Pieredze

Labdien, godājamo Skolotāj!

Labdien, draugi praktizētāji!

Pastāstīšu par to, kā man radās tēma pieredzes rakstīšanai: nesen grupas nodarbībā pirmdienā, kad bijām izlasījuši Skolotāja lekciju 2012. gadā Vašingtonā, vairāki praktizētāji izteicās, cik ļoti atšķirīgi ir jutušies dienās, kad nav bijusi izdevība skaidrot patiesību par represijām Ķīnā, salīdzinot ar dienām, kad ir aktīvi darbojušies Dafa projektos, atmaskojuši ĶKP un apliecinājuši Likumu. Tad ir pazudusi diskomforta sajūta un diena likusies nodzīvota pilnvērtīgi, ar jēgu. Es pilnībā piekritu, bet paklusēju, jo pēdējā laikā mēģinu vairāk ieklausīties arī tajā, ko saka citi, kas izrādās ir ļoti noderīgi.

Tovakar atcerējos senākus notikumus. Kad sāku praktizēt Faluņgun, Ķīnā bija sākušās represijas. Tolaik vēl slikti lasīju krieviski. Informācija gan bija un arī koordinators skaidroja, bet es īsti nesapratu, kas notiek Ķīnā. Kāpēc tik vērtīgu, augsta garīga līmeņa praksi cenšas izskaust? Tikai vēlāk sapratu, ka tas viss nav tik vienkārši.

Vēl nebiju lasījusi Skolotāja dzejoļus no grāmatas „Hun Jiņ 2”, kad man atkārtoti sāka rādīties viens sapnis: „Laiks bija saulains, es savā dzimtajā pilsētiņā biju pārbraukusi ar laivu pāri Daugavai, kad pēkšņi sākās negaiss. Aiz muguras cēlās milzīgi, draudīgi viļņi, kas nāca uz manu pusi, atpakaļ ceļa nebija, ceļš projām no upes gāja pret stāvu kalnu. Zināju, ka aiz kalna ir saule, bet nevarēju tur tikt, jo briesmīgs, melns mākonis gāzās man virsū un neļāva kāpt kalnā. Pārņēma bailes, bezizejas un bezcerīguma sajūta.”

Pamodusies mēģināju rast sapnim skaidrojumu, atrast no tā izeju, bet tas nekad neizdevās, melnais mākonis it kā turpināja mani spiest. Kāpēc tas notiek tagad, kad biju jau atradusi Likumu, tikusi ārā no haotiskām domām, bezcerības, bezjēdzības un zaudētas dzīves sajūtām? Biju taču pateicīga liktenim, ka esmu atradusi tik drošu Ceļu!

Tikai vēlāk, kad kopā ar vīru un citiem grupas biedriem braucām uz Dafa praktizētāju konferenci Ženēvā, es sapratu briesmīgā sapņa vēstījumu un ieraudzīju no tā izeju. Ženēvā jau pirmajā dienā mani pārsteidza Dafa pasākumu apjoms un lielais praktizētāju skaits. Viņu bija tūkstoši! Vispirms mēs piedalījāmies 9. komentāru parādē. Bez plakātiem un transparentiem parādē tika nestas improvizētas ģipša figūras, kas attēloja katra komentāra tēmu. Tas bija ļoti iespaidīgi! Ielās bija daudz cilvēku, kas ņēma informatīvos materiālus, mēs skaļi pieprasījām ĶKP demisiju! Bija drošības un plašuma sajūta.

Soļojām uz ANO mītni Ženēvā, kur notika grandiozs mītiņš. Pārgājām pāri tiltam, bet pirms otrā pusē izkāpām krastā, izgājām cauri patumšam tunelim, kur ceļam abās pusēs bija ūdens. Iznākuši no tuneļa, sākām kāpt krastā un tad es ieraudzīju sava briesmīgā sapņa atrisinājumu! Mani apņēma gaisma un prieks, piepildīja atbrīvotības sajūta, un es sapratu, ka tas, ko mēs darām, ir pareizi. Mēs ejam skaidrot patiesību! Tas ir vissvarīgākais! Tā ir izeja no haosa un bezcerības! Tas ir risinājums!

