Atbrīvošanās no partijas kultūras

Esmu jauna praktizētāja, pilnveidoties uzsāku 2010. gada beigās. Es esmu meklējusi Likumu visu savu dzīvi un man vienmēr bija sajūta, ka es meklēju kaut ko, bet nezinu ko. Šie meklējumi noveda mani pie ekscentriskas uzvedības, pārākuma un mazvērtības kompleksa, egoisma, motivācijas trūkuma, pasivitātes un sastinguma sirdī. Pēc tam, kad atklāju Likumu un sāku internetā lasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”, man bija skaidra sajūta, ka esmu atradusi to, ko meklēju, un es raudāju.

Vairākkārt izlasot grāmatu, es sapratu, ka visums ir Patiess, Labs un Iecietīgs, tāpēc sajutu atvieglojumu un varēju nedaudz atslābināt savu prātu.

Esmu dzimusi Rumānijā 1980. gadā, komunistiskās ēras beigu posmā, un uzaugu partijas kultūras vidē ar partejisko domāšanas veidu. Mani vecāki arī ir dzimuši komunisma ērā, un viņi zināja, ka tas ir ļaunums un viss ir meli. Lai aizsargātu savu ģimeni, viņi nekad nestāstīja patiesību, baidoties, ka mēs varētu atstāstīt to skolā un tiktu nosūdzēti. Dzīve partijas kultūras vidē radīja milzīgu iekšēju konfliktu, sāpīgu cīņu starp normāla cilvēka dabu un tām idejām, ko bijām spiesti iegalvot sev. Es zinu – esmu šurp atnākusi Likuma dēļ, jo vienmēr esmu gribējusi pilnveidot sevi un kļūt labāka, bet Rumānijā ļaunuma pilnā partijas kultūra joprojām bija spēcīga. Mēs bijām ievilināti tajā piespiedu kārtā.

Manī bija labas īpašības, tādas kā uzcītība, vēlēšanās labot sevi saskaņā ar augstāko patiesību un vēlēšanās veidot šo pasauli par labāku vietu, bet man nebija augstāko standartu, pēc kuriem spriest par sevi. Partijas kultūra lika man pieņemt tās jēdzienus un mans prāts piesārņojās arvien vairāk. Problēma bija tā, ka labais un ļaunais bija tā sajaukti, ka neviens vairs nevarēja pateikt, vai tas, ko partija teica, bija pilnīgi nepareizi, tāpēc katrs varēja tikai mēģināt izlabot sevi un citus saskaņā ar partijas priekšstatiem.

Kamēr rakstu šo rakstu, es jau otro reizi lasu „Deviņus komentārus par komunistisko partiju” un es arvien labāk un labāk saprotu visus šos ļaunos elementus, kuri vēlas traucēt Dafa glābt cilvēkus. Viens no tiem liek cilvēkam koriģēt citus saskaņā ar uzspiestajiem standartiem, kuri padara cilvēku skarbu, cietsirdīgu un augstprātīgu, lai gan pats uzskata, ka ir taisnīgs un atbalsta patiesību.

Esmu vairojusi sevī tādas īpašības, kā nicinājumu, naidu un nepatiku pret tiem, kas neiederas šajā patiesībā. Es to pielietoju arī lai tiesātu sevi, tāpēc man prātā vienmēr ir naidpilni un baiļpilni komentāri pret visu, un tādēļ prāts nevar kļūt mierīgs. Es pilnveidojos Likumā vairāk nekā gadu, patiesi ticot, ka esmu labāka par pārējiem manis satiktajiem praktizētājiem, ka tikai es izprotu Likumu pareizi un izmantoju Likumu, lai attaisnotu savas sliktās domas par citiem cilvēkiem. Es arī pilnīgi nepareizi domāju, ka neļaut savu sirdi aizkustināt parasto cilvēku jūtām nozīmē nocietināt to cietu kā akmeni, tādejādi apspiežot līdzjūtību, kas radās katru reizi, kad redzēju kādu ciešam. Lai palīdzētu viņiem kļūt labākiem, es uzspiedu visiem savu nepareizo sapratni un kļuvu dusmīga, kad viņi nepieņēma to, ko es teicu.

Lasot „Deviņus komentārus”, es sapratu, ka sevis pilnveidošanā joprojām piemēroju partijas kultūru, nevis Likumu, ka esmu briesmīgi pārpratusi Likumu. Man uzmācās bailes un šaubas, kad, raidot Taisnās domas vai mācoties Likumu, es jutu, ka man vēl joprojām nav pilnīgas ticības Skolotājam un Likumam. Tas mani mulsināja. Galu galā šī neskaidrība noveda mani pie milzīgas iekšējās cīņas un konflikta, tas mani izsmēla un gandrīz piespieda atteikties no prāta un ķermeņa, lai tos pārvaldītu šis svešais rēgs. Glābjot cilvēkus, man bija tendence viegli padoties, jo mana stiprā griba nemaz nebija tik stipra un es gandrīz zaudēju visu cilvēcisko un pārvērtos par aukstu mašīnu. Es domāju, ka es nevaru atšķirt labo no ļaunā un man ir jāklausa tas, ko man saka, ja gribu darīt pasaulei labu. Tā bija mana pieķeršanās un fanātisms, kas tika izmantoti.

