Pilnveidošanās ikdienas dzīvē

Es saņēmu Likumu 2006. gadā. Pēdējo 6 gadu laikā man nav bijis nekādu smagu nelaimju vai nopietnu pārbaudījumu. Kad man lūdza uzrakstīt šo pieredzi, es biju pārsteigta. Salīdzinājumā ar citiem praktizētājiem, man ir bijuši tikai nenozīmīgi pārbaudījumi, kurus nav vērts pieminēt. Tomēr toreiz man šķita, ka es nevarēšu no tā izvairīties tāpēc piekritu.

Es dzīvoju Londonā jau vairāk nekā 20 gadus. Ģimenē es biju jaunākais bērns, man ir arī vienpadsmit gadus vecāka māsa. Dzīves apstākļi Ķīnā bija pietiekoši ērti, un man bieži vaicāja, kāpēc es nolēmu braukt uz Londonu meklēt jaunu dzīvi, kad man vēl nebija pat 20 gadi, un turklāt man šeit nebija neviena pazīstama cilvēka. Es atbildēju, ka pati to nezinu, varbūt tas bija kā senā ķīniešu sakāmvārdā: tikko piedzimis vērsis nebaidās no tīģera. Manā dzīvē ir bijuši gan kāpumi, gan kritumi, bet katru reizi, nonākot grūtībās, bija kāds, kas man palīdzēja. Mēs ar māsu bijām ļoti tuvas, bet mans lēmums braukt uz Angliju piespieda mums sajust atšķirtību. Lai gan bija sāpīgi šķirties no ģimenes, es zināju, ka cilvēkam ir jāiegūst dzīves pieredze. Es vienmēr sev jautāju: vai cilvēka dzīve ir jau iepriekš ieplānota? Kāpēc es šeit ierados?

2006. gada sākumā mana labākā draudzene ieteica man izlasīt grāmatu „Džuaņ Faluņ”. Lasīšana gāja lēnām un es daudz ko nesapratu, jo traucēja ģimenē gūtā audzināšana. Kad izlasīju nodaļu: „Džeņ Šaņ Žeņ tas ir vienīgais kritērijs, lai novērtētu labu vai sliktu cilvēku” un Skolotāja teikto: „Daži cilvēki savu rīcību novērtē pēc mūsdienu morāles pagrimušajiem standartiem. Viņi uzskata, ka ir pārāki par citiem, jo vērtēšanas kritēriji, pēc kuriem orientējas cilvēki, ir mainījušies” („Džuaņ Faluņ” neoficiāls tulkojums). Šie vārdi atbalsojās manā sirdī. Vai tad tas nav vērsts tieši uz mani? Es nosarku un samulsu, jo ieraudzīju savu spēcīgo pieķeršanos pašlabumam, kas stāvēja manā ceļā.

Es pilnībā neizpratu, ko nozīmē pilnveidošanās, tikai jutu, ka tas ir kaut kas svēts un tāls. Grāmatā „Džuaņ Faluņ” ir teikts: „Līdzko šim cilvēkam rodas vēlēšanās uzsākt pilnveidošanās ceļu, un tiklīdz šī doma ienāk prātā, tā atmirdz kā zelts un satricina desmitvirzienu pasauli.” (neoficiāls tulkojums). Tālāk izlasīju: „Ja cilvēks vēlas no šīs dimensijas atgriezties atpakaļ uz turieni, no kurienes viņš ir cēlies – Dao skolā saka, ka viņam ir jāpilnveidojas, lai atgrieztos pie sava sākotnējā, patiesā es. Ja viņam ir vēlēšanās pilnveidoties, tātad, parādās viņa Budas daba. Šī vēlēšanās tiek uzskatīta par visvērtīgāko, un tādam cilvēkam palīdzēs. Tas nozīmē, ka tik grūtos apstākļos cilvēks vēl nav apmaldījies un vēlas atgriezties atpakaļ. Tāpēc viņam palīdzēs, palīdzēs bez nosacījumiem, palīdzēs it visā.” (neoficiāls tulkojums). Kad es to izlasīju, manā sirdī radās vēlēšanās pilnveidoties.

