Tanu dinastijas laikā dzīvoja kāds Li Mo, kurš bija slavens ķīniešu flautas spēles meistars.
Flautas spēli viņš mācījās jau no bērnības, un otra tāda meistara Ķīnā tolaik vairs nebija. Turklāt viņu slavēja arī par gaišo prātu un labo atmiņu. Klausoties mūziku, viņš varēja pierakstīt jebkuru melodiju.
Stāsta, ka pusaudža gados Li Mo mācījies flautas spēli pie kāda meistara Ķīnas Rietumos. Uzcītīgi mācoties, viņš drīzumā iemantoja talantīga mūziķa slavu.
Reiz Li Mo palūdza spēlēt flautu kādās svinībās. Kad viņš beidza spēlēt, visi sāka aplaudēt, izņemot kādu vecāku vīru, kurš sēdēja ar pievērtām acīm, un šķita, ka Li Mo flautas spēle nav atstājusi uz viņu pārāk lielu iespaidu.
Būdams jauns un lepns, Li Mo jutās aizvainots. Kad viņš vaicāja vecajam vīram, kāpēc tas nav apmierināts ar viņa izpildījumu, tad saņēma šādu atbildi: „Šis skaņdarbs tika izpildīts lieliski, bet Rietumu stilā, un 13. tonī tu pieļāvi kļūdu.”
Li Mo bija ļoti pārsteigts, jo mūziku viņam patiešām mācīja skolotājs no Rietumiem. Ar lielu cieņu viņš lūdza, lai vecais vīrs viņu izlabo. Tad vecais vīrs teica, ka, lai gan viņa instruments ir labs, taču tas nespēj paņemt visaugstākās notis.
Vecais vīrs paņēma Li Mo bambusa flautu un nospēlēja to pašu melodiju. Mūzikas skaņas apbūra visus klātesošos, bet, kad bija jāizpilda visaugstākās notis, flauta salūza. Tad vīrs izņēma no piedurknes violetu bambusa flautu un turpināja spēlēt – mūzikas skaņas bija vēl izsmalcinātākas. Kad viņš bija beidzis, Li Mo un citi klausītāji sajūsmināti skatījās uz izpildītāju. Apbrīnas pilnais Li Mo nometās ceļos un lūdza pieņemt viņu par mācekli. Promejot vecais vīrs teica, lai Li Mo atnāk pie viņa agri no rīta.
Nākamajā rītā Li Mo devās uz vecā vīra namiņu, taču meistara tur nebija. Uz galda bija nolikta violetā flauta, uz kuras bija iegriezts uzraksts „Meistarības pilnveidošanai nav robežu”. Kopš tā laika Li Mo kļuva daudz pazemīgāks un centīgāks, un drīzumā viņa flautas spēles prasme uzlabojās vēl vairāk.
Ir vēl kāds stāsts par Li Mo lielisko atmiņu. Kādā ziemas naktī Tanu dinastijas imperators stāvēja pie atvērta loga, un spēlējot nefrīta flautu, sacerēja jaunu dziesmu.
Ilustrācija: Džeina Ku. |
Nākamajā dienā, kad imperators apmeklēja restorānu, viņš dzirdēja, ka kāds precīzi atkārto viņa iepriekšējā vakarā sacerēto melodiju. Mūzika skanēja apburoši. Pārsteigtajam imperatoram ziņoja, ka tur spēlē kāds Li Mo. Imperators piegāja pie viņa un jautāja, kur viņš šo mūziku ir iemācījies, un Li Mo atbildēja: „Pagājušajā naktī es to dzirdēju pie pils sienām. Melodija man šķita tik burvīga, ka es to atcerējos un iemācījos.”
Li Mo talants imperatoru neatstāja vienaldzīgu un viņš piedāvāja viņam palikt pilī. Tā Li Mo kļuva par galma mūziķi, un vēlāk ieguva sava laika dižākā flautas spēles meistara titulu.
Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114231-Tarihsel-Figurler-Li-Mo-%E2%80%9CTang-Hanedanligindaki-Flut-Ustasi%E2%80%9D.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.