Pilnveidojoties visu laiku ir nepieciešams skatīties sevī

Labdien, godājamo Skolotāj!

Labdien, draugi praktizētāji!

Es esmu Faluņ Dafa praktizētājs kopš 2010. gada. Pa šo laiku esmu piedzīvojis dažādus pilnveidošanos stāvokļus un katru reizi, sastopoties ar kādu problēmu vai konfliktu, esmu sapratis to, cik svarīgi ir vienmēr skatīties sevī, lai redzētu, vai manas domas, uzvedība un darbi atbilst „Īstenības Labestības Pacietības” principam.

Pirms gada es biju izbraucis uz citu valsti, lai palīdzētu Šeņ Juņ projektam. Šajā valstī man bija daži pazīstami praktizētāji. Mēs ar vienu no viņiem nolēmām uzfilmēt par mani kā hip-hopa mūziķi patiesības skaidrojošo video, lai uzrunātu un glābtu dzīvās būtnes. Kad mēs bijām safilmējuši gandrīz visu materiālu un nonācām pie tā apspriešanas, es pastāstīju, kā es to varu izdarīt, un šis praktizētājs norādīja, kad tas nav pareizi. Viņš mani kritizēja, un šis konflikts izraisīja manī spēcīgas emocijas un dusmas. Es zināju, ka viņš maz lasa Likumu un lielākoties uzvedas, kā parasts cilvēks. Turklāt, viņu bija pārņēmušas mīlestības jūtas pret kādu sieviešu kārtas praktizētāju. Viņa untumainā uzvedība izraisīja manī šaubas par viņa pilnveidošanās stāvokli. Redzot to visu, es pārstāju viņu klausīties. Vienīgais, kas man nāca prātā bija tas, ka viņu kontrolē vecie spēki. Es pārtraucu ar viņu kontaktēties, un reizi pa reizei raidīju Taisnās domas, lai iznīcinātu vecos spēkus, kas aiz tā visa stāv. Beigās mēs tā arī neko nerealizējām no šī mūsu iecerētā video.

Pēc gada man ar kādu citu praktizētāju atkal atkārtojās līdzīgs konflikts, un tas bija ļoti spēcīgs. Tikai tagad tas izskatījās gluži pretēji. Kad es mēģināju uz kaut ko norādīt, viņš manī neklausījās, turklāt es sajutu spēcīgas dusmas, kas tiek raidītas manā virzienā! Es atcerējos šo atgadījumu pagājušajā gadā un uzreiz sāku skatīties sevī, lai saprastu, kas manī nav pareizi. Es sapratu, ka man ir pieķeršanās, un es visu laiku gribu, lai viss izskatītos tā, kā es to gribu – miermīlīgi bez konfliktiem.

Atcerējos, ka pirms gada biju pieķēries komfortam, man bija mierīgi darba apstākļi un savs ierastais darba ritms, un jebkas, kas traucēja manai darba gaitai un ieplānotajam man nebija pieņemams. Mani vadīja egoisms, un interesēja tikai personīgais izdevīgums, bet par to Skolotājs ir teicis: „Šī doma nav radusies no žēlsirdības, bet gan tādēļ, ka pilnībā nav atmesta tieksme pēc slavas un pašlabuma. Kā gan šādā gadījumā varētu rasties žēlsirdība?" (Džuaņ Faluņ, 2. Lekcija, Par tieksmi iegūt)

Skolotājs man lika saprast – lai es paaugstinātos un varētu glābt vēl lielāku skaitu dzīvo būtņu, man ir jāatbrīvojas no egoisma, jo ar egoistisku sirdi es neesmu sasniedzis attiecīgā līmeņa labestību, kas var glābt dzīvās būtnes. Skolotājs ir teicis: „Budas sistēmā, tiecoties sasniegt „Džeņ Šaņ Žeņ", uzsvars tiek likts uz Šaņ pilnveidošanu. Tas attīsta diženu, dziļu žēlsirdību. Savukārt, izpaužoties žēlsirdībai, tu ieraudzīsi, ka visas dzīvās būtnes cieš. Tādējādi tava sirds piepildīsies ar vēlmi glābt visas dzīvās būtnes." (Džuaņ Faluņ, 1. Lekcija, "Džeņ Šaņ Žeņ" ir vienīgais kritērijs, kā atšķirt labu cilvēku no slikta)

