Pieredzes apmaiņas raksts: sākt racionāli saprast Fa

Labdien, cienījamo Skolotāj!

Labdien, draugi praktizētāji!

Es jūtos pagodināta, ka tikai pēc 11 mēnešus ilgas pilnveidošanās man ir iespēja dalīties pieredzē par to, kā es ieguvu Likumu un kā pilnveidojos Dafa. Dafa ir pilnībā mainījis manu dzīvi.

Kad es pirmo reizi kļuvu par daļu no Šeņ Juņ, es neko daudz nezināju par Faluņgun. Bet princips „Džeņ Šaņ Žeņ” (Īstenība Labestība Pacietība) man patika. Sākumā es tāpat kā lielākā daļa cilvēku, vairāk laika veltīju vingrojumu izpildei. Tie man patiesi lika justies atjaunotai un enerģiskai. Mācoties Likumu, lielāko daļu no tā, ko es lasīju „Džuaņ Faluņ” es sapratu zemā līmenī. Patiesībā, es nepielietoju šos principus savā ikdienas dzīvē. Kaut arī ticēju, ka Likums, kuru mācījos, ietver sevī debesu principus, taču konfliktu laikā es ne vienmēr rīkojos kā praktizētāja.

Vēlāk, mācoties „Likuma izklāstu Likuma konferencē Šveicē”, es atklāju, ka Skolotājs šo jautājumu ir ļoti labi izskaidrojis, sakot:

„Uz sajūtām balstīta izpratne un racionāla izpratne ir divas dažādas lietas. Ja cilvēks var patiesi mācīties Likumu, spēj to pieņemt ar sirdi, un pilnveidojoties spēj patiesi izprast Likumu, tad tas tomēr atšķiras no sākotnējās izpratnes, kas balstīta uz sajūtām, un pateicoties tam, cilvēks spēs izprast Likumu racionāli.”

Pēc šī fragmenta izlasīšanas, es nolēmu centīgi strādāt ar sevi, lai ne tikai uztvertu Likumu, bet arī vienmēr uzlūkotu sevi kā praktizētāju. Šāds noskaņojums man palīdzēja, kamēr turnejas laikā biju kopā ar Shen Yun Performing Arts kolektīvu. Tajā laikā es saskāros ar daudzām grūtībām un Sjiņsjin pārbaudījumiem.

Šajā rakstā iekļautas tikai dažas no pieredzēm, kuras esmu ieguvusi savas neilgās pilnveidošanās laikā. Tās parāda pāreju no izpratnes, kas balstīta uz sajūtām līdz racionālai Likuma izpratnei, taču man priekšā vēl tāls ceļš ejams. Lūdzu, piedodiet manas nepilnības un nekautrējieties uz tām norādīt, lai varu labot savas kļūdas un nepareizo izpratni.

Piebiedrošanās Šeņ Juņ

Sākot jau no trīspadsmit gadu vecuma un līdz pat pagājušā gada 15. jūnijam, man vienmēr ir bijis vismaz viens darbs, un es esmu bijusi studente klātienes nodaļā. Studiju laikā es biju arī pasniedzēja asistente. Papildus es vēl strādāju par pasniedzēju trīs skolās un sniedzu privātstundas. Kad vien varēju, es piestrādāju, spēlējot dažādos koncertos. Nedēļas nogalēs, kad man nebija paredzētas uzstāšanās, es strādāju sviestmaižu veikalā, kurš atradās netālu no mana dzīvokļa. Bez tam, man vajadzēja atrast laiku praksei un mācībām. Tas nozīmēja to, ka man nekad nebija nevienas brīvas dienas.

Grāmatā „Džuaņ Faluņ” Skolotājs ir teicis: „Parasto cilvēku sabiedrībā slavas un izdevīguma dēļ sacenšas ar citiem. Ēd bez apetītes, slikti guļ, izjūt pilnīgu apātiju pret visu un vecumdienās ir galīgi sagandējis savu veselību.” Es vienmēr jutos nogurusi un katru dienu izdzēru apmēram piecas tases kafijas, lai uzturētu sevi tonusā. Es to darīju arī tāpēc, ka kafija bija lētāka nekā pārtika, un tā nomāca ēstgribu. Viens no iemesliem, kāpēc es tur strādāju, bija tas, ka kafejnīcas darbiniekus labi baroja.

