Es dzīvoju laukos, un mana ģimene cīnās ar nabadzību. Pirms sāku praktizēt Faluņ Dafa, mani mocīja hroniska psoriāze, kas ļoti traucēja ikdienas dzīvē. Man nācās valkāt kreklus ar garām piedurknēm un garās bikses pat vasaras karstumā, kas bija patiesi neciešami. Meitas piedzimšana ienesa prieku manā smagajā dzīvē, taču, kad bērnam bija seši gadi, arī viņai parādījās šīs slimības simptomi, kas mūsu nabadzīgajai ģimenei bija smags trieciens.
Es vedu meitu uz daudzām ārstniecības iestādēm. Ironiski, ka visi ārsti, pie kuriem mēs vērsāmies, apgalvoja, ka var viņu izārstēt. Tomēr pēc tam, kad mēs bijām iztērējuši daudz naudas ārstēšanai un zālēm, viņas stāvoklis tā arī neuzlabojās. Jau tik mazā vecumā viņas galva un uzacis bija klātas ar krevelēm. Visi manā dzimtajā ciemā un vīra vecāku ciemā zināja par viņas slimību.
Kādu ziemu es aizvedu meitu pie vēl pie viena ādas slimību speciālista. Mēs atgriezāmies mājās ar jaunu zāļu komplektu, kurā ietilpa tabletes, ārstnieciskais šķīdums un ziede. Ārā bija stindzinoši auksts un sniga, arī iekštelpās bija auksti, bet es sakodu zobus un nomazgāju meitu. Pēc tam, kad biju uzmanīgi uzklājusi ārstniecisko šķīdumu un ļāvusi tam nožūt, es uzklāju ziedi. Redzot, kā meita trīc no aukstuma, man ļoti sāpēja sirds. Visgrūtākajos brīžos es pat domāju par pašnāvību, lai izbeigtu savas ciešanas, taču es nevarēju pamest savu bērnu – viņai bija vajadzīga māte. Tāpēc es visu izturēju.
Tad, kādu dienu 1998. gada oktobrī, mana dzīve mainījās uz visiem laikiem. Kaimiņiene pastāstīja man par Faluņ Dafa. Toreiz es neko par to nezināju, bet vienkārši gribēju atvieglot meitas ciešanas. Es aizņēmos grāmatu "Džuaņ Faluņ". To izlasījusi, es no visas sirds sajutu, ka Dafa ir patiesi brīnišķīgs.
Tajā laikā es sāku praktizēt Dafa un piedalījos kopīgās Likuma mācīšanās nodarbībās un vingrojumu izpildē. Pirms es to pat sapratu, gan mana meita, gan es bijām pilnībā izveseļojušās no psoriāzes. Skolotājs deva mums jaunu dzīvi, par ko esmu dziļi pateicīga.
Kādu rudeni pēc ražas novākšanas mans vīrs, viņa tēvs un es stūmām ratus uz mūsu kukurūzas lauku kalnā un piekrāvām tos ar vairākiem maisiem kukurūzas, cieši nostiprinot tos ar virvi. Braucot lejup, vīrs stūrēja ratus no priekšpuses, bet mēs ar vīratēvu no aizmugures pieturējām tos aiz virvēm. Pēkšņi, jau pēc dažiem soļiem, mēs zaudējām kontroli pār ratiem, tie sāka strauji ripot no kalna, bet mans vīrs joprojām turējās pie tiem. Mēs ar vīratēvu bijām satriekti, sastinguši no šoka un baidījāmies par viņa drošību. Kad mēs beidzot sasniedzām kalna pakāji, es biju pārsteigta. Liels koks bija apturējis ratus un to priekšgals bija dziļi ietriecies kokā. Es ar acīm izmisīgi meklēju savu vīru un ieraudzīju viņu stāvam pilnīgā apmulsumā netālu no ratiem. Es viņam jautāju, kā viņam izdevās izvairīties no nāves. Viņš atbildēja: "Es nezinu." Es viņu apskatīju, un viņš bija pilnīgi neskarts. Tajā brīdī es sirdī zināju, ka Skolotājs viņu pasargāja un gādā par visu mūsu ģimeni!
2015. gada rudenī vīrs devās uz lielu pilsētas slimnīcu, lai veiktu kārtējo veselības pārbaudi. Mums par lielu izbrīnu ārsts viņam diagnosticēja plaušu slimību vēlīnā stadijā. Cerot, ka ir notikusi kļūda, viņš vēlējās uzzināt vēl kāda ārsta viedokli citā lielā slimnīcā, taču arī tur tika noteikta tā pati diagnoze. Ārsti teica, ka viņam ir atlicis dzīvot tikai aptuveni sešus mēnešus. Tas viņam bija milzīgs trieciens. Kad vīrs atgriezās mājās un pastāstīja man par to, es viņam maigi teicu, ka tikai Skolotājs var viņu izglābt, un mudināju viņu no sirds lūgt Skolotāja aizsardzību. Es mudināju viņu atkārtot labvēlīgās Dafa frāzes: "Faluņ Dafa ir brīnišķīgs!" un "Īstenība, Labestība, Pacietība ir brīnišķīgi principi!"
Mans vīrs, kurš arī bija pieņēmis Dafa, sekoja manam padomam un darīja to katru dienu. Pēc sešiem mēnešiem viņš atgriezās slimnīcā uz atkārtotu pārbaudi. Mums par pārsteigumu ārsts izskatīja viņa rentgena uzņēmumus un atzina viņu par pilnīgi veselu. Skolotājs atkal bija izglābis viņa dzīvību, un visa mūsu ģimene bija pateicības pilna par Skolotāja bezgalīgo žēlsirdību.
Savā pilnveidošanās ceļā es nekad nebūtu tikusi tik tālu bez Skolotāja aizsardzības. Ar vārdiem nav iespējams izteikt manu dziļo pateicību Skolotājam. Esmu apņēmības pilna centīgi pilnveidoties, labi darīt trīs lietas un attaisnot Skolotāja žēlsirdīgo glābšanu.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2026/10/26/236585.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...