Es sākumā nevarēju saprast, kādēļ viens un tas pats konflikts visu laiku atkārtojas, bet tad mani uzrunāja Skolotāja vārdi: „... katra līmeņa Likums ir Likuma izpausme attiecīgajā līmenī, katrā līmenī ir Likums, taču nekas no tā nav absolūta Visuma patiesība." (Džuaņ Faluņ, 1. Lekcija, Atšķirīgos līmeņos Likums atšķiras)

Šis atgadījums man tiešām lika saprast, ka jebkurš konflikts nav nejaušs. Ja viens un tas pats konflikts atkārtojas vairākas reizes, un lai arī esmu skatījies uz šo situāciju ar jau zināmu izpratni, šī izpratne nav absolūta. Ja es skatos uz jau atkārtojušos konfliktu ar vienu un to pašu izpratni, tad es ierobežoju savu paša paaugstināšanos un jaunas izpratnes rašanos. Šī visa situācija man norādīja uz to, ka es ilgu laiku nevēlējos sevi pilnveidot un atmest savas sliktās pieķeršanās, tādēļ visu laiku atkārtojās tās pašas domstarpības un pretrunas.

Mums, praktizētājiem, kas pilnveidojās sabiedrībā un ir tieši iesaistīti dažādās konflikta situācijās, reizēm ir ļoti grūti nomierināt sirdi, bet kad mēs to spējam panākt un ieskatāmies sevī, tad tik tiešām varam ieraudzīt un atrisināt jebkuras savas problēmas. Nobeigumā es vēlējos pievienot vēl dažus Skolotāja vārdus: „Ja vienmēr būsi tik labestīgs un žēlsirdīgs, tad brīdī, kad parādīsies kāds negaidīts pārsteigums, tev būs iespēja atvieglot savu stāvokli un visu apdomāt." (Džuaņ Faluņ, 4. Lekcija, Karmas pārveidošana)

Sekot Skolotājam un atmest pieķeršanos jutām

Šajā pieredzes daļā es vēlējos nedaudz padalīties izpratnē par to, cik svarīgi ir atbrīvot sevi no pieķeršanās jūtām. Bija periods, kad es ļoti daudz laika veltīju sevis pilnveidošanai un patiesības skaidrošanai. Savu ikdienas izdevumu segšanai man pietika ar regulāriem ienākumiem no kāda man piederoša īpašuma iznomāšanas. Bet tad pēkšņi radās ļoti daudz papildus izdevumu un man vairs nepietika ar ierasto naudas summu, sāka rasties finansiāli apgrūtinājumi. Šo apgrūtinājumu dēļ es biju spiests atsākt strādāt.

Man bija darbs, un paralēli tam es vēl strādāju pie jauna mūzikas albuma. Visi manis izvēlētie darbi paņēma lielāko daļu dienas, es jutos ļoti noguris un sāku praktizēt arvien mazāk un mazāk – Likumu es lasīju ļoti maz un reti izpildīju vingrojumus.

Jaunais darbs atņēma man ļoti daudz laika, bet samaksa par to bija zema. Es sāku saprast, ka tās ir represijas, kas vērstas pret mani, lai es pārtrauktu praktizēt. Dažkārt es intensīvi raidīju Taisnās domas, lai noraidītu pret mani vērstās represijas. Man kļuva ļoti smagi, un bija nepieciešama palīdzība. Šķita, ka es viens pats vairs nespēju uzturēt sev apkārt tīru un harmonisku lauku.