Drīz pēc tam kad šī gada augustā atgriezos mājās no Zviedrijas, mans tēvs sāka just spēcīgas sāpes. Es ieskatījos sevī, mēģināju saprast, kas no manas puses ir nepareizi un nevarēju neko sliktu atrast, tāpēc domāju, ka tā ir viņa karma, kas viņam jāatmaksā un vairāk par to nedomāju. Es kā parasti izpildīju vingrojumus, lasīju Likumu un domāju, ka varbūt man jāatbrīvojas no pieķeršanās savai ģimenei, bet tēvam kļuva arvien sliktāk. Viņu ievietoja slimnīcā ar spēcīgām sāpēm, kuras neatkāpās. Es domāju, ka man jātur sirds mierīga, tad pamanīju, ka apkārtējie bija ļoti satraukti un baidās par tēva dzīvību. Tuvinieki nevarēja gulēt un visi bija ļoti bēdīgi. Es arī pamanīju, ka mani pret viņiem pārņem dziļa nepatika un pārākuma sajūta, es uzskatīju sevi par daudz labāku cilvēku, jo man nebija pieķeršanos. Manam tēvam kļuva arvien sliktāk. Redzot viņu pilnīgi bezspēcīgu un sāpju izmocītu, mana sirds atmaiga un es sapratu, ka man jāatbrīvojas no šiem neglītajiem priekšstatiem par viņu.

Es lasīju grāmatu „Faluņgun” un sapratu Likuma patiesumu un skaistumu, kas bija pretstatā meliem un aukstajai partijas ideoloģijai. Tikai tagad patiešām labāk izpratu Sjiņsjin pilnveidošanas nozīmi un kā to patiešām darīt.

Pēdējā laikā biju darījusi trīs lietas bez žēlsirdības un bez Likuma izpratnes. Tas ir pārsteidzoši, kā priekšstati un pieķeršanās bloķē cilvēka patiesības izpratni un pilnveidošanās procesu.

Es sapratu to, kad izlasīju „Likuma mācīšanu 20. gadadienā”: „Tāpēc noteikti ir ceļš, kuru jūs esat spējīgi noiet līdz galam. Tas ir ceļš, kuram jāatbilst noteiktiem kritērijiem un tikai tad dzīvās būtnes Visumā apbrīnos jūs un nebūs spējīgas iejaukties, tad jūsu ceļš būs bez grūtībām un tu spēsi to paveikt bez sarežģījumiem. Pretējā gadījumā, nesot līdzi visdažādākās pieķeršanās un cilvēciskos priekšstatus, tu sastapsies ar lielām grūtībām un šīs grūtības bloķēs tavu ceļu. Viens no iemesliem, kāpēc tu nespēj iet pareizo ceļu, ir karmiskie cēloņi. Starp tiem ir traucējumi, kas jau ir pašos dzīves pamatos; pagātnē kārtotie rēķini; dotie solījumi; visdažādākās attiecības ar dzīvajām būtnēm utt. Vēl viens iemesls ir pieķeršanās, kas nāk no cilvēka domāšanas veida.

It īpaši nozīmīgi ir tas, kā cilvēks veido savus uzskatus un domāšanas ieradumus un cilvēkam ļoti grūti atpazīt, kurā brīdī viņu neapzināti ietekmē cilvēciskā domāšana. Un, ja tu nespēj to atpazīt, tad kā vari no tā atbrīvoties? Īpaši grūti ir Ķīnā, kur ļaunā partija ir iznīcinājusi tradicionālo Ķīnas kultūru un tās vietā radījusi savas ļaunās lietas – to, ko mēs saucam par „partijas kultūru”. Izmantojot šīs kultūras radīto domāšanas veidu, ir patiešām grūti atpazīt Visuma patiesību. Un cilvēks pat nav spējīgs atpazīt, ka šāds domāšanas veids un uzvedības normas ir pretrunā vispārcilvēciskajām vērtībām. Ko darīt, ja nevari atpazīt daudzas sliktas domas? Nav cita ceļa, kā tikai rīkoties saskaņā ar Dafa.” (neoficiāls tulkojums)
Partijas kultūra visās komunistiskajās valstīs ir vienāda, tā mulsina cilvēkus un manā gadījumā pat praktizētājus ne tikai Ķīnā.

Šodien es sapratu – kamēr es savā prātā pilnīgi nenoteikšu un nelikvidēšu visus šos savijušos jēdzienus un elementus, es nekad nesasniegšu patiesos pilnveidošanās standartus. Projicējoties uz citiem, šie jēdzieni bloķē šo cilvēku iespēju tikt glābtiem. Es sapratu, ka mani priekšstati atturēja manu tēvu un manu ģimeni no glābšanas, kā arī atturēja mani no patiesības skaidrošanas viņiem. Tagad esmu apņēmusies darīt to pēc iespējas centīgāk.

Es uzskatu, ka mani priekšstati par tēvu ļāva vecajiem spēkiem vajāt viņu, kā Skolotājs „Likuma mācībā 20. gadadienā” to ir teicis: „Kad ļaunums redz, ka [Dafa skolniekiem] vēl ir cilvēka sirds, tas cenšas to izmantot, lai darītu sliktas lietas. Vecie spēki uzskata, ka tieši tā viņiem jādara. Glābjot dzīvās būtnes, mums nepieciešams noliegt jebkādu veco spēku iejaukšanos. Visu šo laiku tas ir tas, kā mēs esam spējuši to paveikt.” (neoficiāls tulkojums)

Es no visas sirds vēlos, lai es un visas dzīvās būtnes atbrīvotos no vecā Visuma saitēm un Dafa tos izglābtu.

Pilnveidošanās ir brīnišķīgs sevis atklāšanas process un esmu patiesi pateicīga par to, ka esmu viena no Dafa praktizētājiem. Es gribu pilnībā asimilēties ar Dafa un palīdzēt citiem ieraudzīt Dafa krāšņumu.

Paldies, Skolotāj, par jūsu augstsirdību un labvēlību!

Paldies, Dafa skolnieki!