Pat ja es biju ļoti nogurusi, būdama aizņemta 17 stundas dienā, naktī es nevarēju gulēt vairāk par piecām stundām. Es vienmēr biju nemierīga un jutu trauksmi. Mani neuztrauca slava vai personīgais labums, es nevēlējos kļūt bagāta, es darīju tikai tik daudz, lai nodrošinātu sev jumtu virs galvas, degvielu manam auto un iespēju izmantot mobilo tālruni. Es biju ļoti vīlusies tādā dzīvē un uzdevu sev jautājumu: vai tiešām tā būs visu dzīvi – es nepārtraukti strādāju, bet ar mokām savelku kopā galus? Man kļuva skumji redzot, kāda varētu būt manas dzīves perspektīva.

Es nolēmu aiziet uz Šeņ Juņ noklausīšanos, es to darīju galvenokārt ziņkāres vadīta, lai redzētu, vai es varu to izdarīt. Šis moments manā dzīvē bija ļoti svarīgs. Es patiešām ticu iepriekšnolemtībai. Lai pievienotos Šeņ Juņ, es noraidīju vairākus citus piedāvājumus. Tajā laikā es nezināju, cik labs ir Dafa, bet es vienalga uzdrošinājos aiziet uz Šeņ Juņ noklausīšanos.

„Džuaņ Faluņ” Skolotājs ir teicis: „Nezaudēsi – neiegūsi.” Raugoties no parasta cilvēka skatupunkta, es noraidīju ļoti izdevīgus piedāvājumus; bet tas, ko es ieguvu šeit, bija daudz vērtīgāks – mirdzošs kā zelts. Pievienojoties Šeņ Juņ, es sapratu, ka dzīvē ir daudz svarīgākas lietas, nekā tikai visu laiku nemitīgi skraidīt apkārt vai strādāt daudzas stundas, nopelnot tikai tik daudz, lai izdzīvotu.

Esmu ļoti pateicīga Skolotājam par to, ka viņš man ir sniedzis tik daudz, ieskaitot tādas vienkāršas lietas, kā jumts virs galvas un ēdiens uz galda. Skolotājs ir ļoti žēlsirdīgs, viņš saprot, ar kādām grūtībām nāktos saskarties māksliniekiem, ja viņiem pašiem būtu jānopelna iztika. Esmu vēl pateicīgāka par man doto iespēju pilnveidoties un kļūt labākai. Tādai pieejai sevis pilnveidošanā ir dziļa jēga. Neskatoties uz to, ka mana izpratne neatrodas pārāk augstā līmenī, es bez šaubām saprotu, kādu labumu esmu saņēmusi no šīs prakses. Tas ir patiešām pārsteidzoši.

Esot kopā ar Šeņ Juņ, stipri mainījās mans dzīvesveids. Bija nepieciešams laiks, lai pierastu pie visa jaunā. Pirmās nedēļas un mēnešus es nepārtraukti apšaubīju darbu pie šova iestudēšanas. Pilnīgi viss atšķīrās no tā, ko es agrāk biju mācījusies. Es jautāju: „ Kāpēc mums ir jāsēž šādā izkārtojumā? Vai mēs varam mainīt sēdēšanas pozīciju? Kāpēc mēs noskaņojamies uz toni 442? Es esmu pieradusi izmantot 440. Kāpēc mums ir jāizmanto mikrofoni un skaļruņi?” Un tā tālāk. Es egoistiski gribēju darīt tā, kā biju pieradusi.

Pamazām, es pieņēmu visas pārmaiņas, bet sirdī man vienalga saglabājās šaubas līdz brīdim, kad sākām uzstāties. Skolotājs mums jau teica, cik spēcīga ir mūsu izrāde, bet man vajadzēja izjust to pašai, lai pa īstam izprastu. Turnejas laikā es redzēju daudzus cilvēkus, kurus izrāde bija aizkustinājusi. Es redzēju, kā skatītāji lej prieka un bēdu asaras. Pēc tam es patiešām sapratu, kāpēc visu vajadzēja darīt tādā veidā, un ka es esmu tikai neliela daļa no kaut kā liela un nozīmīga.

