Ķīniešu idioma: astoņi mēri talanta 才高八斗

Cao Dži bija ķīniešu dzejnieks, kurš dzīvoja Trejvalstu periodā (220. - 280. g.). Viņš bija Veju valsts imperatora Cao Cao ceturtais bērns, un viena no ievērojamākajām tā laika personībām.

Cao Dži bija ļoti talantīgs un attapīgs, un jau 10 gadu vecumā bija sarakstījis brīnišķīgus darbus.

Pēc Cao Cao nāves tronī kāpa Cao Dži vecākais brālis Cao Pi. Cao Pi skauda Cao Dži talants, un tāpēc viņš vienmēr centās atrast iemeslu, lai sodītu ar nāvi savu brāli, taču māte viņam neļāva to darīt.

Kādu dienu Cao Pi lika Cao Dži, sperot septiņus soļus, sacerēt dzejoli. Pi vēl piebilda, ka neveiksmes gadījumā Dži dzīvībai draud briesmas, un tajā neviens nebūs vainojams.

Cao Pi liek Cao Dži spert septiņus soļus un pašo laiku sacerēt dzejoli. ( Džicjin Čeņ/ Epoch Times).

Dzejoļa tēmai Cao Pi izvēlējās vārdu „brālība”, taču noteica, ka pašā dzejolī nedrīkst būt neviens vārds, kurš būtu saistīts vai veidots no ķīnzīmes „brālis”. Cao Dži nekas cits neatlika kā paklausīt. Viņš sāka spert soļus un sacerēt dzejoli.

Kad Cao Dži spēra sesto soli, viņš pabeidza dzejoli, kurš vēlāk kļuva pazīstams kā „Septiņu soļu četrrinde”:

Kad vārot pupu zupu,
Pupu stublājus dedzina zem katla, pupas sāk raudāt:
Mēs radi – mums vienas saknes,
Kāpēc tā steidzamies darīt viens otram pāri?”

Ar šīs metaforas palīdzību dzejnieks atgādina Cai Pi, ka viņi ir miesīgi brāļi un jautā, kāpēc Pi cenšas apspiest viņu.

Lasot Cao Dži rakstīto, kāds zinātnieks Dzjiņu dinastijas laikā uzslavēja viņu, sakot: „Debesis ir devušas pasaulei 10 mērus talanta, un Cao Dži ir saņēmis 8 no tiem.”

Iepriekšminētais stāsts ir nācis no krājuma „Stāsti par pasauli jaunā izklāstā”¹, kas veidots Dienvidu un Ziemeļu dinastiju laikā (420.–589. g.).

Mūsdienās, kad cilvēki par kādu saka, ka viņam ir „astoņi mēri talanta” (才高八斗, cái gāo bā dǒu), tas nozīmē, ka šim cilvēkam ir izcilas literāta spējas.

Piezīme:

Krājumu „Stāsti par pasauli jaunā izklāstā” (New Account of the Tales of the World) Dienvidu un Ziemeļu dinastiju laikā (420. – 589.g.) sastādīja Liu Jicjins (403.-444.g.). Tajā iekļautas 1130 vēsturiskas anekdotes un esejas par rakstniekiem, mūziķiem un māksliniekiem, kuri dzīvoja no 2. līdz 4. gs.

Raksts turku valodā: http://tr.clearharmony.net/articles/a114214-Cin-Deyimleri-ve-Hikayeleri-Sekiz-Dekalitredeki-Yetenek.html