Ķīniešu idioma: katrs krūms un zāles puduris šķiet kā ienaidnieka kareivis 草木皆兵

Austrumu Dzjiņu dinastijas valdīšanas laikā (317. – 420.g.) Cjiņu valsts valdnieks Fu Dzjaņs faktiski kontrolēja visus Ķīnas ziemeļus.

383. gadā Fu Dzjaņs vadīja 900 000 kareivju lielu pulku uzbrukumā Dzjiņu valstij Ķīnas dienvidos.

Dzjiņu valsts ģenerāļi nekavējoties sūtīja 80 000 kareivju lielu pulku pretī Cjiņu armijai. Tā kā Fu Dzjaņa rīcībā bija desmit reizes lielāka armija nekā Dzjiņu valstij, tad sākumā viņš sūtīja tikai 250 000 kareivjus, kuriem bija jāveic ātrs uzbrukums. Viņš domāja, ka Dzjiņu armija padosies, lielo armiju ieraugot vien.

Saprotot, ka būs jāstājas pretī skaitliski daudz pārākai armijai, Dzjiņu ģenerāļi ļoti rūpīgi izstrādāja kaujas plānu, bet Dzjiņu kareivji bija gatavi cīnīties līdz nāvei.

Pateicoties Dzjiņu ģenerāļu atjautīgajai stratēģijai, pirmo kauju Cjiņu armija zaudēja. Tā vietā, lai atpūstos pēc izcīnītās uzvaras, Dzjiņu armijas kareivji turpināja atspiest ienaidnieku uz pilsētu, kur bija izvietojusies Cjiņu armija.

Redzot, ka Dzjiņu armija uzbrūk Fu Dzjaņs bija satriekts. Cjiņu armijas kareivji zaudēja dūšu, un to kaujas spars kritās. Daudzi no viņiem krita panikā un centās dezertēt.

Fu Dzjaņs kopā ar brāli stāvēja uz pilsētas aizsargmūra un skatījās lejā uz Dzjiņu armiju. Viņš redzēja Dzjiņu armijas taisnās karavīru rindas un juta to spēcīgo kaujas garu.

Tad viņš paskatījās uz kalnu ziemeļos un pēkšņi viņam šķita, ka visi akmeņi, krūmi un koki ir ienaidnieka kareivji. Pavisam pārsteigts viņš teica savam brālim: „Cik spēcīgs ienaidnieks ir šis Dzjiņu valdnieks? Kāpēc ļaudis runā, ka Dzjiņu armijai trūkst kareivju?”

Fu Dzjaņs kopā ar brāli stāv uz pilsētas aizsargmūra un skatās lejā uz Dzjiņu armiju. (Katrīna Čan, Epoch Times).

Visbeidzot, drosmi zaudējušais Fu Dzjaņs cieta sakāvi. Dzjiņu armija guva spīdošu uzvaru, uzveicot skaitliski daudz lielāko ienaidnieka armiju.

Šis stāsts ir ierakstīts „Dzjiņu grāmatā”¹. Frāze 草木皆兵 (căo mù jiē bīng), kura burtiski tiek tulkota kā „katrs krūms un zāles puduris šķiet ienaidnieka kareivis,” nozīmē, ka Fu Dzjaņs bija tik satraukts, ka noturēja krūmus un kokus par ienaidnieka kareivjiem.

Vēlāk frāze „katrs krūms un zāles puduris šķiet ienaidnieka kareivis” kļuva par idiomu, ar kuru mūsdienās apzīmē lielu uztraukumu vai krišanu panikā.

Latviešu valodā šai idiomai ir līdzīgs sakāmvārds „Bailēm lielas acis”.

Piezīme:

1. „Dzjiņu grāmata” ir oficiāli vēsturiski teksti, kuros aptverta Ķīnas vēsture no 265. – 420. gadam. Tekstus Tanu dinastijas laikā apkopojuši daudzi ierēdņi ministra Fan Sjuaņlina vadībā.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114301-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Her-Caliyi-Dusman-Askeri-Gibi-Gormek.html