Ķīniešu idioma: varde akas dibenā井底之蛙

Reiz sensenos laikos dzīvoja varde, kura visu savu dzīvi bija pavadījusi akā. Katru reizi, kad viņa no akas dibena lūkojās debesīs, viņa domāja: „Cik gan debesis ir mazas!”

Lūkojoties caur akas atvērumu varde redzēja, ka debesis ir ļoti mazas. Līdzīgi kā šai vardei, arī cilvēka apkārtējā vide ierobežo tā domāšanu un izpratni. (Ilustrācija: Mei Hsju, Epoch Times)

Reiz akai garām rāpoja jūras bruņurupucis, un ieraudzīja vardi, kura sēdēja akas dibenā.

Redzot bruņurupuci, kurš viņā ziņkārīgi lūkojās, varde neatņemdamās sāka bruņurupucim stāstīt par to, ka viņas dzīve akā ir patiess prieks. Izlecot no ūdens, viņa varot rāpot pa sienu, un atgriežoties viņa atpūšas kādā spraugā akas sienā.”

„Kad es peldu,” viņa teica, „akas ūdens mani apsedz, bet galva paliek virs ūdens. Spēlējoties dubļos, es ieroku tajos savas kājas. Cik gan tāda dzīve ir brīnišķīga! Lūdzu, nāc un izmēģini to pats.”

Pēc vardes uzaicinājuma bruņurupucis jau gatavojās rāpties akā. Taču, pirms tas paguva pakustināt savu kreiso kāju, labā kāja jau atdūrās pret akas grodiem. Bruņurupucis atkāpās un sāka stāstīt vardei par jūru.

Stāsts par jūru vardi satrieca, un viņa beidzot saprata, cik nožēlojama ir viņas dzīve akā.

Šis stāsts ir nācis no dialoga starp Ziemeļu jūras garu Beihai un Dzeltenās upes garu Hebo, kurš aprakstīts grāmatā „Džuandzi”¹.

Hebo domāja, ka nekas nevar līdzināties Dzeltenajai upei, kur viņš dzīvoja, līdz viņš neieraudzīja diženās jūras plašumus.

Beihai sacīja: „Nav iespējams runāt par okeānu ar vardi, kura sēž akas dibenā, jo to ierobežo vide, kurā tā atrodas. Nav iespējams izskaidrot vasaras kukaiņiem, kas ir ledus, jo tie pazīst tikai sava gadalaika apstākļus.”

„Nav iespējams runāt par Dao ar tiem, kuru redzesloku ierobežo iegūtā audzināšana. Tikai pateicoties tam, ka šodien ieraudzīji diženo jūru, tu vari apzināties savu nezināšanu un niecību.”

Šis dialogs māca to, ka, tikai paplašinot savu redzesloku un atbrīvojoties no saviem aizspriedumainajiem priekšstatiem, var atbrīvot savu apziņu, lai pieņemtu un izprastu augstākus principus.

Teiciens 井底之蛙 (jǐng dǐzhī wā), kurš burtiski tiek tulkots kā „varde akas dibenā”, ir kļuvis par ķīniešu idiomu.

To izmanto, lai aprakstītu cilvēku ar šauru redzesloku un virspusējām zināšanām, tādu, kurš caur akas atvērumu var ieraudzīt tikai nelielu debess gabaliņu.

Piezīme:

1. Džuandzi 莊子(369–286. g.p.m.ē.) ir pazīstams kā viens no ievērojamākajiem daoisma patriarhiem līdzās Laodzi. Par Džuandzi dzīvi ir zināms visai maz; tomēr, grāmatu, kura nes viņa vārdu – „Džuandzi”, apbrīno jau daudzas paaudzes.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114581-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Kuyunun-Dibindeki-Kurbaga.html