Tas nepieredzētā ļaunuma mākonis, kas pārklāj ķīniešu tautu, apdraud visu pasauli. Tas spiež visas cilvēces dvēseli, un lai to likvidētu, mums jāatmet savu egoismu, pieķeršanās un bailes, jāiet un jārunā, izpildot savu misiju. Tikai tad mēs jutīsimies viegli un brīvi.

Lasīju pieredzi par to, kādu vēstījumu šogad Šeņ Juņ koncertā Briselē bija izpratusi bulgāru diplomāte: „Visai cilvēcei uz mūsu zemes ir kopīgs liktenis”. Ārzemēs vai dzimtenē, varbūt šis cilvēks jau sen gaida tieši mani, nav svarīgi, no kurienes es nāku un kāda man tautība. Mēs esam saistīti. Tā ir mūsu misija.

Taču, lai skaidrotu patiesību, mēs nevaram necienīgi izturēties pret savu pilnveidošanos. Mūs neglābs tas, ja reiz ir bijis kāds labi izpildīts Dafa darbs, vai savulaik esam cītīgi mācījušies Likumu, mums jāturpina paaugstināties. Uz to Skolotājs ir skaidri norādījis 2012. gada 14. jūlijā Likuma lekcijā Vašingtonā: „Kad sākās Faluņgun represijas, Skolotājs teica, ka vajājot Faluņgun, ĶKP novedīs sevi līdz sabrukumam. Kā redziet, tā virzās tiešā tādā virzienā, vai ne? Taču jebkurā gadījumā kā Dafa skolnieki jūs nedrīkstat atslābināties pat tad, kad apstākļi jau ir mainījušies. Nedomājiet, ka par cik situācija kļūst vieglāka, jūs varat atslābināt savus centienus pilnveidoties. Tā nedrīkst. Nekādā gadījumā neaizmirstiet, ka jūs esat praktizētāji. Tikai tāpēc, ka jūsu dzīves pamatā ir pilnveidošanās, jūs varat glābt cilvēkus. Tikai balstoties uz pilnveidošanos un saglabājot spēcīgas Taisnās domas, jūs gūsiet panākumus cilvēku glābšanā un pabeigsiet iesākto. Tāpēc jums nevajag necienīgi izturēties pret savu personīgo pilnveidošanos. Un tā būs vienmēr.”

Kas īsti ir patiesības skaidrošana? Vai tikai tas, ka mēs pastāstām cilvēkiem, cik nežēlīgi un netaisnīgi komunistiskais režīms represē Faluņgun praktizētājus? Jā – mēs dodam cilvēkiem iespēju atvērt savas sirdis, ieraudzīt tajās dievišķo labestību un nostāties pret ļaunumu, ieraudzīt komunisma patieso dabu, atmest ilūzijas par tā varbūtējo labumu un saraut ar to jebkuras saites, tādējādi atbrīvoties no ļaunuma ietekmes un nodrošināt sev nākotni.

Kas vēl? Skaidrojot patiesību, mēs arī apliecinām Visuma Likumu. Šos cilvēkus Ķīnā taču represē par to, ka viņi praktizē Budas Likumu – „Īstenība Labestība Pacietība”. Viņi ir atraduši šo dievišķo, gaismas ceļu, un ļaunums nevar piespiest tos atgriezties tumsā, pat atņemot veselību un dzīvību. Kad mēs stāstām cilvēkiem par Faluņgun praktizētājiem, par viņu ciešanām un drosmi, daudzi saprot, kur ir īstā patiesība, saprot, ka Visumā mūžīgi darbojas šis nemainīgais, nesatricināmais un varenais Likums, ko nevar ne aizliegt, ne iznīcināt. Tas ir jātur dārgs, un, ja esi atradis, nedrīksti pazaudēt.

Lai gan to, ka patiesības skaidrošana ir tik svarīga, es sapratu jau pirms desmit gadiem, tas joprojām ir aktuāli. Tas melnais ļaunuma mākonis vēl nav izkliedēts, un to, kāda pašreiz ir Dafa skolnieka misija, Skolotājs norāda 2013. gada 19. maijā Dafa konferencē Ņujorkā, atbildot uz skolnieka jautājumu.