Turnejā ar Šeņ Juņ

Viesizrāžu turnejas sākumā man nebija sajūtas, ka esam viena komanda un ka mums ir pateicīgas sirdis. Dienās, kad nebija izrādes, mēs no rītiem sanācām kopā, lai visu dienu pavadītu ekskursijās, iepirktos, ēstu utt. Ceļošanas un izrāžu dienas bija garas un nogurdinošas. Es jutu, ka man ir tiesības uz savu brīvo laiku, lai atslābinātos un atpūstos. Kad es vēlējos atdalīties no grupas, man atbildēja, ka mums noteikti ir jāpaliek kopā, un es biju ļoti neapmierināta. Nesaprotot, kāpēc tas ir nepieciešams, es domāju, ka mani neuzskata par pietiekami uzticamu un pieaugušu.

Patiesībā šīs jūtas bija manas sliktās pilnveidošanās rezultāts. Man bija nepieciešams mainīt savu attieksmi. Grāmatā „Džuaņ Faluņ” Skolotājs saka: „Tu nedrīksti nodarboties ar to, ko vēlies, tev nepieciešams noturēt savu Sjiņsjin.” Kad es to izlasīju, man kļuva kauns par savu uzvedību. Katrā pilsētā vietējie praktizētāji tik sirsnīgi rūpējās par mums un vēlējās, lai mēs esam laimīgi. Viņi ieplānoja mums pasākumus, lai mēs apskatītu pilsētu un labi pavadītu laiku.

Pēc tam, kad es mainīju savu attieksmi, es jutos tik pateicīga, ka man ir iespēja ieraudzīt jaunas vietas. Visi pasākumi bija tādi, kādos es agrāk nebiju piedalījusies, tāpēc varēju uzzināt daudz jauna. „Likuma izklāstā Likuma konferencē Šveicē” Skolotājs ir teicis:

„Tu neiegūsi neko, ja centīsies kaut ko iegūt vai izdarīt pieķeršanos vadīts. Tu to iegūsi tikai tad, kad atteiksies no tā visa, kad nebūsi tam pieķēries. Tāpēc saka: „Iegūt dabiski, bez tiekšanās.”

Kad mēs ieradāmies Āzijā, mums bija mazliet vairāk brīvā laika, kuru veltīt sev, un tas bija ļoti patīkami. Tad es sapratu, ka nevajag dalīt mūsu pasākumus tajos, kurus es vēlos apmeklēt, un tajos, kurus nevēlos apmeklēt, tāpat attiecībā uz ēdienu – šo es ēdīšu, bet to es neēdīšu utt. „Džuaņ Faluņ” Skolotājs ir teicis:

„Mums ir jāizturas bezkaislīgi un jāsaglabā mierīga sirds attiecībā uz ikvienu pieķeršanos, ko rada šīs jūtas, lai beigu beigās pilnībā no tām atbrīvotos.”

Līdzko es to izpratu, tā visu laiku biju labā noskaņojumā, neatkarīgi no tā, ko mēs darījām.

Raizes par personīgo pilnveidošanos

Tagad es patiešām jūtos droša savā pilnveidošanās praksē. Es zinu, ka man nav izdevies iziet dažus Sjiņsjin pārbaudījumus, bet es tiešām ticu, ka eju taisnu ceļu.

Tā kā mana pilnveidošanās bija uzlabojusies, tad sāku ievērot citu kļūdas. Es sāku pa īstam uztraukties, un mani kaitināja viņu uzvedība. Es uzdevu sev jautājumu – kāpēc šis cilvēks vienmēr vaino citus, bet nemeklē sevī? Kāpēc viņš rīkojas tik egoistiski? Šie un citi jautājumi uztrauca mani. Es ļoti pārdzīvoju par to, ka šādas lietas mani aizskar. Es zinu, ka man ir jāuztraucas tikai par personīgo pilnveidošanos, kā arī to, ka augstā līmenī es spētu palikt vienaldzīga pret šīm cilvēciskajām izpausmēm. Bet, man, patiešām, bija grūti šīs lietas saprast un apjaust, ka tās visas veicina pilnveidošanos. Tas nav līdzīgi tam, kā rīkojas parasti cilvēki.

