Dažas no manām pilnveidošanās pieredzēm

Esmu Dafa skolnieks no Grieķijas ziemeļiem. Pilnveidošanās praksi es sāku pirms 2 gadiem. Šobrīd es studēju universitātē.

Visā Grieķijas ziemeļu reģionā mēs esam 6 praktizētāji. Mēs esam organizējuši dažus pasākumus: patiesības skaidrošanu sabiedrībai un mākslas izstādi „Īstenība Labestība Pacietība mākslā”. Es gribētu pateikt dažus vārdus par katru no tiem, kā arī par dažām pilnveidošanās pieredzēm.

Attiecībā uz patiesības skaidrošanu publiski, esmu ievērojis sekojošo: daži cilvēki ne tikai nosoda vajāšanas, līdzko ir izpratuši patiesību, bet arī vēlas uzzināt par pilnveidošanos un vēlas uzzināt tieši par Faluņgun. Viņi uzdot dažādus jautājumus un labprāt uzklausa atbildes. Daudzi cilvēki vēlas, lai mēs ar viņiem runātu un izskaidrotu viņiem lietas detalizēti – tad viņi ir ļoti laimīgi un pateicīgi. Viņu pateicība nav formāla, tā nāk no sirds.

Reiz mājās mani piemeklēja slimības izraisošā karma. Raidot Taisnās domas, es tiešām uzlaboju savu apziņas stāvokli. Tomēr vēlāk karmas slodze palielinājās, un es tikai to pasīvi pacietu. Es biju mazliet uztraucies, jo bija laiks doties skaidrot patiesību. Galu galā es izlēmu iet, un kamēr nonācu līdz patiesības skaidrošanas vietai, karma atkāpās. Kad skaidroju patiesību man bija kristālskaidra domāšana un labs apziņas stāvoklis. Tiklīdz es sāku rīkoties, karma pazuda.

Attiecībā uz mākslas izstādi „Īstenība Labestība Pacietība mākslā”, pēdējo reizi tā notika otrajā lielākajā Grieķijas pilsētā, kur tūkstošiem cilvēku uzzināja patiesību, ieinteresējās par Faluņgun un arī uzrakstīja brīnišķīgus komentārus viesu grāmatā. Kad runājām ar cilvēkiem, es jutu, ka daudzi no viņiem bija dziļi ieinteresēti uzzināt patiesību par vajāšanām. Tā nebija tikai virspusēja diskusija, lai pavadītu laiku. Un tā bija ar lielāko daļu cilvēku, es pat teiktu, ar vairāk nekā 90% no tiem.

Bija arī cilvēki, kuri, šķiet, nevarēja pieņemt gleznas un jautāja, vai tā ir mūsdienu reliģija vai kaut kas tamlīdzīgs. Lielākā daļa no šiem cilvēkiem uzskatīja sevi par kristiešiem un domāja, ka nav labi aplūkot gleznas, kurās attēloti Budas. Viņiem arī nepatika redzēt gleznās eņģeļus, kuri nepieder kristietībai, un domāja, ka dievišķā dimensija ir pieņemama tikai Grieķijas pareizticīgo kristiešu baznīcās. Kāds no viņiem diezgan ilgi apsprieda ar mani dažus jautājumus par Faluņgun. Es atbildēju uz katru viņa jautājumu. Es domāju – viņš saprata, ka Faluņ Dafa ir labs un pārstāja runāt negatīvas lietas. Viņš jau bija parakstījis petīciju pret vajāšanām pirms mūsu sarunas, bet sākotnēji viņam prātā bija izveidojies bloks pret Faluņgun praksi.

Tālāk pastāstīšu par savu izpratni dažos jautājumos. Studējot Likumu, es izpratu, ka cilvēka esamības stāvoklis ir tikai cilvēka esamības stāvoklis, bet augstākā līmeņa būtnēm nav šo elementu, kas liek cilvēkiem ciest, viņām nav cilvēka ķermeņa matērijas. Tātad jūtām vai ciešanām, ko rada cilvēka ķermenis, nav nozīmes. No otras puses, galvenais ir gars, pilnveidošanās, augsta līmeņa sasniegšana, kur jūs vairs nevilina ārējās lietas un vairojas gudrība. Tagad es teiktu, ka tas ir svarīgi un ir vērts par to runāt. Mācoties Dafa, mana domāšana pacēlās augstākā līmenī. Tā es jutos tāpēc, ka daudzas lietas no cilvēka ķermeņa vai parastās lietas, pret kurām man dažādā mērā bija izveidojusies pieķeršanās, kad man vēl nebija pietiekama izpratne par pilnveidošanos, šobrīd liekas niecīgas.

Es vienkārši nevaru aprakstīt, cik svarīga man ir kļuvusi Likuma mācīšanās un izprašana! Vingrojumu izpildīšana, kā mūsu pilnveidošanās būtiska daļa, deva man drosmi un labu stāvokli, lai uzlabotu Likuma mācīšanos. Mācoties un pilnveidojoties, es jūtos droši, runājot ar cilvēkiem, un spēju rīkoties labi. Tāda ir mana izpratne.