Tajā brīdī es sāku cienīt iespēju praktizēt grupā, vai ar kādu kopā. Kad ar kādu kopā lasīju Likumu, es visu laiku sajutu spēcīgas izmaiņas ķermenī, un to kā Skolotājs attīra manu ķermeni no karmas. Manas Taisnās domas arī kļuva spēcīgākas, tomēr motivācijas un spēka man pietika tikai uz pāris dienām. Es kļuvu atkarīgs no pilnveidošanās ar kādu kopā, jo tas man deva ļoti spēcīgu stimulu. Es zināju, ka tas man atgādina kādus Skolotāja vārdus no grāmatas „Džuaņ Faluņ”: „Daudzi viņa ģimenes locekļi ir praktizētāji vai budisti, kas tic sevis pilnveidošanai. Šādi apstākļi stimulē viņu ticību, ..." (9. Lekcija, Iedzimtais pamats)

Ar laiku man kļuva ļoti neērti no šīs domas, un es aizvien vairāk sāku domāt par to, vai es tiešām esmu īstens praktizētājs, jo praktizēju laiku pa laikam. Skolotājs ir teicis: „Parasts praktizētājs ir kā „vidusmēra cilvēks, kurš dzird par Dao", viņš var praktizēt, bet tikpat labi var arī nepraktizēt. Grūti pateikt, ko tāds cilvēks sasniegs." (Džuaņ Faluņ, 9. Lekcija, Tīrs un skaidrs prāts)

Ļoti daudzas lietas ietekmēja manas jūtas, un, meklējot risinājumu, es sāku skatīties ārpusē. Es sāku meklēt praktizētājus, ar kuriem kopā pilnveidoties, lai viens otram palīdzētu pilnveidošanās procesā. Man bija izveidojušās pieķeršanās mīlestības un draudzības jūtām, un katru reizi, kad es ar tām pietuvojos kādam, man radās Sjiņsjin konflikts. Un tad mani uzrunāja Skolotāja teiktais: „Cilvēkiem ir jūtas: dusmas ir jūtas, prieks – arī jūtas, mīlestība ir jūtas, naids – arī jūtas, patika ar kaut ko nodarboties – tās ir jūtas, nepatika ar kaut ko nodarboties – tās arī ir jūtas; kādu tu uzskati par labu, bet kādu ne – tās visas ir jūtas." (Džuaņ Faluņ, 6. Lekcija, Dēmoniskie traucējumi praktizēšanas laikā)

Mani ietekmēja vainas apziņa, kad esmu paviršs praktizētājs, un šīs vainas apziņas dēļ man radās šaubas pašam par savu pilnveidošanās procesu. Bet tad es sapratu, kad katru reizi, kad šīs domas un sajūtas atnāk, tās izskatās pēc dēmona, kurš ir atnācis mani mocīt! Skolotājs teica: „Bēdu pārņemtais cilvēks vēlas viņiem sekot. Tu pat nepadomāji, vai tie nav nākuši, lai tevi mocītu. Tādā veidā viņi neļauj tev normāli dzīvot." (Džuaņ Faluņ, 6. Lekcija, Sava prāta radītie dēmoni)

Es sapratu, ka manas jūtas ir tās, kas atļauj vecajiem spēkiem radīt man grūtības manā pilnveidošanās procesā. Mani bija pārņēmušas šaubas, un ar tām manipulēja vecie spēki, jo redzēja, ka tās spēj mani ietekmēt. Kad atbrīvojos no šīm šaubām un pateicu sev, ka es pilnveidošos un nevienam nav tiesības man traucēt praktizēt, es sajutos atbrīvots no šīm jūtām un kļuvu pārliecinātāks par savu pilnveidošanos. Mana sirds kļuva viegla, un es jutu, kā Skolotāja Likuma ķermenis palīdz attīrīt manu lauku.