Kopā ar mums dzīvo mana vīramāte. Dzīve kopā ar dzīvesbiedra vecākiem ir viens no vissarežģītākajiem jautājumiem, ar kuriem cilvēkiem nākas savā dzīvē saskarties. Nebiju domājusi, ka arī manā dzīvē reiz tas notiks. Man patika iet uz darbu, jo tad uz laiku varēju aizmirst mājas galvassāpes. Kad pienāca laiks doties mājup, mana sirds sažņaudzās. Es nopūtos: „Tūlīt man ir jāatgriežas un atkal jāsaņem brāziens.” Kad atgriezos mājās, mūs jau gaidīja vīramātes pagatavotas vakariņas. Pēc vakariņām es mazgāju traukus. Viņa vienmēr stāvēja blakām, lai uzraudzītu mani: „Jāmazgā ir tā un lūk, tā.” Tas mani vienmēr kaitināja, un es domāju, ka esmu pietiekoši pieaugusi un nav vajadzīgs, lai kāds man mācītu mazgāt traukus. Es nolaidu galvu un neteicu ne vārda. Nomazgājusi traukus, kāpu augšā uz savu guļamistabu un aizvēru durvis, bet brīvdienās bieži gāju pie draudzenes un sūdzējos.

Reiz, kad atgriezos mājās, vīrs man pačukstēja: viņa māte nupat par mani sūdzējusies. Es nelaimīga jautāju: „Atvaino, ko es atkal esmu izdarījusi?” Vīrs teica: „Viņa saka, ka tu nedari mājas darbus un izturies pret viņu kā pret kalponi.” Es iekarsu, bet neteicu, ka esmu satraukusies. Kad es tīrīju māju, vīramāte ironiski teica: „Es jau vakar to izdarīju.” Dažreiz, kad kārtojot māju es nedaudz pārvietoju viņas lietas, man nācās uzklausīt pārmetumus, bet kad pavaicāju vai drīkstu izmest kādas vecas lietas, kuras sen jau nelietojam, saņēmu dusmīgu atbildi: „Tu visu met ārā, mani arī gribi izmest?” Tas man bija ļoti sāpīgi, un dzīve kopā ar viņu likās grūta.

Kad es sev teicu: es gribu pilnveidoties, mācīšanās veidot attiecības ar vīramāti kļuva man par lielu pārbaudījumu. Es sapratu, ka dusmas man lika ciest. Es nepievērsu uzmanību viņas jūtām un viedoklim. Es nevarēju mainīt viņu. Kā praktizētāja, es sapratu, ka man jāuzvedas saskaņā ar augstākajiem principiem. Tāpēc, pirmkārt man vajadzēja mainīt sevi. Katru reizi, kad viņa sāka sūdzēties, es uzņēmu to ar smaidu un nepievērsu uzmanību. Es kļuvu žēlsirdīgāka un uzmanīgāka pret viņu. Ļoti īsā laika periodā viņas attieksme pret mani mainījās par 360 grādiem. Es nekad nebiju domājusi, ka tas ir iespējams.

Mans vīrs nodarbojās ar savu restorānu biznesu un strādāja cauru diennakti, tomēr viņš vienmēr domāja par patieso dzīves jēgu. Kad es lasīju „Džuaņ Faluņ”, viņš vienmēr vaicāja: „Par ko ir tā grāmata?” Es atbildēju, ka tā ir par cjigun. Ķīniešu valodu viņš labi nepārzināja un vienmēr uzdeva jautājumus par grāmatu, bet es nepacietīgi atbildēju: „Es vēl neesmu beigusi lasīt, tu pats vari izlasīt to angļu valodā internetā.” Tā kā vīrs visu nesaprata, tad neizlasīja līdz beigām pat pirmo lekciju. Uzaicināju viņu kopā ar mani izpildīt vingrinājumus, bet viņš atteicās, jo uzskatīja, ka ir jāpaliek modram, lai varētu mani izglābt, ja redzēs, ka esmu iegājusi neprāta stāvoklī. Kad uz mūsu mājām atnāca mana labākā draudzene Vendija, mēs kopā lasījām manam vīram „Džuaņ Faluņ” Kantonas dialektā. Viņš klausījās un sāka izrādīt zināmu interesi. Pēc tam atkal sāka lasīt „Džuaņ Faluņ” internetā. Šoreiz lasīšana pievilka viņu kā magnēts. Katru dienu pēc darba viņš sēdās pie datora un lasīja „Džuaņ Faluņ”, un negribēja celties augšā pat tad, kad māte sauca vakariņās. Kādu dienu viņš man pēkšņi teica: „Es vēlos izpildīt vingrinājumus.” Tā viņš ienāca Dafa durvīs.

