Domājot par romānu "Ceļojumu uz rietumiem" no Faluņ Dafa praktizētāja viedokļa, esmu guvis vērtīgas atziņas no šī darba, ar kurām vēlētos šeit dalīties.
Sirds un prāts
Tanu mūkam bija trīs mācekļi, kuri simbolizēja trīs būtiskākos aspektus cilvēka garīgās pilnveidošanās ceļā. Tā kā Tanu mūks bija apņēmies iegūt budistu svētos rakstus, arī viņa prāts (ko simbolizē Pērtiķu karalis Suņ Vukuns), raksturs (ko simbolizē Smilšu mūks) un emocijas (ko simbolizē Cūķis) darbojās saskaņā ar šo mērķi. Zināmā mērā ceļojums pēc budistu svētajiem rakstiem bija process, kurā šie trīs aspekti tika nepārtraukti pilnveidoti, pārvarot dažādus pārbaudījumus ceļā uz mērķa sasniegšanu.
Mācoties Faluņ Dafa mācības esmu sapratis, ka ikvienam piemīt gan Budas daba, gan dēmona būtība. Pilnveidošanās prakse nozīmē, ka cilvēkam pastāvīgi jāstiprina sava Budas daba un jāatsakās no dēmona būtības.
Ņemsim par piemēru Pērtiķu karali Suņ Vukunu. Grāmatā viņš bieži tiek dēvēts par sjiņ juaņu (satraukts prāts). Daudzos aspektos tas atspoguļo Tanu mūka garīgo stāvokli. Kad griba ir stingra, Pērtiķu karalis spēj izmantot visas savas spējas, lai pārvarētu ceļā sastaptās grūtības. No otras puses, ja prāts kļūst nekontrolējams, tas var nodarīt kaitējumu un kavēt progresu.
Viena no svarīgākajām prasībām, kas tiek izvirzīta praktizētājam, ir spēja atšķirt labo no ļaunā. Romāna 27. nodaļā tas ir labi aprakstīts stāstā "Trīs sitieni baltā kaula dēmonam", kas ir viena no pazīstamākajām šīs romāna epizodēm. Dēmons trīs reizes maldina Tanu mūku – vispirms pārvēršoties par skaistu jaunu sievieti, pēc tam par vecu sievieti un vēlāk par vecu vīru. Par laimi Pērtiķu karalim piemīt pārdabiska spēja atpazīt šādus trikus, kas ļauj viņam izglābt Tanu mūku.
Taču apjukušo Tanu mūku maldināja dēmona pārvērtības. Viņš ne tikai sodīja Pērtiķa karali par to, ka tas atņēma dzīvību trim ''nevainīgām'' būtnēm, bet arī padzina viņu. Šī sirds (Tanu mūks) un prāta (Pērtiķu karalis) šķelšanās noveda pie katastrofālām sekām. 28. nodaļā Pērtiķu karalis atgriezās Huaguo kalnā, nogalināja medniekus un atkal kļuva par briesmoni.
Tikmēr, bez spēcīgas apziņas (Pērtiķu karaļa) atbalsta Tanu mūks gandrīz zaudēja dzīvību Dzeltenā mantijā tērptā dēmona dēļ, nemaz jau nerunājot par to, ka viņš varētu turpināt ceļojumu budistu svēto rakstu meklējumos. Šie pārbaudījumi turpinājās līdz pat 31. nodaļai, un viena no nodaļām (30. nodaļa) saucās "Ļaunums kaitē patiesajai Dharmai", kas uzsvēra situācijas nopietnību: Dzeltenā mantijā tērpies dēmons pārvērta Tanu mūku par tīģeri, Smišu mūks tika sagūstīts, Baltais Pūķa Zirgs ievainots, bet Cūķis gribēja atteikties no iecerētā un doties prom. Šīs epizodes morāle ir tāda, ka gara spēkam ir milzīga nozīme; pretējā gadījumā cilvēks var salūzt pat pie vismazākās ārējās ietekmes.
Turpretī, kad prāts (gars) ir stiprs, situācija ir pavisam citāda. 36. nodaļā, kad ceļotāji ieradās Vudzji valstī, kāda tempļa mūki sākotnēji atteicās dot Tanu mūkam naktsmājas. Tomēr tiklīdz Pērtiķu karalis nodemonstrēja savas zelta nūjas spēku, visi pieci simti mūki uzreiz izkārtojās rindā un godbijīgi sveica ceļotājus. Tas liecina, ka, ja cilvēks rīkojas taisni un viņam piemīt stiprs gars, apkārtējā vide dabiski mainās uz labo pusi.