Viena praktizētāja, kurai rūpēja mana pilnveidošanās, atnāca parunāt ar mani. Es pat nestāstīju viņai, ko pašreiz jūtu, bet viņa jau zināja, ko vajag pateikt. Viņa paskaidroja, ka visas tās lietas, kuras mani uztrauc, un problēmas, kuras ir radušās, ir tikai mana iekšējā stāvokļa atspoguļojums. Tās šādi izpaužas, lai es varētu ieskatīties sevī un kaut ko mainīt. Es biju ļoti pateicīga par šo padomu.
Skolotājs „Džuaņ Faluņ” ir teicis:

„Pilnveidošanās procesa laikā tev ir jāattīra savs ķermenis no visa sliktā, un tikai šādi tu varēsi paaugstināties. Visuma īpašība pilda tieši šādu funkciju.”

Es sapratu, ka šīs negatīvās domas par citiem aizkavē mani daudz zemākā līmenī. Man ir jāuztraucas tikai par savu paaugstināšanos.

Skolotājs „Džuaņ Faluņ” ir arī teicis:

„Tagad tu vari rīkoties saskaņā ar Dafa un varbūt vari to izdarīt nedaudz labāk. Vai tu
spēsi pilnveidoties, vai spēsi to īstenot un līdz kādam līmenim paaugstināsies, – tas viss ir atkarīgs tikai no tevis paša.”

Es jūtu skumjas un žēlumu pret tiem cilvēkiem, kuri atrodoties šajā pilnveidošanās vidē, nepilnveidojas un nepaaugstina sevi pa īstam. Bet man nav tiesību viņus mācīt, kā arī atļaut, lai viņu rīcība ietekmē mani.
Man nepieciešams uztraukties tikai par personīgās pilnveidošanās procesu.

Sjiņsjin pārbaudījumi

Katras dienas beigās es analizēju, kā esmu rīkojusies dažādās situācijās, esmu vai neesmu izturējusi Sjiņsjin pārbaudījumus. Šeit es vēlos pastāstīt dažus piemērus. Lūk, viens gadījums, kad no sākuma es neizturēju pārbaudījumu, bet pēc tam spēju to iziet.

Vienreiz Reiz turnejas laikā mūziķis asi kritizēja vienu no mūsu jaunajiem dalībniekiem. Es zinu, ka man vajadzēja saglabāt neitralitāti un neiejaukties. Taču es biju ļoti apbēdināta, jo šis cilvēks bija netaisns, un centos aizstāvēt jauno izpildītāju. Mūziķis, kurš bija tik kritisks, sāka izteikt aizrādījumus par manu izpildījumu un pateica dažus aizvainojošus un nepatīkamus vārdus. Tā vietā, lai vienkārši ļautu viņam atdot man De (tikumu), es viņam atbildēju. Ņemot vērā manu temperamentu, tajā brīdī es patiešām labi kontrolēju sevi, tomēr tas nebija pietiekoši. Vārdi, kurus viņš pateica, aizskāra mani līdz sirds dziļumiem. Es sajutu vilšanos, aizvainojumu, apmulsumu, naidu un daudz citu emociju.

„Džuaņ Faluņ” Skolotājs ir teicis: „Pieņemsim, tu izturēsi, bet ņemsi visu pie sirds, tas arī neder.” Šis konflikts neizgāja man no prāta. Turpinot mācīties Likumu un skatoties sevī, es pa īstam sapratu, ko nozīmē šī cilvēka teiktais un nolēmu uzlabot savu spēli. Tāpēc man patiešām vajadzēja pateikties viņam.

