1994. gada 29. aprīlī es piedalījos 7. Faluņ Dafa seminārā, ko Skolotājs vadīja Čančuņā. Pēc tam es arī sāku praktizēt Faluņ Dafa. Mums ar brāli neticami paveicās, jo mēs varējām nofotografēties kopā ar Skolotāju. Šis notikums man uz visiem laikiem paliks atmiņā. Es praktizēju Faluņ Dafa jau 32 gadus. Atskatoties atpakaļ, es vēlreiz vēlos pateikties Skolotājam par ļoti pārdomāto mana pilnveidošanās ceļa saplānošanu, manis žēlsirdīgo glābšanu un aizsargāšanu. Es ceru, ka cilvēki sapratīs, kas ir Faluņ Dafa, un tiks glābti.
Tradicionālā audzināšana lika pamatus tam, lai es iegūtu Likumu
Esmu dzimis pagājušā gadsimta 70. gados un audzis Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) izglītības sistēmā. Taču bērnībā es dzirdēju daudzas tautas pasakas un iepazinu tradicionālo kultūru, kas manā sirdī iesēja sēklas tam, lai es varētu praktizēt Faluņ Dafa.
Mani senči bija zemnieki. Pateicoties viņu smagajam darbam, viņi ieguva diezgan daudz zemes. Taču pēc tam, kad Ķīnas komunistiskā partija pārņēma varu, mūsu ģimene tika vajāta. ĶKP konfiscēja mūsu zemi, mājas, graudus un lauksaimniecības tehniku. Manu vectēvu nodēvēja par ''turīgu zemnieku'' un pakļāva vajāšanai. Vectēvs man stāstīja par savu dzīvi tajā laikā, un šie stāsti man vēlāk palīdzēja izprast ĶKP ļauno būtību.
Piemēram, ĶKP vienmēr apgalvoja, ka zemes īpašnieki ekspluatējot zemniekus. Bet mans vectēvs stāstīja, ka viņš ar zemniekiem slēdza līgumus, kuros bija norādīts, cik stundas dienā viņiem jāstrādā, kāda ir viņu alga un citas piemaksas, kas viņiem tiek piedāvāts pusdienās un ko viņi saņem svētkos. Vectēvs neekspluatēja zemniekus. Viņš vienmēr samaksāja viņiem laikā un nekad nesamazināja samaksu. Vectēvs stāstīja, ka viņu ģimene ziemā gatavoja tofu un dzelteno rīsu mīklu un, saskaņā ar līgumu, nogādāja tos uz zemnieku mājām. Viņi ļoti labi satika. Kad komunisti ienāca ciemā, viņi kūdīja cilvēkus uz konfliktiem.
Viņš man pastāstīja stāstu par ĶKP Astoto armiju. Kad viņš bija bērns, ciematā dzīvoja japāņu un korejiešu bērni, un viņš ar tiem spēlējās. Viņš pat iemācījās pateikt dažus vārdus japāņu un korejiešu valodā. Japāņi mierīgi sadzīvoja ar vietējiem ķīniešiem, un viņi viens no otra aizņēmās dažādas lietas. Tieši ĶKP Astotā armija nodarīja lielu postu vietējiem iedzīvotājiem. Kad cilvēki uzzināja, ka ir ieradusies Astotā armija, jaunie un spēcīgie vīrieši bēga, lai izvairītos no piespiedu iesaukšanas ĶKP armijā. Dažkārt Astotās armijas vienība vairākas dienas pēc kārtas gāja cauri ciematam, lai radītu iespaidu, ka ĶKP karavīru ciematā ir ļoti daudz. Patiesībā tā bija viena un tā pati grupa, kas staigāja pa ciematu turp un atpakaļ. Viņi piespieda jauniešus iestāties armijā.
Vectēvs bieži man stāstīja par tradicionālo kultūru un mācīja, kā pareizi uzvesties – piemēram, nestrīdēties ar cilvēkiem, neiegūt mantu ar negodīgiem paņēmieniem, cienīt un rūpēties par vecāko paaudzi utt. Mēs, trīs brāļi, reti strīdējāmies. Mēs vienmēr gaidījām, lai vispirms paēd citi. Mēs nekāvāmies ar citiem bērniem. Mums labi veicās mācībās. Tas bija tradicionālās audzināšanas rezultāts.