Tad es sapratu, ka manam sliktajam finansiālajām stāvoklim ir līdzīgi iemesli. Pilnveidojoties šajā laicīgajā sabiedrībā, mums ir ļoti grūti saglabāt Taisnas domas. Ilgu laiku strādājot parastu darbu, un tajā pašā laikā domājot par to kā ielikt stabilu pamatu savai izaugsmei mūzikā, man vienmēr ir bijis jāiegulda liels darbs, un tas nav bijis viegli. Tas bija jādara paralēli Trīs lietām, ko Likuma izlabošanas procesā dara katrs Dafa praktizētājs.

Konstatēju to, ka atrodoties grūtos apstākļos, mani vienmēr var pārņemt šaubas un bailes par savu materiālo stāvokli, ka katru reizi, kad man savlaicīgi netiek izmaksāta alga, vai lietas nenotiek atbilstoši manām vēlmēm, mani var pārņemt nemiers un bailes, un tādēļ man zūd ticība Skolotājam un paša spēkiem. Man ir grūti noturēt labvēlīgas domas, lai viss izdotos. Vecie spēki vēlas iedzīt mūs stāvoklī, kad mēs nespējam ar mierīgu sirdi apdomāt lietas un noticēt saviem un Skolotāja spēkiem palīdzēt mums.

Pamanot to, ka esmu sekojis šīm jūtām un atļāvis vecajiem spēkiem mani izmantot, es sāku raidīt Taisnās domas, lai iznīcinātu visus traucējumus un sekotu tikai Skolotāja ieplānotajam ceļam, un pievienoju domu, ka viss tiks atrisināts ar labu.

Tagad es redzu, ka Skolotājs vēlējās, lai es paaugstinātos un lai saprotu, cik ļoti svarīgi ir vienmēr saglabāt mierīgu sirdi un pozitīvu domāšanu pat smagos pilnveidošanās apstākļos. Tas lika saprast, ka sastopoties ar Sjiņsjin konfliktiem vai dēmoniskiem traucējumiem, mums vienmēr ir jāsaglabā mierīga sirds un ticība tam, ka ar mums nekas slikts nenotiks. Pēc šīs izpratnes un spēcīgām Taisnajām domām mans materiālais stāvoklis sāka uzlaboties, es atsāku regulāri izpildīt vingrojumus un vairāk lasīt Likumu. Nobeigumā es vēlējos pieminēt vēl dažus Skolotāja vārdus par labestību un Taisnajām domām: „... tev pastāvīgi jāsaglabā žēlsirdīga sirds un mierīgs prāts." (Džuaņ Faluņ, 4. Lekcija, Karmas pārveidošana)" un vēl „Kad skolniekiem ir stingras Taisnās domas – tad Skolotājam būs spēks pagriezt Debesis". Ja tavas Taisnās domas ir spēcīgas, un kāds uzdrošinās kaut ko darīt, Skolotājs visu var atrisināt." (Likuma mācīšana 20. gadadienā)

Es no sirds vēlos pateikties mūsu Skolotājam, kurš vienmēr ir bijis iecietīgs pret mani un palīdzējis man tikt pāri grūtībām ļoti smagos brīžos. Paldies!

Piedalīšanās projektā „Īstenība Labestība Pacietība mākslā”

Ar šo pieredzi vēlos īsumā pastāstīt par savu pilnveidošanos projektā „Īstenība Labestība Pacietība mākslā” un tā nozīmīgumu.

Šajā projektā sāku piedalīties, jo man ļoti patīk māksla, un jau no paša sākuma, ieraugot šīs brīnišķīgās gleznas, es spēju sajust to dziļo un nozīmīgo vēstījumu, tādēļ manī nekavējoties dzima vēlme palīdzēt uzzināt arī dzīvajām būtnēm par šo mākslas izstādi.