Turneja turpinājās un pēc kāda laika, „kritiķis” atkal vērsās pie manis. Tas bija smieklīgi, jo viss viņa teiktais bija vērsts uz to, lai mani aizvainotu, bet pēc tam viņš pateica daudzus nepatīkamus vārdus. Es varēju tikai smaidīt un teicu, ka centīšos rīkoties labāk. Es patiešām nespēju noticēt, cik labi tiku galā ar šo situāciju.

„Likuma izklāstā Likuma konferencē Šveicē” Skolotājs ir teicis:

„Tāpēc katru pārbaudījumu ir grūti izturēt. Vai nu tu to izturēji, vai neizturēji; vai izturēji labi, vai izturēji slikti. Tomēr, kad tu slikti izturēji pārbaudījumu, tev kļuva smagi ap sirdi, tu zināji, ka nepilnveidojies pietiekami labi, dziļi nožēloji to, un nolēmi, ka turpmāk pilnveidosies labi, lai nākamajā reizē varētu to izturēt. Tieši tādā veidā – tu vai nu izturēji pārbaudījumu, vai arī neizturēji, vērtē pats. Tā rīkojies vienmēr un tā arī ir pilnveidošanās. Ja katru pārbaudījumu spētu izturēt labi, tad tev nevajadzētu pilnveidoties.”

Šī konfliktu sērija ir piemērs tam, ka labi pilnveidojoties un labi mācoties Likumu, var daudz labāk iziet pārbaudījumus. Pēc pirmā pārbaudījuma nāca jauns pārbaudījums, un es spēju to izturēt. Pēc tam varēju sajust, kā milzīgs smagums nokrita no maniem pleciem. Tas bija liels paaugstinājums sevis pilnveidošanā, tāpēc, ka es nerīkojos kā parasti un neturēju negatīvas domas. Šī cilvēka apvainojumi mani absolūti neaizskāra. Šis konflikts ļāva atklāties arī maniem trūkumiem.

Pēdējais strīds ne tikai ļāva man paaugstināties garīgi, bet deva arī iespēju paskatīties uz manu muzikālo izpildījumu ar citām acīm, un tas savukārt ļāva man paaugstināties kā mūziķei. Tas arī kalpoja kā spogulis, lai atspoguļotu kritiku, kuru es izteicu citiem vai par kuru tikai padomāju. Vēlāk es izpratu, ka faktiski, tā ir karmiska atmaksa. Agrāk es pārmērīgi kritizēju vai izjutu nepatiku pret citiem viņu muzikālo spēju dēļ. Visa šī situācija deva man ļoti daudz, un es izpratu, cik grūti un cik svarīgi ir pa īstam sekot Likuma principiem.

Pieredzes apmaiņa

Portlendā mums notika pieredzes apmaiņa starp mūsu kolektīva dalībniekiem. Es daudz domāju par to, ko es vēlējos pateikt, un iztērēju daudz laika apdomājot to, kā lai aprakstu savu pilnveidošanās stāvokli.

Pēc dalīšanās pieredzē, mūsu grupa veidoja video ķīniešu Jaunajam gadam. Cits mūziķis izmantoja manus vārdus, runājot par to, cik viņiem ir bijis grūti, pirms viņi kļuva par Šeņ Juņ daļu. Es biju tik vīlusies par to, ka šis cilvēks izmantoja manus vārdus. Sirds dziļumos es biju ļoti dusmīga, kaut arī zināju, ka tā tam nevajag būt.

Pēc tam mēs lasījām „Likuma izklāstu 2002. gada Likuma pieredzes apmaiņas konferencē Filadelfijā, ASV”, kurā Skolotājs stāstīja par praktizētājiem, kuri strādā kopā svarīgos projektos. Skolotājs teica:

„Ja tev ir radusies laba ideja, un tu izsaki to, jūtot atbildību Likuma priekšā, tad nav svarīgi, vai tava ideja tika pieņemta, vai tava metode tika izmantota.” Tāpēc es nolēmu ļaut aiziet šīm negatīvajām domām.