Emocijas un raksturs
Līdzās Tanu mūkam un Pērtiķu karalim, trešais svarīgākais komandas loceklis bija Cūķis. Viņš bija labi pazīstams ar savām kaislībām, tostarp, iekāri, viltību, slinkumu un alkatību. Tas viss atspoguļo praktizētāja nepilnības, kuras jānovērš, pirms tiek sasniegta apgaismība.
Arī Tanu mūkam bija vajadzīgs zināms laiks, lai tās atpazītu un gūtu panākumus. Sākumā viņš Cūķim izrādīja labvēlību, sargāja viņu no grūtībām, kā arī ticēja Cūķa meliem. Šī iemesla dēļ Tanu mūks, kā jau minēts 27. nodaļā, padzina Pērtiķu karali un pats nokļuva briesmās.
Laika gaitā arī Tanu mūks piedzīvoja ievērojamas pārmaiņas. Pēc tam, kad viņi 92. nodaļā pievarēja degunradžu briesmoņus, Cūķis sāka žēloties un negribēja turpināt ceļojumu. Tanu mūks pārtrauca viņu, liekot viņam pasteigties, sakot, ka citādi Pērtiķu karalis viņu sodīs. Cūķis satraukts iesaucās: "Skolotājs ir mainījies." Šī epizode parāda, kā praktizētājs pakāpeniski atbrīvojas no pieķeršanās slinkumam un komfortam.
Tāpat kā Cūķis, arī Smilšu mūks kādreiz bija briesmonis Plūstošo Smilšu upē, un pat ēda cilvēkus. Pēc tam, kad viņš sāka jaunu dzīvi un kļuva par Tanu mūka trešo mācekli, viņu bieži uzskatīja par pazemīgāko un uzticamāko no trim mācekļiem. Tas tikai parāda, cik svarīga ir pazemība un labs raksturs.
Tomēr bija brīži, kad šo trīs mācekļu raksturs tika pārbaudīts un rūdīts. Kad 50. nodaļā ceļotāji devās uz Zelta Maisa kalnu, šie trīs neņēma vērā Pērtiķu karaļa brīdinājumu un izgāja ārpus aizsargājošā apļa, kuru viņš bija uzzīmējis uz zemes. Turklāt alkatīgais Cūķis bija bez atļaujas uzvilcis izšūtu vesti, ko atrada tukšā mājā. Situāciju vēl vairāk pasliktināja tas, ka pat pieticīgais Smilšu mūks sekoja viņa piemēram un arī uzvilka svešu vesti. Viņi pat nenojauta, ka tieši šīs kļūdas viņus noveda lamatās, ko bija izlicis degunradžu karalis – viens no spēcīgākajiem briesmoņiem, ko viņi sastapa savā ceļojumā.
Šīs nodaļas nosaukums norāda uz ļaunumu, ko rada cilvēciskas vēlmes, tās var ietekmēt gan jūtas, kā redzams Cūķa gadījumā, gan raksturu, kā redzams Smilšu mūka gadījumā. Garīgā pilnveidošanās lielā mērā ir process, kurā cilvēks atgriežas pie savas dievišķās būtības. Tas nozīmē atteikties no laicīgām tieksmēm; tikai šajā gadījumā var sasniegt jūtu tīrību un pilnveidot tādu raksturu, kas ved uz patiesiem panākumiem.
Ciešanu cēlonis
Aplūkojuši četrus iekšējo konfliktu aspektus, kādi rodas cilvēkam, kurš pilnveidojas, tagad varam pievērsties ārējiem faktoriem. Šo 81 pārbaudījumu, ar kuriem ceļotāji saskārās šī ceļojuma laikā, var iedalīt divās kategorijās.
Karmiskās attiecības
Pirmā kategorija ir saistīta ar karmiskajām attiecībām. Iepriekš minētais Dzeltenajā mantijā tērptais dēmons (28. –31. nodaļa) bija Kujs Mulans, viens no 28 zvaigznājiem Debesu galmā, kurš iemīlējās Nefrīta jaunavā (kura nolaidās uz Zemes kā princese Baihusju). Pa to laiku Vudzji valsts valdnieks bija pakļauts trīs gadu ilgam pārbaudījumam (37. – 39. nodaļa), kuru viņš izcieta akas dibenā – tas bija sods par to, ka iepriekš viņš bija iemetis Bodhisatvu Madžušri pilsētas aizsarggrāvī.