Skolnieks: „Pašlaik ir daudz cilvēku, kuri vēl nav izglābti. Godātais Skolotāj, pastāstiet, lūdzu, vēlreiz par maksimāli efektīvas laika izmantošanas nozīmi, skaidrojot patiesību un veicinot „trīs izstāšanās”?” – Skolotājs: "Es nedomāju, ka vajadzētu vēl daudz runāt par tā svarīgumu, vai ne? Cilvēku glābšana – tā ir tava atbildība un tas, kas katram Dafa skolniekam ir jādara. Tu vari teikt: „Es pilnveidojos diezgan labi. Katru dienu lasu grāmatu un jau ilgu laiku izpildu vingrinājumus.” Bet es teiktu, ka tā nav Likuma Labošanas laika perioda Dafa skolnieka pilnveidošanās. Bet kāpēc tā? Tāpēc, ka Dafa skolnieki – tie nav pagātnes mūki, kuri tiecās sasniegt tikai personīgo Apskaidrību. Dafa skolniekiem ir misija, un tieši tāpēc jūs sauc par „Dafa skolniekiem”. Tavs mērķis nav personīgās Apskaidrības sasniegšana. Tavs mērķis ir atvest lielu dzīvo būtņu grupu līdz Absolūtas Pilnības sasniegšanai. Tātad, tev ir jāiet un tas jādara.”

Paldies Skolotājam par padomu un bezgalīgo iecietību!

Es zinu, ka man ir pamatīgi jāsaņemas. Es rakstu šo pieredzi, taču zinu, ka jūs tikpat labi to varētu pastāstīt man, mācāmies taču vienā grupā, bet pieredzes jau raksta arī tāpēc, lai ieskatītos dziļāk sevī.

Es meklēju sevī, taču pagaidām atbilde vēl nav atrasta. Viss it kā ir saprotams, bet nevaru izdomāt, kas man traucē darboties aktīvāk? Kāpēc man nav stingras pārliecības, ka varu iet un vēl izdarīt daudzas labas lietas? Ir jau labi, ja varu visu atbildību par nepadarītām lietām uzvelt vecajiem spēkiem vai kādam citam, bet kas būs ar manu Vei De, ja entuziasms neatgriezīsies? Un cik laika vēl ir atlicis?

Es sapratu, ka pilnveidošanās ir atkarīga no paša, bet Gun no Skolotāja. Acīmredzot ar meklēšanu sevī vien nekas nebūs. Ir vēl Trīs lietas, kas praktizētajam jādara, lai nepaliktu tikai smiltis un dubļi, kad pārskries lielie viļņi, bet atrastos arī kāds mirdzošs zelta graudiņš.

Tālāk mans mīļākais Skolotāja dzejolis no grāmatas „Hun Jiņ 2”:

„Sirds pati apskaidrojas”

Likums glābj visas dzīvās būtnes, Skolotājs vada mūs ceļā
Pacēlās bura, un tai līdzi pacēlās vēl simts miljoni buru
Ja pieķeršanās izmetīsi, laiva kļūs viegla un ātra
Cilvēka sirds ir tik smaga, grūti pārpeldēt jūru
Pēkšņas vēja brāzmas mākoņus dzen, šķiet, debesis sabruks
Viļņi bango nikni un ļauni, jūru grib apgāzt un noārdīt kalnus
Stingri pilnveidoties Dižajā Likumā, cieši sekot Skolotājam
Ja pieķeršanās būs pārāk stipras, tiks pazaudēts virziens
Laiva apgāzīsies, bura pārplīsīs, un daži atkāpsies, lai paliktu dzīvi
Kad līdz galam būs noskaloti dubļi un smiltis, iemirdzēsies zelts
Dzīvības un nāves jautājumu neatrisinās tas, kā sevi slavē
Bet tas kā tu rīkosies, rādīs patieso ainu
Dienā, kad būs sasniegta Pilnība
Satriecot pasauli, atklāsies patiesā aina.

Paldies, Skolotājam!

Paldies, draugi, praktizētāji! Ja ir jautājumi vai labojumi, ar pateicību tos pieņemšu. Heši!