Mēs abi sākām praktizēt Dafa, bet kā tad mana vīramāte? 1960. gadā viņa emigrēja no Honkongas. Vīramāte ir vairāk nekā 70 gadus veca , viņa ir neizglītota un nesaprot mandarīnu dialektu. Mēs varējām iemācīt viņai vingrinājumus, bet ar to nepietika, viņai vajadzēja mācīties Likumu. Kāds praktizētājs iedeva mums DVD disku ar Skolotāja lekciju ierakstiem Kantonas dialektā Guandžou pilsētā. Pēc tam viņa sāka izpildīt vingrinājumus un vienlaicīgi mācīties Fa. Drīz pēc tam, kādu dienu pārnākuši mājās pēc darba, mēs ieraudzījām, ka vīramātei ir slikti un viņa guļ uz dīvāna. Viņai sala, bija drudzis, un nebija apetītes. Viņa lūdza, lai pēc vakariņām iedodam viņai zāles. Kamēr viņa ēda, es domāju: viņa nesen sāka praktizēt, vai tas var būt, ka karmas dzēšana sākas tik ātri? Vai lai dodu viņai zāles? Ja vīramāte jūtas slikti, diezgan dīvaini būtu neatnest viņai zāles.

Kad mazgāju traukus, dzirdēju, ko mans vīrs viņai saka: „Mammu, tu esi sākusi praktizēt, Skolotājs palīdz tev dzēst karmu. Mēģini paciest cik vari, es iedošu tev zāles, ja tu tiešām vairs nespēsi izturēt sāpes.” Dzirdot viņa vārdus, es uzreiz atnesu Džuaņ Faluņ un izlasīju to lappusi, kurā stāstīts par karmas novēršanu. Viņa klausījās, tad pēkšņi piecēlās no dīvāna un teica: „Labi, es klausīšu Skolotāju. Es nelietošu zāles. Es gribu, lai mana karma tiek novērsta.” Mēs viņai ieteicām iet ātrāk gulēt. Nākamajā rītā bijām vēl nedaudz satraukušies, tāpēc gājām viņu apraudzīt. Vīramāte apmierināti mums stāstīja: „Visu nakti es gulēju ļoti labi. Pagājušo nakti man bija tāda sajūta, ka likās, pilnīgi nekas nesāp. Šorīt jūtos tik labi, ka varētu uzveikt vairākus tīģerus.” Katru reizi, satiekot savus draugus, tie slavē viņas veselīgo izskatu, bet vīramāte atbild: „Ātrāk nāciet praktizēt Faluņgun. Faluņ Dafa ir brīnišķīgs.”

Darbavietā man ir labas attiecības ar visiem kolēģiem. Arī ar manu darbu priekšnieks ir apmierināts. Reizēm es runāju ar saviem kolēģiem Ķīnā un meklēju iespēju pastāstīt viņiem patiesību un palīdzēt izstāties no ĶKP. Es aizsūtīju viņiem DVD diskus ar 9 komentāriem un patiesību skaidrojošus laikrakstus uz mūsu Ķīnas biroju. Saņēmu no kolēģa atbildi elektroniskajā pastā: „Paldies par informāciju, tā šokē un pārsteidz.”

No 2008. gada es sāku piedalīties Shen Yun reklāmas kampaņā. Esmu ļoti kautrīgs un noslēgts cilvēks. Nekad nebiju domājusi, ka kādreiz stāvēšu uz ielas, izdalīšu informatīvos materiālus un pat runāšu ar svešiem cilvēkiem par Shen Yun. Kad es izpratu, ka dzīvajām būtnēm, kam ir iepriekšnolemta likteņa saistība noskatīties Shen Yun, rodas cerība uz nākotni, es saņēmos un sāku ar viņiem runāt.

Beidzoties Shen Yun viesizrādēm pagājušajā gadā, Skolotājs mums noteica standartus un prasības. Mēs nevaram veicināt Shen Yun popularitāti, izmantojot tādas metodes kā lietu pārdošana tirgū. Tad ko mēs varam izdarīt, lai reklamētu Shen Yun, kā labi pazīstamu zīmolu
sabiedrībā? Jutu, ka vispirms jāgūst daudz dziļāka izpratne par Shen Yun, tāpēc daudz laika pavadīju pētot Shen Yun interneta mājaslapu. Pēc piedalīšanās Shen Yun prezentācijas apmācībās, es daudz trenējos rakstot Shen Yun prezentācijas projektus, darīju to katru dienu, atkal un atkal. Lai iegūtu atgriezenisko saiti, es pat lūdzu vīru, lai viņš kļūst par manu auditoriju. Viņš teica: „Tu runā tā, it kā lasītu grāmatu, tev vairāk jāstrādā.”

