Likuma milzīgajai iekšējai jēgai. Kad jūtamies bezspēcīgi, mums ir jāieskatās sevī. Vai tas nenotiek tāpēc, ka neesam atlaiduši savu personīgo „es”?
Skolotājs ir teicis:

„Kad jūs vēl vairāk atlaidīsiet savu „es”, tad jūsu gudrība, lai apliecinātu Likumu, izpaudīsies dabiskā veidā.” (Likuma izklāsts tikšanās laikā ar Āzijas - Klusā okeāna reģiona sekotājiem)

Man jājautā sev, vai esmu to sasniedzis? Viss nonāk līdz jautājumam par to, cik stipra ir mana ticība Skolotājam un Likumam.

(turpinājums sekos)

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2015/4/9/149665p.html