Līdzīgi arī Džudzi valdnieks trīs gadus bija šķirts no savas sievas (68. – 71. nodaļa) pēc tam, kad viņš nejauši ar bultām ievainoja Bodhisatvas Gudrā Pāva karaļa cāļus. Personīga aizvainojuma dēļ Nefrīta Trusis un debesu jaunava no Mēness pils izraisīja konfliktu starp īsto un viltus princesi Tiaņdžu valstī (93.–95. nodaļa).
Kā izskaidrots romānā "Ceļojums uz rietumiem", šie notikumi risinājās pagātnē izveidojušos karmisko saistību dēļ, un katrs kāpums un kritums bija iepriekš noteikti. Pārvarot šos pārbaudījumus, Tanu mūks un viņa trīs mācekļi pakāpeniski norūdīja savu raksturu, – bieži vien to pat neapzinoties – un ne tikai izlīdzināja pagātnes aizvainojumus, bet arī uzkrāja garīgos nopelnus savā pilnveidošanās ceļā.
Dažreiz dievišķie spēki apzināti rada noteiktus apstākļus, lai pārbaudītu praktizētājus. 23. nodaļā vairāki Bodhisatvas sarīkoja ceļotājiem pārbaudījumu saistībā ar bagātību un iekāri. Tajā brīdī pilnībā atklājās šo ceļotāju, kas cenšas pilnveidoties, patiesā būtība. Visi bija apņēmības pilni pilnveidoties, taču Cūķis nebija gatavs pilnībā atteikties no laicīgajām baudām.
Patiesībā 8. nodaļā Buda raksturoja šo ceļojumu uz Rietumiem kā "svētības, kas ir tikpat augsta kā kalni, un žēlsirdības, kas ir tikpat dziļa kā jūra" izpausmi pret visām dzīvajām būtnēm. Šo pārbaudījumu laikā četri ceļotāji ne tikai izpirka savus iepriekšējos grēkus un sasniedza Budas stāvokli, bet arī, uzveicot briesmoņus, palīdzēja cilvēkiem, kurus sastapa ceļā.
Netīru domu sekas
Ceļš uz apgaismību ir nopietna lieta, kas prasa pakāpenisku atbrīvošanos no pieķeršanām; pretējā gadījumā netīras domas novedīs pie visdažādākajām problēmām.
Šī tēma vijas cauri visam romānam no sākuma līdz pat beigām. Tūlīt pēc tam, kad 14. nodaļā Pērtiķu karalis kļuva par Tanu mūka mācekli, viņi sastapās ar sešiem laupītājiem, kuri simbolizēja sešas maņas (redzi, dzirdi, ožu, garšu, domas un tausti), – kuras varētu traucēt pilnveidošanās procesā. Par laimi Pērtiķu karalis (prāts) tika ar tiem viegli galā. Šīs nodaļas nosaukumam ir dziļa nozīme: "Apziņa sakārtota, seši laupītāji iznīcināti".
Turpinot savu ceļojumu, varoņi saskārās ar daudziem pārbaudījumiem, kas saistīti ar ''neortodoksālām'' mācībām Pindinšaņā (32. – 25. nodaļa) un Čeči valstī (44. – 46. nodaļa). Viņi saskārās arī ar iekāres pārbaudījumu ''Sieviešu valstī'' (54. nodaļa) un arī ''Skorpiona gara valstībā'' (55. nodaļa). Stāsts par zirnekļu dēmonēm (72.–73. nodaļa) skaidri parādīja, ka, lai sasniegtu garīgo pilnību, ir jāpārvar septiņas emocijas: prieks, dusmas, skumjas, bailes, mīlestība, naids un iekāre.
Lai gan iepriekšminētie piemēri atspoguļo dziļi iesakņojušos cilvēku priekšstatus, romānā ir arī daudz piemēru tam, ka priekšstati var izveidoties spontāni. Pēc tam, kad Tanu mūks 16. nodaļā bija uzslavējis izsmalcināto tējas servīzi, vecākais Dzjiņči pajautāja, kādi dārgumi pieder pašam Tanu mūkam. Tas pamudināja Pērtiķu karali palielīties ar savu dārgo budistu tērpu – kašji, kas noveda pie vēl viena pārbaudījuma – sadursmes ar Melnā Lāča dēmonu.
47. nodaļā, nonācis pie Debesis Aizsniedzošās upes, Tanu mūks sāka arvien vairāk uztraukties par to, cik grūti būs šķērsot šos plašos ūdeņus. Varenais karalis, kas iedvesmoja garus, izmantoja viņa nepacietību un sasaldēja upi, lai mudinātu mūku ātrāk to šķērsot. Tā rezultātā Tanu mūks tika sagūstīts un aizvests uz dēmona zemūdens midzeni.
