Vācija: parlamentā notiek uzklausīšana par Magņitska cilvēktiesību atbildības likuma pieņemšanu

Publiska uzklausīšana par Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības likumam līdzīga akta pieņemšanu Vācijas Parlamentā Berlīnē notika 2020. gada 14. septembrī.

Faluņgun praktizētāji sapulcējās pie parlamenta ēkas, lai demonstrētu atbalstu šī likuma pieņemšanai. Šāds likums ļautu Vācijas valdībai noteikt sankcijas ārvalstu cilvēktiesību pārkāpējiem, iesaldēt viņu aktīvus Vācijā un ierobežot viņu ieceļošanu valstī. Amerikas Savienotās Valstis bija pirmā valsts, kas 2012. gadā pieņēma šo likumu. ASV to ir izmantojusi, lai piemērotu sankcijas aptuveni 70 amatpersonām no vairāk nekā 10 valstīm.

Faluņgun praktizētāji cer, ka Vācija un citas Eiropas valstis pieņems līdzīgus cilvēktiesību atbildības likumus un pārtrauks nodrošināt drošu patvērumu un finanšu tirgu Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) amatpersonām, kas piedalījušās orgānu izņemšanā 21 gadu ilgās Faluņgun vajāšanas laikā.

Faluņgun praktizētāji 2020. gada 14. septembrī pulcējās pie Vācijas Parlamenta, lai paustu atbalstu Pasaules Magņitska cilvēktiesību atbildības likumam, kas ļautu Vācijai noteikt sankcijas ĶKP amatpersonām, kas piedalījušās Faluņgun vajāšanā.

2019. gada oktobrī vācu inženieris Ralfs Gronau iniciēja tiešsaistes petīciju, aicinot Vācijas valdību pieņemt cilvēktiesību atbildības likumu un piemērot sankcijas cilvēktiesību pārkāpējiem. Petīciju parakstīja vairāk nekā 80 000 cilvēku, pārsniedzot noteikto 50 000 parakstu slieksni, kas nepieciešams, lai rīkotu uzklausīšanu. Tādējādi Parlamenta Petīciju komisija (vai Reihstāga Petīciju komisija) organizēja publisku uzklausīšanu par atbildības likuma pieņemšanu un pārraidīja to tiešraidē savā tīmekļa vietnē.

Parlamenta Cilvēktiesību komitejas priekšsēdētāja: "Cilvēktiesību atbildības likums jāvirza Eiropas līmenī"

Uzklausīšanā uzstājās Bundestāga locekle Guide Henzena, kura ir Brīvo demokrātu partijas pārstāve un Bundestāga Cilvēktiesību un humānās palīdzības komitejas priekšsēdētāja. Viņa sacīja, ka viņas komiteja pirms nedēļas ir iesniegusi Bundestāgā pieteikumu par atbildības likumam līdzīga tiesību akta pieņemšanu. Likums būtu orientēts uz cīņu ar korupciju un cilvēktiesību pārkāpējiem, bet sodi ietvertu vīzu izsniegšanas aizliegumus un aktīvu iesaldēšanu Vācijā.

Bundestāga locekle, Zaļo partijas biedre un cilvēktiesību lietu pārstāve Margarēte Bauze izteica atzinību Gronau par petīcijas iniciēšanu, kas ir novedis šo jautājumu līdz publiskai uzklausīšanai. Viņa ierosināja Vācijai strādāt pie tiesību aktu izstrādes divos virzienos – pie Vācijas likumdošanas un likumdošanas Eiropas Savienības (ES) līmenī.

Pirms uzklausīšanas gan Henzena, gan Bauze pievienojās protesta akcijai pie Vācijas Federālās kancelejas ēkas. Protesta dalībnieki aicināja kancleri Angelu Merkeli apspriest cilvēktiesību jautājumus ar Ķīnas komunistiskās partijas līderi Sji Dzjiņpinu. Henzena norādīja, ka Eiropai ir būtiska nozīme pasaules ekonomikā, un "mums vajadzētu izmantot visu savu ietekmi, lai panāktu līdzsvaru."

Ārlietu ministrija: sankcijas ES līmenī

Vācijas Ārlietu ministrijas Āzijas un Klusā okeāna reģiona ģenerāldirektore Petra Zigmunda sacīja, ka ES dalībvalstu starpā nav domstarpību par cilvēktiesību pārkāpumiem Ķīnā, tostarp koncentrācijas nometnēm Siņdzjanas provincē un Nacionālās drošības likumu Honkongā.

Dažas Eiropas valstis jau ir pieņēmušas un ieviesušas atsevišķas sankcijas valsts līmenī, un tagad ES virza šo vienošanos ES līmenī.

Zigmunda sacīja: "Mēs esam pārliecināti, ka ES var pieņemt vienotas sankcijas Ķīnas cilvēktiesību pārkāpumu jautājumos, kad Vācija rotācijas kārtībā pārņems prezidentūru, vai neilgi pēc tam."

Ekspertu skaidrojumi par orgānu piespiedu izņemšanu Ķīnā

Ralfs Gronau, kurš iniciēja petīciju, runāja sēdē un atbildēja uz klātesošo Bundestāga locekļu jautājumiem. Viņš teica, ka cilvēktiesību atbildības likums būtu vērsts pret valdības amatpersonām, kuras ir nopietni pārkāpušas cilvēktiesības. Šis likums neietekmētu parasto Ķīnas pilsoņu dzīvi, bet dotu triecienu Ķīnas komunistiskās partijas amatpersonām.

Sēdē uzstājās arī Maincas Universitātes medicīnas profesors Li Huige. Viņš paskaidroja kādu lomu orgānu izņemšanā spēlējis bijušais Čuncjinas Sabiedriskās drošības nodaļas vadītājs Van Lidzjuņs. Li paskaidroja – Van ir atzinis, ka nodaļas pārvaldītais orgānu transplantācijas centrs divu gadu laikā ir veicis vairāk nekā 2000 eksperimentu. Eksperimenti tik lielā mērogā ir izraisījuši nopietnus jautājumus par tajos izmantoto orgānu avotu.

Avots: Germany: Hearing about Adopting the Magnitsky Human Rights Accountability Act