„Džuaņ Faluņ” Skolotājs ir teicis: „Visu izšķir tas, vai tu spēsi mazāk rūpēties un vieglāk attiekties pret paša interesēm un konfliktiem esot starp cilvēkiem.” Nav svarīgi kuram piederēja tā ideja. Ja pateicoties personīgajai pieredzei es esmu kaut ko izpratusi, bet citiem tas var palīdzēt būt tuvāk Dafa, tad man par to ir jāpriecājas un nevis jākrīt pesimismā. Tādā veidā, es mainīju savu domāšanu.

Taisno domu raidīšana

Kad es pirmo reizi ierados Šeņ Juņ, es piedalījos Taisno domu raidīšanā. Bet es īsti nesapratu, kas man ir jādara. Es centos saglabāt taisnas domas, bet mana apziņa bija nemierīga. Negaidot es atklāju, ka plānoju savas lietas un domāju par to, kas būs vakariņās.

Turnejas sākumā es neizpratu domu raidīšanas dziļāko jēgu. Turnejas laikā izrādei radās šķēršļi un traucējumi. Vienreiz nedarbojās gaismas. Citā reizē priekškars neatvērās īstajā laikā. Reiz tieši pirms izrādes mūziķim no rokām izkrita mūzikas instruments pipa un salūza.

Toreiz, kad es raidīju Taisnās domas, es spēju pa īstam sasniegt mērķi. Es domāju: „Lūdzu, samainiet mums pipu, lai mēs varam uzstāties ar visu orķestri, lai apgaismojums darbojas, un lai tiek novērsti visi traucējumi.” Kad visi tādā veidā raidīja Taisnās domas nekas nespēja mums traucēt.
Beidzot es sapratu Taisno domu raidīšanas jēgu un spēku.

Dafa dziedinošais spēks

Pusi savas dzīves esmu spēlējusi čellu. Pirms pievienošanās Šeņ Juņ es nevarēju iztaisnot pirkstus, pat tad, kad rokas nebija saspringtas. Pirksti bija saliekušies tāpat kā cilvēks, kuram ir kupris, un kurš nespēj iztaisnoties. Izskatījās tā, it kā es visu laiku turētu rokās dzēriena bundžiņu. Ja centos iztaisnot pirkstus, tad rokas sāka trīcēt. Man patiešām bija grūti noturēt pirkstus taisnus. Es uztraucos, ka tas var novest pie neatgriezeniskiem muskuļu un locītavu bojājumiem, es cietu sāpes un tas iespaidoja manu muzikālo izpildījumu.

Pilnveidojoties man ļoti palīdzēja vingrojumi. It īpaši pirmais un piektais vingrojums man palīdzēja atbrīvot roku un pirkstu muskuļus. Tagad es spēju iztaisnot pirkstus bez sasprindzinājuma. Agrāk es izmēģināju daudzus veidus un metodes, bet nekas nepalīdzēja, kamēr es nesāku pilnveidoties. Tas patiešām ir brīnumaini.

Kopsavilkums

Es atnācu uz Šeņ Juņ strādāt kā mūziķe, bet kļuvu par praktizētāju. Es stāvu jūsu priekšā ne jau tāpēc, ka būtu īpaša. Es dalos ar jums savā pieredzē tāpēc, ka esmu izgājusi cauri daudzām grūtībām, esmu ieraudzījusi sevī virkni pieķeršanos, un man vēl daudz kur nepieciešams paaugstināties.

Es vēlos pateikties draugiem praktizētājiem par viņu ieguldījumu Šeņ Juņ un par to, ka viņi iedvesmoja mani. Pateicos praktizētājai no Taivānas, kura man izveidoja tik skaistu frizūru un praktizētājai no Austrālijas, kura uzšuva man kostīmu. Pateicos visiem tiem, kuri gatavoja ēdienu un pārdeva biļetes; arī praktizētājiem no Ņujorkas, kuri padarīja mūsu mājokļus skaistus un ērtus, un kolektīvam, ar kuru kopā es ceļoju.

Visiem liels paldies! Un pats svarīgākais – paldies Jums, Skolotāj, par šo dārgo iespēju, kura mainīja manu dzīvi. Jūs man esat devis tik daudz!

Raksts angļu valodā: http://en.minghui.org/html/articles/2014/5/21/1279p.html