Dažus mēnešus es mācījos Džuaņ Faluņ ķīniešu valodā (piņjiņ transkripcijā). Es domāju, ka koncentrējot savu prātu un pārdomājot katru izlasīto frāzi, es lēnām mācījos katru simbolu un rakstzīmju kopu, kas veido vārdu – es labi mācījos Fa, un jutu kā asimilējos ar Dafa. Protams, es neizpratu vārdu dziļāko nozīmi un lasīju ļoti lēni, jo katru vārdu meklēju vārdnīcā. Lai gan man šķiet, ka es asimilējos ar Dafa, lasot savā dzimtajā valodā, bet es domāju, ka lasīšana ķīniešu valodā man daudz palīdzēja.

Tagad es vēlos parunāt par īpašu pilnveidošanās stāvokli, kādā nesen atrados. Reiz man bija ļoti smags pilnveidošanās stāvoklis manu pamata pieķeršanos dēļ. Tās mani maldināja, jo tajā laikā es neuzskatīju Likuma mācīšanos par tik svarīgu, tāpēc es nespēju to novērst, kad tās parādījās, un nonācu stāvoklī, kad mana domāšana neatbilda praktizētāja mierīgajam un gudrajam domāšanas veidam. Tas nebija prāta stāvoklis saskaņā ar Fa, un tam nebija risinājuma. Tas bija tā, it kā es tieši šajā brīdī būtu aizmirsis Fa. Mani piemeklēja likstas, un tas tiešām bija atbaidoši. Tas bija faktiskais iemesls tam, ka pieķeršanās spēlēja vadošo lomu. Manā pilnveidošanās praksē tika pieļauti lieli trūkumi. Kā es sapratu, vecie spēki uzreiz ieraudzīja vājās vietas, un, aizbildinoties ar vēlmi palīdzēt man atbrīvoties no pamata pieķeršanām, patiesībā mēģināja mani iznīcināt, radot lielus dēmoniskus traucējumus, liekot man zaudēt cerību, ka spēju gūt panākumus pilnveidošanā, tādā veidā gandrīz iznīcinot manu pilnveidošanos.

Tajās dienās man bija ļoti grūti pilnveidoties un katra diena šķita kā mēnesis. Es biju garīgi iztukšots un tas radīja neaprakstāmas sāpes. Taču es nespēju noticēt, ka mana pilnveidošanās ir cietusi neveiksmi, tāpēc man bija jāturpina.

Tādēļ es turpināju pilnveidoties, pat ja tas likās neiedomājami grūti. Es atkal sāku lasīt Fa un cītīgi izpildīt vingrojumus. Līdz ar to mans prāta stāvoklis attiecīgi izmainījās. Es atguvu cerību, jo atkal sāku kārtīgi mācīties Dafa. Kopš tā laika es domāju, ka man ir jābūt uzmanīgam, es nedrīkstu atkal kļūt neapdomīgs, un nedrīkstu dot vecajiem spēkiem iespēju. Tā bija mācība, ko es nekad neaizmirsīšu.

Pirms šīs konferences man bija šāda pieredze: es vēl esmu students, mācos universitātē, tāpēc nesaņemu algu, mani finansiāli atbalsta vecāki, kas dzīvo citā pilsētā. Tāpēc es viņiem piezvanīju un jautāju, vai es drīkstu tērēt naudu lidmašīnas biļetei.

Savas pilnveidošanās sākumā esmu viņiem skaidrojis savu izpratni par pilnveidošanās būtību. Mani vecāki lēnām sāka izprast un ir guvuši labu iespaidu par manu pilnveidošanos. Bet bija arī reizes, kad, kā es izprotu, man vajadzēja dzēst karmu, tāpēc viņi uz mani dusmojās, un man to vajadzēja paciest. Pacietīgi izturoties un viņiem izskaidrojot, vienmēr viss bija labi.

Šoreiz ar māti nebija problēmu, un viņa mani finansiāli atbalstīja, bet tēvs, kurš parasti bija labvēlīgāk noskaņots nekā māte, kļuva nikns bez redzama iemesla, un nevēlējās klausīties. Viņš teica: „Tu nebrauksi un punkts!” Varbūt viņš domāja, ka tā bija naudas šķērdēšana, bet es domāju, ka tā bija tikai virspusēja izpausme, lai mana pilnveidošanās pārbaude atbilstu parasto cilvēku sabiedrībai.

Nākamajā dienā, domājot par Dafa godu, es viņam elektroniskajā pastā uzrakstīju vēstuli, lai izskaidrotu savu izpratni par pilnveidošanos. Es teicu, ka viņam vajadzētu lepoties ar mani par to, ka pilnveidojos, ka visa dižā cilvēces kultūra, manuprāt, ir pilnveidošanās prakse, un ka pagātnes gudrie noteikti slavētu cilvēkus, kuri šodienas vidē, kas ļaunuma kultūras pilna, pilnveidojas Dafa. Es pateicu vēl dažas citas lietas, lai apstiprinātu Dafa.

Mani vārdi nāca no sirds, un likās, tie viņu aizkustināja un atvēra viņa patiesās domas. Izlasījis manu vēstuli, viņš piezvanīja un teica: „Vakar izlasīju tavu vēstuli un sapratu. Tas ir labi, ka nolēmi doties, es tevi atbalstīšu.” Kādas lielas pārmaiņas notika viņa prātā!

Tas ir viss, ko vēlējos pateikt. Šī ir mana līmeņa ierobežotā izpratne. Ja pamanījāt kādas nepilnības, lūdzu, norādiet uz tām.

Paldies, Skolotāj!

Paldies, dārgie draugi praktizētāji!