57. nodaļā, pēc tam, kad Pērtiķu karalis bija nogalinājis vairākus laupītājus, starp četriem ceļabiedriem izcēlās domstarpības: ''Tanu mūks sadusmojies kāpj zirgā,'' ''Pērtiķu karalis tur aizvainojumu", bet "Cūķis un Smilšu mūks izjūt skaudību.'' Nesaskaņas sagrāva viņu vienotību. Šīs iekšējās nesaskaņas sagatavoja augsni nopietnam pārbaudījumam, kas bija saistīts ar Sešu ausu mērkaķi. Tas ir stāsts par "Īsto un viltus Pērtiķu karali".
Kad 88. nodaļā viņi ieradās Juihuadžou, trīs mācekļi iedegās vēlmē apmācīt trīs prinčus cīņas mākslās. Šī vēlme kļūt par skolotāju (ķīniešu valodā – "ši") piesaistīja veselu baru lauvas garu (vārds "lauva" ķīniešu valodā tiek izrunāts tāpat kā "ši"). Pēc šī pārbaudījuma Tanu mūks uz dažām dienām apmetās Dzjiņpinas apgabalā. Laternu festivāla laikā viņš kopā ar pūli apbrīnoja laternas, ļāva sev atpūsties un atslābināja savu meditatīvo modrību, kā rezultātā viņu tieši zelta laternu priekšā sagūstīja degunradža dēmoni.
Šīs mācības ir atspoguļotas dzejolī, kas tiek nolasīts pēc tam, kad varoņi ir pārvarējuši biedējošo pārbaudījumu Lauvas un Kamieļa kalna korē. (74.–77. nodaļa). Dzejolis sākas ar šādām rindām: "Tiklīdz parādās viena doma – pamostas simtiem dēmonu". Tiem, kas iet garīgo ceļu, jebkura negatīva doma vai pieķeršanās – pat ja tā parādās uz īsu mirkli – var kļūt par medījumu dēmoniem, kuri to noteikti izmantos, ja vien tā netiks nekavējoties atpazīta un noraidīta. Pretējā gadījumā tas radīs šķēršļus cilvēka garīgajai izaugsmei.
Izvairīties no pārpratumiem
"Ceļojums uz rietumiem" ir stāsts par garīgo pilnveidošanos, kas pārsniedz šīs laicīgās pasaules robežas. Dažas epizodes tajā nav iespējams izskaidrot, balstoties uz ierastajiem cilvēku priekšstatiem.
Kad 98. nodaļā ceļotāji ierodas Pērkondārdu klosterī, cienījamie Ananda un Kašjapa, pirms nodot viņiem budistu sūtras, pieprasīja "ziedojumu". Daži to kļūdaini uzskatīja par korupcijas izpausmi.
Patiesībā tas bija pārbaudījums Tanu mūkam, lai viņš atbrīvotos no pieķeršanās imperatora dāvinātājam purpura un zelta ziedojumu traukam. Galu galā, kā gan saglabājot šādu pieķeršanos, cilvēks varētu sasniegt Budas statusu?
Arī 87. nodaļā aprakstītais notikums Fensjaņas apgabalā rosina uz pārdomām. Daži cilvēki nevarēja saprast, kāpēc pārvaldnieka necieņa pret dievišķo ietekmēja visu apgabalu, izraisot trīs gadus ilgu sausumu un vienkāršo iedzīvotāju nāvi?
Patiesībā amatpersona – šajā gadījumā vai nu valsts vadītājs vai Fensjaņas pārvaldnieks – pārstāv šīs teritorijas iedzīvotājus. Kad pārvaldnieks apgāza trauku ar ziedojumu, kas bija paredzēts Debesīm, un ļāva suņiem to apēst, viņš radīja grēku karmu gan sev, gan visa apgabala iedzīvotājiem. Šī nelaime nevarēja beigties tik ilgi, kamēr visi apgabala iedzīvotāji atkal nesāka godāt dievišķo un neatgriezās uz labestības ceļa.
Šo tēmu lieliski ilustrē dzejolis šajā nodaļā:
Kad cilvēkam parādās doma,
Debesis un Zeme jau zina, pie kā tā novedīs;
Ko sēsi, to pļausi – tas ir Visuma likums,
svētība vai sods – viss raisa godbijību.
Noslēgumā jāatzīmē, ka romāns "Ceļojums uz rietumiem" sniedz mums piemēru tam, kā cilvēks var nepārtraukti pilnveidot sevi, stiprināt tikumību, atteikties no netīrām domām un pārvarēt grūtības, tādējādi virzoties uz apskaidrību.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/10/5/236317.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...