Es piedalos šajā projektā jau no 2013. gada. Tas bija laiks, kad projekta koordinators bija nolēmis aktīvāk rīkot mākslas izstādi Latvijā. Mēs sākām ar vienu mākslas izstādi, kas deva mums ātras izaugsmes iespējas, un sākumā izjutām ārkārtīgu lielu spiedienu no praktizētājiem. No praktizētājiem virmoja lauks, pilns ar šaubām un kritiku par to, ar kādām sirdīm mēs praktizējam, un vai mūsos mīt vēlme glābt dzīvās būtnes ar šī projekta palīdzību. Vēlāk paaugstinoties un atmetot dažādas pieķeršanās, mēs ieguvām lielāku pārliecību par sevi. Ar Taisno domu palīdzību mēs neatļāvām vecajiem spēkiem mūs sagraut no iekšpuses, kas izpaudās kā intrigu vērpšana starp praktizētājiem. Mēs visu laiku centāmies saglabāt mierīgu sirdi. Izstāde mums tiešām deva daudzas iespējas mācīties sevi pasniegt laicīgiem cilvēkiem, un pārdomāt to, kā aptvert pēc iespējas lielāku dzīvo būtņu skaitu, kurām izdotos apskatīt izstādi! Kopumā, divu nedēļu laikā, izstādi apmeklēja apmēram 3500 cilvēki.

Nākamajā mākslas izstādē mums bija krietni jāpaaugstina savi kritēriji, jo tā bija speciālā gleznu kolekcija, kas tika atsūtīta no Falunart projekta Ņujorkā īpašā tūrē pa Eiropu, lai aptvertu vadošās galerijas un prestižas iestādes, tādas kā muzeji. Šī gleznu kolekcija ceļoja pa Eiropu, lai uzrunātu cilvēkus un atstātu paliekošas pēdas mākslas pasaulē, lai glābtu dzīvās būtnes un atstātu tām liecības par Visuma Izlabošanas procesu nākotnē.

Praktizētāji ieguldīja milzīgu darbu, mūsu Taisnās domas bija ļoti spēcīgas, un ļoti īsā laika sprīdī mēs sasniedzām augstu standartu, lai izskatītos respektabli un atbilstoši speciālās kolekcijas prasībām – tā, lai varētu sekmīgi prezentēt mākslas izstādi. Praktizētāji izveidoja ļoti skaistu mājas lapu internetā, kas sniedz labu ieskatu par mūsu aktivitātēm mūsu reģionā – Latvijā. Tāpat praktizētāji sagatavoja skaistu prezentāciju, ko demonstrēt uz datora tikšanās laikā.

Skolotājs katru praktizētāju veda tā, lai mūsu izpratnes paaugstinātos, un lai mēs izlabotu katru nepilnību. Gatavojoties šai mākslas izstādei, mani arī piemeklēja kāds process!

Tajā laikā es biju tikko beidzis strādāt kādu sezonas darbu, un sapratu, ka uz izstādes norises laiku man būs vairāk brīva laika, lai varētu palīdzēt mākslas izstādei.

Pašā sākumā mums katram bija ļoti daudz pienākumu – kāds nodarbojās ar materiālu dalīšanu, kāds no mums palika mūsu apmešanās vietā netālu no zāles, lai raidītu Taisnās domas, bet citi gāja uz izstāžu zāli, lai būtu par gidu!

Pirms došanās uz izstādi es biju kļuvis mazliet slinks, ieslīdzis savā rutīnā un apstākļos, kas vairāk ietver laicīga cilvēka ikdienas darbības. Bet pievēršoties izstādei, Sjiņsjin strauji paaugstinājās un apziņa palika tīrāka, un arī enerģijas lauks ap mani paaugstinājās.

Izstāde man ļoti labi palīdzēja atgūt skaidrāku un labsirdīgāku sirdi. Mēs katru dienu izpildījām vingrojumus un lasījām Likumu, dienas beigās apspriedām notikumus zālē un personīgās izpratnes! Kad radās konflikti, es vienmēr ieskatījos sevī.

Reiz mana sirds bija noskumusi, jo manu apziņu ietekmēja tas, ka izstādes laikā man bija nepieciešams domāt par darba iespējām, jo es nevarēju atļauties ilgu laiku nestrādāt, lai neietekmētu savu finansiālo stāvokli! Lai nu kā, mani nepameta pārliecība un ticība tam, ka viss nokārtosies un ka Skolotājs man palīdzēs.

