Ar taisnām domām glābt dzīvās būtnes

Sveicināti, godāto Skolotāj!
Sveicināti, draugi praktizētāji!

2012. gadā es sāku piedalīties dokumentālās filmas „Brīva Ķīna” reklamēšanas pasākumos un tāpat arī palīdzēju gatavoties 2013. gada Shen Yun izrādēm Vīnē. Esmu jauna praktizētāja, un man bija prieks par iespēju uzņemties tādu atbildību. Šī gada 25. aprīlī, filmas „Brīva Ķīna” demonstrācijas laikā, ko organizēja Augšaustrijas Korespondentu klubs Lincā, pilnībā atklājās mans egoisms, tieksme pierādīt savu taisnību, tieksme izrādīties un mana vēlme cīnīties ar citiem. Šo pieķeršanos likvidācijas procesā es varēju nostiprināt savas Taisnās domas par dzīvo būtņu glābšanu. Atrodoties parasto cilvēku sabiedrībā, es iemācījos divas svarīgas lietas, šeit es vēlētos ar tām padalīties.

Divas nedēļas pirms filmas izrādes, cilvēks, kurš ir atbildīgs par sadarbību ar Korespondentu klubu, vainoja mani tajā, ka 25. aprīlī notikušā kinofestivāla laikā, kurā tika demonstrēta filma „Brīva Ķīna”, trūka labas koordinācijas. Es nesapratu, kāpēc mani vainoja, jo es jau biju sazinājusies ar kluba koordinatoru. Atklājot savu pieķeršanos – vēlmi pierādīt sevi, un atbrīvojoties no savām bailēm tikt nepamatoti apsūdzētai, man radās izpratne par Skolotāja norādījumiem – man ir jācenšas pēc iespējas labāk sastrādāties ar citiem praktizētājiem un labi koordinēties attiecīgajos projektos. Es noliku šo projektu pirmajā vietā un centos darīt visu, kas manos spēkos, lai to labi izpildītu. Tomēr dažas manas pieķeršanās sāka pieņemties spēkā un izskatījās, ka es pamatos nespēju atbrīvoties no daudziem cilvēciskajiem priekšstatiem. Tā rezultātā man ķermenī sāka izpausties karma, un ar katru nedēļu es jutu aizvien lielāku spiedienu.

Nākamā izpratne man radās pēc filmas demonstrācijas, runājoties ar savu universitātes kolēģi. Pagājušajā gadā man bija saruna ar šo cilvēku par Faluņgun un šīs prakses nelikumīgajām, nežēlīgajām vajāšanām. Reizēm tas, ko es stāstīju, aizkustināja viņa sirdi, bet reizēm šķita, ka manā priekšā stāv pilnīgi cits cilvēks. Pēc filmas noskatīšanās viņš to kritizēja. Viņa viedoklis bija diezgan savdabīgs, manuprāt, tas nebija zinātnisks. Es paliku neizpratnē. Es to pieminu tāpēc, ka šis cilvēks vienmēr lika uzsvaru uz skaitļiem un faktiem. Neskatoties uz to, ka uz viņa jautājumiem spēju atbildēt mierīgi un izteikt savu viedokli no sirds, dažas turpmākās dienas strādājot kopā, es daudzos aspektos izjutu spiedienu starp mums, kam pievienojās dažādas emocijas.

Skaidri atklājās mana tendence sevi pierādīt un izrādīties. Es kļuvu ļoti dusmīga, un visu laiku domāju par šī cilvēka augstprātību un viņa sejas izteiksmi. Es domāju par cīņu ar viņu un gribēju jautāt viņam, kā viņš var būt tik iedomīgs. Tā kā es visu laiku meklēju atbildes ārpus sevis, es biju pilna ar emocijām. Galvā šaudījās dažādas domas un dažādas atmiņas, it īpaši viens netaisnīgs starpgadījums, kas radās darbā, kad es tikko sāku pilnveidoties. Atmiņas par šiem starpgadījumiem viļņveidīgi mācās man virsū. Šie pārbaudījumi ļāva man ieraudzīt to, no kā pēdējā gada laikā man bija izdevies atbrīvoties, un pie kā es joprojām turējos.

Ar katru dienu, soli pa solim, es centos atrast savas pieķeršanās un atbrīvoties no tām. Tikai pēc tam, kad es redzēju kādu sapni, man izdevās izrauties un sajust līdzjūtību pret šo cilvēku. Tagad es vēlētos izstāstīt jums šo sapni.

Es sapņoju, ka man uzbruka asinskārs lācis, taču man izdevās aizbēgt. Sapnī es pastāstīju savam vīram par to, kas notika un mēs uzbūvējām atsevišķas mājiņas, ja gadījumā lācis mums atkal uzbruktu. Mans vīrs jau bija uzbūvējis savu māju un iesnaudās tās priekšā. Es taisīju savas durvis. Pēkšņi es izdzirdēju biedējošu elpošanu, lācis bija mani atradis. Sapnī es sastingu aiz bailēm, lācis atradās dažu metru attālumā no manis. Es patiešām sabijos, un čukstus saucu vīra vārdu, lai pamodinātu viņu un viņš varētu aizbēgt pirms es aizskrienu uz savu māju. Bet baiļu dēļ es tikai vienu reizi klusītēm viņu pasaucu un nepārliecinājos, vai viņam izdevās aizbēgt.

Kad es pamodos, es uzreiz sapratu, ka tas bija Skolotāja mājiens: stāvot aci pret aci ar briesmām, es domāju tikai par sevi, un pat doma brīdināt savu vīru par briesmām īstenībā bija tikai pa pusei patiesa.