Kad 1999. gadā ĶKP sāka vajāt Faluņ Dafa, pateicoties bērnībā gūtajai audzināšanai, es uzreiz sapratu, ka ziņas, ko ĶKP izplatīja par Faluņ Dafa ir safabricētas. Meli nevarēja mani maldināt.
Meklēt Dao, atrodoties maldos
Kad mācījos pamatskolā, cjigun sāka kļūt populārs. Tas sagatavoja ceļu Faluņ Dafa izplatībai. Jaunieši izrādīja interesi un sāka praktizēt cīņas mākslas un cjigun. Es sāku nodarboties ar cjigun, kad mācījos otrajā vai trešajā klasē. Tolaik es nespēju atšķirt kurš cjigun ir labs un kurš – viltus. Bet man ļoti patika praktizēt cjigun. Reizēm es praktizēju vienlaicīgi vairākus cjigun veidus. Esmu no ļoti maza apgabala, un neviens cjigun meistars nekad nav braucis uz mūsu reģionu, lai mācītu cilvēkiem savu cjigun. Es lasīju cjigun žurnālus un praktizēju tos cjigun veidus, kurus šie žurnāli popularizēja. Kad kļuvu vecāks, devos uz citām pilsētām, lai apmeklētu cjigun seminārus. Es praktizēju viltus cjigun un piedzīvoju tās haotiskās parādības, par kurām Skolotājs runā grāmatā Džuaņ Faluņ. Toreiz es nezināju, cik bīstams un kaitīgs var būt šāds cjigun.
Es mācījos pamatskolas ceturtajā klasē un kādu dienu, kad biju ceļā uz skolu, pēkšņi ieraudzīju, ka ziemeļrietumu pusē debesis atveras. Kāda balss man jautāja, ko es izvēlētos – bagātību, augstu stāvokli sabiedrībā vai pilnveidošanos. Es teicu, ka izvēlos pilnveidošanos. Iepriekš biju ievēlēts par klases vecāko. Pēc tam, kad biju izdarījis šo izvēli, es pateicu savai skolotājai, ka nevēlos būt par klases vecāko. Tad skolotāja lūdza mani kļūt par klases pārstāvi mācību jautājumos. Es atteicos arī no šī amata un kļuvu par vienkāršu skolnieku. Vidusskolā es biju mācību priekšmeta pārstāvis. Universitātē man nebija nekādu amatu.
Vidusskolas laikā, praktizējot cjigun, es piedzīvoju dažas pārsteidzošas lietas. Reizēm, guļot gultā ar aizvērtām acīm, es varēju redzēt sienas kalendāru, kas atradās pretī manai gultai. Es nevarēju ēst ēdienus, kuros bija sīpoli vai ķiploki. Vēlāk es vairs nevarēju ēst arī gaļu. Es piedzīvoju tādas parādības kā cji iestrēgšana galvvidū, gluži kā Skolotājs to aprakstīja grāmatā Džuaņ Faluņ. Cji galvenokārt jutu mugurpusē. Es nezināju, ka tas bija cjigun praktizēšanas rezultāts. Lai izveseļotos no šīs "slimības", es lietoju daudz ķīniešu ārstniecības augu uzlējumu. Otrajā gadā vidusskolā es piedzīvoju to, ko Skolotājs aprakstīja kā ''Sjuaņguaņ vietas izveidošanu''. Toreiz man sāpēja acis. Es savā daņtiaņ ieraudzīju bērnu, kurš bija aptuveni 33 cm garš. Pēkšņi manas attiecības ar klases biedriem kļuva saspīlētas. Es nejutu radnieciskas saites ar saviem ģimenes locekļiem. Tā kā neviens mani nevadīja un cjigun grāmatās nebija minēts nekas no tā, ko es piedzīvoju, es nesapratu, kas notiek.
Kad sāku praktizēt Faluņ Dafa, es beidzot sapratu Skolotāja teikto:
''Nezinot augstu līmeņu Likumu, nav iespējams pilnveidoties, un bez iekšējās būtības pilnveidošanas, bez Sjiņsjin pilnveidošanas, nav iespējams paaugstināt Gun. Ir tieši šie divi iemesli.'' (Džuaņ Faluņ, Pirmā lekcija)
Šķiet, ka tas ir vienkāršs teikums, taču patiesībā tas ir īsts Debesu noslēpums. Cilvēkiem, kuri nav praktizējuši cita veida cjigun, nav tik dziļas izpratnes. Tik daudzi praktizētāji nezina Likumu un nezina, ka viņiem ir jāpilnveido savs Sjiņsjin (raksturs). Viņi desmitiem gadu ir veltīgi cietuši grūtības.