Atrodoties zālē, kur bija izstādītas gleznas, un stāstot kādam patiesību, vienmēr bija sajūtams ļoti labestīgs lauks, cilvēkiem bija ļoti interesanti klausīties mūsu stāstījumus un enerģija, ko tie saņēma, tos uzrunāja līdz sirds dziļumiem.

Tur bija patiešām daudz apmeklētāju, kas izbaudīja gida stāstījumus. Atrodoties zālē kā gids, un stāstot par gleznām un to vēstījumu, es pamanīju, ka bieži radās ļoti laba iespēja pieminēt un pastāstīt arī par tradicionālās kultūras vērtībām un pareiziem morāles un ētikas standartiem, kas lika skatītāju zinošajai pusei atmosties, un tas aizkustināja tos līdz pat asarām.

Mākslas izstāde un tieši speciālā kolekcija ir ārkārtīgi skaista un vērtīga, jo tai līdzi ceļo arī Budas skulptūra. Daudziem cilvēkiem pēc gida stāstījuma radās vēlme vēlreiz aplūkot šo skulptūru, un kāda sieviete pat teica: „Viņš izskatās kā dzīvs!” Mums, kā praktizētājiem ir skaidri zināms, ka aiz tās stāv Skolotāja Likuma ķermenis, un atrodoties zālē, to tik tiešām var sajust. Mākslas izstāde ir projekts, ko vada Skolotājs, un tas ir ārkārtīgi spēcīgs instruments, ar kura palīdzību atklāt dzīvajām būtnēm patiesību, lai tās glābtu.

Cilvēkiem, skatoties izstādes gleznas ir interesanti, un pēc izstādes apskatīšanas cilvēki ir pateicīgi un kļūst ļoti sirsnīgi. Mūsu viesu grāmatā daudzi cilvēki ierakstīja patīkamus vārdus un novēlējumus, arī to, lai pasaulē valda Īstenība, Labestība un Pacietība.

Pēc izstādes beigām kāds praktizētājs bija sarunājis man darba interviju, un mani pieņēma darbā. Tas man kārtējo reizi atgādināja, ka dažādos apstākļos, mums ir jāspēj uzticēties mūsu Skolotājam, nav jākrīt panikā un nav jāatsakās no iespējas palīdzēt glābt dzīvās būtnes.

Filmas „Brīva Ķīna: drosme noticēt” seansu organizēšana draugiem un tuviniekiem

Ļoti īsi pastāstīšu, kā man radās vēlme organizēt filmas seansu „Brīva Ķīna: drosme noticēt”. Kad pirmo reizi es ieraudzīju īso informācijas video par filmu, mani pārņēma liela vēlme parādīt šo filmu saviem draugiem un tuviniekiem. Es visiem ieteicu noskatīties šo treileri, un teicu, ka šī filma viņiem noteikti būtu jānoskatās. Pēc nelielā informācijas video noskatīšanās, daudzus tas patiešām ieinteresēja. Šī filma arī parāda to kā komunistiskais režīms ir izpostījis tradicionālo kultūru un tās uzturētos morālos standartus. Kad cilvēkiem par to stāsta, gandrīz visiem rodas vēlme uzzināt par to vairāk. Tas man liek saprast, ka praktizētājam, pilnveidojoties Faluņ Dafa, katrai viņa darbībai ir pievienota viņa pilnveidotā enerģija, kas spēj aizkustināt un uzrunāt dzīvās būtnes. Kad mēs atgriežamies pie pirmatnējās īpašības „Īstenība Labestība Pacietība”, saikni ar to sajūt katra dzīvā būtne, jo sākotnēji tā ir piemitusi katrai dzīvībai. Skolotājs grāmatā „Džuaņ Faluņ” ir teicis: „Visuma telpa sākotnēji ir labestīga, un tai piemīt īpašība "Džeņ Šaņ Žeņ". Piedzimstot cilvēkam piemīt tā pati īpašība kā Visumam." (1. Lekcija, Īsteni vest cilvēkus uz augstiem līmeņiem)