Šis sapnis man atgādināja ainu no kāda cita sapņa, kuru es redzēju, kad tikko biju sākusi pilnveidoties. Tajā laikā es biju vairākas reizes izlasījusi „Džuaņ Faluņ”. Šajā sapnī es kopā ar 15 cilvēkiem iegāju istabā, mēs bijām basām kājām un ģērbušies vienādās vienkāršās linu drēbēs. Mums notika mācību stunda. Es nevaru atcerēties par ko tā bija, taču kad es pamodos no sapņa, maiga, bet stingra balss skanēja manās ausīs: „Neaizmirstiet, tas viss ir dzīvo būtņu glābšanai!”

Ieskatoties sevī, es sapratu, ka sapnis par lāci tieši norādīja uz mani: pilnveidošanās procesa laikā man pietrūka Taisno domu dzīvo būtņu glābšanai. Kad es domāju par savu personīgo drošību vai vēlējos pierādīt savu taisnību, manas Taisnās domas par citu glābšanu kļuva mazāk stipras. Tas lika man dziļi aizdomāties, arī par kolēģi, kuru pieminēju iepriekš. Ja es – cilvēks, kurš pilnveidojas, satieku parastu cilvēku, kuru vecie spēki ir ieveduši maldos, un dusmojos patiesības skaidrošanas brīdī, tad ko gan tas nozīmē? Mana šī brīža sapratne ir šāda – tas nozīmē, ka mana vēlme pierādīt savu taisnību, darbs un ikdienas darbi tiek likti augstāk par Dafa. Tad kā gan es varēju saprast Taisnās domas un dzīvo būtņu glābšanu? Ja es dusmojos, kad daru to, ko Skolotājs liek mums darīt, un ļauju vecajiem spēkiem izmantot savas nepilnības, vai tādā gadījumā es neesmu parasts cilvēks, vai pat sliktāka nekā parasts cilvēks?

Dažas turpmākās nedēļas es domāju par to, kā man – jaunai praktizētājai, vajadzētu saskaņot sadarbību ar citiem praktizētājiem. Kā jau es pieminēju agrāk, sadarbojoties ar citiem praktizētājiem, kaut arī es biju gatava palīdzēt un darboties kopā, es atklāju, ka patiesībā es piespiedu sevi. Es jutos sagrauta, pēkšņi es zaudēju vēlmi veikt telefonu zvanus, rakstīt vai darīt ko citu. Lai gan es to darīju, man vienmēr bija domas par noraidījumu. Es jautāju sev: „Kas gan ar mani notika? Man nekad nav bijušas problēmas palīdzēt citiem vai darīt kaut ko Dafa labā.”

Mana seja pietūka, es jutu, ka āda sāpēs svilst un niez. Es zināju, ka man ir jāskatās dziļāk sevī, tāpēc es mēģināju pārskatīt savu pilnveidošanās ceļu no paša sākuma līdz pat šim brīdim. Es atklāju, ka es jau ilgu laiku neesmu dalījusi informatīvos materiālus, nenēsāju sev līdzi petīciju, un nesarunājos ar cilvēkiem pa ceļam uz darbu, es vienkārši virspusēji strādāju Dafa projektā. Bez šaubām, darbs Dafa projektā ir laba lieta, bet es biju aizmirsusi, ka jābūt tuvākai apkārtējiem cilvēkiem, jārunā ar viņiem, jāuzmeklē viņi un jāstāsta patiesība. Es nebiju sapratusi, ka man ir labi jāsabalansē Dafa darbs ar parasto cilvēku vidi un jāskaidro viņiem patiesība.

Turklāt, man liekas, ka es biju pārāk aizņemta ar to, lai būtu noderīga citiem praktizētājiem, kā Skolotājs saka „Džuaņ Faluņ”: „Daudzi mūsu praktizētāji, pilnveidojoties starp parastajiem cilvēkiem, nevar atbrīvoties no savām pieķeršanām. Daudzas pieķeršanās jau kļuvušas par viņu otro dabu, un šie cilvēki paši nespēj tās atklāt. Tieksme sevi parādīt izpaužas it visur, tā var parādīties arī tad, kad dari labu darbu”.

Nav nekāds pārsteigums, ka spiediens uz mani kļuva aizvien lielāks un lielāks tāpēc, ka mana tieksme parādīt sevi un iedomība, kuras es neapzinājos, bloķēja citus. Aiz vēlmes darīt labas lietas, slēpās tieksme izvairīties no konfliktiem, un tas nav pareizi.

Tagad es esmu atsākusi dalīt informatīvos materiālus, kad stacijā gaidu vilcienu. Kad cilvēki smaida un draudzīgi sveicinās, es zinu, ko vajag darīt. Darbavietā es satieku daudzus cilvēkus. Kopš es sapratu, cik svarīgi ir atrasties pilnīgā saskaņā ar visu un atrast pašai savu ceļu, es vienmēr izmantoju iespēju, lai pastāstītu tiem, kas saistīti ar manu darbu sabiedrībā, patiesību par Faluņgun vajāšanu.

Esmu dziļi pateicīga Skolotājam par žēlsirdīgo vadību, tāpat arī pateicos draugiem praktizētājiem par to, ka viņi atgādina man par manu uzdevumu un par sirsnīgo sadarbību projektā „Brīva Ķīna”.

Ja šeit ir kaut kas neatbilstošs, lūdzu, labestīgi izlabojiet mani.

Heshi!