Skolotājs visu ir perfekti izplānojis
1993. gadā es iestājos Čančuņas Universitātē. Mans brālis šajā universitātē studēja jau ceturtajā kursā. Tajā laikā mums bija ļoti virspusējas zināšanas par cjigun. Mēs akli sekojām tiem meistariem, kurus uzskatījām par cilvēkiem ar augstām cjigun prasmēm vai kuri efektīvi ārstēja no slimībām.
1992. gada un 1993. gada decembrī Pekinā norisinājās ''Austrumu veselības izstāde''. Faluņgun kļuva ļoti populārs cjigun praktizētāju vidū, pateicoties tā iespaidīgajām demonstrācijām šajās divās izstādēs. Daudzi cilvēki vēlējās apmeklēt Skolotāja Li seminārus, tai skaitā arī mani ģimenes locekļi. Daudzi cilvēki zināja, ka Faluņgun dibinātājs – Skolotājs Li bija cilvēks ar lielām pārdabiskām spējām, un ka viņš bija no Čančuņas. Mana māte vairākkārt lūdza brāli paziņot viņai, kad Skolotājs Li atgriezīsies Čančuņā, lai rīkotu semināru, un zvanīja, pārliecinātos, ka viņš ir iegādājies uz to biļetes. Galu galā brālis uzzināja, ka aprīļa beigās Skolotājs ieradīsies Čančuņā. Mēs nopirkām biļetes uz semināru. Katrs mūsu ģimenes loceklis ar nepacietību gaidīja iespēju apmeklēt semināru un klātienē klausīties Skolotāja lekcijas.
Skolotājs vadīja 7. Faluņgun semināru Čančuņā 1994. gada aprīlī, kad es studēju pirmajā kursā. Visiem pirmā kursa studentiem brīvajā laikā bija jāapmeklē kora mēģinājumi, tāpēc man nebija iespējas noklausīties Skolotāja semināru. 1994. gada aprīļa sākumā man pēkšņi attīstījās Bella paralīze. Viena sejas puse kļuva pilnīgi nekustīga. Es nevarēju atvērt un aizvērt vienu aci, ne arī pareizi aizvērt muti. Dzerot ūdeni, tas tecēja ārā no mutes. Man atļāva doties atvaļinājumā. Es izmēģināju Rietumu medicīnu, ķīniešu medicīnu, akupunktūru, ārstēšanu ar bankām, elektrostimulāciju un cjigunu. Nekas no tā nepalīdzēja.
Es ļoti cietu no šīs pēkšņās saslimšanas, taču tā man pavēra ceļu uz Faluņgun semināru. Atskatoties atpakaļ, es sapratu, ka Skolotājs bija man visu ideāli saplānojis. Viņš attīrīja manu ķermeni un radīja apstākļus, lai es varētu apmeklēt semināru.
Saņemu atbildes uz daudziem jautājumiem
7. Faluņgun seminārs Čančuņā norisinājās no 1994. gada 29. aprīļa līdz 8. maijam Dzjiņliņas universitātes Minfangunas auditorijā. Nodarbības notika gan dienā, gan vakarā. Katrā nodarbībā piedalījās aptuveni tūkstotis cilvēku. Skolotājs lasīja lekcijas divas reizes dienā. Viņš palīdzēja atrisināt daudzas praktizētāju problēmas.
Daudzi mani ģimenes locekļi un radinieki bija cjigun cienītāji. Šajā seminārā piedalījās mani vecāki, brālis, divas tantes un viens tēvocis. Tēvocis apmeklēja dienas nodarbības, bet citi ģimenes locekļi apmeklēja vakara nodarbības. Mēs ar brāli uz semināru braucām ar velosipēdiem. Mani vecāki, tantes un tēva kolēģi uz semināru brauca ar sava uzņēmuma autobusu un pēc semināra ar to pašu autobusu atgriezās mājās.
29. aprīlī mēs beidzot ieraudzījām Skolotāju. Man radās tāda sajūta, ka viņš lasīja lekciju tikai man un atbildēja tikai uz maniem jautājumiem. Līdz tam man bija daudz dažādu pārdzīvojumu, par kuriem es nevarēju runāt, jo apkārtējie to nesaprastu, un bija pārāk daudz jautājumu, uz kuriem neviens nevarēja dot atbildes. Skolotājs atbildēja uz visiem.