Kad pēc dažiem mēnešiem Latvijas praktizētāji uzņēmās organizēt šīs filmas demonstrāciju, es biju ļoti priecīgs un nekavējoties apzvanīju visus, kam biju par šo filmu stāstījis un parādījis īso informācijas video. Tā es nolēmu organizēt filmas noskatīšanos pie sevis mājās. Par cik man pašam nebija filmas, tad nolēmu uzaicināt filmas projekta dalībniekus. Pakonsultējos, kā to labāk darīt, un drīz vien ļoti ātri apzvanīju visus draugus un paziņas, kurus biju iepriekš uzrunājis. Praktizētāji, kas atbild par šo projektu, uzņēmās atbraukt un novadīt filmas seansu.

Daži no uzaicinātajiem diemžēl nespēja ierasties. Šeit es varu minēt ļoti labu piemēru par savu kaimiņu, kuru arī biju uzaicinājis uz filmu. Kad gandrīz visi tie, kas bija apstiprinājuši savu ierašanos, jau bija ieradušies, man bija atlicis vien sagaidīt savu kaimiņu. Mēs gaidījām tik ilgi, kad man jau bija jāzvana viņam, lai precizētu, kur viņš ir un kāpēc kavējās.

Kad es viņam piezvanīju, viņš man teica, ka laikam nenāks, un lai mēs sākam skatīties bez viņa. Pēc viņa balss es sajutu, ka viņš ir iespiests kādā tumšā telpā, ko kontrolē vecie spēki, viņš jutās nedrošs. Es ar vieglu humoru teicu, ka viņam obligāti ir jānāk, jo viņš man to bija apsolījis. Man radās sajūta, ka viņam ir bailes no kaut kā, piemēram, ka viņam nav līdzi ciema kukulis, vai arī viņu varētu mulsināt mani draugi, kas virspusēji izskatās gudrāki un inteliģentāki. Ar dažām frāzēm, pieminot arī to, ka viņu šeit gaida manas māsas ceptie pīrādziņi, es viņu iedrošināju un viņš tūlīt pat atnāca.

Pēc filmas noskatīšanās visiem bija daudz dažādu jautājumu par Faluņ Dafa praksi, citam ļoti interesēja uzzināt vairāk par represijām, citu ārkārtīgi šokēja tas, kā cilvēki tiek izmantoti vergu darbu nometnēs. Visi bija ļoti pārsteigti par šāda veida represijām Ķīnā.

Pēc dažām dienām es sazvanījos ar kaimiņu, un viņš man pateica, ka beidzot ir dabūjis darbu. Es biju patīkami pārsteigts, un tas man atgādināja Skolotāja teikto: „Un tieši tāpēc ir cilvēki, kuri pēc koncerta noskatīšanās izārstējas no slimībām; vai arī, pēc tam, kad ir aizgājuši no teātra, viņiem par lielu pārsteigumu, saņem telefona zvanu ar labām ziņām; vai arī kāda liela viņu dzīves problēma pēkšņi tiek atrisināta nezināmu iemeslu dēļ." ("Dafa skolniekiem ir jāmācās Likums", Likuma mācīšana starptautiskajā Fa konferencē 2011. gadā Vašingtonā)

Es zināju, ka mans kaimiņš tiešām ilgu laiku bija meklējis darbu, un jutās ļoti bēdīgi tādēļ, ka nevarēja to atrast. Pēc šīs ziņas es sapratu, cik svarīgi ir palīdzēt cilvēkam uzzināt patiesību un parūpēties par to, lai viņam tiešām izdotos ierasties, lai viņš varētu tikt glābts. Tas man radīja sajūtu, ka katrs patiesības skaidrošanas projekts ir vienreizējs, un uzzinot patiesību, cilvēku dzīvē notiek patīkamas pārmaiņas.

Paldies godātajam Skolotājam un draugiem praktizētājiem!