Kad ieradāmies tirdzniecības centrā, es uzmanīgi klausījos kā citi praktizētāji iepazīstina cilvēkus ar Shen Yun un mācījos no viņiem. Tas turpinājās visu dienu. Kostīms un galvassega bija ļoti smagi, reizēm jutu, ka man reibst galva. Ar laiku man kļuva grūti nostāvēt taisni un smaidīt, bet mani iedvesmoja tas, ka citiem praktizētājiem, nepārtraukti sarunājoties ar cilvēkiem, bija ļoti spēcīgas Taisnās domas. Katru dienu pārdodot biļetes, es izpratu – ja man šodien ir pieķeršanās biļešu pārdošanai, tad pārdošu maz biļešu, vai pat nemaz. Manas pieķeršanās dēļ, un ja man nebūs tīra sirds, parastie cilvēki jutīs, ka es vienkārši vēlos, lai viņi sameklē savus naudas maciņus un iztērē naudu biļešu iegādei, tāpēc viņi svārstīsies.

Kādu dienu Patnijas tirdzniecības centrā es iepazinos ar ķīnieti, kura šeit dzīvo jau daudzus gadus. Viņas dēls piedzima un uzauga Lielbritānijā. Viņa nedaudz pārdzīvoja, jo dēlu nemaz neinteresēja ķīniešu kultūra. Es sarunājos ar viņu vismaz stundu. Runāju par 5 tūkstošus gadu seno Ķīnas dievišķo kultūru, pēc tam par to, kā ĶKP iznīcināja tradicionālās vērtības Ķīnā, kāda ir pašreizējā Faluņgun situācija Ķīnā un par Shen Yun. Sarunas beigās viņa paskatījās uz Shen Yun plakātu un teica: „Jūs visi esat tiešām brīnišķīgi. Izmantojot tik skaistu mākslas formu, jūs atgriežat Ķīnas tradicionālo kultūru visai pasaulei. Jūs visi esat Dievi, jūs visi esat Dievi! Aiziešu mājās un teikšu vīram un dēlam, lai nopērk vislabākās biļetes uz Shen Yun izrādi!”

Reiz mēs reklamējām Shen Yun ziedu izstādē. Es iepazinos ar 60 gadus vecu anglieti. Viņa izskatījās labsirdīga un izglītota. Kādu brīdi ar viņu aprunājos un viņa nolēma nopirkt biļetes.
Izrādes dienā viņa atpazina mani starp tik daudziem cilvēkiem un palūdza elektroniskā pasta adresi, lai pēc tam ar mani sazinātos. Pēc Shen Yun izrādes mēs satikāmies. Viņa teica, ka izrāde viņai ļoti patikusi, un acīs sariesušās asaras, kad viņa izlasīja otrā izrādes numura tekstu. Viņa pastāstīja, ka toreiz nebija plānojusi doties uz ziedu izstādi, bet naktī nav varējusi iemigt, grozījusies un domājusi iet uz turieni vai tomēr neiet. Galu galā viņa paklausīja savai intuīcijai un devās uz ziedu izstādi. Tur viņa ieraudzīja mūsu stendu un nopirka biļetes uz Shen Yun. Viņa teica, ka esot sajutusi, ka pazīst mani jau sen. Vai tad tā nav taisnība, ka Skolotājs atved pie mums cilvēkus ar iepriekšnolemtu likteņa saistību?

Šogad Shen Yun Londonā guva lielus panākumus un, protams, ir vēl daudz, ko mēs varam uzlabot. Kā es saprotu no Skolotāja lekcijām, konflikti un strīdi starp praktizētājiem noteikti būs, bet mums nevajag pievērst uzmanību citu trūkumiem. Ja mēs redzam, ka citi nav labi padarījuši darbu, mums jāpalīdz izdarīt to labāk, pat tad, ja mūsu personīgās idejas nav atzītas, tas ir – mums jābūt Dafa skolniekiem.

Šī ir manas pilnveidošanās pieredze, kurā vēlējos dalīties ar jums visiem. Ja tajā ir kaut kas neatbilstošs, lūdzu, norādiet uz to un izlabojiet.

Paldies, Skolotāj!
Paldies, draugi praktizētāji!