Skolotājs teica:
''Daudzi cilvēki jau ilgu laiku nodarbojas ar cjigun. Un ir arī tādi, kuri nekad nav nodarbojušies ar praksi, taču visu dzīvi tiecas pēc patiesības, mēģinādami izprast patieso dzīves jēgu, un vienmēr ir domājuši par to. Kad tāds cilvēks sāka mācīties mūsu Faluņ Dafa, viņš uzreiz saprata ļoti daudzus jautājumus, uz kuriem līdz šim nebija varējis rast atbildes. Iespējams, ka pēc tam viņa domāšanā notika kvalitatīvs lēciens, un tas viņu dziļi saviļņoja. Tas ir neapšaubāmi. Es zinu, ka īsts praktizētājs izprot tā vērtību, zina, ka tas ir jāvērtē augstu.'' (Džuaņ Faluņ, Astotā lekcija)
Man tobrīd bija tādas pašas sajūtas.
Cilvēki runāja, ka Faluņ Dafa piemīt apbrīnojams dziedinošs spēks. Un tā izrādījās taisnība. Trešajā semināra dienā es varēju pakustināt to sejas pusi, kura bija paralizēta jau vairāk nekā 20 dienas. Septītajā dienā paralīze bija pazudusi. Vienīgais mīnuss bija, ka mana seja bija mazliet stīva. Pēc dažiem mēnešiem viss bija pilnīgā kārtībā.
Mana māte un tantes cieta no dažādām kaitēm. Mātei bija nopietna sirds slimība. Semināra pirmajā dienā viņa iegāja zālē turoties tantei pie rokas. Viņa jutās labi pēc tam, kad Skolotājs bija dziedinājis visus semināra dalībniekus. Otrajā dienā viņa pati iegāja zālē un staigāja augšā un lejā pa kāpnēm. Arī manas tantes atveseļojās no savām slimībām.
Es nekad neaizmirsīšu šo laimīgo brīdi
Mēs ar brāli nebraucām mājās kopā ar vecākiem, bet 30. aprīļa vakarā, pēc nodarbības beigām, devāmies tieši uz universitāti. Nākamajā dienā mēs gribējām vēlreiz aiziet uz ēku, kurā notika seminārs, jo mums tur ļoti patika. Kad mēs ieradāmies, nodarbība vēl nebija sākusies. Praktizētāji, kas palīdzēja organizēt pasākumu, pārdeva Faluņgun grāmatas un Faluņ Dafa emblēmas. Viņiem palīdzēja Skolotāja meita – toreiz viņa bija vēl pavisam maza.
Daudzi praktizētāji izteica vēlmi nofotografēties kopā ar Skolotāju un viņš piekrita. Fotogrāfijas tika uzņemtas uz kāpnēm pie Minfangunas auditorijas. Praktizētāji nostājās savās vietās un atstāja pa vidu vietu Skolotājam. Tad viņi uzaicināja Skolotāju pievienoties viņiem. Pēc tam viens praktizētājs visus nofotografēja.
Mēs ar brāli nedaudz uztraucāmies. No citām grupām bija viens vai divi duči cilvēku. Taču no mūsu grupas bijām tikai mēs ar brāli. Mēs saņēmām drosmi un pastāstījām fotogrāfam, ka no mūsu grupas esam tikai divi cilvēki. Praktizētājs bija ļoti labestīgs un lūdza mums nostāties uz kāpnēm. Tad viņš uzaicināja Skolotāju pievienoties, lai nofotografētos kopā ar mums. Mums tik ļoti paveicās! Esmu saglabājis šo dārgo fotogrāfiju.
No šī semināra man palika daudz dārgu atmiņu. Daudzi praktizētāji jau ir uzrakstījuši daudz stāstu par šo tēmu, tāpēc es šeit vairs neko nerakstīšu.
Es praktizēju Faluņ Dafa jau 32 gadus. Lai gan Ķīnas komunistiskā partija jau 27 gadus vajā Faluņ Dafa praktizētājus, nežēlīgās represijas, apmelojumi un mēģinājumi diskreditēt Faluņ Dafa nav satricinājuši manu apņēmību praktizēt. Gluži pretēji, es arvien vairāk apzinos, cik dārgs ir Faluņ Dafa. Faluņ Dafa ir cilvēces cerība uz nākotni. Es ceru, ka arvien vairāk cilvēku atpazīs ĶKP melus, uzzinās vairāk par Faluņ Dafa un izvēlēsies sev skaistu nākotni.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/10/3/236294.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...